Rosina izzināt naudas pasauli

Moderns muzejs un vienlaikus izglītības iestāde, kurā izglītošana notiek ar netradicionālām metodēm – tā varētu raksturot jauno finanšu izglītības un informācijas centru “Naudas pasaule”, kas vakar vēra durvis Latvijas Bankā (LB).

Senās divstāvu seifa telpas pārtapušas mūsdienīgā finanšu izglītības un informācijas centrā Foto no Latvijas Bankas arhīva

Interaktīvs multimediju centrs

“Naudas pasaule” gan nav veidota kā muzejs tradicionālajā izpratnē, kur neko nav ļauts aizskart rokām, bet gan kā interaktīvs apmeklētāju centrs, kas aicina nevis pasīvi vērot, bet aktīvi līdzdarboties dažādos stendos, multimedijos un zināšanu pārbaudes spēlēs. Jo vairāk apmeklētāji iesaistīsies šajās aktivitātēs, jo bagātīgāku informāciju iegūs.
Iekārtojot ekspozīciju, tās autori orientējušies uz to, ka centru galvenokārt apmeklēs vidusskolu audzēkņi un augstskolu pirmo kursu studenti, jo biznesa ekonomiskie pamati un makroekonomika ir obligāts mācību priekšmets Latvijas vidusskolās. Taču, tā kā šobrīd aktuāla ir mūžizglītība, zināšanas par naudu varētu vēlēties papildināt ne vien jaunieši, bet arī viņu vecāki un vecvecāki.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete centra atklāšanā pauda pārliecību, ka ekspozīcija būs noderīga ikvienam – sākot no pirmklasnieka un beidzot ar viņa vecmāmiņu. Viņasprāt, ir svarīgi panākt, lai zināšanas, ko apgūst skolēni, būtu pēc iespējas efektīvākas. Nav noslēpums, ka skolēniem mācības bieži vien šķiet garlaicīgas, tādēļ tiek domāts, kā padarīt mācību procesu un saturu pievilcīgāku.
Bieži dzirdēts, ka bērni ir pārslogoti, ka viņiem tiek dotas zināšanas, kas praktiskajā dzīvē varbūt nemaz nav nepieciešamas, vai arī gluži otrādi – tiek aizmirsts iemācīt to, bez kā viņi tālākajā dzīvē nevarēs iztikt. Tādēļ, kā uzsvēra ministre, par ekonomiku “ne tik daudz jāliek izlasīt pāris lappušu mācību grāmatā, cik par šiem jautājumiem jācenšas runāt daudz pievilcīgākā formā. Ne vien stāstīt, bet arī rādīt un saistīt teoriju ar praksi. Tieši tādēļ centra ekspozīcija, šķiet, sasniegs mērķi, jo naudas pasaule fascinē ikvienu skolēnu”.

Latvijas Banka nav valsts valstī

Jaunajā apmeklētāju centrā būs iespējams uzzināt ne vien to, ar ko nodarbojas mūsu valsts galvenā banka, bet arī to, kāda nozīme ir naudai mūsdienu pasaulē, kā šī loma, iespējams, mainīsies nākotnē un kādas ir katra indivīda iespējas šo pasauli izzināt.
Skaidrodams, kā radusies ideja izveidot apmeklētāju centru, LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzina, ka banka līdz šim plašai sabiedrībai tā īsti vēl nav izskaidrojusi, kas ir monetārā politika, kā to realizē, kā top nauda, kā nauda tiek aizsargāta un kā tiek veikti naudas pārskaitījumi. Tāpēc pirms eiras ieviešanas esot bijis svarīgi apstāties un mēģināt izstāstīt interesentiem visu par to, kā LB strādā un ikdienā realizē savu monetāro politiku, lai turpmāk neviens vairs nevarētu teikt, ka LB ir valsts valstī, kur notiek kaut kas tautai nesaprotams. “Domāju, ka līdz ar šā apmeklētāju centra atvēršanu LB ir pilnībā pagriezusies ar seju pret sabiedrību. Turpmāk ikviens te varēs rast atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem.”

Bijušā seifa durvis sver vairākas tonnas Foto no Latvijas Bankas arhīva

Gaida arī konstruktīvu kritiku

Kopš 2001.gada, kad tika atvērta jaunā LB Rīgas filiāle un uz turieni pārvietota skaidrās naudas glabātava, garantējot naudas drošībai nepieciešamos apstākļus, senās divstāvu seifa telpas vēsturiskajā LB ēkā Vecrīgā, kas līdz šim plašākai publikai nebija pieejamas, gaidīja jaunu pielietojumu. Bankas vadības un darbinieku vidū vislielāko atbalstu guva ideja iekārtot šajās telpās apmeklētāju centru, kas vienlaikus būtu gan muzejs, gan finanšu izglītības centrs. Īstenojot šo ideju, plašai sabiedrībai kļuvusi pieejama arī pati bankas ēka – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kam šogad aprit simt gadu.
Centrs izveidots rekonstrukcijas ceļā, saglabājot vēsturisko seifa telpu arhitektonisko vērtību. No pirmajām idejām un skicēm līdz durvju vēršanai apmeklētājiem centra izveidē piedalījušies pāri par simt dažādu LB speciālistu un vairāki simti citu profesiju pārstāvju – arhitekti, celtnieki, ekspozīcijas projektētāji un veidotāji utt. Latvijā šādam darbam nav precedenta, tādēļ LB kā pasūtītājs veikumu vērtē īpaši augstu, atzina LB valdes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Jakovļevs. “LB apmeklētāju centrs un LB Rīgas filiāle ir bankas šā gadsimta vizītkarte, un izglītības darbam sadarbībā ar mūsu partneriem tajā būs nozīmīga vieta. Izveidojot šo finanšu izglītības un informācijas centru, vēsturiskajām seifa telpām rasts teicams pielietojums,” teica R.Jakovļevs.
Ar “Naudas pasaules” izveidošanu LB turpina izglītības veicinātāja tradīcijas, ko tā cenšas kopt kopš savas darbības atjaunošanas pirmajiem gadiem. Bankas prezidents izteica cerību, ka cilvēki, kas iegriezīsies apmeklētāju centrā, turpinās to veidot un papildināt ar idejām un arī izteiks konstruktīvu kritiku.
Apmeklētāju centra koncepcijas izstrādes laikā mūsu speciālistus konsultēja Vācijas centrālās bankas “Deutsche Bundesbank” Naudas muzeja vadītājs Dīters Lindenlaubs, kā arī kolēģi no citu Eiropas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālās bankas. Centra izveidei nepieciešamo telpu rekonstrukcija izmaksāja gandrīz 600 tūkstošus latu, bet ekspozīcijas izveidošana – vairāk nekā 400 tūkstošus latu. Informāciju centrā iespējams iegūt ne vien latviešu, bet arī angļu un krievu valodā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv