Korupcijas iespējas no pieteikuma līdz būvatļaujai

Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisija atkārtoti atgriežas pie mēģinājuma skaust korupciju būvniecībā. To, ka tieši būvniecība ir viena no nozarēm, kur joprojām, tai skaitā likumdošanas aktu līmenī, ir labvēlīga augsne koruptīviem darījumiem, komisijas sēdē vakar, 1.martā, atzina gan deputāti, gan uz sēdi aicinātie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Sarežģīts tiesiskais regulējums

Kā “LV” atzina komisijas priekšsēdētāja Linda Mūrniece, komisijas mērķis ir sadarbībā ar būvniecības nozari pārraugošo Ekonomikas ministriju, KNAB un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem analizēt spēkā esošos saistošos likumus un Ministru kabineta noteikumus, atrast tajos pastāvošos robus, lai izstrādātu priekšlikumus likumdošanas bāzes pilnveidošanai un iespējami mazinātu koruptīvo darījumu iespējamību. “Ideāli jau nebūs nekad, taču ir jādara tas, kas ir mūsu spēkos un likumdevēja uzdevums.”
KNAB bija sagatavojis izvērstu informāciju par Latvijā spēkā esošās likumdošanas īstenošanu būvniecības nozarē. Kopumā to reglamentē 18 dažādu līmeņu tiesiskie akti, tai skaitā likumi, MK noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi. “Būvniecības procesa tiesiskais regulējums ir samērā sarežģīts, turklāt tiesību normas ne vienmēr ir tulkojamas viennozīmīgi. Katra līmeņa tiesību aktos ir saskatāmas nepilnības, bieži vien dažādu līmeņu noteikumi pārklājas, bet reizēm tiesību aktos pat saskatāmas pretrunas. Īpaši tas attiecināms uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Tie izdoti, lai papildinātu Būvniecības likumu un MK noteikumus, taču atsevišķos gadījumos tie dod pat plašāku regulējumu vai nosaka citu kārtību. Valsts iestāžu, pašvaldību portālos, bukletos un informatīvajos izdevumos ir atrodamas atšķirīgas būvniecības procesa shēmas,” teikts KNAB informācijā.
KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks norādīja, ka birojs ir saņēmis maz iesniegumu par iespējamu korupciju būvniecībā. Visbiežāk par aizdomām sūdzas kaimiņi, taču, kā norāda KNAB speciālisti, tā ir iešana pa pēdām, kad būvniecības process jau sācies.
Pēc KNAB vērtējuma, par korupciju būvniecībā iespējams runāt gan saistībā ar iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām būvniecības organizēšanā, gan saistībā ar nepieciešamo būvatļauju saņemšanu un dokumentu saskaņošanu. Būvēties gribētājs ir spiests saskaņošanu ar daudzajām institūcijām veikt saviem spēkiem, kas paver ceļu kukuļdošanai – gan lai process virzītos ātrāk, gan lai panāktu sev labvēlīgāku lēmumu. Risinājums, kas atvieglotu gan būvēties gribētāja patērēto laiku, gan mazinātu iespēju mēģināt ietekmēt lēmuma pieņēmējus, pēc KBAB domām, būtu vienas pieturas aģentūras principa ieviešana. EM Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis atzina, ka šāda forma tiesību aktos būvvaldēm jau ir noteikta, cits jautājums – kur un cik labprāt tā tiek piemērota. I.Pilmanis skaidroja, ka patlaban ministrija izstrādā koncepciju par būvatļauju reģistra ieviešanu. “Tas sniegtu pilnu informāciju par visiem būvniecības procesiem, kas tobrīd valstī ir reģistrēti.”

Ar ko sākt?

Deputāti diskusijā pamatoti izvirzīja jautājumus – ar ko sākt, un kam uzņemties atbildību?
Kā norādīja organizācijas “Delna” pārstāvis Edgars Pastars, kas neatkarīgi pētījis šīs jomas tiesību aktus un to ietekmi uz korupciju būvniecībā, galvenā problēma nav viena vai otra likuma tehniskajās niansēs, bet konceptuālos jautājumos. “Būvniecības procesa likumdošana piespiež darboties korupcijai. Galvenais risinājums ir kontroles pārdalīšana, novēršot paralēlo kontroli. Un otrs uzdevums ir padarīt būvniecības saskaņošanas procesu vienkāršāku.”
L.Mūrniece aicināja EM uzņemties koordinatora lomu, lai sadarbībā ar KNAB un nevalstisko organizāciju ekspertiem konstatētu tiesību aktu nepilnības un sniegtu priekšlikumus to novēršanai. Deputāti nolēma iepazīties ar KNAB sagatavoto informāciju un pie šā jautājuma atgriezties 12.aprīlī.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv