Par informācijas apmaiņu

Trešdien, 30.augustā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Māris Gulbis parakstīja vienošanās protokolus par savstarpēju informācijas apmaiņu.

Lai veiksmīgāk cīnītos pret nelikumīgām darbībām, VID sadarbojas ar dažādām institūcijām un organizācijām. VID un UR sadarbības mērķis ir maksimāli ierobežot iespējas fiktīvo firmu reģistrācijai, pastāvēšanai un nelikumīgai darbībai.

Parakstītā papildvienošanās paredz biežāku informācijas apmaiņu starp VID un UR. Līdz šim informācijas apmaiņa starp VID un UR notika reizi nedēļā, bet tagad VID no UR saņems informāciju katru darba dienu.

Trešdien tika noslēgta arī otra vienošanās. Tā paredz, ka UR informēs VID Finansu policiju par saņemtajiem pieteikumiem reģistrēt uzņēmumus, lai jau novērstu fiktīvu firmu reģistrāciju reģistrā un sekmētu Finansu policijas operatīvo kontroles darbu.

Tikšanās laikā, kurā piedalījās VID pārvalžu vadītāji, UR pārstāvji un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāji, tika pārrunāts, kādi vēl pasākumi būtu veicami, lai ierobežotu nelikumīgu uzņēmējdarbību Latvijā.

Kā viena no šādām iespējām, kas līdz šim netika plaši izmantota, ir iespēja VID uzlikt liegumu to kompāniju darbībai, kas nav ievērojušas visas likumdošanā noteiktās prasības savas darbības uzsākšanā.

Tika pārrunātas iespējas aizliegt nodarboties ar uzņēmējdarbību tām personām, kas vairākkārt ir pārkāpušas likumu, kā arī tām personām, kas uzņēmumus novedušas līdz ļaunprātīgam bankrotam. Līdz šim aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību kā soda mēru tiesa ir piemērojusi 20 gadījumos, taču no līdzšinējām 2000 bankrota lietām 1000 var klasificēt kā ļaunprātīgus bankrota gadījumus.

Kā atzina VID ģenerāldirektors A.Sončiks — VID uzdevums ir piedzīt valsts budžeta parādus, taču trīs ceturtdaļas no parādiem dažādos maksātnespējas procesos nav piedzenamas pašreiz pastāvošās likumdošanas, kas reglamentē maksātnespējas procesus, dēļ. Būtu nepieciešamas likumdošanas izmaiņas šajā sfērā, kas novērstu gan ļaunprātīgus bankrotus, gan arī ļautu šādos gadījumos izmantot visas parāda piedzīšanas iespējas.

Klātesošie atzina, ka vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, lai reglamentētu ārzonās reģistrēto firmu darbību. Līdzšinējie likumdošanas akti neparedz, ka šādiem uzņēmumiem būtu jāiesniedz gada pārskati, kā arī jāuzrāda firmas īpašnieku un dalībnieku saraksti.

Runājot par uzņēmēju un amatpersonu atbildību, klātesošie viennozīmīgi atzina, ka līdzšinējie sodi par nepatiesu ziņu sniegšanu VID un UR ir samērā nelieli. Administratīvais sods, kas paredzēts normatīvajos aktos, neattur uzņēmējus no atkārtotiem pārkāpumiem.

Sarunu laikā panākta vienošanās, ka tiks sagatavoti nepieciešamie priekšlikumi un iesniegti izskatīšanai attiecīgajām ministrijām.

Dita Kļaviņa, VID ģenerāldirektora palīdze