Ministru kabineta noteikumi Nr.44

Rīgā 2000.gada 8.februārī (prot. Nr.7, 5.§)

Noteikumi par minimālajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" 16.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka minimālās prasības ierīcēm (mašīnām, mehānismiem), aparātiem, darbarīkiem vai iekārtām (turpmāk — darba aprīkojums), lai to lietošana neradītu risku darbinieku drošībai un veselībai, kā arī darba devēja pienākumus šo prasību īstenošanā.

2. Šie noteikumi attiecas uz jebkuru darbību ar darba aprīkojumu (palaišana (iedarbināšana), apstādināšana, lietošana, pārvietošana, labošana, pārveidošana, tehniskā apkope (uzturēšana), apkalpošana, tīrīšana) (turpmāk — lietošana), izņemot specifiskas darbības tādās jomās kā, piemēram, bruņotie spēki, policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ja attiecīgo specifisko darbību raksturs ir pretrunā ar šo noteikumu prasībām.

3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

4. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

II. Minimālās prasības darba aprīkojumam

5. Darba aprīkojuma vadības ierīces, kuras ietekmē tā lietošanas drošību, ir skaidri saredzamas, atbilstoši marķētas, un to nozīme ir viegli saprotama.

6. Darba aprīkojuma vadības ierīces izvieto pēc iespējas ārpus bīstamās zonas (zona darba aprīkojumā vai ap to, kur tiek apdraudēta darbinieka drošība vai veselība) tā, lai to lietošana neradītu papildu bīstamību. Neparedzēta darbība ar vadības ierīci nedrīkst radīt nekādu risku.

7. Darbinieks, kas lieto darba aprīkojumu (turpmāk — operators), nodrošina, lai bīstamajā zonā nebūtu cilvēku.

8. Ja šo noteikumu 7.punkta prasības nav iespējams izpildīt, darba aprīkojumam nepieciešama drošības sistēma ar skaņas un/vai gaismas signāliem, kura automātiski signalizē par tā palaišanu (iedarbināšanu), lai darbinieks, kurš pilnīgi vai daļēji atrodas bīstamajā zonā, varētu laikus izvairīties no riska, kas rodas, ieslēdzot vai izslēdzot darba aprīkojumu.

9. Darba aprīkojuma vadības sistēmām jābūt drošām. Tās izvēlas, novērtējot avāriju, kļūmju un traucējumu iespējamību paredzētajos lietošanas apstākļos.

10. Darba aprīkojumu var palaist (iedarbināt) tikai ar apzinātu darbību, izmantojot šim nolūkam paredzētu vadības ierīci.

11. Šo noteikumu 10.punkta prasības attiecas arī uz darba aprīkojuma atkārtotu palaišanu (iedarbināšanu) pēc tā apstādināšanas vai darbības režīma (piemēram, ātruma, spiediena) maiņas, bet atkārtota palaišana (iedarbināšana), kā arī režīma maiņa nedrīkst radīt risku darbiniekiem. Šīs prasības neattiecas uz aprīkojumu, kas darbojas automātiskā režīmā.

12. Darba aprīkojumam nepieciešama droša apstādināšanas ierīce pilnīgai darba aprīkojuma apstādināšanai un — atkarībā no darba aprīkojuma bīstamības — arī apstādināšanas ierīce bīstamo (piemēram, rotējošo, kustīgo) daļu apstādināšanai.

13. Darba aprīkojuma apstādināšanas ierīce ir dominējoša salīdzinājumā ar palaišanas ierīci. Kad darba aprīkojums vai tā bīstamās daļas ir apstādinātas, izslēdzas arī enerģijas padeve darba aprīkojumam.

14. Atkarībā no darba aprīkojuma bīstamības un normālā apstāšanās laika to aprīko ar avārijas apstādināšanas ierīci.

15. Darba aprīkojumu, kurš ir bīstams krītošu objektu vai izvirzījumu dēļ, aprīko ar piemērotām drošības ierīcēm.

16. Darba aprīkojumu, kurš ir bīstams gāzu, tvaiku, šķidrumu vai putekļu izdalīšanās dēļ, aprīko ar piemērotām uztvērējierīcēm un/vai uzsūkšanas ierīcēm attiecīgā riska avota tuvumā.

17. Darba aprīkojumu un tā daļas nostiprina ar speciālām skavām vai citiem līdzekļiem, ja tas nepieciešams darbinieku drošībai un veselībai.

18. Ja darba aprīkojuma kustīgās daļas rada risku darbinieka drošībai un veselībai, nepieciešami speciāli norobežojumi vai aizsargierīces, kas nepieļauj darbinieku nokļūšanu bīstamajā zonā un atbilst šādām prasībām:

18.1. to konstrukcija ir stabila, lai tos nevarētu viegli noņemt vai padarīt neefektīvus;

18.2. tie ir izturīgi un paši nerada papildu bīstamību;

18.3. tie ir izvietoti pietiekamā attālumā no bīstamās zonas;

18.4. tie neierobežo redzamību darba aprīkojuma darbības zonā;

18.5. tie netraucē veikt darba aprīkojuma remontu un tehnisko apkopi (uzturēšanu). Ja iespējams, remonta un tehniskās apkopes (uzturēšanas) laikā norobežojumus vai aizsargierīces nenoņem.

19. Darba vai tehniskās apkopes zonu darba aprīkojumā vai zonu ap to apgaismo atbilstoši darba raksturam.

20. Ja iespējama darba aprīkojuma daļu salūšana vai sadalīšanās gabalos, radot risku darbinieka drošībai un veselībai, darba aprīkojumam nepieciešamas speciālas aizsargierīces (piemēram, režģi, sieti).

21. Ja darba procesā darba aprīkojums vai atsevišķas tā daļas sakarst vai atdziest līdz temperatūrai, kas rada risku darbinieka drošībai un veselībai, tās izolē vai norobežo.

22. Darba aprīkojuma brīdinājuma (signalizācijas) ietaises ir skaidri saredzamas un uztveramas, to nozīme ir viegli saprotama un nepārprotama.

23. Darba aprīkojums ir atbilstoši marķēts un apzīmēts ar brīdinošiem uzrakstiem un brīdinājuma zīmēm. Brīdinājuma zīmes un uzraksti uz darba aprīkojuma ir pietiekami informatīvi, viegli uztverami un saprotami.

24. Darba aprīkojuma tehnisko apkopi (uzturēšanu) veic, kad aprīkojums ir izslēgts un atvienots no enerģijas avota. Ja aprīkojumu nevar izslēgt, tehnisko apkopi (uzturēšanu) veic ārpus bīstamās zonas vai ievērojot speciālus aizsardzības pasākumus.

25. Darbinieki regulāri aizpilda mašīnu, aparātu un iekārtu apkopes žurnālu. Ja nepieciešams, žurnālu uzrāda Valsts darba inspekcijai.

26. Darba aprīkojumu drīkst lietot tikai tam paredzētajos apstākļos un paredzētajām operācijām.

27. Darba aprīkojumam nepieciešamas labi redzamas un viegli sasniedzamas enerģijas padeves izslēgšanas ierīces. Darba aprīkojuma izolēšana vai atvienošana no enerģijas avota, kā arī atkārtota pievienošana enerģijas avotam nedrīkst radīt risku darbinieku drošībai un veselībai.

28. Darbiniekiem nodrošināma droša piekļūšana darba aprīkojumam, kā arī droša uzturēšanās visās ražošanas, montāžas un tehniskās apkopes (uzturēšanas) zonās.

29. Darba aprīkojumu, ar kuru vai kurā tiek ražotas, izmantotas vai uzkrātas vielas, nodrošina pret darba aprīkojuma vai attiecīgo vielu sprādziena risku.

30. Darba aprīkojums ir ugunsdrošs un nodrošināts pret pārkaršanu, kā arī aprīkots tā, lai aizsargātu darbiniekus pret risku, kas rodas, izdalot apkārtējā vidē gāzes, šķidrumus, tvaikus, putekļus vai citas vielas, kas ar to vai tajā tiek ražotas, izmantotas vai uzkrātas.

31. Darbiniekiem nav tiešas vai netiešas saskares ar tām darba aprīkojuma daļām, kuras var radīt elektriskas dabas risku.

32. Darba aprīkojumu uzstāda, izvieto un lieto tā, lai līdz minimumam samazinātu risku operatora un citu darbinieku drošībai un veselībai (piemēram, darba aprīkojuma kustīgās un fiksētās vai kustīgās daļas ir pietiekamā attālumā), kā arī nodrošina enerģijas un izmantoto vai ražoto vielu drošu piegādi un/vai pārvietošanu.

33. Darba aprīkojums montējams vai demontējams drošos apstākļos, ievērojot visas ražotāja norādītās instrukcijas.

34. Darba aprīkojumu, kurā var iespert zibens, speciāli aizsargā pret tā iedarbību, iezemējot vai nodrošinot ar citām aizsargierīcēm.

III. Papildu minimālās prasības mobilam darba aprīkojumam

35. Šīs nodaļas prasības attiecas uz mobilu darba aprīkojumu, arī pašgājējiem (turpmāk — iekārta), kas var radīt risku iekārtas kustības dēļ.

36. Iekārtu, uz kuras atrodas darbinieki, aprīko tā, lai pārvietojoties tā neradītu risku darbiniekiem saskarties vai tikt saspiestiem ar iekārtas daļām (piemēram, riteņiem, kāpurķēžu mehānismiem).

37. Iekārtu aprīko vai pielāgo tā, lai sakabe starp iekārtu un tās palīgierīcēm un/vai priekšmetiem, kas tiek vilkti, neieķīlētos (nebloķētos). Ja šīs prasības nav iespējams pilnībā izpildīt, veicami attiecīgi pasākumi, lai novērstu risku darbinieku drošībai un veselībai.

38. Energopiedziņas mehānismi starp iekārtas mobilajām daļām ir nostiprināti un aizsargāti no smiltīm, netīrumiem un mehāniskiem bojājumiem.

39. Iekārtai, uz kuras atrodas darbinieki, jābūt konstruētai tā, lai nepieļautu tās apgāšanos, vai to nepieciešams aprīkot ar:

39.1. drošības konstrukciju, kas neļauj iekārtai sasvērties vairāk par vienu ceturtdaļu;

39.2. konstrukciju, kas nodrošina pietiekami lielu brīvu zonu ap darbiniekiem, ja sasvere ir lielāka par vienu ceturtdaļu;

39.3. citu līdzvērtīgu ierīci.

40. Ja iekārtas apgāšanās risku nav iespējams pilnībā novērst, iekārtu aprīko ar drošības konstrukciju. Šī drošības konstrukcija var būt iekārtas sastāvdaļa.

41. Ja iekārtu darbu izpildes laikā stabilizē vai iekārta konstruēta tā, lai nepieļautu tās apgāšanos, drošības konstrukcija nav nepieciešama.

42. Ja iespējama smaguma celšanai paredzētas iekārtas — autoiekrāvēja — sasvēršanās darba procesā, iekārtu attiecīgi pielāgo vai aprīko ar:

42.1. vadītāja kabīni;

42.2. konstrukciju, kas nepieļauj iekārtas sasvēršanos;

42.3. konstrukciju, kas, platformai sasveroties, nodrošina uz iekārtas esošajam darbiniekam pietiekami lielu attālumu starp zemi un iekārtas daļām;

42.4. aizsargājošu konstrukciju, kas novērš vadītāja sēdeklī esošā darbinieka saspiešanu ar platformas daļām.

43. Lai pašgājējas iekārtas lietošana neradītu risku darbinieku drošībai un veselībai, nepieciešams ievērot šādus nosacījumus:

43.1. iekārtu aprīko tā, lai novērstu tās neatļautu palaišanu (iedarbināšanu);

43.2. ja vienlaikus uz sliedēm pārvietojas vairākas pašgājējas iekārtas, veicami drošības pasākumi, lai samazinātu iespējamās sadursmes sekas;

43.3. iekārtu aprīko ar bremzēšanas un apstādināšanas ierīci, ja nepieciešams, arī ar avārijas ierīci ar automātisku sistēmu, kas apstādina iekārtu, ja bojāta galvenā bremzēšanas un apstādināšanas ierīce;

43.4. ja vadītāja tiešais redzes lauks nav pietiekams drošai darbu veikšanai, ierīko piemērotas palīgierīces (spoguļus vai citas optiskas vai elektroniskas ierīces) redzamības uzlabošanai;

43.5. ja iekārtu lieto naktī vai tumšās vietās, ierīko pietiekamu, darba raksturam atbilstošu apgaismojumu;

43.6. ja iekārta vai tās pārvietotās kravas ir ugunsnedrošas, iekārtas lietošanas vietas tuvumā novieto piemērotas ugunsdzēšanas ierīces. Ja to nav iespējams nodrošināt, iekārtas apgādā ar ugunsdzēšanas ierīcēm;

43.7. tālvadības iekārtas, izbraucot ārpus vadības zonas, apstājas automātiski;

43.8. tālvadības iekārtas aprīko tā, lai, veicot darbus, tiktu novērsts trieciena vai sadursmes risks. Šis nosacījums neattiecas uz tālvadības iekārtām, kuras jau aprīkotas ar atbilstošām aizsargierīcēm sadursmes riska novēršanai.

44. Pašgājējas iekārtas atļauts vadīt tikai attiecīgi apmācītiem darbiniekiem.

45. Darbinieki ievēro darba devēja izstrādātos kustības drošības noteikumus pašgājējām iekārtām, kuras pārvietojas darba zonā.

46. Zonā, kurā lieto pašgājējas iekārtas, darbinieki nedrīkst atrasties. Ja bez viņu klātbūtnes darbu veikt nav iespējams, nepieciešami attiecīgi pasākumi, lai pašgājējas iekārtas neradītu risku darbinieku drošībai un veselībai.

47. Pārvadāt darbiniekus uz mehāniski darbināmām iekārtām drīkst tikai tad, ja iekārta ir tam speciāli aprīkota. Iekārtas kustības ātrums noregulējams atbilstoši veicamajam darbam.

48. Iekārtas ar iekšdedzes dzinēju drīkst darbināt un lietot tikai tur, kur var nodrošināt pietiekamu gaisa daudzumu, lai izplūdes gāzes neradītu risku darbinieku drošībai un veselībai.

IV. Papildu minimālās prasības darba aprīkojumam, kas paredzēts smaguma celšanai

49. Šīs nodaļas prasības attiecas uz darba aprīkojumu, kas paredzēts smaguma celšanai (turpmāk — celšanas iekārta).

50. Ja celšanas iekārta ir uzstādīta pastāvīgi, tās stiprību un stabilitāti lietošanas laikā nodrošina, ņemot vērā paceļamās kravas lielumu un slodzi uz konstrukciju montāžas vai stiprinājuma punktiem.

51. Uz celšanas iekārtas mehānismiem skaidri norādīta mehānisma nominālā celtspēja un, ja nepieciešams, tabula ar katras mehānisma konfigurācijas celtspēju.

52. Uz celšanas iekārtas palīgierīcēm nepārprotami norādīti raksturlielumi drošai palīgierīču lietošanai.

53. Ja celšanas iekārta nav paredzēta cilvēku celšanai, uz iekārtas ir skaidra norāde par šo aizliegumu.

54. Pastāvīgi uzstādāma celšanas iekārta tiek uzstādīta tā, lai samazinātu risku, ka krava varētu:

54.1. uzkrist darbiniekiem vai aizķert viņus;

54.2. bīstami slīdēt vai brīvi krist;

54.3. tikt netīši atlaista.

55. Cilvēkus drīkst celt tikai ar šim mērķim paredzētām celšanas iekārtām un to palīgierīcēm. Izņēmuma gadījumā viņus drīkst celt arī ar iekārtām, kuras atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pielāgotas cilvēku pacelšanai un nerada risku viņu drošībai un veselībai.

56. Ja celšanas iekārta paredzēta darbinieku celšanai un pārvietošanai, tā atbilst šādām prasībām:

56.1. tā aprīkota ar drošības ierīci, kas novērš iespēju pacēlājgrozam krist. Ja augstuma vai darba vietas īpatnību dēļ to nevar nodrošināt, nepieciešama speciāla virve un drošības josta, ko pārbauda katru dienu, lai novērstu darbinieka krišanu no augstuma;

56.2. novērsta iespēja darbiniekam izkrist no pacēlājgroza;

56.3. novērsta darbinieka saspiešana, iesprostošana vai iesprūšana, īpaši, ja iespējama netīša saskare ar priekšmetiem;

56.4. nodrošināta darbinieka atbrīvošana no pacēlājgroza, ja noticis nelaimes gadījums.

57. Ja celšanas iekārta ir mobila vai demontējama, nodrošina iekārtas stabilitāti lietošanas laikā visos paredzamajos darba apstākļos, ņemot vērā pamatnes īpatnības.

58. Ceļot darbiniekus ar celšanas iekārtu, ievēro šādas prasības:

58.1. visā darba veikšanas laikā operators atrodas pie vadības pults;

58.2. darbinieki, kuri tiek celti, ir apgādāti ar kvalitatīviem saziņas līdzekļiem;

58.3. ja rodas bīstama situācija, darbiniekiem tiek nodrošināti droši evakuācijas līdzekļi.

59. Darbinieki nedrīkst atrasties zem iekārtiem un paceltiem smagumiem. Smagumus nedrīkst pārvietot virs neaizsargātām darba vietām, kurās parasti atrodas darbinieki. Ja darba rakstura īpatnību dēļ to nevar nodrošināt, darba devējs veic attiecīgus drošības pasākumus, lai novērstu risku darbinieku drošībai un veselībai.

60. Celšanas palīgierīces izvēlas, ņemot vērā pārvietojamās kravas specifiku, satveršanas vietu, takelāžu un meteoroloģiskos apstākļus, kā arī pārvietošanas veidu un konfigurāciju.

61. Ja celšanas palīgierīču stiprinājuma mehānisms pēc lietošanas netiek demontēts, par to jābūt skaidrai norādei uz palīgierīces stiprinājuma mehānisma, kā arī skaidrai raksturlielumu norādei.

62. Celšanas palīgierīces uzglabā tā, lai nepieļautu to bojāšanos.

63. Ceļot tieši nevadāmas kravas (kravas, kas pēc pacelšanas vēja vai citu apstākļu ietekmē var sākt nekontrolēti kustēties (piemēram, rotēt, svārstīties), un šīs kustības nav uzreiz apturamas), ievēro šādas prasības:

63.1. ja darba vietā uzstādītas divas vai vairākas celšanas iekārtas, kuru darbības rādiusi pārklājas, novērš sadursmes iespēju starp kravām un/vai celšanas iekārtu daļām;

63.2. ja izmanto mobilu celšanas iekārtu, veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu iekārtas sasveres, apgāšanās, kustēšanās vai slīdēšanas iespēju, un pārbauda, vai šie pasākumi ir veikti pienācīgi;

63.3. ja kravas kustības trajektorija nav pietiekami pārredzama, operators tieši vai ar sakaru līdzekļu palīdzību sazinās ar kompetentu darbinieku, kas dod viņam norādījumus, un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu kravu sadursmi un risku darbinieku drošībai un veselībai;

63.4. smaguma piestiprināšana un atvienošana ar rokām nedrīkst radīt risku darbinieka drošībai un veselībai, šo darbību laikā darbinieks tieši vai netieši kontrolē celšanas iekārtu;

63.5. celšanas darbus iepriekš izplāno un paredz atbilstošu uzraudzību, lai novērstu risku darbinieku drošībai un veselībai;

63.6. ja smagumu ceļ ar divām vai vairākām celšanas iekārtām reizē, operators labākai darba koordinācijai ievēro darba devēja izstrādātus īpašus šī darba drošības noteikumus;

63.7. ja celšanas iekārta nenodrošina kravas noturēšanu, kad tiek pilnīgi vai daļēji pārtraukta elektrības padeve, veicami attiecīgi pasākumi, lai novērstu risku darbinieku drošībai un veselībai;

63.8. iekārtu un paceltu smagumu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, izņemot gadījumu, ja bīstamā zona ir norobežota un smagums droši nostiprināts un turēts;

63.9. celšanas iekārtas lietošanu brīvā dabā pārtrauc, ja pasliktinās meteoroloģiskie apstākļi un tās lietošana vairs nav pilnīgi droša, kā arī nodrošina, lai celšanas iekārta neapgāztos un neradītu risku darbinieku drošībai un veselībai.

V. Darba devēja pienākumi

64. Darba devējs ievēro darba aprīkojuma ražotāja pievienoto instrukciju, lai nodrošinātu darbinieku drošībai un veselībai nekaitīgu darba aprīkojuma lietošanu.

65. Darba devējs nodrošina:

65.1. darba aprīkojuma atbilstību darba procesam un tā pareizu lietošanu, lai novērstu risku darbinieku drošībai un veselībai. Ja novērst risku pilnībā nav iespējams, darba devējs veic pasākumus riska faktoru samazināšanai;

65.2. lai, izvēloties darba aprīkojumu, tiktu ņemti vērā darba apstākļi un ar tiem saistītais risks darbinieku drošībai un veselībai uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) un katrā darba vietā;

65.3. darba aprīkojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un atbilstošu tehnisko apkopi (uzturēšanu) visā tā darbības laikā;

65.4. darba aprīkojuma pārbaudi pēc uzstādīšanas un pirms lietošanas, kā arī pēc montāžas jaunā vietā vai jaunā izvietojumā, ja darba aprīkojuma drošību nosaka tā uzstādīšanas apstākļi;

65.5. šādas pārbaudes darba aprīkojumam, kurš pakļauts apstākļiem, kas var izraisīt tā nolietošanos, radot risku darbinieku drošībai un veselībai:

65.5.1. periodiskās pārbaudes un, ja nepieciešams, arī testēšanu;

65.5.2. speciālās pārbaudes, ja radušies ārkārtēji apstākļi (piemēram, negadījumi, avārijas, nelabvēlīgi laikapstākļi), kā arī tad, ja darba aprīkojums pārveidots vai nav ilgstoši lietots;

65.6. lai darba aprīkojumu, kas var radīt palielinātu risku darbinieku drošībai un veselībai (piemēram, bīstamās iekārtas), lietotu tikai speciāli norīkoti un apmācīti darbinieki;

65.7. lai darba aprīkojumam būtu dokuments par pēdējo drošības pārbaudi, ja tas tiek lietots ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības).

66. Šo noteikumu 65.4. un 65.5.apakšpunktā minētās pārbaudes veic darba devēja norīkots kompetents darbinieks vai arī kompetenta inspicēšanas institūcija, ja tas noteikts normatīvajos aktos vai ja darba devējs pārbaudi nevar nodrošināt.

67. Pārbaužu protokoli ir darba devēja un inspicēšanas institūcijas rīcībā (ja inspicēšanas institūcija veikusi pārbaudi). Pārbaužu protokolus darba aprīkojuma īpašnieks un darba devējs, kā arī inspicēšanas institūcija glabā 10 gadus, pēc tam tos nodod arhīvā.

68. Lai nodrošinātu darba aprīkojuma atbilstību minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām, darba devējs ņem vērā darba vietas īpatnības, darbinieku izvietojumu, ķermeņa stāvokli un ergonomikas principus, lietojot darba aprīkojumu.

69. Darba devējs nodrošina darbiniekus ar saprotamu nepieciešamo informāciju un rakstiskām instrukcijām par darba aprīkojumu.

70. Informācija un rakstiskās instrukcijas par darba aprīkojumu ietver darba drošības un veselības aizsardzības prasības, darba aprīkojuma lietošanas noteikumus, iespējamo īpašo situāciju aprakstu un secinājumus, kas izriet no pieredzes darba aprīkojuma lietošanā.

71. Darbiniekus informē par darba vietā vai tās tuvumā esošo darba aprīkojumu un par jebkurām izmaiņām tajā, pat ja viņi to nelieto, kā arī izskaidro attiecīgā darba aprīkojuma bīstamību.

72. Darba devējs nodrošina darbinieku instruēšanu (arī informēšanu par jebkuru risku, kas saistīts ar darba aprīkojuma lietošanu) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

73. Šo noteikumu 65.6.apakšpunktā minētajiem darbiniekiem darba devējs nodrošina speciālu apmācību.

74. Darba devējs nodrošina darbinieku un to pārstāvju konsultēšanu un līdzdalību visos ar darba drošību un veselības aizsardzību saistītajos jautājumos, it īpaši attiecībā uz darba aprīkojumu.

VI. Noslēguma jautājumi

75. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūliju.

76. Darba aprīkojums, kura lietošana uzsākta līdz 2000.gada 1.jūlijam, pārveidojams atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz 2004.gada 1.jūlijam.  

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs R.Jurdžs