Par fiktīviem uzņēmumiem

Trešdien, 30. augustā, Uzņēmumu reģistrs un Ekonomikas policija rīkoja preses konferenci. Tajā piedalījās Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Māris Gulbis, Valsts policijas galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja priekšnieks Viesturs Briedis un šīs policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Gatis Gudermanis.

M.Gulbis informēja žurnālistus par to darbu, ko pēdējā laikā veic Uzņēmumu reģistrs, izskaužot iespējas reģistrēt fiktīvus uzņēmumus, un kādas problēmas risināmas sadarbībā gan ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Ekonomikas policiju, gan citām tiesībsargājošām institūcijām:

— Pirmā problēma ir maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju daļas vēlme reģistrēt kompānijas. No cilvēktiesību viedokļa ir grūti atteikt šādas reģistrācijas, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kā zināmā mērā varētu pielikt to "sarkano karodziņu", lai turpmāk tiesībsargājošās institūcijas pavērotu situāciju. Piemēram, ja kāda persona mēģina reģistrēt kompāniju ar 200 000 latu pamatkapitālu, bet reāli redzam, ka tai šādu ienākumu nav. Tā sakot, jāapzina tās maznodrošināto slāņu riska grupas un jādod iespēja tiesībsargājošām institūcijām situācijai sekot.

Otra lieta ir ārvalstu fizisko personu reģistrācija. Eiropas un īpaši Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka ārvalstu fiziskās personas tiek uzskaitītas un saņem identifikācijas numuru. Diemžēl Latvijā jebkura ārvalstu fiziska persona — vai tā ir Baltkrievijas, Kazahstānas vai vēl citas valsts pilsonis — var veikt uzņēmējdarbību, īpaši neidentificējoties. Arī mūsu Civillikums paredz, ka jebkura persona var pilnvarot citu personu, lai tā rīkojas viņas vārdā. Taču, ja šāda persona jāsameklē, to atrast nevar. Ir gadījumi, ka pat persona, uz kuras vārda reģistrēta firma, vispār nav starp dzīvajiem…

M.Gulbis pastāstīja par sadarbību ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, jo, reģistrējot kompānijas, tiek pārbaudīti personu dati: piemēram, vai pase nav nozagta, pazudusi, vai konkrēta persona nav mirusi u.tml. No UR reģistrēto uzņēmumu kopskaita ir konstatēti 255 gadījumi jeb 0,16 procenti ar fiktīvo uzņēmumu pazīmēm. 112 gadījumos tiesībsargājošās iestādes pieņēmušas lēmumu atteikt ierosināt krimināllietas. Tas liecina, ka faktiski konstatēto fiktīvo uzņēmumu skaits ir 0,09 procenti. Pašreiz ir ierosinātas 32 krimināllietas, bet pārējos gadījumos notiek izmeklēšana. Kā uzsvēra UR galvenais notārs, ir būtiski neaiztikt tos aptuveni 99 procentus uzņēmēju, kas darbojas godīgi, maksā valstij nodokļus, ievēro mūsu valsts likumus.

Pēdējās aktivitātes, ko UR veica sadarbībā ar Ekonomikas policiju, bija divu personu, no kurām viena mēģināja reģistrēt firmu, izmantojot mirušas personas datus, bet otra — viltotas kvītis, aizturēšana.

Viesturs Briedis pastāstīja par dažādiem sadarbības veidiem, ko izmanto Ekonomikas policija un Uzņēmumu reģistrs, lai jau sākuma reģistrācijas posmā varētu novērst nelikumības. Lai gan fiktīvo firmu skaits nav liels, valstij tiek nodarīti lieli zaudējumi. Šī gada sākumā izdevies aizturēt kādu personu grupu, kura naudas piesavināšanā izmantoja viltotas valsts nodevu maksājumu kvītis. Pašlaik vēl dažas ar šo negodīgo rīcību saistītās personas tiek meklētas Krievijā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, šajā lietā valsts cietusi zaudējumus par 23 000 latiem.

Gatis Gudermanis informēja žurnālistus par pēdējo gadījumu, kad UR firmas reģistrācijai bija iesniegusi persona, kas legāli bija jau mirusi. Sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru tika veikta personas datu un citu dokumentu pārbaude. Kad šī it kā mirusī persona ieradās UR, lai saņemtu reģistrācijas dokumentu, to aizturēja. G.Gudermanis pastāstīja vēl par citiem konkrētiem gadījumiem, kas atklāti, sadarbojoties ar Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu.

Preses konferencē Māris Gulbis pavēstīja, ka 30. augustā noslēgts līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu tā ģenerāldirektora Andreja Sončika personā par operatīvu informācijas apmaiņu, kas palīdzēs atklāt fiktīvu firmu dibināšanas pazīmes un novērst to darbības sākšanu. Taču nekādā gadījumā netiks traucēti godīgie uzņēmēji.

Amatpersonas pauda viedokli par to, ka nepieciešams "izdalīt" maznodrošinātās personas kā riska grupu. Protams, būtu vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, un šie pasākumi nekādā ziņā nav vēršami pret cilvēktiesībām. Taču, kā atzīmēja M.Gulbis, arī tādas valstis kā Norvēģija, kur agrāk nebija problēmu ar negodīgu firmu dibināšanu, pēdējos gados sastopas ar šādām parādībām. Arī Skandināvijas valstis ir spiestas veidot sociālo risku grupas. Šie jautājumi, protams, abpusēji, dziļi izvērtējami, lai, cenšoties cīnīties pret ekonomiskajiem noziegumiem, netiktu pārkāptas cilvēktiesības.

— Nekādā gadījumā aktivitātes fiktīvo uzņēmumu sakarā nedrīkst pasliktināt uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumu reģistrs nekad nekļūs par policejisku iestādi, — teica M.Gulbis.

Lai novērstu fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju, Uzņēmumu reģistrs:

1) pārbauda uzņēmumu dibinātāju iesniegto dokumentu (pasu kopiju) un ziņu (adreses, personas koda) atbilstību Iedzīvotāju reģistra datu bāzē esošajām ziņām pirms uzņēmuma reģistrācijas vai uzņēmumu īpašnieku maiņas gadījumā. Datu nesakritības gadījumā (piemēram, ja Iedzīvotāju reģistra datu bāzē ir norādīts, ka konkrētās personas pase ir neaktīva, resp., tā ir vai nu nozaudēta, vai nu nozagta u.tml.) uzņēmums netiek reģistrēts, tiek sastādīts administratīvais protokols par nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram un tas tiek nosūtīts uz tiesu administratīvā soda piemērošanai vainīgajai personai, kā arī visi materiāli tiek nosūtīti tiesībsargājošām iestādēm pārbaudei un jautājuma izlemšanai Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.panta kārtībā.

2) Uzņēmumu reģistrs noslēdzis līgumu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) par tādas programmatūras izstrādi, kas nodrošinās Uzņēmumu reģistra centrālās datu bāzes sasaisti ar Iedzīvotāju reģistra centrālo datu bāzi tiešsaistes datu pārraides režīmā (līgumi Nr.0599/3–UR1–0,Nr.0599/3–UR1–2). Pašreiz notiek programmatūras tehniskā saskaņošana starp pusēm.

3) Sadarbībā ar LR IeM Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Centrālo statistikas pārvaldi, Satversmes aizsardzības biroju ir izveidota fiktīvo uzņēmumu datu bāze.

4) UR ir izveidojis datu bāzi, kurā tiek uzskaitītas tās personas, kurām ar tiesas spriedumu ir aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tādējādi tiek novērsta uzņēmumu reģistrācija uz šo personu vārda.

5) Visos gadījumos, kad UR tiek saņemta jebkura veida informācija saistībā ar fiktīvajiem uzņēmumiem, tiek paziņots tiesībsargājošām iestādēm, kopiju nosūtot arī Ekonomiskās policijas birojam. UR ir apkopojis arī informāciju par pilnvarotajām personām, kas iesniegušas dokumentus fiktīvo uzņēmumu reģistrācijai, un to iesniedzis tiesībsargājošajām iestādēm.

6) UR vairākkārt ticies ar tiesībsargājošo iestāžu vadību (Ekonomikas policijas biroju, Finansu policiju, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu u.c.) ar mērķi — risināt fiktīvo uzņēmumu problēmu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus situācijas risinājumam IeM Kontrabandas apkarošanas koordinācijas centram, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai, VID u.c. iestādēm, kā arī vienmēr izteicis gatavību visu veidu aktivitātēm šajā jomā.

Lai maksimāli izslēgtu fiktīvu uzņēmumu reģistrāciju UR, tas uzskata, ka jāveic šādi pasākumi:

1) izdalīt maznodrošinātās personas kā riska grupu. To uzskaiti, mūsuprāt, vajadzētu veikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk tekstā — PMLP), kas sniegtu šo informāciju UR. Tas savukārt ziņotu tiesībsargājošām iestādēm par uzņēmumu reģistrāciju uz šo personu vārda. Ar tiesiski procesuāliem līdzekļiem šī problēma nav atrisināma, jo maznodrošinātajām personām rīcībspēja nav ierobežota;

2) ieviest ārvalstnieku reģistrācijas kodu un noteikt normatīvajos aktos, ka tie ir tiesīgi veikt uzņēmējdarbību Latvijā pēc reģistrēšanās PMLP. Pašreiz Uzņēmumu reģistram nav ne tiesisku, ne praktisku iespēju pārbaudīt, vai šī persona vispār ir reāli eksistējoša;

3) Iedzīvotāju reģistra datu bāzei jābūt maksimāli aktīvai, īpaši attiecībā uz nozagtajām un nozaudētajām pasēm. Jāparedz nepieciešamie tiesību jaunrades pasākumi, lai savlaicīgas neziņošanas gadījumā par pases pazaudēšanu vai nozagšanu šīm personām iestātos atbildība;

4) aktīvāka normatīvo aktu piemērošana, kas liedz uz laiku nodarboties negodīgiem uzņēmējiem ar uzņēmējdarbību, ir ļoti būtiska (šādu liegumu var noteikt tikai tiesa). Diemžēl pašreiz ir maz tiesu spriedumu, ar kuriem noteikts šāds soda mērs (UR rīcībā ir 20 šādi notiesājoši spriedumi).

5) Nepieciešama VID darbības aktivizēšanās:

— liegumu uzlikšanā un uzņēmumu darbības apturēšanā;

— to uzņēmumu pastiprinātā kontrolē, kuri nav stājušies VID uzskaitē pēc reģistrēšanās UR;

6) Adrešu reģistra izveides paātrināšana, kas ļautu UR konstatēt, vai uzņēmēja deklarētā juridiskā adrese reāli eksistē;

7) joprojām aktuāla ir ārvalstu uzņēmumu – dibinātāju, t.sk. tā saucamo ārzonu uzņēmumu, problēma. Reāli UR nav iespēju pārbaudīt, vai ārvalstu kompānija — dibinātājs uzņēmuma reģistrācijas brīdī ir juridiski eksistējošs. Jāveic būtu tiesību jaunrades pasākumi, kas uzliktu par pienākumu tiem iesniegt UR no ārvalstu reģistra izziņu par to, ka ārvalstu uzņēmums reģistrācijas brīdī ir pastāvošs, kā arī uzlikt tam par pienākumu katru gadu šīs ziņas atjaunot.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore, Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļa