Valsts sekretāru 2005.gada 24.februāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā”.
Likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldības kustamu mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisku organizāciju īpašumā Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Ar šo tiks paredzēta iespēja un noteikts tiesiskais regulējums vispārējiem gadījumiem valsts un pašvaldību kustamās mantas nodošanai bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi”.
Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumu projekts paredz noteikt Latvijas valsts īstermiņa parādzīmju, vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju (valsts vērtspapīri) izlaišanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī valsts vērtspapīru otrreizējās apgrozības, norēķinu sistēmas darbības un valsts vērtspapīru cenas, uzkrātās peļņas, fiksētā ienākuma un peļņas likmes aprēķina vispārējos pamatprincipus.
Valsts vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts budžeta deficīta finansēšanu, valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī finanšu likviditāti.
Valsts vērtspapīru emitents ir Finanšu ministrija, kas izlaiž valsts vērtspapīrus Latvijas valsts vārdā un uzņemas saistības apmaksāt kārtējos maksājumus un dzēst šos valsts vērtspapīrus noteiktajos termiņos. Darbības, kas saistītas ar valsts vērtspapīru izlaišanu, sākotnējo izvietošanu un dzēšanu, veic Valsts kase.
Valsts vērtspapīrus izlaiž dematerializētā formā. Katrai valsts vērtspapīru emisijai tiek piešķirts atsevišķs starptautiskais vērtspapīru identifikācijas (ISIN) kods.
Visus valsts vērtspapīrus reģistrē Latvijas Centrālajā depozitārijā. Valsts vērtspapīrus var iekļaut regulētos tirgos saskaņā ar vienošanos starp Valsts kasi un atbilstošo regulētā tirgus organizētāju.
Valsts vērtspapīru izlaišana notiek, pamatojoties uz Valsts kases izdotu rīkojumu par valsts vērtspapīru izlaišanu, kas ir valsts vērtspapīru piedāvājuma paziņojums un satur informāciju par valsts vērtspapīru emisijas piedāvājumu: emisijas numuru; emisijas norēķinu un dzēšanas datumu; viena valsts vērtspapīra vērtību, kura tiks samaksāta valsts vērtspapīra dzēšanas dienā (nominālo vērtību); emisijas apjomu; fiksētā ienākuma izmaksu datumus (vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijām).
Valsts kasei ir tiesības izsludināt papildu valsts vērtspapīru emisijas apjoma izlaišanu, kā arī valsts vērtspapīru emisijas pilnīgu vai daļēju dzēšanu pirms tās dzēšanas termiņa saskaņā ar atsevišķu rīkojumu (pirmstermiņa dzēšanu) atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.
Šobrīd valsts vērtspapīru emisiju regulē 2002.gada 23.janvārī Finanšu ministrijas apstiprinātie “Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izlaišanas noteikumi”, kuri nodrošina valstij iespēju aizņemties valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai nepieciešamos līdzekļus, emitējot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Tomēr, ņemot vērā Latvijas finanšu tirgus attīstību, šajā kārtībā ir nepieciešami vairāki grozījumi un papildinājumi, lai efektivizētu valsts vērtspapīru emisijas procesu. Uz izmaiņu nepieciešamību valsts vērtspapīru emisijas kārtībā ir norādījusi arī Latvijas Banka. Tā kā valsts vērtspapīru emisijas kārtība attieksies arī uz privātpersonām, nepieciešams izdot šo kārtību kā ārējo normatīvo aktu (Ministra kabineta noteikumus).
Galvenās izmaiņas valsts vērtspapīru izlaišanas kārtībā paredz valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas veikšanu, izmantojot ne tikai Latvijas Bankas, bet arī citu finanšu aģentu, kurus apstiprina Finanšu ministrija, pakalpojumus, kā arī veikt šādas emisijas bez finanšu aģentu pakalpojumu izmantošanas. Tāpat, ņemot vērā vairāku citu valstu pieredzi, plānots ieviest iespēju veikt valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu, izmantojot jaunu metodi – tiešo pārdošanu. Noteikumu projektā precizēts arī valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas dalībnieku loks, to paplašinot, taču vienlaikus atstājot iespējas noteikt arī noteiktus ierobežojumus dalībai valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā. Bez tam veiktas atsevišķas izmaiņas valsts vērtspapīru cenas, uzkrātās peļņas, fiksētā ienākuma un peļņas likmes aprēķinos, lai tuvinātu Latvijas valsts vērtspapīru emisijas Eiropā lietotajiem standartiem (praksei).
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””.
Pamatojoties uz Imigrācijas likumu, 2004.gada 20.janvārī Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”, kuri nosaka darba atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai būt pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai noteikumus papildinātu ar normām, kas izriet no Padomes direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka minimālos standartus patvērumu meklētāju uzņemšanai, kā arī lai novērstu noteikumu piemērošanas laikā konstatētās nepilnības.
Grozījumu projektā paredzēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē) patvēruma meklētājam, pamatojoties uz patvēruma meklētāja personas dokumentu, izsniedz darba atļauju līdz galīgā lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas pieņemšanai, kā arī precizēti darba izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamie Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē iesniedzamie izglītību apliecinošie dokumenti. Prasība par izglītības dokumentu iesniegšanu valsts valodā un to tulkojumu apliecināšanu notariāli noteikta saskaņā ar Valsts valodas likuma 10.pantu. Atbilstoši profesiju klasifikatoram informācijas tehnoloģiju jomā precizēti nodarbināto speciālistu amatu nosaukumi, kuriem atvieglotā kārtībā tiek izsniegtas darba atļaujas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Licences izsniegšanas kārtība zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēziskiem un kartogrāfiskiem darbiem”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā komersants saņem licenci zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbu veikšanai. Katram darba veidam izsniedz atsevišķu licenci.
Lēmumu par licences izsniegšanu, pagarināšanu, pārreģistrēšanu pieņem Valsts zemes dienesta (VZD) izveidota zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu licencēšanas komisija. Komisiju izveido, tās nolikumu un personālsastāvu apstiprina VZD ģenerāldirektors.
Fiziska vai juridiska persona, kura ir reģistrēta un veic zemes ierīcības, ģeodēzijas vai kartogrāfijas darbus kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas Republikā pakalpojumus sniedz bez VZD izsniegtās licences zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēzijas vai kartogrāfijas darbiem, ja šo darbu veikšana Latvijas Republikā nav pastāvīga.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;

– pieteica noteikumu projektu “Valsts tiesu ekspertīžu biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādis un pakalpojumu apmaksas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt Valsts tiesu ekspertīžu biroja sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus, kā arī noteikt pakalpojumu apmaksas kārtību. Noteikumu projekts neattiecas uz ekspertīžu izdarīšanu kriminālprocesā un administratīvajā procesā, ja ekspertīzi nosaka procesa virzītājs.
Valsts tiesu ekspertīžu birojs maksas pakalpojumu izmaksas aprēķina saskaņā ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas iekļauts noteikumu projekta 1.pielikumā, katram pasūtījumam izstrādājot individuālu tāmi, kas iekļauta noteikumu projekta 2.pielikumā.
Veicot pakalpojumu ārpus kārtas vai ātrāk nekā divu darba dienu laikā, lieto cenu korekcijas koeficientu 2,0. Maksājumu par sniegto pakalpojumu pasūtītājs samaksā pirms tā saņemšanas. Pakalpojumu apmaksu pasūtītājs veic ar kredītiestāžu starpniecību, izmantojot pārskaitījumu. Maksājuma iekasēšanas izdevumus sedz pakalpojuma pasūtītājs.
Valsts tiesu ekspertīžu biroja pakalpojuma cenrādi piemēro visos gadījumos, kad tiek sniegti maksas pakalpojumi, izņemot gadījumus, ja Valsts tiesu ekspertīžu biroja pakalpojumu saņemšanas kārtība noteikta citos normatīvajos aktos.
Ieņēmumus, kurus Valsts tiesu ekspertīžu birojs saņem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ieskaita Valsts kases atvērtajos pamatbudžeta kontos un izlieto izdevumu finansēšanai atbilstoši attiecīgā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātajai apropriācijai.
Līdz ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos Valsts tiesu ekspertīžu birojs kā publiska iestāde attiecībā pret trešajām personām var piemērot tikai tiesību aktos noteiktā kārtībā pieņemtas tiesību normas. Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka principu, ka pārvaldes lēmumam jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja
– pieteica noteikumu projektu “Amatu klasifikācijas sistēma un kārtība valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.
Grozījumi Valsts civildienesta likuma 36.pantā un Darba likuma 62.pantā, kas paredzētu pilnvarojumu Ministru kabinetam minēto noteikumu izdošanai, atbilstoši Ministru kabineta sēdē nolemtajam pašlaik ir iesniegti Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā.
Noteikumu projekts nosaka vienotas amatu klasifikācijas sistēmas izveidošanu un amatu klasifikācijas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs, paredzot amatu klasifikāciju atbilstoši Valsts pārvaldes amatu katalogam. Amatu klasifikācijas sistēma radīs priekšnoteikumus vienotas darba samaksas sistēmas izstrādei un personāla vadībai un attīstībai valsts sektorā. Valsts tiešās pārvaldes amatu klasifikācijas sistēmas mērķis ir apkopot un sagrupēt amatus, kā arī aprakstīt amatu pamatfunkcijas.
Amatu klasifikācijas sistēma ir izmantojama darba samaksas sistēmas izstrādē, kā arī personāla vadības un attīstības vajadzībām. Amatu klasifikācijas sistēmas pamatā ir Valsts pārvaldes amatu katalogs, kas pievienots noteikumu projekta 1.pielikumā. Amatu katalogs ir tiešajās valsts pārvaldes iestādēs veikto funkciju sistematizēts apkopojums, kurā minētās funkcijas ir sakārtotas funkcionālās grupās (amatu saimēs un apakšsaimēs) un saimes sadalītas amatu līmeņos, kā arī sniegts amata saimju apraksts, amatu līmeņu raksturojums un pamatpienākumu apraksts. Amatu saime ir amatu kopums, kuriem vienas funkcijas ietvaros ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi. Amatu apakšsaime raksturo amatus ar šaurāku, bet skaidri nošķiramu specializāciju vienas funkcijas ietvaros. Amatu līmeņi saimēs raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību un vadības funkcijas. Amatu klasificēšana ir amatu sakārtošana, nosakot katram amatam atbilstošo Amatu kataloga saimi (apakšsaimi) un līmeni.
Atbilstoši noteikumiem tiešās pārvaldes iestādēm līdz 2005.gada 15.maijam jāveic amatu klasifikācija atbilstoši Valsts pārvaldes amatu katalogam un amatu klasifikācijas rezultāti jāiesniedz Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā darba samaksas reformas finansējuma aprēķiniem, darba samaksas sistēmas plānošanas vajadzībām un informācijas iekļaušanai darba samaksas uzskaites sistēmā.
Detalizētu laika grafiku amatu klasifikācijas veikšanai līdz 2005.gada 15.maijam plānots atsevišķi apstiprināt ar Ministru kabineta rīkojumu.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments