Par dzimto valodu un svešvalodām

25.februārī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) lielajā zālē notika UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotā Starptautiskās dzimtās valodas dienai veltīta skolēnu diskusija.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete skolēnus iepazīstināja ar dzimtās valodas prioritāro statusu, valodu daudzveidību, izzušanas cēloņiem, ar valodu izvēli ES un pasaulē, kā arī pastāstīja par saikni starp labām dzimtās valodas zināšanām un veiksmīgu svešvalodu apguvi.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs Rolands Ozols uzsvēra, ka no pasaulē zināmajām 6700–6800 valodām lielākā daļa atrodas uz izmiršanas robežas. Taču jebkura valoda ir cilvēces bagātība, tāpēc tā jākopj un jāsaglabā.
Pēc mūsdienu uzskatiem, bilingvālā izglītība ir viens no veiksmīgākajiem veidiem jaunas valodas apguvei. Tādēļ UNESCO to uzskata par visnotaļ veicināmu un atbalstāmu. ES kā otro valodu visbiežāk izvēlas angļu valodu, otrajā vietā pēc izvēles biežuma ir franču valoda.
Diskusijā piedalījās aptuveni 70 skolēnu no dažādām skolām, diskusijas notika trijās darba grupās.
Skolēni varēja izdarīt secinājumus pilnīgi patstāvīgi, jo skolotāji diskusijām pievienojās tikai pasākuma noslēgumā, kad tika prezentētas iegūtās atziņas.
Grupa, kas strādāja ar tēmu “Dzimtā valoda – kas man tajā šķiet visvērtīgākais?”, nonāca pie atziņas, ka valoda ir kā mūzikas instruments, kura skanējums atkarīgs no spēlmaņa prasmes. I.Druviete piebilda: ja indivīds kādu valodu uzskata par nabadzīgu, ar to viņš domā savu runu šajā valodā.
Grupā “Rītdienas dzimtā valoda” skolēni nonāca pie atziņas, ka, slikti zinot dzimto valodu, būs grūtības arī ar citu valodu apguvi un izpratni. Skolēni izteica arī dažādus priekšlikumus, piemēram, izveidot raidījumus, kuros stāstītu par biežāk sastopamajām valodas kļūdām. I.Druviete ieteica ne tik daudz uzmanības veltīt kļūdām, bet vairāk domāt par valodas un savas valodas prasmes pilnveidošanu, uzsverot, ka latviešu valoda ir tikpat bagāta kā citas Eiropas valodas.
Grupā, kas strādāja ar tēmu “Kopta valoda – snobisms vai nacionālās identitātes pierādījums?”, skolēni uzsvēra, ka ir būtiski sajust valodu, lai to pielāgotu konkrētai situācijai un auditorijai. Skolēni izteica kopīgu viedokli, ka jaunvārdi, paplašinot valodas apjomu, tomēr nereti ir visai neizdevušies. Savukārt I.Druviete atzīmēja, ka “valoda ir dzīva, ja sabiedrība izdomā jaunvārdus”.
Nobeigumā gan skolotāji, gan skolēni jutās gandarīti par interesantās diskusijās pavadīto laiku, turklāt vairāku skolu pārstāvji izteica vēlmi līdzīgus pasākumus īstenot savās skolās.

IZM Komunikācijas nodaļa