Par valsts kompensācijām mazajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem

Procedūra: rezolūcija
Debates: 2005.gada 21.februārī
Balsojums: 2005.gada 22.februārī

Deputāti precizēja savu viedokli par to, kā Eiropas Savienības konkurences likumi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām. Šajā sakarā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputātes Sofijas Veldas (Nīderlande) izstrādātā rezolūcija atbalsta ideju par to, ka dalībvalstīm nebūs jāatskaitās Eiropas Komisijai par mazo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem piešķirto valsts atbalstu. Tāpat nebūs jāatskaitās par valsts subsīdijām jūras un gaisa sabiedriskajam transportam, kas veic pārvadājumus uz un starp salām vai arī uz attāliem valsts ģeogrāfiskajiem nostūriem. Rezolūcija tika pieņemta ar 478 balsīm par, 155 – pret un 10 deputātiem atturoties.
Eiropas Komisija stingri uzrauga, lai kopējā tirgū veidotos veselīga konkurences vide un lai pārāk liels valsts atbalsts nacionālajiem uzņēmumiem to neizkropļotu. Komisija arī uzrauga lielāko viena vai otra tirgus sektora kompāniju uzvedību, lai tās, piemēram, neapvienotos ar mērķi izskaust konkurentus un radīt monopolu.
2003.gada jūlijā Eiropas Kopienu tiesa, izmeklējot “Altmark” lietu, atzina, ka noteiktas valsts kompensācijas sabiedriskajiem pakalpojumiem nevar uzskatīt par tādu ES pamatlīgumos noteikto “valsts atbalstu,” kas varētu kaitēt konkurencei. Proti, – šajos specifiskajos gadījumos valstīm nevajadzētu atskaitīties Eiropas Komisijas priekšā. Tomēr “Altmark” tiesas spriedumam trūka juridiskas precizitātes, kas skaidri noteiktu, uz kuriem sabiedriskajiem pakalpojumiem iepriekšminētais attiektos.
Arī Eiropas Komisija, sekojot Kopienu tiesas spriedumam, piedāvā izslēgt no uzskaites visiem mazajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem piešķirto valsts atbalstu. Tomēr Komisija skaidri nenosaka, kuri no sabiedriskajiem pasākumiem būtu uzskatāmi par “maziem”. Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti uzskata, ka par “maziem” būtu saucami tādi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi, kuru ikgadējais apgrozījums pirms nodokļu nomaksas nepārsniedz 50 miljonus eiru, bet no valsts saņemtās kompensācijas – 15 miljonus eiru gadā. Eiropas Komisija piedāvā no atskaitēm atbrīvot arī jūras transporta uzņēmumus, kuri pārvadā mazāk par 100 tūkstošiem pasažieru gadā. Tomēr parlamentārieši domā, ka pasažieru limits būtu jāpalielina līdz 300 tūkstošiem.
Eiropas Komisija arī plāno neprasīt atskaites par sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām slimnīcām un sociālajām mītnēm, bet deputāti uzsver, ka pārmērīgas valsts kompensācijas šajā sektorā var novest pie konkurences tirgus kropļošanas. Ņemot vērā to, ka katrā no dalībvalstīm abi minētie sektori var būt organizēti pēc atšķirīgiem principiem, deputāti ierosina, lai katra no ES valstīm iesniedz Komisijā detalizētu ziņojumu par to veselības un sociālās sistēmas darbību. Attiecīgi Komisija varēs pieņemt lēmumu, vai konkrētā valsts var piešķirt kompensācijas slimnīcām un sociālājām mītnēm un par to neatskaitīties Komisijai.
Komisijas sākotnējais plāns paredzēja, ka pieņemtās izmaiņas būs spēkā līdz pat 2007.gadam, bet deputāti vēlētos, lai jaunais lēmums darbotos četrus gadus. Parlamentārieši uzstāj, ka pirms jaunu noteikumu ieviešanas ir jāveic nopietns jau esošo politiku izvērtējums.