Izvēle un piedāvājums desmit dienas pirms vēlēšanām

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, arvien pieaug politisko partiju publiskās aktivitātes. Taču kāds šoreiz ir partiju piedāvājums? Cik viegla vai sarežģīta ir vēlētāju izvēle par labu tam vai citam politiskajam spēkam? Kas ir mainījies, pateicoties vairākiem būtiskiem jauninājumiem vēlēšanu norises kārtībā un Latvijas kā demokrātiskas valsts pieredzes pieaugumam?

Kā jau ziņots, jaunais politisko partiju finansēšanas likums priekšvēlēšanu aģitācijai ļauj iztērēt ne vairāk par Ls 0,20 uz vienu balsstiesīgo. Savukārt, lai iekļūtu Rīgas pašvaldībā, partijām vēlēšanās pirmo reizi jāspēj pārvarēt piecu procentu barjeru. Jauninājumi radījuši zināmas vērā ņemamas izmaiņas partiju priekšvēlēšanu kampaņu norisē.

Portāla “Politika.lv” galvenā redaktore Nellija Ločmele:
– Šī ir pirmā reize, kad darbojas partiju priekšvēlēšanu aģitācijas apjoma ierobežošana, ir mazāk reklāmas. Līdz ar to politiķi spiesti biežāk tikties ar vēlētājiem, uzrunāt tos. Savukārt vēlētājiem tas paver iespējas uzdot tiešus jautājumus deputātu kandidātiem, strīdēties, meklēt patiesību. Ir milzu starpība, vai informācija no politiķiem tiek iegūta pastarpināti – caur medijiem vai vēl jo vairāk – reklāmām, vai tieši kontaktējoties, kas ir viens no patiesas demokrātijas stūrakmeņiem.
Taču, lai arī jaunievestie ierobežojumi ir solis uz priekšu, ideāli būtu radikāli samazināt apmaksātas reklāmas apjomus plašsaziņas līdzekļos, tā vietā dodot iespēju diskusijām. Augstā iedzīvotāju līdzdalība iepriekšējās vairākās vēlēšanās liecina, ka vēlētāji Latvijā nav apātiski, tiem ir liela interese par norisēm politikā.

Vidzemes augstskolas asociētais profesors politologs Jānis Ikstens:
– Neko daudz vēlētājs no tā, kas redzams reklāmās medijos, nevar uzzināt. Tā vairāk ir politisko spēku tēla reklāma kopā ar pārmaiņu solījumiem, kam trūkst konkrētības. Taču iespējams, ka reklāmās tai arī nav tik būtiski jāparādās. Tam nepieciešami citi informācijas kanāli. Politiskie priekšvēlēšanu šovi televīzijā? Labi, ka tas tiek darīts, taču šos raidījumus diez ko augstu nevērtēju. Tas ir un paliek šovs, publiskas izklaides veids, kam maz kopīga ar politiķu reālo darbību.
Reklāmas apjomu ierobežojumi ir atzīstami, taču noteiktā norma – 20 santīmu uz vēlētāju – ir diezgan bezjēdzīga, un nav izslēgts, ka pēc vēlēšanām redzēsim, ka atkal būs partijas, kas šos limitus būs pārsniegušas. Tā vietā lietderīgāk būtu noteikt reālas summas, kas tiek nevis fiksētas, bet indeksētas atkarībā no inflācijas. Ja gribam šādus ierobežojumus, tad nevajag to darīt tā, lai partiju finanšu lietas iedzītu pagrīdē. Viens no risinājumiem ir partijām atvēlētā bezmaksas raidlaika palielināšana un sadalīšana vairākās daļās.

Socioloģisko pētījumu centra “Latvijas fakti” direktors sociologs Aigars Freimanis:
– Lielos vilcienos šīs pašvaldības vēlēšanas neatšķiras no citām iepriekšējām. Partiju piedāvājums ir salīdzinoši līdzīgs un galvenokārt saistīts ar solījumu: uzlabosim. To nosaka salīdzinoši ierobežotās funkcijas, ko vispār veic pašvaldības. Ir divi galvenie aspekti. Pirmkārt, tās ir rūpes par infrastruktūru, tās uzlabošanu. Jāatzīst, ka šis aspekts rada zināmā mērā rutinētu attieksmi un vēlētājiem šķiet, ka šajā ziņā kāda viena partija minētos pienākumus diezin vai veiks dramatiski sliktāk vai daudz labāk par kādu citu. Otrs būtiskais aspekts ir pašvaldības sociālā politika, un tas vēlētājiem ir motivējošāks faktors. Piemēram, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir mājokļu problēmas, arī sociālo māju būvniecība, kas vēlētājiem ir viena no prioritātēm. Lielākas iespējas te ir lielajām pašvaldībām. Rīgā šajā ziņā priekšrocības ir sociāldemokrātiem, kas var teikt, ka līdz šim ar šiem jautājumiem jau ir nodarbojušies, būdami pie varas. Svarīgs šajā ziņā ir arī ideoloģiskais aspekts – balsojiet par kreisajiem, kas visvairāk risina sociālas problēmas.
Šajās pašvaldību vēlēšanās jaunums ir vēlētāju piesaiste noteiktam vēlēšanu iecirknim, kā arī ierobežojumi aģitācijai. Tas nosaka to, ka kampaņas šoreiz nav tik drudžainas kā iepriekš. Taču, sākot ar šo nedēļu, partiju aktivitātes dramatiski pieaug un vēl nav zināms, kas risināsies pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām. Taču nenoliedzami priekšrocības ir vairāk zināmām partijām ar populārām personām, kurām nav jāvelta pūles atpazīstamības nodrošināšanai. Partijām, kas ir pie varas, sevis popularizēšanai ir iespēja arī izmantot administratīvos resursus. Jaunums ir arī piecu procentu barjeras noteikšana Rīgā. Jāatzīst, ka tas tomēr nav atbaidījis mazās partijas, kuru līdzdalība vēlēšanās joprojām ir aktīva. Pēc dažiem aprēķiniem, lai nodrošinātu šīs procentu barjeras pārvarēšanu, pietiek ar 8000 vēlētāju balsīm, kas Rīgas mērogos šķiet vilinoši maz. Taču var arī izrādīties, ka šāds pieņēmums ir iluzors.
Vai politiķi vairāk izvēlas tikties ar vēlētājiem? Domāju, ka neko daudz. Ir zināms, ka šajās tikšanās parasti iesaistās salīdzinoši nedaudz cilvēku. Tādēļ racionāli apsvērumi liek politiskajiem spēkiem izvēlēties plašāku auditoriju, un televīzija šajā ziņā ir līdzeklis numur viens.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Foto: Normunds Mežiņš, Elmārs Rudzītis, Boriss Koļesņikovs, A.F.I.