1990.gada 13.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Likumprojekts par Latvijas Republikas Finansu inspekciju. Ziņo finansu ministra vietnieks Jānis Liepiņš. Kāds ir jūsu reglaments?

J.Liepiņš: Līdz astoņām minūtēm.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Liepiņš, finansu ministra vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Valsts Finansu inspekcija kā finansu kontroles pasākumu kopumu un kā kontroles iestāžu sistēmu sāka veidot šā gada sākumā, pamatojoties uz valdības lēmumu. To veidoja uz vietējo finansu nodaļu un Finansu ministrijas valsts ieņēmuma darba organizatoriskās struktūras un attiecīgo darbinieku bāzes. Mūsu darbību patlaban reglamentē pagaidu nolikums “Par Valsts finansu inspekciju”. To apstiprinājusi Ministru padome šā gada 21.jūlijā. Pagaidu nolikums tādēļ, ka ekonomiskās reformas likumprojekta paketē ir paredzēts izstrādāt likumu par Valsts finansu inspekciju.

Vajadzību tiesiski nostiprināt Valsts finansu inspekcijas darbību nosaka tas, ka, sākot ar 1991.gadu, būs nepieciešams veikt nodokļu iekasēšanu, izpildīt finansu kontroles funkcijas pār valsts budžetu līdzekļu, valūtas izlietošanu, cenu piemērošanas pareizību un citu, kas saistīts ar valsts finansu politikas nodrošināšanu, vadoties tikai un vienīgi tikai pēc Latvijas Republikas likumiem. Tā kā nodokļu maksāšana un budžeta izpilde tiek regulēta vienīgi ar likumiem, tad organiski ir nepieciešams, lai Finansu inspekcijas darbību arī regulētu vienīgi attiecīgs likums. Noteiktās robežās un tiesību normās, nepieļaujot nekādu pašdarbību vai resorisku pieeju no vienas puses, inspekcijai tiesiski jādod pilnvaras, kuras nodrošinātu rezultatīvu tās darbību. Likums ir vajadzīgs arī tāpēc, lai finansu kontroles jēdziens tiktu piepildīts ar konkrētu saturu, lai valsts kontroles un uzraudzības sistēmā finansu kontrolei būtu sava noteikta vieta. Atbildība no tās lai tiktu prasīta tikai par jautājumiem, kuri ir tās kompetencē.

Lūk, kāpēc deputātu izskatīšanai un izlemšanai ir veidots likumprojekts par Latvijas Republikas Valsts finansu inspekciju. Tas izgājis ilgstošu sagatavošanas procesu, uzklausīti un ņemti vērā ļoti daudzi priekšlikumi. Pēdējā posmā lielu uzmanību likumprojekta izveidošanā veltīja Ekonomikas komisija, ar tās akceptu likumprojekts tiek nodots jūsu izlemšanai.

Nedaudz par inspekcijas uzturēšanas ekonomisko aspektu. Pasaules prakse attiecībā uz analoģiskām institūcijām liecina, ka finansu kontroles valsts aparāts ir objektīvi nepieciešams. Tas ir vienīgais valstī nepieciešamo finansu resoru kasieris un kontrolieris. Jau iepriekšējā struktūrā ar savu darbību šis formējums Latvijas Republikā ik gadu nodrošināja apmēram 4 miljardus rubļu dažāda veida budžeta maksājumu aprēķināšanu un iekasēšanu. Bez tam regulāri papildus tiek aprēķināti un budžetā iekasēti, bet pēc būtības piedzīti dažādi nodokļi un nodokļu maksājumi, kuri tiek slēpti. Šīs summas vien katru gadu divas līdz trīs reizes pārsniedz attiecīgā finansu kontroles dienesta uzturēšanas izmaksas. Turklāt kontrole pār budžeta, valūtas līdzekļu izlietošanu veicinās to efektīvāku izmantošanu.

Otrs aspekts, kāpēc vajadzīgs likums, ir vēl tas, ka nepieciešams saglabāt valsts pārraudzību pār valsts budžeta izpildes procesu. Tā tas bijis un ir visās valstīs. Bez šaubām, arī Latvijā tas ir objektīvi nepieciešams.

Jāatzīmē nedaudz par pašu likumprojektu. Šis likumprojekts, tāpat kā daudzi citi, tai skaitā nodokļu likumprojekti, tiek izstrādāts pilnīgi no jauna. Valsts finansu inspekcijas jēdziens definēts likumprojekta 1.pantā, 2.pantā formulēti no tā izrietošie galvenie uzdevumi. Jāatzīmē, ka finansu kontroles realizācija ir jāsaprot kā daudzu likumu realizācija. Bez šaubām, pamatjautājums ir nodokļu likumu reāla ieviešana. 2.panta 5.punktā ir izvirzīts uzdevums– sekot valsts pārvaldes iestāžu juridisko un fizisko personu finansiāli saimnieciskajai darbībai, kas nepieciešama valsts fiskālo interešu nodrošināšanai. Šī funkcija tiks realizēta ar visai plašu kontroles mehānismu starpniecību. Pirmkārt, jau ieviešot republikā iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas sistēmu un iedzīvotāju kā potenciālo maksātāju uzskaiti, reģistrāciju vai indeksāciju. Domāju, ka šī pasākuma ieviešanā būs ieinteresētas arī citas republikas institūcijas, piemēram, valsts statistika. Tāpat jautājumi par pilsonību, par migrāciju, par valsts aizsardzību un citi var izraisīt minētā pasākuma īstenošanu. Tādēļ šis darbs būs veicams valdības tiešā vadībā.

Likumprojekta 3.pantā ir noteikta Valsts finansu inspekcijas iestāžu sistēma. Te ir jāatzīmē, ka šīs iestādes veido vienotu sistēmu ar pakļautību tikai pa vertikāli, un galvenā Valsts finansu inspekcija ir patstāvīga finansu kontroles un uzraudzības valsts pārvaldes iestāde republikas Finansu ministrijas sistēmā. Finansu inspekcijas iestāžu uzturēšana tiek finansēta no republikas valsts budžeta. Taču, kā jau tiku minējis, tā ir valsts kontroles iestāde, kura tieši ar savu darbību vienīgā nodrošina šim budžetam finansu resursu pieplūdumu.

Likumprojekta 5.pantā ir uzskaitītas Valsts finansu inspekcijas amatpersonu tiesības, tām pildot dienesta pienākumus. Likumīgi nenostiprinot šīs tiesības, inspekcija nevar pildīt savas funkcijas. Par to mēs pārliecināmies jau patlaban, ikdienā sastopoties ar tādam nodokļu maksātāju vai, pareizāk sacīt nemaksātāju kategorijām kā atsevišķiem vissavienības pakļautības uzņēmumiem, kooperatīviem, individuālajiem pagrīdes uzņēmējiem. Bez tam, lai šīs tiesības varētu realizēt, nepieciešami atsevišķi grozījumi un papildinājumi arī administratīvajā un kriminālajā likumdošanā. Šīs izmaiņas likumprojektos ir sagatavotas, tās iziet sagatavošanas stadiju un acīmredzot drīzumā tiks nodotas arī jūsu izlemšanai.

Gribētu vēl piebilst, ka 5.panta 8.punktā noradītās tiesības būs iespējams realizēt tikai tad, ja katrā no nodokļu likumiem būs paredzētas konkrētas sankcijas un soda naudas, kā arī pieņemta koncepcija un varbūt pat likums par cenām. Jo patlaban cenu likumdošanā darbojas pat 1972.gada normas, un tas galīgi neatbilst šodienas prasībām, pārejot uz tirgus ekonomiku. Mūsu kontroles jomu šāda situācija pastāvīgi noved strupceļā.

Domājam, ka varētu paplašināt 5.panta 9.punktā minētos gadījumus par iespēju griezties tiesā jautājumā par uzņēmējdarbības izbeigšanu, ja netiek ievērota nodokļu un cita likumdošana finansu jomā.

5.panta 11.punktā paredzētas tiesības daļēji vai pilnīgi apturēt norēķinu operācijas bankā, ja uzņēmējs izvairās no norēķiniem ar valsti vai citādā veidā mēģina apdraudēt valsts finansu intereses. Katrā ziņā šīs normas piemērošana var izraisīt uzņēmējam smagas sekas, tādēļ tā pielietojama ar sevišķu atbildības sajūtu, un to var veikt tikai ierobežota inspekcijas amatpersonu kategorija.

Tajā pašā laikā, ja Finansu inspekcija būs pārkāpusi likumdošanas prasības, uzņēmējiem kā garants kalpos 9.panta normas par zaudējumu atlīdzības sniegšanas kārtību.

Likumprojekta 6.pantā reglamentēts Valsts finansu inspekcijas lēmumu obligātais raksturs. Protams, šo lēmumu objekti būs tikai tās juridiskās un fiziskās personas, kuras atrodas inspekcijas kompetences sfērā. Amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt šādus lēmumus, ir norādītas panta otrajā daļā.

Likumprojekta 7.pantā noteiktā inspekcijas atbildība realizējas šādi: panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļu un citu maksājumu atgriešana maksātājiem notiek pēc pašas vai augstākstāvošas inspekcijas lēmuma vai pēc tiesas sprieduma. Panta otrajā un trešajā daļā noteikta atbildība par komercijas noslēpuma izpaušanu. Likumprojekta 10.pantā paredzēta inspekcijas darbinieku tiesiskā aizsardzība. Arī šis pants darbosies, attiecīgi papildinot Kriminālkodeksu.

Pieņemot iesniegto likumprojektu, Augstākā padome, mūsuprāt, tiesiski noteiks ne tikai Finansu inspekcijas darbību, bet, un tas ir pats galvenais, nodrošinās maksātāju un budžeta līdzekļu lietotāju likumīgās intereses. tāpēc lūdzu iesniegto likumprojektu izskatīt un pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Lūdzu.

A.Buls: Pašreiz rajonu izpildkomiteju finansu nodaļās strādā arī inspektori, kuri pārbauda, kā rūpnīcas un uzņēmumi iemaksā nodokļus. Sakiet, lūdzu, stājoties spēkā šim likumam par Finansu inspekciju, vai tie štati, kas ir rajonos, tiks palielināti, vai arī jūs varēsiet iztikt ar tiem pašiem štatiem, kas jau patlaban darbojas, vai arī ir domāts radīt paralēlus štatus tiem inspektoriem, tām finansu nodaļām, kas ir rajonos?

J.Liepiņš: Šodien finansu inspekcijas jau darbojas patstāvīgi. Ar šā likuma pieņemšanu nekāda štatu skaita palielināšana nevarētu notikt. Ja valdība akceptēs, tad inspekcijas tuvākajā laikā palielināsies par nedaudz desmitiem cilvēku, bet tas notiks, ņemot vērā to, ka kontroles, revīzijas, pārvaldes un kontroles revidentu funkcijas tiks nodotas Finansu inspekcijai. Tātad būtībā Finansu ministrijas sistēmā darbinieku skaits nepalielināsies. Vienīgi ir jautājums tad, ja vietējās pašvaldības pieņems papildu lēmumus par kaut kādu vietējo nodokļu maksājumu ieviešanu attiecīgajā rajonā vai pilsētā. Tādā gadījumā droši vien šo maksājumu ienākšanu rajona vai pilsētas budžetā kontrolēs vietējā pašvaldība ar savu cilvēku palīdzību, ja tā varētu teikt. Varētu būt arī kaut kādi varianti, taču patlaban mēs citu risinājumu neredzam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es inspekciju iedomājos kā iestāžu un kantoru sistēmu. Vai jums neliekas, ka formulējums– inspekcija ir pasākumu kopums– ir absurds?

J.Liepiņš: Nē. Tieši šeit arī ir tā būtība, ka inspekcija kā tāda ir pasākumu kopums, bet tālāk likumprojektā arī ir atzīmēts, ka ir šīs inspekcijas iestāžu sistēma. Jo te ir gandrīz divi jēdzieni, ja tā varētu teikt: ir pasākumu kopums un ir iestāžu sistēmas kopums. Pēc formas tās ir iestādes, bet pēc savas darbības veida– tiešām pasākumu kopums– inspicēšana, pārbaudīšana, kontrolēšana.

Priekšsēdētājs: Paldies jums. Paldies. Deputāts Endziņš. Lūdzu, sākam debates.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien izskatāmais likumprojekts par republikas Finansu inspekciju ir ļoti nozīmīgs un vajadzīgs, jo pašreiz jau Finansu inspekcijas amatpersonas sāk veikt savas funkcijas, un, ja mēs ieviešam savu nodokļu sistēmu, tad acīmredzot bez spēcīga Finansu inspekcijas aparāta republikai neiztikt. Taču tajā pašā laikā gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz tām nepilnībām, pretrunām, kuras ietvertas likumprojektā. Jau deputāts Bērzs uzdeva jautājumu ministra vietniekam par Finansu inspekcijas jēdzienu. Tik tiešām pašreiz ir tāda situācija, ka likumā ir divi Finansu inspekcijas jēdzieni. Viens– pasākumu kopums. Es arī negribētu piekrist, ka tā varētu formulēt Finansu inspekciju. Jau tālāk, kā jūs redzat, 3.pantā rakstīts– Latvijas Valsts inspekcijas iestādēm. Tas jau ir tuvāk formulējumam. Tāpēc acīmredzot par 1.panta formulējumu ir vērts padomāt, vai vispār likumā šāds jēdziens ir nepieciešams. Acīmredzot mums svarīgāk, lai būtu saredzams, kādas ir šīs inspekcijas iestādes, amatpersonas, nevis, teiksim, formulēt jau kaut kādā plašākā vai šaurākā nozīmē, ka tā ir Finansu inspekcija.

Jūsu uzmanību vēl gribētu vērst uz 2.pantu. Manuprāt, 2.pantā, kurā ir definēti Latvijas Valsts finansu inspekcijas uzdevumi, ir ļoti daudz pretrunu un atkārtošanās. Kaut vai 2.panta 1.punkts, kura otrajā daļā ir rakstīts, ka viens no uzdevumiem ir valsts varas un pārvaldes iestādēm iesniegt priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai. Kādā veidā? Vai te ir paredzētas likumdošanas iniciatīvas tiesības? To vajadzētu precizēt. Pirmajā daļā ir noteikums, dots uzdevums kontrolēt un uzraudzīt likumības ievērošanu republikas valsts budžeta ienākuma veidošanā un budžeta līdzekļu izvietošanā. Taču, ja mēs paskatāmies šā panta 2.punkta otro daļu, tad redzam, ka tajā noteikts kontrolēt valsts nodokļu ņemšanas likumību jeb likumības ievērošanu cenu un tarifu noteikšanā un piemērošanā. Atkal ir runa par likumiem. 3.punkta beigu daļā atkal teikts– “kontrolēt uz republikas valsts budžeta rēķina izdarāmo izmaksu un asignējumu likumību un pareizību”. Tātad būtībā mēs vienreiz jau pateicām– “likumība”. Pēc tam atkal mēģinām it kā precizēt, atkārtojot to pašu likumību, runājot par pārējiem finansu inspekcijas uzdevumiem. Es domāju, ka, strādājot pie teksta uzlabošanas otrajam lasījumam, šis teksts jāprecizē un minētās nepilnības būtu jānovērš.

Vēl gribētu vērst jūsu uzmanību uz 5.panta 2.punktu. Es kā jurists negribētu piekrist tādam tekstam, ka vajadzības gadījumā inspekcija noplombēs kases, telpas, noliktavas un arhīvus. Acīmredzot ir nepieciešams konkrēti norādīt, kādos gadījumos vai vismaz, kā to paredz likumdošana, kad šāda rīcība varētu būt. Patlaban tas ir pārāk plaši tulkojams.

Vēl gribētu vērst jūsu uzmanību uz 5.panta 12.punktu un arī uz 6.pantu. Arī ministra vietnieks attiecībā uz 5.12.pantu teica, ka Finansu inspekcija var atcelt to juridisko personu lēmumus līdz jautājumu izlemšanai augstākstāvošās valsts varas pārvaldes iestādēs, apturēt tos vietējos tautas deputātu padomju un izpildkomiteju lēmumus, kuri pieņemti pretrunā ar spēkā esošajiem republikas likumiem nodokļu un cenu jautājumos. Manuprāt, tas ir diezgan diskutējams jautājums, jo pat prokuratūra daudzos gadījumos nav tiesīga atcelt vai apturēt tādus lēmumus un aktus, kuri ir pretrunā. Var gan iesniegt protestu. Acīmredzot būtu arī jāpadomā par precīzāku šāda punkta formulējumu, nenoliedzot, ka Finansu inspekcijai ir jādod tādas kontroles iespējas. Tikai tas nevarētu nozīmēt, ka Finansu inspekcija varētu rīkoties jau pilnīgi brīvi un nekontrolēti.

6.pantā, kuru jau arī minēja ministra vietnieks, ir runa par to, ka Finansu inspekcijas iestādes un amatpersonas realizēs savas funkcijas, pieņemot lēmumus. Un šo lēmumu izpilde ir obligāta visām juridiskām un fiziskām personām Latvijas Republikas teritorijā. Kā saka, ir, protams, atruna. Tas ir Finansu inspekcijas kompetences ietvaros. Taču jāsaka, ka šajā gadījumā Finansu inspekcijas kompetence tomēr nav precīzi iezīmēta. Burtiski, vadoties pēc šī panta, varētu izvērtēt arī tā, ka Finansu inspekcija vai pat amatpersona pieņems lēmumu, kas tad būs obligāts arī Augstākajai padomei vai kādam citam valsts varas orgānam, kurš arī ir juridiskā persona. Lūk, uz šiem aspektiem, es domāju, būtu arī jāvērš uzmanība.

Un vēl. Mēs aplūkojam šo likumprojektu, kas ir orientēts uz to, ka mums būs nepieciešams izdarīt grozījumus arī spēkā esošajos likumdošanas aktos, ministra vietnieks jau teica, ka tiek strādāts pie grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Par Finansu inspekciju neliela daļa bija pirmajā lasījumā, ko mēs skatījām. Tagad arī no valdības puses ir iesniegts priekšlikums par grozījumiem Kriminālkodeksā. Es gribētu, lai šajā gadījumā deputāti, Finansu ministrija un valdība varbūt arī padomā, vai mums ir nepieciešams, veidojot jaunu institūtu– Finansu inspekciju –, dot tai plašākas pilnvaras nekā līdz šim. Tāpat kā Kriminālkodeksā speciāli ir paredzēta atbildība, teiksim, par milicijas darbinieka goda, cieņas aizskārumu utt., pretošanos sabiedriskajam kārtības sargam. Taču mums ir arī vispārējas normas, kuras paredz atbildību, ja šāda veida darbība tiek vērsta pret amatpersonu, kas veic savas likumīgās darbības un funkcijas. Savulaik iznāks tā, ka mēs turpmāk Kriminālkodeksā, arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēsim speciālus pantus, kuri attieksies uz prokuratūru, prokuratūras darbiniekiem, miliciju, milicijas darbiniekiem, arī uz Finansu ministriju. Varbūt tad vides aizsardzības inspektori tiks paredzēti atsevišķi. Saprotam, ka tā mēs varam turpināt bezgalīgi. Acīmredzot laikam būtu jādomā par vienu universālu normu, kas aizstāvētu valsts amatpersonas godu, cieņu un sargātu viņu pret veselības apdraudējumu. Tas man būtu viss. Paldies par uzmanību. Domāju, ka, neskatoties uz šiem iebildumiem, likumprojektu pirmajā lasījumā konceptuāli varētu pieņemt. Uz otro lasījumu šā likuma tekstu vajadzētu precizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Deputāts Endziņš uz daudziem jautājumiem praktiski jau saasināja jūsu uzmanību. Es gribu papildināt viņa uzstāšanos ar savu argumentāciju.

Finansu inspekcijas nepieciešamība nerada šaubas. Lai visas valsts struktūras varētu funkcionēt, nepieciešama nodokļu un citu maksājumu kontrole, cenu un tarifu pareiza piemērošana. Jākontrolē, lai precīzi un vienveidīgi tiktu pildīti likumi par nodokļiem un nodevām, Finansu inspekcijai būs jākontrolē ne tikai savlaicīga un precīza nodokļu nomaksāšana, bet arī jāaizsargā nodokļu maksātāji no valsts ierēdņu patvaļas un nelikumībām. Kopā jāatzīmē, ka šis likumprojekts uzrakstīts pēc birokrātiskā aparāta labākajām tradīcijām, kas republikas iedzīvotājus tur aizdomās, ka fiziskās un juridiskās personas ar to vien nodarbosies, kā slēps savus ienākumus un saražoto produkciju.

Kopumā šis likumprojekts radīts, lai nodokļu maksātājiem iedvestu bailes no valsts nodokļu inspektoriem. Likumprojekts uzrakstīts labāko policejisko tiesību garā.

Lūk, es gribu pievērst uzmanību 5.panta 12.punktam, kas to spilgti apstiprina. Valsts finansu inspekcijas orgāniem ir tiesības atcelt juridisku personu lēmumus, apturēt vietējo tautas deputātu padomju un izpildkomiteju lēmumu darbību, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

Bet atvainojiet, biedri, ir taču likumi, kas nosaka kārtību, kādā atceļami vai apturami vietējo padomju un juridisku personu lēmumi, tie jums visiem labi zināmi. Kāpēc tādas tiesības nav dotas citiem resoriem, teiksim, ekonomikas ministram, tieslietu ministram, iekšlietu ministram, katram pa savu līniju un, vēl jo vairāk, ģenerālprokuroram? Droši vien tad arī viņam ir tiesības atcelt un apturēt? Un beidzot: katram pa savu līniju, bet Ministru padomei– visos jautājumos? Ja mēs šo ceļu iesim, tad nonāksim pie jautājuma: kam tad vispār vajadzīgas padomes kā pilnas varas nesēji?

Bet jau ārpus katras likumības un demokrātijas ir likumprojekta 6.panta 1.punkts: “Valsts un finansu inspekcijas amatpersonas, gribu pasvītrot– valsts un finansu inspekcijas amatpersonas, pilda savas funkcijas, pieņemot lēmumus, kas ir obligāti visām juridiskām un fiziskām personām visā Latvijas Republikas teritorijā.” Ieklausīsimies šajā terminā! Pat Latvijas Republikas Augstākās padomes normatīvajiem aktiem nav tik draudoša juridiskā spēka kā valsts finansu inspekcijas amatpersonām. Taču kādēļ tad ir kodeksa normas par administratīviem tiesību pārkāpumiem, krimināltiesību normas, kas tieši par šādiem noziegumiem un tiesību pārkāpumiem paredz noteiktus sodus?

Es domāju, ka šie panti vai nu jāpārstrādā, vai jāizmet no šī likumprojekta. 5.panta 12.punkts un 6.panta pirmā daļa. Atbalstu iepriekšējo oratoru, ka likums akceptējams pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kehris.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Ekonomikas komisijā, apspriežot šo valdības likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegto likumprojektu par Latvijas Valsts finansu inspekciju, izvērsās ļoti nopietna apspriešana. Komisija uzskatīja, ka šis likumprojekts nav ideāls, bet nosprieda, ka tas ir tādā gatavības pakāpē, lai to apspriestu konceptuāli pirmajā lasījumā. Turklāt komisijā, to es gribētu darīt zināmu arī deputātiem, jo tie ir jautājumi, pie kuriem mēs ķersimies tuvākajā laikā, izvērsās nedaudz plašāka diskusija par to, ar kādu instrumentu palīdzību valdība vai valsts pārvaldīs, lai varētu kontrolēt īpašuma, budžeta, nodokļu un finansu izpildi valstī. Un tieši šīs manis nosauktās četras sfēras, proti, īpašums, tātad kā notiek konversija, kas pārstāvēs valsts īpašuma intereses valsts akciju sabiedrībās vai citos veidojumos, kas var rasties īpašuma privatizācijas un programmas realizēšanas gaitā. Kas pārraudzīs budžeta izpildi, tai skaitā Ministru padomes rezerves fonda izlietošanu?

Tālāk– jautājums par nodokļu maksājumiem un valsts organizāciju finansiālo darbību. Komisija apsprieda, arī mums šeit, deputātiem, tas ir bijis apspriešanā, ka varētu būt trīs dažādi pārvaldes veidojumi vai trīs dažādi orgāni. Pirmais varētu būt vai nu nacionālās bagātības padome, vai valsts īpašuma fonds līdzīgi tam, kāds ir izveidots Padomju Savienībā, bet Polijā darbojas nacionālās bagātības padome. Proti, orgāns, kas veiks pārraudzību pār privatizāciju, ik pēc trim mēnešiem vai pēc pusgada sniegs deputātiem arī zināmu atskaiti, kā tiek ievēroti privatizācijas principi. Tas arī pārstāvētu valsts īpašuma intereses tajās sfērās, kurās ir valsts līdzekļi.

Turklāt mēs zinām, ka deputāta Biezā vadībā tika izveidota deputātu komisija, kura izstrādāja priekšlikumus par valsts kontroli, par valsts kontroles dienesta nepieciešamību. Un trešā ir šī Finansu inspekcija. Daži kolēģi uzskatīja, ka šie jautājumi būtu jāizskata tikai saistībā, jo ļoti iespējams, ka mēs nonāksim pie viedokļa, ka mūsu republikā varētu aprobežoties ar diviem šādiem orgāniem. Tas būtu, pieņemsim, Finansu inspekcija un Valsts īpašuma fonds. Varētu iztikt bez valsts kontroles. Jebkurā gadījumā mēs uzskatījām, ka šī diskusija var turpināties arī tad, kad tuvākajās nedēļās mēs apspriedīsim īpašuma konversijas programmu un organizatorisko mehānismu, kur to mēs varētu realizēt. Tuvākajā laikā skatīsim arī valsts kontroles dienesta funkcijas, un mēs varētu izvērtēt tās nepieciešamību. Bet mēs komisijā uzskatījām, ka Finansu inspekcijas darbības sfēra ir pietiekoši skaidra, ir pieņemts pagaidu nolikums par Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts finansu inspekciju, un to ir apstiprinājusi Ministru padome ar šā gada 31.jūlija lēmumu. Tādēļ uzskatījām, ka šis jautājums nav jābremzē, bet jāvirza uz plenārsēdi un to ir iespējams izskatīt. Mēs rekomendētu to pieņemt pirmajā lasījumā. Turklāt pēdējās dienās mēs esam saņēmuši priekšlikumus no republikas rajoniem, arī no Rīgas pilsētas rajoniem. Par šo likumprojektu ekspertu vērtējumus mēs lūdzām arī rajona finansu inspekcijai. Ir saņemti deputātu priekšlikumi. Es domāju, ka arī šodienas apspriešanas rezultātā, ņemot vērā tos vērtīgos priekšlikumus, kas izskanēja arī kolēģa Endziņa un Bekasova ziņojumos, deputātes Zeiles vadībā, kura vada likumdošanas sagatavošanas darbu, mēs varētu sagatavot otro lasījumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Sekretariātā debatēs vairāk nav pieteikušies? Paldies. Reģistrēsimies! Trīs minūšu pauze. Diemžēl es arī nepiereģistrējos. “Par neatliekamiem pasākumiem īpašuma aizsardzībā Latvijas Republikā”– jums ir izsniegti materiāli? Ir, ja? Nu, tad lemsim. Acīmredzot par Uzņēmumu reģistru. Turpinām reģistrēties. Sekretariāts pēdējās rezerves ir ieslēdzis balsošanas apritē. Reģistrācijas rezultāts: 123. Mēs balsojam par likumprojektu “Par Latvijas Republikas Finansu inspekciju” pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 102, pret– 3, atturas– 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Turpināsim izskatīt jautājumu, kuru mēs atlikām,– par neatliekamiem pasākumiem īpašuma aizsardzībā Latvijas Republikā. Oša kungs, nāciet tribīnē, jums būs jāatbild uz jautājumiem.

Es lūdzu sēdi tālāk vadīt priekšsēdētāja vietniekam Andrejam Krastiņam. Es turpināšu piedalīties sēdē, bet mazāk aktīvā formā.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdosim jautājumus. Pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Man ir viens jautājums trijās nelielās daļās. Pirmais jautājums par 1.punktu, kur rakstīts: atzīt, ka PSRS Ministru padomes lēmums no tāda datuma zaudējis spēku kopš pieņemšanas momenta. Man kā juristam rodas jautājums, vai mēs varam atzīt par spēku zaudējušu citas valsts lēmumu?

Otrais jautājums par 3.punktu– “uzdot Ministru padomei īstenot faktisku pieņemšanu, kas atrodas Latvijas teritorijā”. Ko saprast ar “faktisku pieņemšanu”?

Un trešais jautājums par 4.punktu– “atzīt par spēku zaudējušiem Savienības pakļautības uzņēmumu noslēgtos līgumus par iestāšanos dažāda tipa saimnieciskās asociācijās”. Kopš kāda laika vispār? Tāpēc ka ir uzņēmumi, kas pārgāja uz nomu 1988.gadā. Atzīstam par spēku zaudējušiem visus, arī tos, kas pārgājuši kooperatīvajā īpašumā? Ņemsim nost un atgriezīsim atkal valsts īpašumā, lai pēc tam lemtu no jauna, atdot vai ne? Lūk, trīs jautājumi./

U.Osis: */Par pirmo jautājumu. Es uzskatu, ka 1.punkts nepieciešams tādēļ, lai izteiktu.../ Nepieciešams, lai varētu izteikt savu pozīciju, savu attieksmi pret šo pantu, jo uzņēmumu kolektīvi, arī uzņēmumu vadība, kā to liecināja sanāksme Ministru padomē, gaidīja, lai šāda attieksme tiktu izteikta.

Kas attiecas uz otro jautājumu– par valsts īpašuma objektu faktisko pārņemšanu no PSRS pārvaldes institūcijām –, ar to šeit tika domāts, ka juridiski šie īpašumi jau ir Latvijas Republikas īpašums. Nekad un nekur, kā mēs uzskatām, nav bijis noteikts, ka Latvijas Republikas īpašums ir nonācis visas valsts īpašumā, taču daudzi uzņēmumi dažādos laika periodos ir tikuši nodoti dažādu PSRS institūciju pakļautībā. Līdz ar to arī ir ieslēgts šāds formulējums par faktisko pārņemšanu no PSRS pārvaldes institūcijām.

Visbeidzot, par trešo jautājumu– par līguma slēgšanas atzīšanu par spēkā neesošu. Mēs uzskatītu, ka nepieciešams atzīt visus šādus līgumus par spēkā neesošiem, jo arī pirms šā lēmuma pieņemšanas nav bijis juridiska pamata, lai tos noslēgtu, nav bijuši nekādi juridiski tiesiski dokumenti, kas pieļautu valsts īpašuma konversiju ne PSRS mērogā, ne Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Ždanoka.

T.Ždanoka: */Man jautājums par 9.punktu. Sakiet, lūdzu, vai šā gada 24.oktobra Augstākās padomes lēmums ir pretrunā ar šo lēmumu? Ja ir, tad kādos punktos? Ja nav, tad kāpēc tas jāuzskata par spēku zaudējušu? Vai ir jēga citu pēc cita pieņemt analoģiskus lēmumus ar pusmēneša intervālu?/

U.Osis: Es neuzskatītu, ka starp šo lēmumprojektu un Augstākajā padomē jau 24.oktobrī pieņemto lēmumu par īpašuma konversiju, pareizāk sakot, par valsts īpašuma aizsardzību, ir kādas pretrunas. Šā lēmumprojekta nepieciešamība, manuprāt, izrietēja no tā, ka bija nepieciešams paredzēt papildu pasākumus. Situācija jautājumos, kuri attiecas uz īpašuma konversiju, mainījās ļoti ātri, parādījās jauni aspekti un jaunas problēmas, un radās nepieciešamība jau pieņemto Augstākās padomes lēmumprojektu papildināt ar vairākiem jauniem punktiem un vairākiem precizējumiem. Tāpēc mēs uzskatītu, ka šādam punktam tomēr vajadzētu būt, tas ir, 9.punktam tomēr vajadzētu būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Man jāatzīst, ka kolēģim Šapovālovam kā juristam attiecībā uz 1.punktu ir pilnīga taisnība. Tik tiešām, mēs neesam tiesīgi atcelt citas valsts likumdošanas vai normatīvos aktus. Tomēr, orientējoties uz mūsu pat, atvainojiet, veco Latvijas PSR Konstitūciju, ja mēs 1.punktā pēc vārda “neesošu” iestarpinām “Latvijas Republikas teritorijā”, tad tas visā pilnībā saskanēs ar mūsu Neatkarības deklarāciju un pat ar LPSR Konstitūciju, kur jau mēs noteicām principu par Latvijas likumdošanas aktu dominēšanu Latvijas teritorijā.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Bartaševičs: */4. punkts: “Atzīt par spēku zaudējušiem Savienības pakļautības uzņēmumu noslēgtos līgumus par iestāšanos dažāda tipa saimnieciskās asociācijās”, un tālāk pēc teksta, “līdz atbilstošu līgumu noslēgšanai starp Latvijas Republiku un PSRS par valsts īpašuma sadali”. Vai jūs neuzskatāt, ka vajadzētu vēl vienu punktu ar uzdevumu: uzdot Ministru padomei sākt sarunas par šo uzņēmumu nodošanu republikas īpašumā. Tāpēc ka tas var ievilkties ļoti ilgi, jo mēs valdībai nedodam pilnvaras izpildīt 4.punktu./

U.Osis: Mēs principā piekristu, varbūt vienīgi ar tādu precizējumu, ka vajadzētu aktivizēt darbu, lai uzsāktu sarunas, jo sarunās, cik es saprotu, ir nepieciešama divpusēja ieinteresētība. Taču, ja ieinteresētība ir tikai no vienas puses, tad mēs nevaram šo problēmu atrisināt.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Man jautājums par 3.punktu. Ar šo 3.punktu faktiski atzīstam, ka nododamais īpašums ir Savienības pakļautības īpašums. Es, protams, autorus apsveicu kā boļševikus, jo tā ir vistīrākā ekspropriācija. Bet parasti ekspropriācija tiek saskaņota ar otro valsti. Tā kā Savienības pakļautības īpašums ir atkarīgs no PSRS pārvaldes orgāniem, tad mani interesē jautājums: vai komisijai ir bijušas konsultācijas ar PSRS pārvaldes orgāniem īpašuma nodošanas jautājumos?/

No zāles: */Nodošanas nav bijis./

S.Buka: */Bet šeit rakstīts: “uzdot īstenot faktisko pieņemšanu”. Pieņemt var tikai to, ko nodod. Atņemt var arī to, ko nenodod./ (Zālē troksnis.)

U.Osis: Varbūt... es nezinu, kā domā redakcija... atņemt var. Nu, kāpēc ne? Korekti vai nekorekti...

S.Buka: */Es tomēr gribēju dzirdēt no jums kā no autora, viena no autoriem, vai jūs kopā ar Savienības pārvaldes orgāniem izskatījāt jautājumus par īpašumu faktisko pārņemšanu?/

U.Osis: Acīmredzot cienījamie deputātu atceras, ka februārī bija PSRS Ministru padomes lēmums Nr.120, uz kura balstoties, tika uzsākti praktiski pasākumi, lai faktiski tiktu pārņemti vai nodoti objekti Baltijas republikās, tai skaitā Latvijas Republikā. Taču pēc tam, sākoties Lietuvas Republikas blokādei, šie darbi tika pārtraukti. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā ir runa par šā darba turpināšanu. Tā kā sarunas ar PSRS valdību par attiecīgo jautājumu jau bija uzsāktas, ne tikai sarunas, šeit bija runa par sarunām, bet bija uzsākts praktisks darbs. Šis darbs arī būtu jāturpina.

S.Buka: */Otrais jautājums, ja drīkst, par 5.punktu. Lielākajā daļā valstu, piemēra pēc varu nosaukt Poliju, Ungāriju, privatizācijas process notiek parlamenta kontrolē, kas ir šo valstu likumdevēja vara. 1.punktā jūs iesakāt saskaņošanu ar izpildvaru, ar Ministru padomi. Kā to izskaidrot– ar neuzticību parlamentam vai pārliecību par Ministru padomi?/

U.Osis: */Atvainojiet, kā jūs domājat?/

S.Buka: */Jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Ministru padomi?/

U.Osis: */Es saprotu./

S.Buka: */Lielākajā daļā valstu lēmumus par valsts īpašuma pārvēršanu kādā citā, pieņemsim, akciju īpašumā, pieņem likumdevēja vara, jo īpaši tad, ja tie ir lieli uzņēmumi. Bet mūs pirmām kārtām interesē republikas lielie monopolisti./

U.Osis: */Jūs domājat par to, kas šinī projektā?/

S.Buka: */Jā, šinī projektā nezin kāpēc runa ir par saskaņošanu nevis ar Augstāko padomi, bet ar Ministru padomi. Mani interesē– kāpēc? Visbiežāk šādus jautājumus lemj augstākās padomes, parlamenti, saeimas, senāti– likumdevēja vara, bet šeit– Ministru padome. Tāpēc jau es jautāju, kāpēc tieši Ministru padome?/

U.Osis: 5.punktā būtībā nav runas par īpašuma konversiju, bet par iestāšanos saimnieciskās apvienībās vai par pārveidošanu citos uzņēmuma veidos. Tā ir organizatoriskās struktūras pārveidošana. Es nedomāju, ka šāds jautājums būtu risināms parlamenta līmenī, protams, ja parlaments neizlemj savādāk. Es uzskatu, ka tā būtu izpildvaras funkcija.

S.Buka: */Un par 8.punktu. Šeit tiek atcelti divi Savienības likumi, ar kuriem darba kolektīviem dotas ievērojamas tiesības. Tagad tādu likumu, kas kaut kādas tiesības dotu republikāniskajiem uzņēmumiem, vairs nav. Vai tagad šie darba kolektīvi nenonāk diskriminētā situācijā?/

U.Osis: Jau iepriekšējā uzstāšanās reizē es teicu, ka šis punkts nebija iesniegts pēc valdības iniciatīvas. Taču mēs uzskatām, ka minētais punkts būtu atbalstāms un ir nepieciešams. Es nedomāju, ka tas kaut kādā veidā ierobežotu uzņēmumu darba kolektīvu tiesības. Mēs uzskatītu, ka ir nepieciešama pareiza dažādu likumu kompetences, dažādu likumu robežu sadalīšana. Ir nepieciešami likumi, kuri regulē darba kolektīvu tiesības. Tie ir darba likumi, un šīs normas ir jāparedz attiecīgajos likumos, bet likumā par uzņēmējdarbību ir jāparedz normas, kuras regulē uzņēmumu un uzņēmēju funkcijas un kompetences. Mēs uzskatām, ka ir pilnīgi loģiski, ja šāds punkts, ka nepieciešams apturēt attiecīgo PSRS likumu normu darbību, ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es esmu nonācis mulsumā sakarā ar 8.punkta 2.iedaļu. Pirmajā variantā tur bija skaidri pateikts, ka 1987.gada 30.jūnijā pieņemtais PSRS likums par valsts uzņēmumu Latvijā nav spēkā. Jaunajā variantā tagad noteikts, ka tagad spēkā vairs nebūs tikai atsevišķu pantu atsevišķi punkti. Tāpēc ir jautājums– kāpēc mums pats likums jāatstāj spēkā, es tikko saņēmu šo materiālu, un man nav iespējas šajā brīdī noskaidrot, kuri tad ir tie likuma panti, kurus mēs tomēr neatzīstam par spēkā esošiem, un kurus pantus mēs visumā tomēr atzīstam par spēkā esošiem?

U.Osis: Varbūt man nebūs iespējams pilnīgi atbildēt uz šo jautājumu, jo, cik man zināms, tādu priekšlikumu ierosināja mūsu cienījamie kolēģi deputāti. Es precīzi nevaru pateikt, kuri deputāti iebilda pret iepriekšējo redakciju. Ja mēs pilnīgi atcelsim PSRS likumu par valsts uzņēmumu darbību, tad nonāksim situācijā, ka kādu laiku vispār nekādi likumi neregulēs valsts uzņēmumu darbību. Tāpēc arī radās tāds priekšlikums– neatcelt visu likumu, bet atcelt tās normas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar jau šodien izstrādājamiem Latvijas Republikas likumiem, ar pašreizējo situāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es šoreiz gribētu ne jautāt, bet paskaidrot. Es ierosināju grozīt šo punktu, ka viss PSRS likums par valsts uzņēmumu nav jāatceļ, jo, sākot ar 31.decembri, paredzēta likuma par valsts uzņēmumu Latvijas Republikā stāšanās spēkā. Tad šis likums tiks atcelts pilnīgi. Pagaidām to pilnīgi atcelt nav vēlams, jo tad mums uz pāris mēnešiem izveidosies juridisks vakuums.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav? Paldies ziņotājam. Debatēs ir pierakstījušies četri deputāti. Pirmajam vārds deputātam Dīmanim, kura nav. Tādā gadījumā runās deputāts Ziediņš. Gatavoties deputātam Šapovālovam.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Jūs visi, tāpat kā es, lietas būtību esat sapratuši. Zināt, kas pašreiz notiek ar Latvijas Republikā esošiem uzņēmumiem un kā to uzņēmumu vadītāji, kuri nesimpatizē mūsu 4.maija Deklarācijai, rīkojas ar latviešiem svēto tautas mantu. Šī manta tiek izsaimniekota pa labi un pa kreisi, atdota visādām mistiskām organizācijām, kooperatīviem. Katra ziņā arī es principā atbalstu šo lēmumu par zināmu aizliegumu uzlikšanu jebkurām īpašuma formu maiņām. Tāpēc es runāšu ļoti konkrēti tikai par tiem labojumiem, kurus es uzskatu par nepieciešamiem, lai tos ietvertu lēmumprojektā. Tā kā savu pirmo precizējumu esmu jau uzrakstījis, pirms uzstājās mans kolēģis Bojāra kungs, tad es viņu gribu atbalstīt.

Tātad 1.punktā tik tiešām ir jāprecizē, ka spēkā nav Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru padomes pieņemtais lēmums, ka tas ir atceļams tikai Latvijas Republikas teritorijā. Katrā ziņā es domāju, ka šis Bojāra kunga precizējums– iestarpināt vārdus “Latvijas Republika” vai “Latvijas Republikas teritorija”, kā tas ir izdarīts 8.punktā, ir atbalstāms un tā būtu jāizdara arī 1.punktā.

Ļoti īpatnējs jautājums ir par 2.punktu, jo tajā ir visa sāls. Sevišķi es gribu pievērst lauksaimnieku uzmanību. Jūs saprotiet, ar šādu lēmumu principā pilnīgi likvidētas iespējas, lai padomju saimniecības varētu lauksaimniekiem pārdot visu– gan traktorus, gan kultivatorus, gan jebkāda cita veida tehniku, kura kopsaimniecībai vairs nav vajadzīga. Punkts ir ļoti nežēlīgs, tas aptur jebkādu valsts uzņēmuma veikto saimniecisko darbību. Ja, teiksim, par tām rūpnīcām mums daudz galva nesāpētu, tad laukos tagad, rudenī, kad ir remontsezona, šos četrus mēnešus apturēt šādu darbību, es domāju, ka nebūtu pareizi. Tāpēc mans ierosinājums ir 2.punktu papildināt ar šādu palīgteikumu: “Šis lēmuma punkts neattiecas uz unitāriem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām.” Lūdzu jūs visus atbalstīt šo labojumu un uzreiz, vai balsojot vai citādi, ieslēgt. Pretējā gadījumā, es vēlreiz saku, padomju saimniecību darbība, lai zemnieku saimniecības nodrošinātu ar tehniku, tiks pilnīgi paralizēta.

Pārdomām es varētu izvirzīt jums šādu priekšlikumu– no 2.punkta izsvītrot vārdus “fiziskām personām”. Tādā gadījumā mēs aizliegtu nodot īpašumu dažādiem citiem mistiskiem sabiedriskiem veidojumiem. Taču fiziskām personām, tas ir, zemniekiem, arī šajā rudenī un ziemā atļautu pirkt tehniku un citu inventāru no padomju saimniecībām. Žēl, ka mums te ir maz cilvēku, kuri pārstāv amatniecību. Taču domāju, ka arī amatniecība no tā daudz cietīs. Saprotiet, ka tieši tajā brīdī, kad mums vajadzētu atbalstīt gan zemniekus laukos, gan amatniekus pilsētās, nekādus ražošanas līdzekļus viņi iegādāties nevarēs. Tas ir, nevienu šujmašīnu viņi nevarēs nopirkt, nevienu adāmmašīnu viņi nevarēs nopirkt, viņi nevarēs nopirkt nevienu kalēja laktu, ne arī kaut ko citu. Tādēļ man ir otrs priekšlikums– izsvītrot vārdus “fiziskām personām”, tiekot galā tikai ar visādiem veidojumiem.

Pēdējais, ko es gribēju pateikt, attiecas uz 5.punktu. Mums tagad ir izveidojies deputātu korpuss, kas domā ekonomiskās kategorijās. Taču es paklausoties jūtu, ka pat ļoti cienījami juristi un arī vairāki citi cilvēki joprojām jauc daudzus ekonomiskus terminus. Es domāju un gribētu lūgt visus, arī Ministru padomes darbiniekus, turpmāk iesniedzot mums šādus vispārēja rakstura dokumentus, strikti dalīt visu turpmāko uzņēmējdarbību tikai trijās pozīcijās, tas ir, statūtu sabiedrības, līgumsabiedrības un unitārs uzņēmums. Es domāju, ka 5.punktā pēc uzskaitījuma “akciju, paju sabiedrības, kooperatīvi un tā tālāk” likt vārdiņu “citi” nav ne juridiski, ne ekonomiski pamatoti. Tās visas ir statūtu sabiedrības, un neviens mums tagad taču neliedz, kad mēs veidojam jaunu paju sabiedrību, nosaukt šo paju sabiedrību par kolhozu vai nosaukt to kādā citā mistiskā vārdā. Vajadzētu dzelžaini ievērot šīs trīs pozīcijas– statūtu sabiedrība, līgumsabiedrība un unitārs uzņēmums. Mums jāsaprot, ka citi uzņēmējdarbības veidi vispār neeksistē, citu nav. Ja mēs balstāmies uz šo pozīciju, tad es ierosinātu 5.punktā visu to daļu, kas ir iekavās, mest ārā un precizēt ar palīgteikumu: “kā arī šo uzņēmumu un organizāciju pārvaldīšana statūtu sabiedrībās saskaņojama ar Latvijas Republikas Ministru padomi. Ja jūs esat informēti, tad līgumsabiedrība nav juridiska persona, tās ir dažādu vai nu juridisku personu, vai privātpersonu vienkāršas līguma attiecības. Taču līgumsabiedrība nekad nevar uzstāties kā juridiska persona. Juridiska persona ir tikai vai nu statūtu sabiedrība, vai unitārs uzņēmums. Man gribētos lūgt visus juristus, mūsu kolēģus un arī ministrijas darbiniekus tieši šādu formējumu ievērot, citādi, sākot uzskaitīt visus tos veidojumus, kas tagad dzimst, mēs ieiesim bezizejas purvā.

Ņemot vērā šos labojumus, lēmumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Labojumus varbūt jūs varētu iesniegt autoriem.

Lūdzu, vārds deputātam Šapovālovam. Gatavoties deputātam Mihailovam.

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Es šodien negatavojos uzstāties, bet jautājumi, kas tika uzdoti komisijas priekšsēdētājam, kura gatavoja šo lēmumu, mani neapmierināja, un es paskaidrošu, kāpēc tas tā.

Pirmkārt, kā jau es teicu, 1.punktā mēs atzīstam, ka PSRS Ministru padomes lēmums zaudē spēku kopš tā pieņemšanas brīža. Kā jau es teicu un arī deputāts Bojārs, mums principā nav tiesību to darīt, ja mēs paziņojam, ka darbojamies saskaņā ar preambulu un 4.maija Deklarāciju, nevaram atzīt par spēkā neesošu citas valsts lēmumu. Nu, varbūt varētu būt tāds variants: uzskatīt, ka lēmums nedarbojas Latvijas teritorijā vai kā līdzīgi. Bet tā, kā ir pašreiz, no juridiskā viedokļa ir absolūti analfabētiski.

Par 2.punktu. Es piekrītu tam, kas runāja pirms manis, ka mēs ar 2.punktu atceļam visus darījumus, kas veikti ar valsts uzņēmuma mantu, tajā skaitā atdošanu nomā. Ar to mēs dodam lielu triecienu lauksaimniekiem. Un principā, kamēr mēs gatavojam visu likumu paketi, paies vēl daudz laika un ļaudis vēl ilgi nezinās, ko darīt.

Par 3.punktu es atbildi tā arī nesaņēmu. Kā tomēr Ministru padome varēs īstenot Latvijas teritorijā esošās mantas pārņemšanu? Ar miliciju, Beshļebņikova baltajām beretēm vai vēl ko citu? Kā īstenosies šī faktiskā pārņemšana? Es tā arī nesaņēmu atbildi uz savu jautājumu. Kā tas īstenosies? Līdzās tam mēs šajā punktā atzīstam, ka mums Latvijas teritorijā izveidojusies situācija, ka ir Savienības pakļautības īpašums. Bet jau nākamajā punktā mēs noliedzam, ka tas eksistē.

Par 4.punktu. Mēs atzīstam, ka visi Savienības uzņēmumu noslēgtie līgumi par iestāšanos dažāda veida saimnieciskās asociācijās ir zaudējuši spēku. No juridiskā viedokļa mēs atkal pieņemam likumu, kam būs atgriezenisks spēks, un, piedodiet, droši vien Latvija būs viena no tām nedaudzajām republikām vai valstīm, kas tādu likumu pieņem. Nu, ja mēs to pieņemsim, es jūs apsveicu, ka atkal izceļamies. Jo tie uzņēmumi, tajā skaitā valsts uzņēmumi, darbojas, šeit es nepiekrītu atbildētājam uz manu jautājumu, pamatojoties uz 1987.gada likumiem par valsts uzņēmumiem, kad atbilstošie līgumi tika noslēgti. Tagad ar šo lēmumu mēs atceļam visu, tas ir, mūsu likumam būs atpakaļejošs spēks.

Par 5.punktu. Es piekrītu deputātam Bukam, ka nu mēs visus turpmākos pasākumus īpašumu pārņemšanā uzdodam veikt Ministru padomei, kaut gan tā ir jūsu un mūsu prerogatīva, tas ir, jāveic Augstākajai padomei. Augstākā padome izdod likumus un atbilstoši tiem notiek izmaiņas īpašumā. Mēs ar šo punktu to automātiski uzdodam Ministru padomei. Ja mēs šo punktu atzīsim, Augstākajai padomei turpmāk likumi nebūs jāpieņem. Lai Ministru padome turpmāk darbojas, bet mēs risināsim citus jautājumus. Ja mēs atzīstam, ka pie mums ir Savienības īpašums, bet tomēr pārkāpjam otras puses tiesības, tad kā gan tā lai stājas ar mums līgumattiecībās, lai kaut kā izšķirtu jautājumu, kas notiks ar Savienības īpašumu, kas turpmāk notiks ar republikas īpašumu?

6.punktā teikts, ka Ministru padomei un bankai jāpieņem nepieciešamie mēri, lai nodrošinātu valsts īpašuma aizsardzību. Arī to es nesaprotu. Nu, ar banku skaidrs, aizvērs rēķinu, un viss. Bet ko īpašuma aizsardzībai darīs Ministru padome? Ievedīs miliciju?

Arī par 7.punktu man ir piezīme. Šeit rakstīts: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei veikt spēkā esošo normatīvo aktu inventarizāciju republikā, ar kuriem Latvijas tautsaimniecības objekti tika nodoti PSRS pārvaldes orgānu pakļautībā.” Tas nozīmē, ka punkts adresēts tikai tiem objektiem, ko Latvija nodevusi PSR Savienībai. Objekti, kas uzcelti pilnīgi par Savienības līdzekļiem, dabiski, paliek Savienības pakļautībā. Tā var saprast šo 7.punktu. Nu, ja tā, labi. Lai tā arī paliek.

8.punktā rakstīts: “Uzskatīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas teritorijā 1983.gada likumu par darba kolektīviem.” Tomēr, lai ko mēs runātu, ar to darba kolektīvu tiesības mēs ierobežojam, tas attiecas gandrīz uz visiem republikas iedzīvotājiem. Man grūti pateikt, kas būs tālāk. Tādējādi mēs pārkāpjam starptautiskās prasības, jo līgumi, tajā skaitā arī 1987.gada līgumi, slēgti atbilstoši starptautiskajām prasībām. Tas pats attiecas uz 9.punktu.

Es ierosinu šo likumprojektu neapstiprināt, bet nodot pārstrādāšanai. Uzskatāms piemērs, kā mēs steidzamies pieņemt dažādus lēmumus, īpaši ekonomiskus lēmumus, ir šis 9.punkts. Mēs pasteidzāmies un pieņēmām atbilstošu lēmumu, bet nav pagājis ne mēnesis, un mēs to jau atceļam. Es baidos, ka pēc mēneša atcelsim arī šo lēmumu. Tāpēc ierosinu tomēr nesteigties, nodot likumprojektu pārstrādāšanai ar visām piezīmēm, pēc tam nākamajā nedēļā pie šī jautājuma atgriezties. Paldies par uzmanību!/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Nikolajam Mihailovam. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies.

N.Mihailovs: */Cienījamie deputāti! Pārsteidz sākuma dokumenti, kas mums tika izsniegti novembra sākumā, pēc tam steidzamības kārtībā 13.novembrī mums izsniedza jaunu dokumentu. Jāizlemj ārkārtīgi sarežģīts jautājums– jautājums par īpašumu. Bet šajos dokumentos, īpaši preambulā, manuprāt, ir tikai vārdu savārstījums. Par pamatojumu kā pirmajam, tā otrajam lēmumam tiek minēti nevis argumenti, bet lēmumu un likumu virkne, kas ir pretrunā cits ar citu. Nu, lai tā būtu, bet kā būs ar valsts īpašuma objektiem, kas ir kā Savienības, tā republikas orgānu pakļautībā? Citiem vārdiem sakot, lēmuma autori nepavisam nenovērtē ražošanas nozīmi kā Savienības pakļautības uzņēmumos, tā produkcijas izlaidi republikas pārvaldītajos objektos. Es domāju, ka tādi sasteigti politiski lēmumi bremzē valsts īpašumu nodošanu tiem, kas ar savām rokām radījuši rūpnīcas un fabrikas. Tām ne tikai vārdos, bet tiešamībā jāpieder republikas darbaļaudīm. To grib arī darba kolektīvi.

Sākumā jāatzīst, ka 1990.gada 19.oktobra lēmumā Nr.1062 runa ir par jaunas sociālās šķiras, īpašnieku šķiras, radīšanu republikā, kas eksistēs nevis no sava darbaspēka pārdošanas valstij, bet dzīvos uz sava riska realizētas uzņēmējdarbības rēķina, palielinot savu personīgo kapitālu un uz tā pamata republikas nacionālo bagātību.

Kopīgais padomju varas gados sakrātais īpašums jāpārdala, es tā domāju, pēc ekonomiskiem kritērijiem. Konkrēts īpašumu apjoms jāsaņem nevis tam, kurš to grib, bet tam, kurš to pārvalda un prot ar to saprātīgi rīkoties. Jo galvenajos virzienos pārejai uz tirgu republikām dota maksimāla brīvība un savai izlemšanai atvēlēti daudzi konkrēti jautājumi. Var, protams, no Savienības uz republikas pakļautību mainīt daudzus uzņēmumus, bet, iekams to dara, vispirms jānoskaidro, no kurienes uzņēmums saņems resursus, kā tos saņems, kur un kā realizēs produkciju, kā noturēsies tehniskā progresa virsotnē, kur ņems valūtu utt. Ja uzņēmums visas šīs problēmas var atrisināt patstāvīgi, tad kāpēc gan mainīt tā pakļautību? Tas vienkārši jāliek mierā, lai strādā. Kas tas ir– darbības nesaskaņotība vai republikas valdības neuzticēšanās demokrātiskai alternatīvai? Drīzāk otrais. Taču tas nozīmē maldināt republikas sabiedrību un slavināt brīvību.

Domāju, ka šodien, lemjot par ekonomiskajām programmām, mums maksimāli jāpaplašina iedzīvotāju ekonomiskās brīvības, no vienas puses, un jārada minimāla valsts garantiju sistēma cilvēku pasargāšanai no bada, aukstuma, nabadzības, no otras puses. Nepieciešams, lai piedāvātie ekonomiskie pasākumi tautas saimniecības stabilizēšanai un tirgus ekonomikas attīstībai izietu socioloģisko ekspertīzi ar mērķi prognozēt iespējamās sociālās sekas, kuras es jau minēju. Bet šajā lēmumā vispār nav redzams, kā rūpniecība strādās kaut vai pēc diviem mēnešiem.

Kopdzīves piecdesmit gadi– tas nav sapnis, biedri, nav ilūzija. Tāpēc, pirms ķeras pie īpašuma dalīšanas un lēmuma atcelšanas par valsts īpašuma patvarīgas privatizācijas novēršanu, nepieciešams sēsties pie sarunu galda ar PSR Savienību par kopīgi koordinētām darbībām šajā virzienā. Vienatnē, es uzskatu, nekas mums neiznāks. Tāpēc ierosinu šodien atlikt lēmuma par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā pieņemšanu. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti, debatēs vairāk neviens nav pierakstījies. Mēs varam izlemt principiālu jautājumu par šā lēmuma pieņemšanu, tā kā debatētāji piedāvāja vispār šo lēmumu nepieņemt, bet apspriest ar tiem labojumiem, kurus 1.punktā iesniedza deputāts Bojārs. Deputāts Ziediņš arī vairākos punktos ir iesniedzis priekšlikumus. Tātad būtu jāpieņem pa punktiem un laikam principiāli ir jānobalso, vai šis lēmums šodien ir pieņemams vai noraidāms pēc būtības. Citu priekšlikumu laikam nav bijis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 121 deputāts ir zālē.

Lūdzu, nobalsosim par procedūras jautājumu, vai mēs apspriežam lēmumu pa punktiem vai pieņemam, vai arī esam par deputāta Mihailova un Šapovālova priekšlikumu– atlikt šā jautājuma izskatīšanu un nodot to atpakaļ attiecīgajai komisijai. Tātad, kas par deputātu Šapovālova un Mihailova priekšlikumu, lūdzu nobalsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts. Tātad šis ierosinājums nav ieguvis balsu vairākumu, tādēļ sāksim lēmuma pieņemšanu pa punktiem. Par šo preambulu nekādu labojumu nav bijis. Vai ir nepieciešams par to balsot? Nav.

Tātad 1.punktā būs jābalso par labojumu, kuru iesniedza deputāts Bojārs un atbalstīja deputāts Ziediņš– atzīt par spēkā neesošu Latvijas Republikas teritorijā kopš pieņemšanas brīža PSRS Ministru padomes 19.oktobra lēmumu Nr.1062. Lūdzu, sagatavosimies balsošanai. Es domāju, mēs varam nobalsot kopumā par minēto 1.punkta labojumu. Paldies. Rezultāts. Tātad šis punkts tādā redakcijā ir pieņemts.

Otrais. Ir iesniegti papildinājumi. Šis lēmuma punkts neattiecas uz unitāriem uzņēmumiem– zemnieku saimniecībām.

Labojumu ir iesniedzis arī deputāts Muciņš, kaut gan viņš uzstājās...

L.Muciņš: Es atvainojos, 3.pantā...

Priekšsēdētājs: Paldies. Es meklēju šo vārdu 2.pantā, bet neatradu. Tātad par 2.punktu. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es neesmu neko iesniedzis, bet, ja tomēr paskatās 2.punktu, tad praktiski no juridiskā viedokļa iznāk, ka arī visi veikali ir jāslēdz, jo tā manta arī ir valsts manta, ja viss ir darījums, ja pārdod un tā tālāk. 2.punktā formulējums ir diezgan abstrakts.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: Katrā gadījumā tas, ko ierosina deputāts Ziediņš, neko neglābj.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Katrā gadījumā šis punkts prasa lielu precizitāti, jo tagad pat no saimniecības gaļas kombināta nevar aizvest gaļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Varbūt šeit nevis pilnīgi aizliegt un apturēt, bet ar Ministru padomes jeb attiecīgās ministrijas atļauju, tā kā tas būs paredzēts arī jaunajā likumā par valsts uzņēmumu.

Priekšsēdētājs: Tikai būtu vajadzīgs rakstisks formulējums. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Tā kā šeit iebilda par organizācijas mantu, tad atbalstu deputāta Endziņa iebildumu– “citu valsts organizāciju pamatlīdzekļus”. Tad tas stingri sašaurina un nerodas problēmas ar gaļu un ar citām lietām. Deputāta Ziediņa labojumā es aicinātu tomēr izdarīt papildinājumu “izņemot zemnieku saimniecībām”, bet vārdu “unitāri” izņemt, jo tas neko nedod, faktiski jau mums visi valsts uzņēmumi ir unitāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Ja šis punkts tiek pieņemts, tad “mantas” vietā var lietot “statūtu fonds”. Tāda bija sākotnējā redakcija– “statūtu fonds”, varbūt arī “pamatfondi”, taču, manuprāt, par to nedaudz vēl ir jāpadomā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: Jūs zināt, mūsu uzņēmumā ir pieņemts nolikums, ka mēs atbalstām individuālo celtniecību. Uzņēmums gādā būvmateriālus un pārdod savām “fiziskajām personām”. Arī par šo lietu vajag padomāt, nevar taču apturēt pilnīgi visu darbību, un uzņēmumā strādājošie pērk nemitīgi no uzņēmuma kaut kādus niekus. “Manta”– šeit ir rakstīts “manta”.

Priekšsēdētājs: Visu vienojošs laikam būtu nevis labojums “manta”, bet– “pamatlīdzekļi”. Tas laikam apmierinās visus. Arī deputāts Kehris izteicās, ka šis formulējums arī derētu; kādi vēl iesniegti mutiski labojumi, papildinot deputāta Ziediņa labojumu? Tātad svītrot par unitāriem uzņēmumiem, vienkārši piebilstot, ka šis lēmuma punkts neattiecas uz zemnieku saimniecībām.

Lūdzu, vēl pie trešā mikrofona mums ir labojums.

J.Vaivads: Tikai ne labojums, bet atgādinājums, ka vēl vienā vietā sastopama šī “manta”, tas ir, ceturtajā rindiņā arī jāieraksta “līdzekļi”.

Priekšsēdētājs: Jā. Tātad lūdzu.

Z.Ziediņš: Cienījamais Krastiņa kungs! Tas unitārais uzņēmums, es vēlreiz lūdzu, kolēģi, ieklausieties, tas patlaban ir valsts uzņēmums vai zemnieku saimniecība? Ja mēs tagad to unitāro izmetam ārā, atstājam zemnieku saimniecību, tad es tagad vispār neredzu iespēju, ka vienā valsts īpašumā esošais uzņēmumus varētu pārdot otram valsts īpašumā esošam uzņēmumam, jo valsts jau tādēļ nezaudētu. Es domāju, ka valstī tad galīgi apstājas sadarbība arī starp vienam īpašniekam piederošiem diviem uzņēmumiem. Abus šos terminus vajadzētu atstāt, tas ir, gan “unitāram uzņēmumam”, gan “zemnieku saimniecībai”.

Priekšsēdētājs: Mums vajadzēs balsot, jo jūsu iesniegtajā variantā pēc “unitāriem uzņēmumiem” bija domuzīme, skaidrojums, ka tas attiecas uz zemnieku saimniecībām.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Berdikovs: */Es ierosinu šo punktu vispār izslēgt. Ja mēs to šodien pieņemsim ar jebkādiem papildinājumiem, rūpnīcas ar rītdienu nebūs spējīgas strādāt. Šodien rūpnīcas nav spējīgas momentā pāriet uz tiešiem sakariem un materiālo resursu apmaiņu natūrā. Tas ir viss./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir jānobalso par 2.punktu pilnībā. Es ierosinu nobalsot to pilnībā, tikai aizvietojot vārdu “mantu” otrajā un trešajā rindiņā ar terminu “pamatlīdzekļi”, un pēc tam balsot par deputāta Ziediņa papildinājumu sakarā ar šiem unitārajiem uzņēmumiem un saimniecībām.

Deputāts Kehris grib piebilst. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Varbūt tomēr rakstīt “statūtu fondu”. Ja būs “pamatlīdzekļi”, tad varbūt būs īpašuma nodoklis. Es ieteiktu “statūtu fondu”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Tādā gadījumā vajadzētu rakstīt “statutārā fondā ietilpstošos pamatlīdzekļus”. Bet “statūtu fonds”– tas ir nekonkrēti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Ja mēs samainām mantu pret līdzekļiem, tad sovhozi nevarēs nodot gaļu, dzīvus lopus, jo mājlopi ir pamatfonds./

Priekšsēdētājs: Man arvien vairāk sāk likties, ka šis lēmuma punkts laikam sākumā bija ļoti cītīgi jāizspriež komisijās kopā ar ieinteresētajiem deputātiem.

Godājamie deputāti, izspriedīsim visu demokrātiski, un es piedāvāju nobalsot, vai šis punkts ir pieņemams, un pēc tam jau spriedīsim tālāk par attiecīgo redakciju un labojumiem.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Es gribēju kolēģiem paskaidrot. Tā, piemēram, ja govs mums skaitās pamatlīdzeklis un ja šo govi izbrāķē, viņu tiešām nevarēs aizvest uz gaļas kombinātu, kā Stroganova kungs teica. Uzskatu, ka šis punkts tomēr nopietni jāpārdomā un jāprecizē.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, es domāju– izlemsim. Šaubas ir pamatotas, un labojumi arī ir pamatoti. Kā liekas, šis punkts tomēr nav saskaņots ar lauksaimniecības speciālistiem utt., un mums šeit atrast pareizo formulējumu laikam būs diezgan grūti, tā mutiski pie mikrofoniem apspriežot. Lūdzu, nobalsosim, vai šis lēmuma punkts ir pieņemams un vispār šodien izskatāms, pēc tam lemsim, ja ir izskatāms, tad lemsim uzreiz par tiem jautājumiem. Tātad par ierosinājumu, vai šis punkts lēmumā šobrīd tiek pieņemts.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Berdikovs: */Par balsošanas procedūru. Es, iespējams, kaut ko nesapratu, taču es iesniedzu priekšlikumu izslēgt šo punktu, to vispār izslēgt no lēmuma. Kāpēc šis viskardinālākais, pareizāk– radikālākais, priekšlikums netiek likts uz balsošanu?/

Priekšsēdētājs: Tieši tas arī tiek likts uz balsošanu: vai šis punkts tiek pieņemts vai netiek pieņemts. Viens no diviem. Tātad, kas ir par šā punkta izslēgšanu no lēmuma? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: tātad vairākums ir izteicies par to, lai šis punkts paliktu lēmumā. Tādējādi mums ir jāmēģina formulēt. Es tomēr aicinātu arī deputātus Blumbergu un Repši piedalīties balsošanā, nevis sēdēt rindās, kuras nav paredzētas deputātiem.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Acīmredzot šī formula patiešām ir neprecīza, kas var pieļaut tādu situāciju, ka uzņēmums nevarēs darboties komerciāli. Tātad mums jādod formula, kas atļauj šiem uzņēmumiem normāli komerciāli darboties. Tātad mēs varētu šeit iestarpināt– “izņemot darījumus, kas atbilst normālai uzņēmuma komercdarbībai”. Varbūt ir kāda labāka formula, taču ir jāiestarpina šī doma, jāatrod iespēja, kā šo domu noformulēt. Runa ir ne par privatizēšanu, ne par izpārdošanu, bet par normālu ikdienas komercdarbību.

Cienījamie kolēģi, varbūt kādam ir kāda labāka doma? Es ierosinātu šādu priekšlikumu– mēs nedrīkstam apturēt normālu komercdarbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Repše ierosinās domu.

E.Repše: Es aizrādīšu, ka es piedalījos balsošanā, un lūgšu tomēr nenorādīt ne to, kur viņiem sēdēt, kā arī vai viņiem piedalīties balsošanā vai ne.

Priekšsēdētājs: Paldies par aizrādījumu, bet es tomēr domāju, ka deputāti atrodas zālē tāpēc, lai strādātu, nevis sēdētu aizmugurējās rindās. Tādā gadījumā es palūgšu deputātus, kuri darbojas aizmugurējās rindās, varbūt tomēr pameklēt citu telpu, kur varētu strādāt balsošanas laikā.

Godājamie deputāti, kā jau jūs dzirdējāt, te ir dažādas domas par šā panta formulējumu. Taču es neuzskatu sevi par tiesīgu likt uz balsošanu šos daudzos labojumus, jo es neesmu arī ieguvis pārliecību, ka būs iespējams šā panta pieņemšanu novadīt tā, lai tas apmierinātu un balsošanā būtu iespējams kāds rezultāts. Turklāt formulējums nav iesniegts rakstiski, vienīgi deputāts Ziediņš to ir izdarījis.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Ir priekšlikums ievērot reglamentu, tas ir, iet pārtraukumā, un tā laikā autori šo pantu noformulētu, pēc tam, kad mēs būsim padzēruši kafiju, tad mēs nobalsosim par.

Priekšsēdētājs: Nekas cits arī neatliek, jo tiešām pulkstenis rāda, ka ir pienācis laiks pārtraukumam. Šā lēmuma autorus es palūgšu pārtraukumā saņemt rakstiski iesniegtos labojumus un izveidot kaut kādu vienojošu formulējumu.

Pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Mums laikam ir pienācis laiks strādāt. Es palūgšu ieslēgt reģistrācijas režīmu. Eksperimentālā kārtībā pārbaudīsimies, cik mēs esam pēc pārtraukuma. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 89 deputāti.

Turpināsim apspriest šo darba kārtības jautājumu. Es jums nolasīšu divus rakstiskus iesniegumus, kas vēl ir par 2.punkta formulējumu. Un tad laikam dosim vārdu šā lēmumprojekta autoriem, lai varētu dot kādu secinājumu par 2.punktu. Tātad deputāts Bojārs uzskata, ka 2.punktā pēc vārda “maiņu” ceturtajā rindiņā vajadzētu iestarpināt– “izņemot darījumu, kas atbilst normālai uzņēmuma komercdarbībai”. Deputāte Briņķe iesaka šādu formulējumu– “aizliegt jebkura veida darījumus, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas Latvijas Republikas īpašuma tiesības”.

Tagad, lūdzu, vārds lēmumprojekta autoriem, lai dotu kādu secinājumu par 2.punktu.

A.Buls: Es gan autors neesmu, bet, tā kā varbūt varētu kaut kā līdzēt, tad attiecībā uz 2.punktu izteikšu savu domu. Tātad– kāda bija 2.punkta galvenā doma? Izteikta doma, ka šī patvaļīgā valsts uzņēmuma izsaimniekošana jāpārtrauc. Taču nav jāaizliedz normāla komerciāla darbība. Nevar aizliegt izbrāķētu piena govi, kura ir pamatlīdzeklis, pārvērst gaļas govī un pārdot kā preču produkciju. Ne jau par to ir runa. Tāpēc varbūt vadīsimies pēc galvenās koncepcijas– par šī uzņēmuma izsaimniekošanu. Es ierosinu varbūt šādu 2.punkta redakciju: “Apturēt valsts uzņēmumu vai to atsevišķu struktūrvienību patvaļīgu konversiju citās īpašuma formās līdz attiecīgu Latvijas Republikas normatīvo aktu pieņemšanai, kuri regulē īpašuma konversiju.”

Līdz ar to 5.punkts sašaurinās uz pusi un turpinās teksts– “noteikt, ka turpmāk valsts uzņēmumu iestāšanās saimnieciskajās apvienībās saskaņojama ar Latvijas Republikas Ministru padomi”. Līdz ar to 5.punktā vairs nevajag runāt par paju sabiedrībām un tamlīdzīgām lietām. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tas tagad būs rakstisks ierosinājums. Paldies. Katram lēmumam tomēr ir autors vai autoru grupa, kas ir tiesīga izteikt savu viedokli un arī strādāt. Taču pārtraukumā diemžēl pie manis neviens nepienāca un pat nepalūdza rakstiskos labojumus un pieteikumus. Es tomēr gribētu aicināt autorus. Lūdzu, kur ir šā lēmuma autori? Oša kungs, cik es saprotu, dos paskaidrojumus.

U.Osis: Mēs neesam šā lēmumprojekta 2.punkta autori. Taču, runājot par šo punktu, mēs pārrunājām ar Bula kungu viņa priekšlikumu. No sākuma es tam piekritu, bet tagad sāku šaubīties, jo, ja mēs ierakstām, ka netiek pieļauta uzņēmumu vai struktūrvienību patvaļīga privatizācija, tad var rasties situācija, ka no uzņēmuma vai struktūrvienības, teiksim, no rūpnīcas, izvedīs visas iekārtas. Paliks tukša struktūrvienība– juridiska čaula, kurā vairāk nekā nebūs. Varbūt tomēr varētu piekrist Ēlerta kunga priekšlikumam, viņa redakcijai, kurā būtu dažas izmaiņas. Tā būtu šāda: “Noteikt, ka visus darījumus ar valsts uzņēmumu un citu valsts organizāciju pamatlīdzekļiem, tos atdodot vai pārdodot, vai iznomājot ar izpirkšanas tiesībām fiziskām vai juridiskām personām, var veikt tikai Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktā kārtībā.” Pamatojot šo normu, varētu teikt, ka pilnīgi skaidrs, ka mēs šeit nevaram pieņemt vienu kritēriju, kas būtu derīgs visām un jebkurai tautsaimniecības nozarei. Ja Ministru padome varētu pieņemt lēmumu un, balstoties uz šādu normu, noteiktu vispārējus principus, tad ministrijas varētu to diferencēt attiecīgi pa nozarēm. Teiksim, lauksaimniecībā būs viena kārtība, rūpniecības nozarē tad varētu būt cita kārtība. Mūsu uztverē tā būtu elastīgāka pieeja un dotu iespēju risināt tās problēmas, kuras te tika izvirzītas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es palūgšu arī šo formulējumu iesniegt rakstiski.

U.Osis: Formulējumu, kuru es nupat nolasīju?

Priekšsēdētājs: Jā. Mums atliek vēl tikai balsot par... Kehra kungs laikam Ekonomikas komisijas vārdā runās, tā kā te galu galā ir teikts, ka arī Ekonomikas komisija te ir. Lūdzu, vārds Kehrim.

O.Kehris: Dāmas un kungi! Jā, situācija laikam ir sarežģīta, jo 2.punktam bija daudzas redakcijas. Es saprotu, ka neatzīstas un nav autoru. Mūsu komisijā šis lēmums praktiski tika sagatavots konsultantu līmenī, eklektiski savienojot valdības iesniegtos divus dokumentus, kuri šeit ir minēti. Pārtraukumā es nedaudz analizēju iesniegtos priekšlikumus. Bojāra kunga priekšlikums būtu visnotaļ simpātisks. Taču attiecībā uz normālu uzņēmējdarbību es nesaprotu, kādēļ ir vajadzīgs ļoti liels nolikums, lai raksturotu, kas ir normāla uzņēmējdarbība. Nezinu, kā izdarīt, lai pārdotu vienu kuģeli vai kuģi.

Oša kunga priekšlikums, manā izpratnē, lielā mērā jau ir pateikts. Tad jau mēs Ministru padomei nevis pasakām, kā viņai to darīt, bet tad mums ir vienkārši Ministru padomei jāuzdod nodrošināt valsts īpašuma saglabāšanu un efektīvu izmantošanu, nodrošināt Latvijas Republikas valsts īpašuma konversiju citās īpašuma formās. Vai Ministru padome pieņems kaut kādu kārtību, vai viņa to veidos tādu, kā šeit lika priekšā Oša kungs, tas ir viņas kompetencē. Mūsu uzdevums ir uzdot viņai nodrošināt. Tādā gadījumā šī redakcija būtu 3.punkta ceturtās rindkopas vidus, kur pašlaik ir “kontrolēt”. Taču tad mēs uzdotu Ministru padomei nodrošināt un tālāk, kā tekstā, tikai svītrojot– “un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem”. Es domāju, ka mums pilnīgi pietiek ar atbilstošu Latvijas Republikas likumu. Ja mums likumā par konversiju tiks uzdots, ka to var darīt atbilstoši Ministru padomes nolikumam, tad arī no tā tas izrietēs, jo konversijas programmas apspriešana vēl notiek.

Manuprāt, visnotaļ simpātisks bija arī deputātes Briņķes priekšlikums. Varētu to pieņemt. Es domāju, ka šis priekšlikums, protams, ir vairāk morāls, lai gan nav diez ko precīzs. Bet varbūt, ka tā ir laba izeja. Ja šis mans formulējums ir pieņemams, tas jau šeit 3.punktā praktiski ir. Ja vajag, es varu iesniegt arī rakstiski.

Priekšsēdētājs: Jā, protams, ja mēs balsojam par šo punktu.

Godājamie kolēģi, mums tagad balsojot ir jāizsaka sava attieksme pret šiem dažādajiem variantiem. Tie man būs jāmēģina apkopot, jo tāda īsta autora šim lēmumam tomēr nav.

Vēl viens ierosinājums? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Mēs jau esam nokļuvuši visai patīkamā situācijā, tikai cenšoties uz vietas panākt galīgo rezultātu. Man tomēr būtu priekšlikums, lai Ekonomikas komisija pie tās lietas piedalās atbildīgi, paņemtu šos priekšlikumus un tomēr pacenstos formulēt tā, lai pēc tam šeit, uz vietas, nebūtu tādā steigā, kaut kā, tikai tāpat vien balsojot, mums jāpieņem ļoti nozīmīgs likums. Es ierosinātu pašlaik pārtraukt apspriešanu, lai komisija sagatavo 2.punkta galīgo redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Tam darbam, ko mēs veicām 24.oktobrī, ir veltīts 9.punkts, tas ir, mēs uzskatām par spēku zaudējušu lēmumu par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma patvaļīgas privatizācijas novēršanā. Bet man jums jāsaka, ka šajā lēmumā bija daudz normu, kuras bija visai korektas, lietišķas. Man šķiet, ka, izstrādājot galīgo redakciju, to tomēr vajadzētu pavairot un iestrādāt, kas ir lietišķs šajā projektā, jo šis projekts, it īpaši runājot par 2. un sekojošiem punktiem, ir ļoti izplūdis. Tas bija lietišķāks. Vajag to pacelt augšā.

Priekšsēdētājs: Laikam mums būs jābalso par radikālāko priekšlikumu. Tātad pārtraukt šā lēmumprojekta apspriešanu, nodot to Ekonomikas komisijai kopā ar visiem labojumiem, papildinājumiem, un, izmantojot 24.oktobra lēmumu, lai komisija izstrādā galīgo variantu. Ekonomikas komisija grib teikt savu vārdu. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Manuprāt, par šo Plotnieka kunga minēto dokumentu plenārsēdē ziņoja Blumberga kungs, un pārējie panti ir no valdības. Es domāju, ka to varētu uzdot komisijai un valdībai. Varbūt nevis Ekonomikas komisijai, jo mēs jau vienu variantu par statūtu fondu bijām iesnieguši. Iniciatori tagad ir viņi, varbūt viņi arī to novadītu līdz galam. Mums pašlaik ir ļoti daudz jautājumu, kuri būtu jāskata.

Priekšsēdētājs: Šajā gadījumā laikam būs jābalso, kurai komisijai mēs nodosim šo lēmumu galīgi izstrādāt. Varbūt vispirms nobalsosim par šo radikālāko priekšlikumu– šodien pārtraukt lēmumprojekta izskatīšanu. Kam nodot kopā ar visiem labojumiem, to nobalsosim varbūt atsevišķi pēc tam. Tagad vispirms par ierosinājumu pārtraukt. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 97 deputāti piedalās sēdē. Godājamie deputāti, tātad ir ienācis priekšlikums pārtraukt šā nesagatavotā lēmumprojekta izskatīšanu. Lūdzu balsot. Rezultāts: tātad šis priekšlikums ir ieguvis vairākumu. Līdz ar to šā lēmumprojekta izskatīšana tiek pārtraukta.

Tagad mums būtu jāizlemj, kam būtu jāturpina darbs pie šā lēmumprojekta, jo, kā dzirdējām, īstais autors tā arī neatradās. Cik zināms, līdz šim pie šā lēmumprojekta ir strādājusi Blumberga kunga komisija, Kehra kunga komisija un Latvijas Republikas Ministru padome. Ierosinājums tad varbūt arī šīm divām komisijām un mūsu valdībai uzdot sastādīt darba grupu. Es nedomāju, ka tajā būtu vajadzīgi vairāk par trim cilvēkiem, četriem jābūt. Uzdot viņiem izstrādāt lēmumprojekta galīgo variantu. Jānolemj, līdz kuram datumam tas būtu jāizdara. Ierosinājums– rīt, 14.novembrī. Cita ierosinājuma nav? Tā, par darba grupu, kurai būtu jāveic šis darbs. Ir kādi citi varianti? Lūdzu. Nav citu variantu. Tātad nododam divām Augstākās padomes komisijām un mūsu valdībai, lai līdz rītdienai, tas ir, 14.novembrim, tiktu izstrādāts šā lēmumprojekta galīgais variants. Lūdzu balsot, kas par šādu priekšlikumu. Rezultāts: tātad ar balsu vairākumu lēmums ir pieņemts. Tādā gadījumā lūgšu vismaz vienu pārstāvi no šīm komisijām pienākt šeit un saņemt rakstiskos variantus. Tā kā neviens neatrodas, kas vēlētos saņemt, turpināsim izskatīt mūsu darba kartības jautājumus, kā mēs bijām nolēmuši.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts par termiņā neiemaksāto nodokļu maksājumu piedziņas kārtību.

Par šo jautājumu ziņos laikam Endziņa kungs. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Republikas valdība bija iesniegusi lēmumprojektu par termiņā neiemaksāto nodokļu un nenodokļu maksājumu piedziņas kārtību Latvijas Republikā. Savā pamatojumā, kāpēc šāds lēmumprojekts tiek ierosināts, rakstīts, ka pašreizējā situācijā atbilstoši PSRS likumdošanai un attiecīgam PSRS dekrētam par kārtību, kādā tiek piedzīti bezstrīdus kārtībā maksājumi, šis jautājums netiek atrisināts. PSRS likums par kooperāciju paredz, ka no dažāda veida kooperatīviem var piedzīt bezstrīdus kārtībā tikai ļoti ierobežotu maksājuma daļu. Galvenokārt tikai ar pašu kooperatīvu piekrišanu. Tajā pašā laikā viņi raksta savā paskaidrojumā, ka republikas tautsaimniecības 1990.gada plāna rādītājos kolhoziem, piemēram, maksa par darbaspēka resursiem attiecībā uz pārvaldes aparāta darbiniekiem noteikta 9 miljoni 57,6 tūkstoši rubļu apmērā, ka no 393 republikas kolhoziem 229 ir atteikušies iesniegt attiecīgus aprēķinus un nav nokārtojuši maksājumus par 1990.gada pirmo ceturksni. Tātad viena daļa kolhozu ir nomaksājuši, viena daļa kolhozu nenomaksā. Kā redzat, mūsu republikas budžets, kurš jau tā irst pa visām vīlēm, vēl nevar piedzīt šos 9 miljonus rubļu. Tāpēc ierosināju priekšlikumu ar lēmuma palīdzību izdarīt izmaiņas, kas radītu šādas iespējas bezstrīdus kārtībā piedzīt no juridiskām personām, tajā skaitā arī no kooperatīviem, valsts noteiktos nodokļus un nenodokļu maksājumus.

Izskatot šo valdības iesniegto lēmumu, Likumdošanas jautājumu komisija secināja, ka juridiski pareizāk šo jautājumu būtu risināt nevis ar Augstākās padomes lēmuma palīdzību, bet ar republikas likuma palīdzību. Šā likumprojekta teksts pirmajam lasījumam jums visiem ir izsniegts. Būtība ir tāda, ka lēmuma 1.punktā valdība lika priekšā līdz Latvijas Republikas likuma par kooperāciju pieņemšanai apturēt PSRS likumu par kooperāciju ar attiecīgiem labojumiem, kuri ir izdarīti šā gada 6.jūnijā. Būtība ir tāda, ka PSRS likums par kooperāciju neparedzēja šādu iespēju bezstrīdus kārtībā piedzīt šos maksājumus.

Taču 1990.gada 6.jūnijā izdarītie labojumi šādu iespēju paredzēja. Tātad apturēt šā lēmuma attiecīgo punktu un ar otro noteikt šo bezstrīdus kārtību. Likumdošanas jautājumu komisija uzskatīja, ka juridiski pareizāk būtu PSRS likumu neaiztikt, jo 1989.gadā pieņemtais PSRS likums par kooperāciju sākotnējā redakcijā republikas teritorijā ir spēkā, bet republikas teritorijā nav spēkā labojumi, kuri ir izdarīti šā gada jūnijā, tā ka mēs likumprojektu grozījumus neesam ratificējuši. Šajā gadījumā būtu pareizāk, ja mēs, lūk, ar tādu likumu paredzam šo piedziņu bezstrīdus kārtībā. Tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Kādi deputātiem būtu jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Gabrānovs: Man jautājums sakarā ar saimniecībām. Kolhoziem tika pārmests par nodokli. Cik es zinu, lēmumu par maksāšanu mēs pieņēmām pavisam nesen. Saimniecībām netika ieteikts pagaidām maksāt to nodokli. Jūs esat informēti?

A.Endziņš: Esmu informēts par to, ka valdība iesniegusi šo priekšlikumu. Atceros, ka Augstākajā padomē mums bija diskusija. Taču mēs pieņēmām šo lēmumu attiecībā uz pārvaldes aparāta darbinieku skaitu. Tas ir attiecināts uz visu 1990.gadu, sākot ar 1990.gada 1.janvāri. Tāpēc šajā likumprojektā arī ir runa par maksājuma piedziņu, sākot ar 1990.gada 1.janvāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl būtu jautājumi? Jautājumu nav. Paldies Endziņa kungam par ziņojumu. Lūgums sekretariātam paziņot, kas par šo jautājumu ir pieteicies debatēs. Debatēs neviens nav pieteicies. Mums atliek vienīgi balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tiek ieteikts reģistrēties, jo mūsu deputātu sastāvs nepārtraukti mainās. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 102. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta par termiņā neiemaksāto valsts nodokļu un nenodokļu maksājumiem budžetā piedziņas kārtību Latvijas Republikā pirmo lasījumu. Rezultāts: šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Mums būtu jānospriež, kad likumprojekts būtu izskatāms otrajā lasījumā. Kā ierosina Endziņa kungs? Neviens labojums nav iesniegts.

A.Endziņš: Es gribētu pateikt, ka vajadzētu plānot uz rītdienu, jo pēc tam, kad tas tika nodrukāts, redakciju mazliet grozīja. Datums, ka sākumā ar 1.janvāri, ir izdarīts atsevišķā punktā. Vai likuma tekstā šā datuma nav? Tāpēc tehniski ir nepieciešamība pārdrukāt, pavairot un izdalīt deputātiem. Ja kanceleja tam piekristu, tad izskatīšanu otrajā lasījumā mēs varētu paredzēt uz rītdienu.

Priekšsēdētājs: Kanceleja, cik es saprotu, piekrīt. Tātad ir citi varianti. Mums jābalso– vai rīt vai citu reizi. Laikam nav. Tātad šā likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā tiek nolikta uz rītdienu, tas ir, uz 14.novembri.

Tālāk mūsu darba kārtībā ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 89.pantā un par grozījumiem Latvijas likumos “Par Latvijas tautas deputātu vēlēšanām” un “Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām”.

Lūdzu, ziņo Endziņa kungs.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs esat saņēmuši likumprojektu, kuru ir sagatavojusi Centrālā vēlēšanu komisija un akceptējusi Likumdošanas jautājumu komisija. Runa ir par grozījumiem, pirmām kārtām par grozījumiem republikas Konstitūcijas 89.pantā, proti, lai izslēgtu no 89.panta 1.daļas vārdus, kuri attiecas uz armiju, karavīru sapulcēm, karaspēka daļām. Runa ir par deputātu kandidātu izvirzīšanu. Jāizdara arī grozījumi 19.panta 2.daļā un izmaiņas vēlēšanu likumos par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām, kā arī izmaiņas likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām. Kā jūs redzat, tad visi grozījumi vērsti uz to, lai no šiem likumiem izslēgtu iespēju vēlēšanās piedalīties bruņoto spēku pārstāvjiem, novērstu arī slēgto vēlēšanu apgabalu veidošanu.

Kā jūs atceraties, tad Latvijas PSR Konstitūcija paredz, ka tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem ir Latvijas PSR pilsoņiem. Ir paredzēts, ka vietējā padomē var tikt ievēlēts pilsonis, kas Latvijas Republikas teritorijā ir nodzīvojis ne mazāk kā piecus gadus. Augstākajā padomē var tikt ievēlēts pilsonis, kas Latvijā nodzīvojis desmit gadus. Diemžēl gan vietējo, gan republikas tautas deputātu vēlēšanu likumā attiecībā uz šo Konstitūcijas premisu, proti, ka tiesības vēlēt ir Latvijas PSR pilsoņiem ar noteiktu pastāvīgās dzīvesvietas cenzu, tika izdarīta atruna, ka tas, lūk, neattiecas uz bruņoto spēku pārstāvjiem. Tagad, pēc 4.maija Deklarācijas, kad Latvijas Republika iet uz savas neatkarības atjaunošanu, šāda situācija, ka vēl arvien vēlēšanās piedalās bruņoto spēku pārstāvji, sevišķi tās personas, kuras šeit atrodas obligātajā karadienestā, tas ir, divus gadus, bet deputātus visu pakāpju padomēs ievēlē uz pieciem gadiem, ir būtiski nepareiza ne tikai no republikas suverenitātes viedokļa vien. Vienīgais papildinājums, kurš jau ir iesniegts bez tā teksta, ko jūs esat saņēmuši, ir tas, kuru iesniedzis deputāts Ēlerts. Šajā papildinājumā teikts: lai būtu vieglāk iespējams kontrolēt šo bruņoto spēku pārstāvju piedalīšanos, balsošanai vajadzētu notikt, tikai uzrādot pasi, neņemot vērā citas personas apliecības. Šos papildinājumus varētu ieslēgt tad, kad šis projekts tiks nodots izskatīšanai otrajā lasījumā. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi? Ir jautājumi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Endziņa kungs, es gribu saņemt precīzu un skaidru atbildi uz jautājumu: vai šim likumam, ja tas šodien tiks pieņemts ar visām no tā izrietošajām sekām, būs atpakaļejošs spēks? Es zinu, ka likumiem nav atpakaļejoša spēka, bet pie mums notiek visādas metamorfozes. Un konkrēti, vai tas skars deputātu korpusu, kas šodien atrodas šajā zālē, vai tas rīt būs te?/

A.Endziņš: */Šis projekts to neparedz. Atpakaļejoša spēka nav./

O.Ščipcovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl būtu jautājumi? Ir vēl jautājumi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu zināt, kāpēc radusies nepieciešamība izcelt šo likumprojektu, nevis gatavot jaunu vēlēšanu likumu, jo līdz parlamenta nākamajam sasaukumam tāds ir jāizstrādā, tas ir skaidrs. Kāpēc ir vajadzīgs šāds starpposma variants?/

A.Endziņš: */Atbildu./ Lieta tāda, ka PSRS bruņotie spēki atrodas šeit un uzvedas, pilnībā ignorējot Latvijas Republikas likumus. Par to liecināja arī 7.novembra notikumi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Jaunās vēlēšanas varētu būt pēc četriem gadiem vai pēc kāda cita termiņa. Kvota pirmām kārtām tad, kad notecēs mūsu pilnvaras. Taču jau šodien mums notiek atkārtotas vēlēšanas gan tādēļ, ka deputāti noliek savas pilnvaras, savu mandātu, gan nāves gadījumā vai sakarā ar dzīvesvietas maiņu, tas ir, pāriet dzīvot citā reģionā vai citā republikā. Līdz ar to rodas vakantas vietas. Kas attiecas uz armiju, tad armijas slēgtajos vēlēšanu apgabalos, it sevišķi virsnieki, šodien viņi ir šeit, rīt jau citur. Tātad nepārtraukti ir jāmaina. Tajā pašā laikā vietējo padomju darbā un tieši problēmu risināšanā, kuras saistās ar reģionu, šie deputāti faktiski aktīvu dalību neņem. Ja skatāmies no otras puses, pašreiz republikā visu pakāpju padomēs ir 132 armijas bruņoto spēku pārstāvji. Skaitliski tas ir apmēram 1,1 procents. Lai turpmāk izslēgtu šādu iespēju, tāpēc arī likumprojekts tiek piedāvāts.

Priekšsēdētājs: Es redzu, jautājumu vairāk nav. Lūdzu, sākam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Ščipcovs. Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, neparedzēju, ka šodien būs šī apspriešana un negatavojos. Bet dažus vārdus es gribu teikt.

Pirmais. Es gribu teikt, ka mūsu trūkumi ir mūsu izcilības turpinājums. Un es labi saprotu, ka uzstājos to priekšā, kuru priekštečiem dziļi paklanos– uzstājos latviešu sarkano strēlnieku pēcteču priekšā.

No otras puses, neliela preambula. Vakar mūsu komisijā, Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, tika izvirzīts jautājums, lai par augstāko neuzskatītu to izglītību, kas iegūta augstākajā partijas skolā. Man sakarā ar to radās jautājums: varbūt augstāko izglītību atņemt tiem kungiem, kas to ieguvuši valsts drošības komitejai piederošajās mācību iestādēs? (Zālē troksnis.) Man daudz priekšlikumu, kungi, jūs mani, es domāju, mazliet pazīstat. (Zālē smiekli.)

Bet tagad es atgriežos pie šodienas jautājuma. Protams, ļoti efektīvi un gandrīz vai loģiski būtu pieņemt šo lēmumu. Mēs sevi jutīsim kā neatkarīgus un mērķtiecīgus cilvēkus. Es, kungi, neironizēju. Man ļoti žēl, ka latviešu prese nepublicēja manu uzstāšanos 7.novembrī, man ļoti žēl. Es gribu teikt, ka daudzas mūsu darbības, es to jau esmu teicis, nevis tuvina, bet attālina no mērķa, kādu esam nosprauduši. Es neesmu pret Latvijas valstiskumu, bet uzskatu, ka Tautas frontes līderi tautu vada ne pārāk gudri. Jūs atceraties, Visockim ir tāda dziesma– tur sieviete un vīrietis skatās televizoru, Vaņa un Maņa, kā liekas. Tur viņš runā, ka nevajag uzrauties uz rupjībām. Kādā vīzē? Ja rodas situācija, mēs šodien, gribam to vai negribam, ar bērnudārzu nedošanu, ar nepieņemšanu skolā, un tā tālāk, darām antireveransu armijai. Gribam parādīt, cik mēs esam stipri. Es gribu teikt, ka psiholoģiski neesam tālredzīgi. Tajā situācijā, kāda, iespējams, radīsies tuvākajā nākotnē ar simttūkstošiem bezdarbnieku, tajā situācijā, kad armija varētu saglabāt pilnīgu neitralitāti, es vairs neesmu pārliecināts, ka tas notiks, ja mēs mērķtiecīgi, soli pa solim iesim šo ceļu.

Kungi! Jūs varat balsot, jūs varat iet šo ceļu. Labu veiksmi! Bet es domāju, ka tas ir kļūdains ceļš, kas mūs attālina no mērķa, uz kuru tiecas vēsturiski daudznacionālā Latvijas tauta./ Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas. Tādā gadījumā, godājamie deputāti, mums būtu jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad pirmais balsojums par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 89.pantā. Es redzu paceltas piecas rokas. Atvainojos, lūdzu, atsauksim. Varbūt pārreģistrēsimies. Rezultāts: 106 deputāti reģistrējušies. Tātad pirmais balsojums par grozījumiem Konstitūcijas 89.pantā un 90.panta 2.daļā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 89. Tātad likumprojekts par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais balsojums ir par likumprojektu par grozījumiem likumos par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām un Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 88 balsis par. Tātad arī šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Kādas domas ir komisijai par izskatīšanu otrajā lasījumā? Kādu datumu?

A.Endziņš: Var nākošajā nedēļā, pirmajā datumā, kad mums iznāk...

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums– 20.novembrī izskatīt abu šo likumprojektu otro lasījumu. Citu ierosinājumu laikam nav? Vai mums būtu jābalso? Laikam ne. Tātad abu šo likumprojektu otrais lasījums tiek izskatīts otrdien, 20.novembrī.

Godājamie deputāti, līdz ar to mūsu ieplānotā darba kārtība, kurai bija piekritušas komisijas, ir izpildīta. Tagad, pirms darba dienas beigām, ir laiks paziņojumiem. Vai ir kādi paziņojumi? Paziņojumu nav. Paldies.

Plenārsēde ir beigusies. Tiekamies rīt pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)