Par Latvijas un Kipras ciešāku sadarbību

Latvijai un Kiprai sakrīt fiskālās politikas mērķi ceļā uz pilnīgu integrāciju Eiropas Savienības (ES) finanšu sistēmā – to pirmdien, 28.februārī, tiekoties atzina Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Kipras finanšu ministrs Jakovs Keravnoss, kurš ar Kipras Finanšu ministrijas delegāciju viesojas Rīgā.
Abi ministri vienojās, ka gan Latvijai, gan Kiprai ir būtiskas tādas fiskālās politikas prioritātes kā pievienošanās Valūtas maiņas mehānismam II un pievienošanās eiraszonai. Abām valstīm ir vienoti negatīva attieksme pret nodokļu harmonizācijas jautājumiem, un abas valstis izjūt nepieciešamību iespēju robežās aktīvi paust vienotu viedokli attiecībā pret ES lielāko valstu iniciatīvām fiskālajā politikā.
Kipras finanšu ministrs iepazīstināja Latvijas pusi ar Kipras makroekonomisko situāciju un fiskālo politiku. Kā pavēstīja J.Keravnoss, Kipra plāno samazināt valsts budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2005.gadā. Tiek paredzēts krasi samazināt valsts budžeta deficītu no 4,8% no IKP 2004. gadā uz 2,9% no IKP 2005. gadā, pēc tam pakāpeniski samazinot budžeta deficītu līdz 0,9% 2008.gadā. Budžeta deficīta samazinājums galvenokārt tiks panākts ar fiskālo politiku, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus, kā arī ar monetāro politiku, uzlabojot valsts finanses un plānojot ieviest eiru līdz 2007.gadam.
Kā atzina Kipras finanšu ministrs, viņam bažas sagādā viņa valsts parāds, kas 2004.gadā sasniedza 74,9% no IKP, pārsniedzot 60% robežu. Līdz 2008.gadam tiek plānots samazināt valsts parādu līdz 58,1% no IKP. Parāda samazināšanas pamatā galvenokārt ir primārās bilances pārpalikuma palielināšana un ikgada nominālā IKP pieaugums, kas ir lielāks nekā vidējās nominālās procenta likmes valsts parādam 2005.–2008.gadam.
Savukārt O.Spurdziņš par būtiskākajām Latvijas fiskālās situācijas problēmām nosauca augsto inflāciju un tekošā konta deficītu. Tajā pašā laikā viņš norādīja arī uz pozitīvajām tendencēm abu problēmu risinājumā, atzīstot, ka aizvadītā gada nogalē bija vērojams inflācijas kāpuma lūzums, kā arī aizvadītajā gadā eksporta pieaugums pirmo reizi bijis straujāks par importa pieaugumu. Starp būtiskākajām problēmām tautsaimniecībā Latvijas finanšu ministrs minēja nesakārtoto infrastruktūru un veselības aprūpi.
Runājot par pozitīvām tendencēm Latvijas fiskālajā politikā, viņš pauda gandarījumu par zemo Latvijas parādu, kas veido tikai 14% no IKP un ir viens no zemākajiem ES valstu ietvaros, kā arī par Latvijas spēju aizvadītajā gadā samazināt budžeta deficītu līdz 1,1%.
Oskars Spurdziņš un Jakovs Keravnoss tikšanās laikā pauda pārliecību, ka abas valstis varētu sākt aktīvu sadarbību speciālistu un ekspertu līmenī. Kā jomas, kurās Latvijai varētu noderēt Kipras pozitīvā pieredze, Jakovs Keravnoss minēja infrastruktūras attīstību un tūrisma veicināšanu. Kā atzina Latvijas finanšu ministrs, Latvija ir ieinteresēta šajā sadarbībā.

Finanšu ministrijas preses dienests