Mīna bez laika degļa

Krievijas starptautiskā meklēšanā izsludinātā bijušā mediju magnāta Borisa Berezovska negaidītā ierašanās aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā un Latvijas tiesībsargājošo institūciju rīcība izraisījusi gan īslaicīgu ažiotāžu medijos, gan atkal saasinājusi jautājumus par Krievijas un Latvijas attiecībām ilgtermiņā.
Kā jau ziņots, B.Berezovskis, kuram Lielbritānija 2003.gadā deva politisko patvērumu, Latvijā ieradās 24.februāra vakarā ar patvēruma valstī izdotiem ceļošanas dokumentiem uz Platona Jeļeņina vārda. Nākamajā dienā viņš sarīkoja preses konferenci, kurā izteicās par daudziem jautājumiem, tajā skaitā pauzdams kritiskus viedokļus par Krievijas īstenoto politiku vairākos aspektos. Lai arī šī valsts, kas B.Berezovski apsūdz par krāpšanu lielā apmērā, kā arī par čečenu teroristu atbalstīšanu, pieprasīja Latvijai viņu nekavējoties izdot.
Krievijas Ģenerālprokuratūras lūgums izdot B.Berezovski tika saņemts piecos vakarā, informē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā. Lūgums izskatīts aptuveni pusotras stundas laikā, taču konstatēts, ka tajā trūkst vairāku ļoti būtisku dokumentu, un Krievijas pusei steidzami nosūtīts aicinājums sniegt papildu informāciju. Tikmēr aizturamais pameta valsti, bet Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvija ignorējusi Interpola dalībvalsts statusa uzliktos pienākumus, kā arī norādīja, ka šī rīcība var nepalikt bez sekām abu valstu attiecībās.
“Saistībā ar Krievijas reakciju ir divi aspekti. Pirmais – psiholoģiski politiskais, kurš ir ārkārtīgi negatīvs. Otrais – juridiskais, un no šā viedokļa Berezovska ieceļošana Latvijā bija absolūti likumīga,” skaidro politologs Kārlis Daukšts. “Neredzu iemeslu, kāpēc Krievija varētu izvirzīt juridiski pamatotus iebildumus. Politiski, emocionāli, ar mediju starpniecību, protams, tiks izvērsta kritika.”
Daudzi, saprotams, meklē zemtekstus, kāpēc B.Berezovskis ieradās Latvijā, atzīst politologs. Iespējams, tas tik tiešām esot saistīts ar biznesa interesēm, kā skaidroja pats viesis. “Cita lieta – Berezovska pozicionēšanās kā brīvības cīnītājam. Tas izraisa šaubas. Viņš ir cilvēks, kas bieži mainījis uzskatus atkarībā no konjunktūras. Arī par Baltiju savulaik viņš izteicies ļoti negatīvi,” norāda K.Daukšts.
“Krievijai, protams, būs iemesls pārmetumiem, ka mēs šeit uzturam ļaundarus, kas atbalsta čečenu teroristus,” kaimiņvalsts apsūdzības Interpola saistību neievērošanā komentē politologs. “Taču visas nianses šajā sakarā mēs nezinām. Un diez vai ir pamats apšaubīt Berezovska ieceļošanas likumību, ja Lielbritāniija devusi viņam patvērumu un arī britu vēstniecība viņa uzturēšanās legalitāti Latvijā nav apstrīdējusi. Ja Berezovski neaiztur arī citas valstis, kurās viņš ierodas, tad kāpēc gan tas būtu jādara Latvijai?”
Vai tas vēl vairāk nesarežģīs Krievijas un Latvijas jau tā problemātiskās attiecības? “Manuprāt, kaut ko sarežģīt vēl vairāk, nekā tas bija līdz šim, tāpat nav iespējams. Abām pusēm būtu jāņem taimauts – kā sportā. Mums jābūt mierīgākiem, jāizturas ar pašcieņu un nav jāreaģē uz Kremļa vai masu mediju uzbļāvieniem. Diemžēl jārēķinās, ka varam sagaidīt arī visdažādākās provokācijas.”

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv