Prezidents no Augsto Tatru zemes

Šodien, 2.martā, Latvijā valstsvizītē ierodas Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs ar kundzi Silviju Gašparovičovu

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notiks pustrijos pēcpusdienā pie Rīgas pils. Pēc protokola pasākumiem notiks abu prezidentu un dzīvesbiedru saruna, kā arī abu valstu prezidentu un delegāciju sarunas. Pēc tam paredzēta Vairas Vīķes-Freibergas un Ivana Gašparoviča kopīga preses konference. Vēlāk abu valstu prezidenti noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Augstais viesis arī iepazīsies ar Vecrīgu un apmeklēs savas valsts vēstniecību Smilšu ielā. Vizītes pirmo dienu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas vakariņas par godu Slovākijas prezidentam un Silvijai Gašparovičovas kundzei Melngalvju namā.

Slovākijas Republikas prezidents Ivans Gašparovičs

Rīt Ivans Gašparovičs tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un piedalīsies Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīkotās darba pusdienās, kā arī atklās Latvijas un Slovākijas biznesa forumu, bet pēc tam apmeklēs Rīgas domi, Okupācijas muzeju un Rundāles pili. Piektdien, vizītes beidzamajā dienā, Slovākijas prezidents ciemosies Jūrmalā un pēc tam atgriezīsies Bratislavā.
“Vienota, ekonomiski un politiski stabila Eiropa ir Latvijas un Slovākijas kopīgs mērķis, kuru īstenojot tiek attīstītas abu valstu attiecības. Par prioritāti uzskatāma sadarbības pilnveidošana atbilstoši iespējām, ko dod dalība ES un NATO. Latvija ir ieinteresēta arī turpmāk paplašināt tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību, kā arī tālāk attīstīt sadarbību aizsardzības, iekšlietu, kultūras un citās jomās,” teikts vizītes priekšvakarā Latvijas Republikas Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā paziņojumā.

Slovākija faktos un skaitļos

Slovākija ir parlamentāra republika. Valsts atrodas Eiropas centrālajā daļā starp Čehiju, Poliju, Ukrainu, Ungāriju un Austriju. Valsts galvaspilsēta ir Bratislava – gleznaina pilsēta Donavas krastā. Teritorijas ziņā (49 tūkstoši kvadrātkilometru) Slovākija ir mazāka par Latviju, taču valstī ir divreiz vairāk (5,4 miljoni) iedzīvotāju. 56,9 procenti no viņiem dzīvo pilsētās, 43,7 procenti – laukos. 85,8 procenti valsts iedzīvotāju ir slovāki, 9,7 procenti – ungāri. Slovākijā dzīvo arī 1,7 procenti čigānu un 0,8 procenti čehu, kā arī ukraiņi, vācieši, poļi un citas nacionālās minoritātes. 68,9 procenti valsts iedzīvotāju ir katoļi. Iedzīvotāju vidējais mūža ilgums Slovākijā ir sievietēm 76,3 gadi, vīriešiem 68,4 gadi. Oficiālā valoda valstī ir slovāku, paralēli tai tiek lietota arī ungāru valoda. Nacionālā valūta Slovākijā ir slovāku krona. (1 eira ir apmēram 38 slovāku kronas.)

Slovākijas simbols – Bratislavas pils

Sv. Elizabetes katedrāle Košicē Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

No mūsu diplomātisko attiecību vēstures

Čehoslovākija Latvijas valsti atzina 1922.gada 5.janvārī. Tas arī ir diplomātisko attiecību uzsākšanas datums. No 1931. līdz 1939.gada sākumam Prāgā darbojās Latvijas sūtniecība. Savukārt Bratislavā no 1925. līdz 1933.gadam darbojās Goda vicekonsulāts, bet no 1933.gada līdz 1940.gadam – Goda konsulāts. Pēc mūsu valsts suverenitātes atgūšanas Čehoslovākijas Federatīvā Republika diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku atjaunoja jau 1991.gada 9.septembrī. Latvijas Republikas un Slovākijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis – Čehijas Republika un Slovākijas Republika. Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Slovākijā kopš 2001.gada 12.aprīļa ir Elita Kuzma (viņas rezidence ir Vīnē). Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2000.gada 24.jūlija ir Jozefs Draveckis.

Kā tirgojamies kopš iestāšanās ES

Kopš pērnā gada 1.maija, kad Latvija un Slovākija kļuva par kopējā Eiropas Savienības tirgus dalībniecēm, mūsu savstarpējās tirdzniecības apjomi ir nedaudz palielinājušies. 2004.gada deviņos mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Slovākiju sasniedza 41,1 miljonu ASV dolāru. Eksports veidoja 7,2 miljonus ASV dolāru, imports – 33,9 miljonus ASV dolāru. Pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma 2004.gada deviņos mēnešos Slovākija bija 26. lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere.
Protams, abu ES dalībvalstu tirdzniecības apjoms varētu krietni pieaugt. Jādomā, ka to veicinās arī rīt Rīgā ieplānotais Latvijas un Slovākijas biznesa forums. Lietišķa nozīme būs arī vēl šodien paredzētajai Slovākijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāres Evas Simkovas sarunai ar mūsu Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Kasparu Gerhardu.

Citās jomās sadarbība aktīvāka

Kopš pērnā gada 2.aprīļa, kad Latvija un Slovākija kļuva par NATO dalībvalstīm, īpašu nozīmi ieguvusi mūsu sadarbība aizsardzības jomā. Prioritāte piešķirta militāri politiskām konsultācijām, gaisa spēku sadarbībai un nesprāgušas munīcijas neitralizēšanai, kā arī kapelānu dienestu sadarbībai. Ik gadu tiek izstrādāts un parakstīts Latvijas un Slovākijas divpusējās sadarbības plāns.
Lietišķa sadarbība notiek starp Latvijas un Slovākijas iekšlietu ministrijām. Tās pamatā ir 1999.gada 24.maijā abu valdību parakstītais līgums par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām.
Viena no intensīvākajām Latvijas un Slovākijas sadarbības jomām ir izglītība un zinātne, kā arī kultūra. Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju. Šā līguma ietvaros tiek īstenota gan informācijas, gan arī zinātnieku pieredzes apmaiņa. Rīgas Tehniskā universitāte sadarbojas ar Košices Tehnisko universitāti; Daugavpils universitāte plāno uzsākt sadarbību ar Svētā Kirila un Metoda universitāti Trnavā; Rēzeknes augstskola sadarbojas ar Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Ekonomikas universitāti Bratislavā, bet Vidzemes augstskola – ar Slovākijas Leonardo da Vinci mobilitātes projektu.
Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku vieno līdzīgas intereses nacionālā kopkataloga veidošanā, automatizācijā, kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī citās bibliotēku darba un bibliogrāfijas jomās. Mūsu Fotogrāfijas muzejs regulāri piedalās Bratislavas fotofestivālā Mesiac Fotografie, bet Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs kopš 1997.gada ir pastāvīgs Slovākijas “Muzeum vo Sv. Antone” organizētās starptautiskās bērnu zīmējumu izstādes dalībnieks.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Pēc Latvijas Republikas Valsts prezidenta kancelejas un Ārlietu ministrijas informācijas