Par intelektuālo īpašumu

"1. septembris Latvijā asociējas ne tikai ar mācību gada sākumu, bet arī ar cīņu pret pirātismu," tā vakar, 31. augustā, Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LAMPA) rīkotajā preses konferencē teica LAMPA valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.

Preses konferencē, kuras tēma bija "Vēl viens gads cīņā pret pirātismu Latvijā", piedalījās Latvijas ierakstu kompāniju pārstāvji, kā arī kultūras, iekšlietu un tieslietu ministri.

Kā atzina E.Mīlgrāve, pēdējā gada laikā nelegālo audio un video ierakstu tirdzniecības jomā ir mainījies visai maz un situācija ir gandrīz tāda pati kā pirms gada. Tā kā rezultāti cīņā ar pirātismu ir visai niecīgi un ik gadu 1. septembrī rīkotās akcijas nedod vēlamo rezultātu un kļūst jau par izsmieklu, LAMPA valde pieņēmusi lēmumu šogad, 1. septembrī, nerīkot ikgadējo akciju pret pirātismu. Pēc šī paziņojuma  LAMPA pārstāvji iekšlietu ministram Marekam Segliņam, kultūras ministrei Karinai Pētersonei un tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai pasniedza simboliskas "stop" zīmes. Ar šo žestu  LAMPA pārstāvji valsts institūcijām nodeva stafeti cīņā pret pirātisko ierakstu tirdzniecību.

Kā pastāstīja E.Mīlgrāve, pēdējo nedēļu laikā  LAMPA pārstāvji apceļojuši Latvijas lielāko pilsētu tirgus un secinājuši, ka nelegālo ierakstu tirgotāji vēl joprojām darbojas ļoti droši un aktīvi. Preses konferencē klātesošie tika iepazīstināti arī ar fotogrāfiskiem pierādījumiem par nelegālo tirgoņu darbību.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pauda viedokli, ka nav jēgas rīkot reidus tirgos ar mērķi notvert nelegālo ierakstu tirgoņus. Šādi reidi neatmaksājas, jo ierakstu tirgotāji atrod dažādas atrunas, piemēram, ka viņi uz tirgu atnākuši ar privāto kolekciju. Kā iespējamo līdzekli cīņai ar pirātismu tirgos M.Segliņš minēja stacionāru videokameru uzstādīšanu, kas ļautu pierādīt tirgotāju patiesos nolūkus. Ministrs Segliņš pastāstīja, ka jau tuvākajā laikā ir paredzēts uzstādīt vairākas novērošanas kameras Rīgas centrāltirgū. Vēl M.Segliņš izteica varbūtību, ka vajadzētu vispār aizliegt tirgos izplatīt audio un video ierakstus un tirdzniecību veikt tikai veikalos.

Pēc Ekonomikas policijas datiem redzams, ka šā gada astoņos mēnešos kopskaitā ierosinātas 19 krimināllietas: 17 krimināllietas pēc Latvijas Krimināllikuma 149.panta par nelikumīgām darbībām ar autortiesību objektiem un divas krimināllietas pēc Latvijas Krimināllikuma 190. panta — kontrabanda. Kā norādīja iekšlietu ministrs M.Segliņš, 19 ierosinātas krimināllietas atbilst policijas iespējām, ja ņem vērā, ka ar autortiesību pārkāpumiem pašreiz strādā četri ekonomikas policijas darbinieki. M.Segliņš teica, ka tas nav tikai policijas uzdevums — cīnīties ar autortiesību pārkāpumiem. Viņš norādīja, ka šajā sfērā liels darbs būtu veicams arī muitai, Valsts ieņēmumu dienestam un pašvaldībām, kuru īpašumā atrodas tirgi.

2000. gada pirmajā pusgadā par nelikumīgām darbībām ar autortiesību objektiem notiesātas piecas personas, pērn par šiem pārkāpumiem notiesātas piecas personas, turpretim 1998. gadā notiesāto skaits bijis ievērojami lielāks — 24 personas. Diemžēl notiesāto personu skaits kopumā ir ļoti neliels un neatspoguļo patieso situāciju. Kā atzina tieslietu ministre Ingrīda Labucka: "Ne jau soda bardzība atrisinās šo problēmu. Ir vajadzīga kopīga izpratne un sadarbība." Tieslietu ministre arī pauda viedokli, ka autortiesības un blakustiesības ir ļoti sarežģīta tieslietu sfēra un Latvijas juristiem vēl daudz šajā jomā jāmācās. I.Labucka pastāstīja, ka tikai daži tiesneši ir specializējušies autortiesību jomā, bet ir cerība, ka ar laiku šī situācija uzlabosies.

Arī kultūras ministre Karina Pētersone nākotnē raudzījās ar optimismu un atzina, ka Kultūras ministrija ir gatava pārņemt stafeti un cīnīties ar pirātismu. K.Pētersone pauda gandarījumu, ka izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas televīziju, kur raidījums "Objektīvs" apņēmies veidot raidījumu ciklu par autortiesībām.

Pēc Ekonomikas policijas datiem, šā gada pirmajos astoņos mēnešos no tirdzniecības kā nelegālas izņemtas 14 008 videokasetes, 14 494 audio kompaktdiski, 8767 audiokasetes un 11 431 datorprogrammu kompaktdisks. Tomēr, kā liecina dažādi aprēķini, pirātiskā produkcija kopējā audiovizuālajā tirgū joprojām ir pāri par 60%. Arī tieslietu ministre I.Labucka pauda viedokli, ka gandrīz ikviens no mums savas dzīves laikā ir iegādājies kādu nelegālu kaseti vai kompaktdisku. I.Labucka norādīja, ka vēl joprojām arī valsts iestādēs nereti tiek izmantotas pirātiskā ceļā iegūtas datorprogrammas un tas nevienam neesot noslēpums. Tieslietu ministre uzsvēra, ka nepieciešams veidot kopēju izpratni sabiedrībā par autortiesību nozīmi un to pārkāpuma noziedzīgo sastāvu, savukārt M.Segliņš norādīja, ka jāsaprot: pirkt pirātisku kaseti vai kompaktdisku ir tas pats, kas iegādāties zagtu automašīnu.

Preses konferencē klātesošie tika īsumā iepazīstināti arī ar visai jaunu autortiesību problēmu Latvijas tirgū — mūzikas ierakstu un datorprogrammu izplatīšanu ar interneta palīdzību. Kā klātesošos informēja firmas "Andromedia" pārstāvis Andris Mellakauls, pirātiskos mūzikas ierakstus Latvijā iespējams iegūt ne tikai no kādiem "pirātiem" otrā pasaules malā, bet šeit pat uz vietas Latvijā darbojas vairākas privātpersonas, kas ar interneta palīdzību realizē pirātiskos ierakstus visai lielos apmēros. Un diemžēl policija ar šiem noziegumiem nespēj veiksmīgi cīnīties.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors