Pārtikas nozarē kliba higiēna ir bīstama

Pārtikas nozare kļūst arvien sakārtotāka, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Vinets Veldre. Salīdzinājumā ar situāciju 2003.gadā, kad vidēji vienā uzņēmumā konstatētas 1,6 neatbilstības, pērn to bija 1,4. No pērn pārbaudītajiem pārtikas aprites uzņēmumiem higiēnas prasībām neatbilda trīs, daļēji atbilda 68, bet pilnībā – 29 procenti. Neatbilstošo kļuvis mazāk, atbilstošo – vairāk.

Dienesta pārraudzībā esošo pārtikas aprites uzņēmumu skaits aizvadītajā gadā pieaudzis par četriem procentiem – no 17 829 uzņēmumiem 2003.gadā līdz 18 548 pērn, izvērtējot PVD darbības rezultātus 2004.gadā, informēja tā vadība. Visstraujākais kāpums – no 1990 uzņēmumiem aizpērn līdz 2244 aizvadītā gada nogalē jeb par 13 procentiem – bija augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem. Šajā segmentā un kopumā no pārtikas apritē strādājošiem uzņēmumiem visstraujāk audzis dienesta uzraudzībā esošo bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu skaits – par 52,7 procentiem. Speciālisti šo pieaugumu skaidro ar valsts atbalstu minētajai nozarei, kā arī ar saimniecību cerībām konkurēt Eiropas Savienības (ES) tirgū ar bioloģiskajiem produktiem.
Audzis arī sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmumu skaits. Savukārt dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumu skaits samazinājies par 1,7 procentiem, jo daļa no tiem bija jāslēdz atzīšanas procesā.
No kopējā dzīvnieku izcelsmes ražotāju skaita 360 uzņēmumi pērnā gada nogalē bija PVD atzīti. No tiem 191 bija gaļas ieguves un pārstrādes, 105 – zvejas produktu apstrādes, 46 piena savākšanas un pārstrādes un 18 – specifisko un blakusproduktu pārstrādes uzņēmumi. Savukārt no 224 uzglabāšanas un izplatīšanas atzītajiem uzņēmumiem 143 bijušas noliktavas, 60 – muitas noliktavas un 21 – saldētava. Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir vismazāk noliktavu.
Līdz gada beigām bija atzīti arī 128 augu izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi.

Uzņēmumos nepietiekama higiēna

Tā kā pieaudzis uzņēmumu skaits, būtiski vairāk arī pārbaužu. Katrā segmentā pārbaužu skaita svārstības bijušas atšķirīgas. Piemēram, augu izcelsmes produktu, dzērienu un biškopības produktu uzņēmumos tas audzis teju par trešdaļu. Vairāk pārbaužu bijis arī pārtikas izplatīšanas posma uzņēmumos, jo pieaudzis pašu uzņēmumu skaits. Turklāt, tā kā gadsimta sākumā tika reģistrēts pārtikas izraisīto grupveida saslimšanu pieaugums saistībā ar izglītības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un citu slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbību, aizvadītajā gadā šādiem uzņēmumiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība.
Savukārt sarucis dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumu skaits, un pērn tajos bijis arī mazāk pārbaužu nekā gadu iepriekš.
Kopumā visos uzņēmumos konstatēts pāri par 50 000 neatbilstību. Tas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr situācija uzlabojas. Proti, lai gan atklāto neatbilstību skaits lielāks, jāņem vērā tas, ka audzis dienesta uzraugāmo objektu un pārbaužu skaits. Līdz ar to vidēji vienā uzņēmumā pērn konstatētas 1,4 neatbilstības, savukārt gadu iepriekš – 1,6.
Pārtikas aprites uzņēmumos visbiežāk – piektdaļā gadījumu – konstatētas neatbilstības ražošanas telpu higiēnā. Otri izplatītākie ir pārkāpumi saistībā ar tehnoloģiskajām iekārtām un aprīkojumu. Šīs neatbilstības galvenokārt saistītas ar to, ka iekārtas nolietojas, neatbilst prasībām un ir arī netīras. Salīdzinoši liels neatbilstību skaits – 12 procenti – bijis tīrīšanas un dezinfekcijas režīmu ievērošanā. Klibo arī personāla higiēna – 11 procenti gadījumos no kopējā neatbilstību skaita, tikpat pārkāpumu produktu marķējumā un pavaddokumentos. Uzņēmumi nav ievērojuši arī temperatūras režīmu produktu uzglabāšanā, tehnoloģiskos procesus, personāla apmācību, produktu derīguma termiņu un citas prasības.

Liellopu eksportam prognozē nākotni

Otrs būtisks PVD darbalauka stūrakmens ir veterinārā uzraudzība. Gadā vidēji pārbauda aptuveni 30 procentus no visām dienestā reģistrētajām dzīvnieku novietnēm. Pērn bija reģistrētas 81 765 novietnes, no tām pārbaudīti vairāk nekā 23 tūkstoši objektu.
Galvenie pārkāpumi, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ganāmpulku nereģistrēšana un dzīvnieku neidentificēšana. Tie konstatēti 61 procentā pārbaudīto fermu. Otras raksturīgākās neatbilstības ir novietņu tīrības un drošības prasību neievērošanā. Šis pārkāpums fermās bija visbiežāk konstatētais 2003.gadā. Trešais visbiežāk konstatētais pārkāpums, kas atklāts 46 procentos gadījumu, bija dzīvnieku veselības nenovērtēšana, skaidro PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktors Mareks Samohvalovs. Mazāk nekā aizpērn konstatēti pārkāpumi novietņu telpu iekārtojumā un konstrukcijā, dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļos, piena ieguvē, kā arī piena pirmapstrādes un uzglabāšanas higiēnā.
Kā skaidro M.Samohvalovs, šogad iecerēts, ka rezultāti par apsekojumiem novietnēs tiks nosūtīti Lauku atbalsta dienestam. Šī informācija tiks vērtēta, lemjot par subsīdiju izmaksām. “Tas ir pats svarīgākais – fermai vispirms jābūt sakārtotai, pēc tam viss pārējais,” uzsvēra PVD pārstāvis.
Latvijā pieaudzis cūku, aitu un kazu skaits, savukārt mazāk ir liellopu. Lai arī kopējam liellopu skaitam valstī ir tendence samazināties, šo dzīvnieku ganāmpulki aug. 2003.gadā vienā ganāmpulkā bija vidēji 4,85 liellopi, pērn – 5,24.
Līdzās “klasiskajam” suņu un zirgu eksportam pērn ārpus valsts pārdoti arī Latvijā audzētie liellopi. Šai lopkopības jomai speciālisti prognozē attīstības iespējas.

Iecerēts izskaust trakumsērgu

Latvijas ganāmpulkus nav apdraudējušas sevišķi bīstamās infekciju slimības (epizootijas). PVD uzsver, ka valsts pasargāta no epizootiju uzliesmojumiem un pēdējo reizi kāda šīs kategorijas slimība – klasiskais cūku mēris – Latviju satricināja 1996.gadā.
Tomēr tiek regulāri likti lietā papildu drošības pasākumi un veikts mūsu valstij reālāko epizootiju – klasiskā cūku mēra, putnu gripas un Ņūkāslas slimības – monitorings. Visi rezultāti bijuši negatīvi.
Ir aktuālas infekciju slimības, kas apdraud atsevišķas dzīvnieku sugas, piemēram, govju enzootiskā leikoze. Minētā leikoze un trakumsērga ir slimības, kurām šogad tiks īpaša PVD uzmanība. M.Samohvalovs, raksturojot govju enzootiskās leikozes draudus, teic, ka panākts zināms progress un situācija ir stabila. “Pateicoties valdības atbalstam, izstrādāta leikozes apkarošanas programma. To šogad ieviesīsim praksē,” skaidro PVD pārstāvis.
Saslimstība ar trakumsērgu pērn bijusi mazāka nekā iepriekšējā gadā. Turpmāk trakumsērgai viegli neklāsies, jo iecerēts to izskaust. “Sadarbībā ar vācu kolēģiem izstrādāta jauna slimības apkarošanas stratēģija, kas vērsta uz meža dzīvnieku orālo vakcināciju. Vairs negribam sadzīvot ar trakumsērgu, un šogad stratēģija jāievieš dzīvē. Tā paredz sadarbību ar citām valsts iestādēm. Ar Nacionālo bruņoto spēku aviācijas palīdzību vakcīnas šogad tiks izvietotas Kurzemē un Zemgalē. Tas ir pirmais solis. Ja programmai būs atbalsts, turpmāk varēsim aptvert visu Latviju un vēl tālākā nākotnē atstāt tikai buferzonu gar Krievijas un Baltkrievijas robežām. Programma nav vienam gadam. Ja tai nākotnē būs valdības atbalsts, cerams, programmai būs labi rezultāti,” optimistiski rezumē M.Samohvalovs.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv