• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente: - sarunā ar izglītības un zinātnes ministru - pirms vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs - pirms vizītes Norvēģijas Karalistē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.2000., Nr. 307/309 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10260

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēl arvien izglītības ceļa pagriezienā

Vēl šajā numurā

01.09.2000., Nr. 307/309

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— sarunā ar izglītības un zinātnes ministru

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 31.augustā tikās ar izglītības ministru Kārli Greiškalnu. Sarunā tika pārspriesta skolu gatavība jaunajam mācību gadam, tajā skaitā skolu infrastruktūras jautājumi. Prezidentei uzsverot sociālās integrācijas nozīmi izglītībā, tika apspriesta internātskolu nākotne, kā arī bilingvālās apmācības jautājumi.

— pirms vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs

No šā gada 3. līdz 8. septembrim Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturēsies Ņujorkā, lai piedalītos ANO Tūkstošgades asamblejas samitā. ANO 2001. gadu ir pasludinājusi par Civilizāciju dialoga gadu. Šajā sakarā prezidente teiks uzrunu ANO un UNESCO kopīgi rīkotajā sanāksmē "Dialogue among Civilizations" ("Civilizāciju dialogs").

Valsts prezidente piedalīsies Pasaules sieviešu līderu foruma interaktīvajā diskusijā, kurā tiks pārrunātas ANO attīstības problēmas 21. gadsimtā, atbruņošanās, miera uzturēšanas un citi jautājumi, kā arī sieviešu loma šo jautājumu risināšanā. Pasākuma ietvaros paredzēta arī tikšanās ar cilvēktiesību augsto komisāri Dr. Mēriju Robinsoni. Tikšanās laikā Valsts prezidente parakstīs deklarāciju par gatavošanos rasisma apkarošanai veltītajai konferencei Dienvidāfrikā 2001. gadā. Tikšanās laikā Valsts prezidente izklāstīs Latvijas nostāju, gatavojoties konferencei, kā arī iepazīstinās ar Latvijas integrācijas programmas izstrādi un ieviešanu. V.Vīķe–Freiberga tiksies arī ar ANO Attīstības programmas (UNDP) vadītāju Mallohu Braunu, lai izvērtētu sadarbību starp UNDP un Latvijas valdību, izceļot rezultātus, kas tiek gūti, pateicoties UNDP Latvijas biroja reālistiskajai pieejai Latvijas valdības vajadzībām.

Prezidente teiks uzrunu ANO sesijas plenārsēdē, ko atklās ASV prezidents. Sesijas ietvaros paredzēta tikšanās ar Čehijas prezidentu Vāclavu Havelu, kā arī dalība apaļajā galdā, kur paredzēta valstu līderu brīva diskusija, ko vadīs Polijas prezidents Kvasņevskis.

Pasākuma noslēgumā paredzēta tikšanās ar profesoru Švābi, lai pārrunātu vēsturnieku komisijas jautājumus, kā arī ar Maķedonijas un Ungārijas prezidentiem, lai apspriestu abu valstu divpusējās attiecības un dalītos pieredzē par Latvijas integrācijas jautājumiem ES un NATO.

— pirms vizītes Norvēģijas Karalistē

Šā gada 20. un 21. septembrī notiks Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas valsts vizīte Norvēģijas Karalistē. Valsts vizīte tiek organizēta kā atbildes vizīte Norvēģijas karaļa Haralda V un karalienes Sonjas valsts vizītei Latvijā 1998. gadā.

Vizītes ietvaros prezidentei paredzētas tikšanās ar Norvēģijas karali Haraldu V un karalieni Sonju, parlamenta (Stortinga) prezidenti K.Grondāli ( Kirsti Kolle Gróndahl ), premjerministru J.Stoltenbergu ( Jens Stoltenberg ). Tikšanos laikā tiks pārrunāts NATO paplašināšanās process, ES integrācijas gaita, reģionālā sadarbība un Latvijas un Norvēģijas divpusējās sadarbības prioritātes.

Prezidente teiks uzrunu slavenajā Nobela institūtā Oslo, kur katru gadu decembrī tiek pasniegtas Miera prēmijas un kur ar priekšlasījumiem ir uzstājušies daudzu valstu vadītāji, politiķi, zinātnieki. Prezidentes uzrunā tiks akcentēta Latvijas ārpolitikas loma Eiropas integrācijas procesā. Viesojoties Norvēģijas otrā lielākajā pilsētā Bergenā, prezidente apmeklēs Biznesa administrācijas un ekonomikas koledžu, kur runās par Latvijas lomu starptautiskajā ekonomiskajā sadarbībā. Jāatzīmē, ka Biznesa administrācijas un ekonomikas koledža ir Norvēģijas vadošā mācību un pētniecības iestāde ekonomikas jomā.

Lai aktivizētu Latvijas un Norvēģijas ekonomisko sadarbību, veicinātu Latvijas uzņēmēju jaunas biznesa iespējas Norvēģijā, kā arī piesaistītu Norvēģijas interesi kopīgu jaunu projektu īstenošanai, Valsts prezidenti vizītē pavadīs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un uzņēmēju delegācija. Vizītes laikā ieplānotas ekonomikas ministra A.Kalvīša divpusējās tikšanās ar Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministru, naftas un enerģētikas ministru, kā arī paredzētas Latvijas uzņēmēju tikšanās ar Norvēģijas uzņēmējiem un Latvijas biznesa delegācijas tikšanās ar Norvēģijas Tirdzniecības padomes vadību un Norvēģijas investoriem Latvijā.

Par godu prezidentes vizītei Vīgelanda muzejā (Oslo) tiks eksponēta galerijas "Daugava" sagatavota izstāde "Slieksnis". Savukārt Bergenas galerijā "3.14" tiks atklāta Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja izstāde "Rīga laikmetu spogulī". Viens no šīs izstādes motīviem būs Rīgas un Bergenas kopīgās Hanzas savienības pilsētu sadarbības tradīcijas.

Jāatzīmē, ka šodien jaunas sadarbības iespējas starp Rīgu un Bergenu paver Eiropas kultūras galvaspilsētu statuss Rīgai (2001.gadā) un Bergenai (2000.gadā), kā arī Rīgas astoņsimtgades jubilejas pasākumi.

Valsts vizītes ietvaros paredzētas arī Latvijas un Norvēģijas Ārlietu ministriju valsts sekretāru ikgadējās politiskās konsultācijas.

Latvijas un Norvēģijas divpusējās sadarbības spilgta iezīme ir tās plašums un daudzveidīgums. Nozīmīga ir Norvēģijas īstenotā Latvijas reģionu harmoniskas attīstības atbalsta politika, kas ir veicinājusi augstākās izglītības jaunu iespēju pieejamību Latvijas reģionos. Latvijas un Norvēģijas sadarbība tiek koncentrēta uz Latvijas pašaizsardzības spēju nostiprināšanu, Latvijas integrācijas NATO un Eiropas Savienībā veicināšanu, reģionālo sadarbību, kā arī iekšējās drošības, suverenitātes un demokratizācijas nostiprināšanu Latvijā.

Norvēģija bija starp pirmajām valstīm, kuras atzina Latvijas neatkarību, un tā ir stingri apliecinājusi, ka respektē Latvijas valsts tiesisko un līgumisko pēctecību, pagaidām vienīgā no Ziemeļvalstīm parakstot protokolu par divpusēji noslēgtajiem 20.–30.gadu līgumiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!