Rīgas riteņbraucēji - pabērna lomā

Latvijas galvaspilsēta, kurā dzīvo teju puse Latvijas iedzīvotāju, nav riteņbraucējiem draudzīga. Galvaspilsētā ir tikai viens veloceliņš – tas ved no pilsētas centra uz Imantu un tālāk uz Jūrmalu. Tiek uzskatīts, ka veselīgā transportlīdzekļa piekritēju skaits Rīgā varētu būtiski pieaugt, ja vien tiktu radītas iespējas pārvietoties ar velosipēdu. Tomēr reālā situācija ir nepielūdzama – viens veloceliņš – un 2005.gada pašvaldības budžetā nauda jaunu veloceliņu izbūvei nav paredzēta.

Būt vai nebūt riteņbraucējiem Rīgā? Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Spiesti lavierēt starp automašīnām

Veloceliņu izbūve iedzīvotājiem ir svarīga. To apliecina, piemēram, Rīgas domes Satiksmes departamenta mājas lapā www.satdep.lv laiku pa laikam lasāmie rīdzinieku jautājumi par to, vai un kad paredzēta jauna veloceliņu būvniecība. Savukārt amatpersonas visu laiku tikai saka – šogad nē. Riteņbraucējiem Rīgas ielās vēl joprojām jāpārvietojas nevis pa speciāli norobežotām brauktuvēm kā citviet Eiropā, bet gan lavierējot starp lielā ātrumā braucošām automašīnām. Savukārt gadījumos, ja velosipēdists baidās braukt vienā plūsmā ar automašīnām, kur vadītāju atšķirībā no riteņbraucēja aizsargā mašīnas korpuss, atliek censties pārvietoties pa gājēju pilnajām ietvēm. Tāpēc vakar vairāki desmiti riteņbraucēju bija pulcējušies vienkopus, lai paustu savu sašutumu par to, ka riteņbraucējs Rīgā joprojām ir pabērna lomā.

Vienīgais tiek kritizēts

Arī vienīgais veloceliņš Rīgā tiek uzskatīts par riteņbraucējam ne sevišķi draudzīgu. Daudzviet sarkanais krāsojums pēkšņi pagaist un riteņbraucējs atkal nonāk kājāmgājēju vai autobraucēju pasaulē. Turklāt daudzviet jāšķērso dzīvas satiksmes ielas. Tiesa, veloceliņš, kura izveidošana izmaksāja vairāk nekā 200 tūkstošus latu, tiek kritizēts jau no paša sākuma. Kritiku tas izpelnījies par tā prāvajām izmaksām, turklāt lielākā daļa naudas tērēta par sarkano krāsojumu. Slapjā laikā tas ir īpaši slidens, nepieredzējis riteņbraucējs bremzējot var piedzīvot kaskadiera cienīgus trikus.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Par veloinfrastruktūras attīstību Rīgā

2001.gadā tika izbūvēts veloceliņš “Imanta – Vecrīga” (15,6 km).
Ir izstrādāti tehniskie projekti veloceliņiem:
• 2003.gadā “Centrs–Berģi” (13,5 km),
• 2004.gadā “Centrs–Mežaparks–Vecmīlgrāvis” (11 km).
Šobrīd tiek izstrādāts tehniskais projekts veloceliņam “Vecmīlgrāvis–Vecāķi” (7 km), kura projektēšanas darbu izmaksas (Ls 11 564) sedz Rīgas dome.
2004.gada decembrī sākta priekšizpēte veloceliņa “Centrs–Dārziņi” (17 km) ierīkošanai. Šā projekta kopējās priekšizpētes izmaksas ir Ls 79 650. No valsts 2004.gada budžeta piešķirti Ls 20 000 priekšizpētes sākšanai.
2005.gada pašvaldības budžetā veloceliņu būvniecībai līdzekļi nav paredzēti.
Kā prioritārs veloceliņu būvniecībā plānots “Centrs–Berģi”, kas, savienots ar esošo veloceliņu “Imanta–Vecrīga”, veidos Eiropas nozīmes veloceļa maršrutu cauri Rīgas pilsētai.

Avots: Rīgas domes Satiksmes departaments