Par Lielbritānijas atbalstu
Vakar, 31. augustā, Apvienotās Karalistes vēstnieka rezidencē notika Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas politiskā direktora ārlietu ministra Robina Kuka padomnieka Dr. Džounsa Perija preses konference.
— Šis ir mans pirmais Baltijas valstu apmeklējums. Es biju Tallinā, Viļņā, un tagad beidzu šo apmeklējumu sēriju Rīgā, un esmu guvis ļoti labus iespaidus un pieredzi, — teica Dr. Džounss Perijs
Manā kompetencē ir Eiropas drošības politika, kā arī Eiropas Savienības (ES) un arī NATO paplašināšanas jautājumi. Rīgā man bija iespēja runāt ar jūsu valsts ārpolitikas veidotājiem. Šī diena sākās ar kopīgām brokastīm ar visu Saeimas politisko partiju pārstāvjiem, un pārliecinājos, ka mums visiem — gan Apvienotajā Karalistē, gan Eiropas Savienībā, gan Rīgā — ir jāsaskaras ar līdzīgām problēmām.
Zinot Latvijas vēlēšanos iestāties ES un NATO, es gribu apliecināt: Lielbritānijas valdība ir absolūti ieinteresēta, lai ES paplašināšana notiktu, cik ātri vien iespējams. Mūsu ārlietu ministrs Robins Kuks to ļoti skaidri uzsvēra arī jūlijā savas vizītes laikā Budapeštā. Mēs gribam ES paplašināšanu un gribam, lai tiktu uzņemtas valstis, kas sarunu gaitā parādīs, ka ir gatavas iestāties ES. Neatkarīgi no tā, kur šīs valstis atrodas un kad tās sākušas iestāšanās sarunas. Tam nav nozīmes. Mēs negribam, lai Eiropā būtu otrās šķiras pilsoņi, un tāpēc vēlamies, lai visām kandidātvalstīm būtu vienādi iestāšanās priekšnoteikumi. Mēs darīsim visu iespējamo un, ja būs nepieciešams, arī strīdēsimies par sarunu ātrāku nobeigumu.
Daudz laika es pavadu arī sarunās par ES aizsardzības dimensiju. Šim tematam es veltīju arī lielu daļu sava laika Rīgā. Tas ir absolūti nepieciešams, jo šī ir ļoti nozīmīga ES attīstības daļa, un mēs Eiropas Savienībai palīdzēsim ar savu ieguldījumu arī šajā jomā, ja tā vēlēsies. Šis aspekts ir nepieciešams, ja gribam nākotnē sekmīgi pildīt miera uzturēšanas un konfliktu novēršanas uzdevumus. Es esmu to teicis ikvienā valstī, ko apmeklēju, un atkārtoju to arī Rīgā: Lielbritānijas valdība šim uzdevumam pieiet vērienīgi. Mēs veltām savus centienus arī NATO atbalstīšanai un dodam ieguldījumu, kas pieejams gan ES, gan NATO. Mēs neveidojam Eiropas armiju, runa ir par ES dalībvalstu īpašiem resursiem, ko varēs izmantot viena vai otra organizācija. Mēs gribam, lai šis darbs tiktu veikts harmoniski un visciešākajā sadarbībā ar NATO.
Mums ir labi saprotama Baltijas valstu dziļā interese un pārliecība par ciešu kontaktu nepieciešamību ar Ziemeļameriku savas drošības kontekstā. Apvienotā Karaliste vienmēr ir rēķinājusies ar šo Baltijas valstu izvēli. Mēs uzskatām, ka te nav runa par vienas vai otras lielvalsts izvēli. Mēs esam jūsu vadošais partneris Eiropā. Taču Amerikas Savienotajām Valstīm ir izšķiroši liela ietekme uz notikumiem šajā kontinentā. Es zinu, ka arī jūsu politiķi, ar kuriem šodien runāju, pievienojas šim viedoklim.
Nākamais solis pēc tam, kad ES būs radījusi savu aizsardzības sistēmu, būs šīs sistēmas kapacitātes paaugstināšana. 20. vai 21. novembrī notiks izšķirošā konference, kurā valstis lems par savu ieguldījumu kopējā drošības sistēmā, un Francija, kas prezidē Eiropas Savienībā, ar mūsu atbalstu ir uzaicinājusi tajā piedalīties arī Latviju un vēl četrpadsmit citas valstis — gan tās, kas ar ES risina iestāšanās sarunas, gan arī NATO dalībvalstis Eiropā, kas nav iestājušās ES, — Norvēģiju, Turciju un citas. Šīs valstis piedalīsies konferences otrajā darba dienā. Es esmu centies pārliecināt visu valdību pārstāvjus, ar kuriem esmu ticies, ka šīm valstīm vajadzētu izmantot šo labo izdevību un dot arī savu ieguldījumu kopīgajā Eiropas Savienības drošības dimensijā. Tas ir arī labākais veids, kā Latvijai iesaistīties šajā procesā. Mums labi zināms ļoti noderīgais ieguldījums, ko Latvija jau dod, piedaloties starptautiskajos miera spēkos Kosovā un citur. Bet tagad jums ir iespēja darīt vēl vairāk, sasniedzot jaunu būtisku pakāpi ceļā uz saviem stratēģiskajiem mērķiem, gatavojoties nākamajam NATO paplašināšanas vilnim. Es to uzsvēru arī sarunās ar Latvijas politiķiem.
Apvienotā Karaliste daudz strādā ar kandidātvalstu rīcības plāniem, palīdzot Latvijai sagatavoties dalībai NATO. Oktobrī pie jums ieradīsies mūsu speciālistu grupa, lai palīdzētu virzīties uz priekšu, cik ātri vien iespējams. Nākamgad NATO ziņos, kā tālāk noritēs paplašināšanas process. Šis ziņojums būs skatāms arī Eiropas drošības kontekstā un aplūkos to, kā tālāk darbosies NATO un cik kandidātvalstu ir gatavas iestāties šajā organizācijā. Taču, domājot par NATO nākotni, mums jāņem vērā viss Eiropas drošības jautājumu komplekss, tajā skaitā arī NATO attiecības ar Krieviju. Protams, Krievijai nav veto tiesību NATO paplašināšanās jautājumos, taču NATO paplašināšanās ceļi būs nopietnu diskusiju objekts. Tie būs ļoti nopietnu sarunu temati nākamajam gadam — gan daudzpusējām sarunām Briselē, gan arī divpusējām sarunām ar Latvijas valdību.
Lielbritānijas Ārlietu ministrijas politiskais direktors žurnālistus arī informēja, ka vēl viens nopietns sarunu temats visās trīs Baltijas valstīs bijuši patvēruma meklētāji Apvienotajā Karalistē. Tie galvenokārt esot cilvēki, kas vēlas Lielbritānijā palikt ekonomisku apsvērumu dēļ, bez politiskas motivācijas. "Uz mani ļoti labu iespaidu atstāja visu trīs Baltijas valstu valdību gatavība sadarboties šī jautājuma risināšanā," atzina Dr.Džounss Perijs.
Pārrunātas arī tirdzniecības paplašināšanas iespējas starp Apvienoto Karalisti un Latviju. "Pašreizējais tirdzniecības apgrozījums mums ir apmēram 200 miljoni angļu mārciņu gadā, taču es gribētu redzēt ļoti būtisku tirdzniecības un investīciju apjoma pieaugumu, " uzsvēra padomnieks Džounss Perijs. "Es ceru, ka Latvijas iestāšanās ES sekmēs jūsu valsts strauju uzplaukumu un labklājības pieaugumu visās jomās. Kā jau teicu, Lielbritānija maksimāli atbalsta ES paplašināšanu, un es domāju, ka jūsu valstij šis process ritēs sekmīgi."
Pēc tam Dr.Džounss Perijs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:
"Latvijas Vēstnesis": — Vai jūs varētu komentēt Lielbritānijas pozīciju pēc Krievijas atomzemūdenes "Kursk" traģiskās bojāejas? Kā zināms, jūsu valsts centās Krievijai maksimāli palīdzēt glābšanas darbos, taču šie centieni nesastapa ātru atsaucību. Vai šis notikums, jūsuprāt, var kā iespaidot Eiropas drošības sistēmu?
— Es nedomāju, ka šī traģēdija varētu būtiski iespaidot Krievijas attiecības ar Eiropas drošības struktūrām. Mēs jūtam līdzi Krievijai. Mēs jau no paša šīs traģēdijas sākuma bijām gatavi sniegt maksimālu palīdzību, taču varējām palīdzēt tikai nedaudz un diemžēl nesekmīgi. Krievija tagad cenšas sniegt izskaidrojumu notikušajam, un es domāju, ka ir ļoti svarīgi no šīs traģēdijas mācīties, cik daudz vien iespējams.
— Jūs teicāt, ka Lielbritānija nevēlas, lai ES būtu otrās šķiras pilsoņi. Taču Latvijā daudzi cilvēki nav šīs valsts pilsoņi.
— Ar Latvijas politiķiem mēs pārrunājām attīstību arī šajā jomā, pārrunājām arī EDSO misiju šajos jautājumos. Es secināju, ka Latvijā ir noticis būtisks progress. Gan attiecībā uz valodas likumu, gan Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām, kā arī domājot par minoritāšu situāciju kopumā. Es redzēju patiesu vēlēšanos atrisināt visas problēmas. Ja Latvija vēlas iestāties ES, tad jūsu valstij būs jāizpilda visi Kopenhāgenas kritēriji, un es esmu pārliecināts, kad Latvija arī parādīs, ka atbilst šiem kritērijiem. Jo cilvēkiem ir laba griba un gatavība risināt šīs problēmas.
"Latvijas Vēstnesis": — Kas, jūsuprāt, varētu būt galvenie šķēršļi Latvijas virzībā uz ES un NATO?
— Es neredzu nekādus būtiskus šķēršļus. Latvija sekmīgi risina sarunas visās atvērtajās sarunu sadaļās. Jūs arī prasāt atvērt vairāk sadaļu, nekā paredzēts. Domāju, tas ir visnotaļ sekmīgs process. Protams, sarunas par cilvēku brīvu kustību, strukturētajiem fondiem, lauksaimniecību vienmēr ir grūtas. Taču Latvijai tās nav grūtākas nekā citām kandidātvalstīm. No savas puses mēs varam apsolīt, ka jomās, kas atkarīgas no Lielbritānijas, mēs strādāsim ļoti konstruktīvi, lai Latvija varētu kļūt pilntiesīga ES dalībvalsts, cik ātri vien iespējams.
"Latvijas Vēstnesis": — Vai, apmeklējot tik īsā laikā visas trīs Baltijas valstis, jūs saskatījāt arī kādas atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju? Jo mūsu valstīm, protams, ir kopīgi ideāli un kopīgi ārpolitiskie mērķi, taču mūsu tautām ir arī atšķirīga mentalitāte, atšķirīgas tradīcijas.
— Atzīšos, ka tas bija visai grūti. Tallinā es pavadīju divpadsmit stundas, pēc tam tikpat ilgu laiku Viļņā un Rīgā. Tāpēc man ir ļoti grūti runāt par atšķirībām starp jūsu valstīm. Ļoti svarīgas ir arī Lielbritānijas vēsturiskās attiecības ar Baltijas valstīm, kas mani vedina jūsu valstis skatīt vienoti. Igaunijā man bija interesanti atcerēties Lielbritānijas nozīmīgo lomu Igaunijas valsts nodibināšanā 1918. un 1919. gadā. Un tikpat nozīmīga šī loma bijusi arī Latvijā. Vienoti mēs visas trīs Baltijas valstis skatījām, arī neatzīstot Baltijas valstu okupāciju. Un visus padomju okupācijas gadus Lielbritānijā darbojās Baltijas valstu vēstniecības. Tas viss ir ļoti nozīmīgs pamats mūsu valstu labajām attiecībām, ciešajai sadarbībai un jūsu virzībai kopīgi uz Eiropas Savienību.
Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors