Ārzemju presē

Somu “Helsingin Sanomat”: “Baltijas valstu sadarbību var salīdzināt ar Ziemeļvalstu sadarbību. Tas ir labs instruments, kad darbojas. Tomēr katra valsts var attīstīties individuāli. Kāpēc visu laiku skatīties atpakaļ vai blakus, uz kaimiņiem?”

•

Nīderlandes “Europa in Beweging”: “Pateicoties Latvijas kolēģei, kura izteicās, ka Baltijas valstis “nav nekādi Siāmas trīnīši”, Igaunijas un Lietuvas prezidenti ir iedzīti stūrī. Viņi pagaidām nav pieņēmuši nekādu lēmumu par piedalīšanos 9.maija svinībās Maskavā, taču tagad ir gandrīz vai spiesti sekot Vīķei-Freibergai. Latvijas valsts galva ir atsegusi baltiešu Ahilleja papēdi: hronisko savstarpējās sadarbības trūkumu.”

•

Krievijas “Izvestija”: “Krievija attiecības ar Baltijas valstīm veidos neatkarīgi no to prezidentu lēmumiem par piedalīšanos 9.maija svinībās Maskavā. Tomēr Krievija cer, ka Baltijas valstīs uzvarēs veselais saprāts. Šādu viedokli paudis Krievijas prezidents Vladimirs Putins preses konferencē Bratislavā, noslēdzot sarunas ar Slovākijas prezidentu.”

•

Igaunijas “Delfiem” bijušais Igaunijas vēstnieks Krievijā Marts Helme apgalvo, ka no visām trim Baltijas valstīm tieši Igaunija šobrīd visvairāk interesē Krievijas izlūkdienestu.

•

Austrijas “Die Presse”: “Kad Bratislavā Bušs runāja par valstīm kādreizējā padomju ietekmes zonā, kas attīstās demokrātijas virzienā, viņa uzskaitījumā trūka vienīgi Krievijas. Putinam varēja rasties sajūta, ka viņu provocē, jo atkal ASV bāza savu degunu intīmajā zonā, ko Krievija uzskata par “tuvajām ārzemēm”. Taču Bušam un Putinam dažādi priekšstati ir ne tikai par demokrātijas jautājumiem vien. Nesaskaņas ir daudzās jomās, ieskaitot Tuvos Austrumus. Putins vairs nav atkarīgs no Rietumu kredītiem. Viņš to izmanto un pieļauj liktenīgas kļūdas. Maskavu var ietekmēt tikai ar vienu sviru – un tā ir Pasaules tirdzniecības organizācija.”

•

Amerikāņu “The Wall Street Journal Europe”: “Vai ASV ir gatavas samierināties ar demokrātijas ierobežošanu Krievijā? Eiropas vizītes laikā Eiropā Bušs lika saprast, ka šajā ziņā viņa politika var mainīties. Viņa brīdinājums, ka Krievijai jāievēro demokrātijas normas un tiesiskas valsts pamatprincipi, bija ļoti svarīgs, jo līdz šim viņš izvairījās atklāti kritizēt Maskavu, lai nezaudētu sabiedroto cīņā pret terorismu. Taču pēdējā laika notikumi liek Vašingtonai rīkoties. Bez tam problēma ir tā, ka Putina tieksme uz autoritārismu maina Krievijas attiecības ar Rietumiem, kam šāda politika nav pieņemama.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Visumā ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Eiropā vērtē kā veiksmīgu... Bušs spēja izkliedēt eiropiešu bažas, ka ASV pret Irānu varētu vērsties ar militāru spēku. Tā vietā Vašingtona grib dot iespēju Vācijai, Francijai un Lielbritānijai šo mērķi sasniegt sarunu ceļā.”

•

Krievijas “Rußland Online” : “Maskava kā nedraudzīgu aktu vērtē Latvijas iestāžu rīcību, dodot iespēju publiski uzstāties krievu uzņēmējam Borisam Berezovskim, kurš slēpjas no apcietināšanas.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem