Ārzemju presē

Krievijas “Eho Moskvi”: ““Latvija nav Krievijai naidīga valsts. Kaut dažkārt man šķiet, ka no Krievijas puses šāda nelabvēlība tiek izrādīta,” saka Latvijas prezidente intervijā Krievijas radiostacijai “Eho Moskvi”.”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Patiesībā igauņi, latvieši un lietuvieši Otrajā pasaules karā cīnījās pret padomju armiju, taču tā ir tikai daļa no patiesības. Viņu pagrīdes kustības vērsās arī pret vācu okupantiem, kurus pēc gada padomju virskundzībā viņi tomēr uzskatīja par mazāko ļaunumu. Viņu stāvoklis bija bezcerīgs. Vienalga, kā baltieši rīkojās, viņi tieši vai netieši atbalstīja vai nu Hitleru, vai Staļinu.
Šoreiz Kremlis neatstāj nekādas šaubas, ka nepiedalīšanās svinībās varētu apgrūtināt attiecības arī starp Krieviju un ES. Tāpēc Baltijas valstīs domā, ka izšķirošais Latvijas prezidentes negaidītajā viedokļa maiņā bijis maigais Rietumu spiediens, nevis krievu draudi.”

•

Krievijas “Regnum” autors apgalvo, ka Baltijas valstu un Krievijas “domstarpību” pamatā ir nevis nevienprātība par konkrētiem vēstures notikumiem, bet gan atšķirības vispārējā attieksmē pret vēsturi. Baltieši uzskatot, ka “vēsture jānosoda”, bet Krievija – ka jāskaidro. Raksta autors sniedz savu izpratni par “nosodījuma” un “skaidrojuma” jēdzieniem Otrā pasaules kara un Baltijas valstu okupācijas vēstures kontekstā.

•

ASV “Los Angeles Times”: “M.Gorbačovs pavēra ceļu vēsturisku iespēju realizēšanai, taču šodien no tā gandrīz nekas nav palicis pāri,” raksta “Los Angeles Times”. Pēc Ņujorkas universitātes profesora domām, tajā vainojams gan Kremlis, gan Vašingtona. Jeļcins sāka šo lejupeju līdz ar atkāpšanos no perestroikas, bet ASV (Klintona un Buša valdības) tā vietā, lai pieņemtu pēcpadomju Krieviju kā līdzvērtīgu partneri aukstā kara un bruņošanās sacensības beigu posmā, realizēja “uzvarētājs gūst visu” garā ieturētu politiku, izspiežot no Jeļcina un vēlāk Putina vienpusējas piekāpšanās. Autors šīs Krievijai zudušās iespējas uzskata par “ļaunāko un nejēdzīgāko politisko traģēdiju mūsdienās”.

•

Krievijas “TV Centrs”: “Krievu žurnālistus mulsina Baltijas valstu izpratne par Krievijas lomu fašisma sagrāvē. Igaunija izmanto Latvijas priekšzīmi pretkrieviskas politikas īstenošanā.”

•

Vācu “Die Welt”: “Kvasņevskis domā, ka pirmos mēnešus pēc iestāšanās ES var vērtēt kā veiksmīgus un poļu attieksme pret ES un tās konstitūciju kļūst arvien pozitīvāka. Runājot par Ukrainu, viņš norāda, ka tai jādod izredzes pievienoties Eiropai, jo tā vēlas integrēties ES struktūrās. Šajā jautājumā viņš cerot arī uz vāciešu atbalstu. Vēl Kvasņevskis iebilst pret NATO reformām: “Ja ir kāda organizācija, kas jāreformē, tad tā ir ANO. Taču NATO var mainīt, neveicot būtiskas reformas.””

•

Polijas “Gazeta.pl”: “”Mēs negaidām neko neparastu, tikai ētisku novērtējumu tam, kas notika pēc 1945. gada,” uzturoties Berlīnē, sacīja Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem