"Valdība atrada vidusceļu"

Šodien spēkā stājas gan Valsts valodas likums, gan valdības pieņemtie noteikumi likuma īstenošanai

Tieslietu ministre INGRĪDA LABUCKA:

Preses konferencē Tieslietu ministrijā 2000.gada 31.augustā

— Uzskatu, ka valdība atrada vidusceļu, ņemot vērā gan likuma garu, atbilstību juridiskajai telpai, gan intereses latviešu valodas saglabāšanai, saskaņojot kā ar sabiedrības vēlmēm, tā starptautiskajām prasībām. Daudzus cilvēkus uztrauc, kas varētu mainīties viņu dzīvē, sākot ar 1.septembri. Es teikšu: nekas būtisks. Protams, rūpīgi jāizlasa valdības pieņemtie noteikumi ( publicēti "LV" 29.augusta numurā — "LV" red. ), valsts un pašvaldību darbiniekiem jāgādā, lai izdotu skaidrojošus bukletus, sniegtu informāciju iedzīvotājiem.

Noteikumi Valsts valodas likuma izpildei paredz, ka valsts un pašvaldību iestādēs sarakstei, dokumentiem jābūt valsts — latviešu valodā. Un te daudz kas būs atkarīgs no šo institūciju darba organizācijas. Piemēram, labu iniciatīvu jau parādījusi Daugavpils dome, izveidojot tulka štata vietu, lai palīdzētu cilvēkiem dokumentu iesniegšanā valsts valodā, ja iesniedzējs pats to nespēj. Ministre atzīmēja, ka, protams, ir jomas, kā saskarsmē ar policiju, ātro palīdzību, citos nelaimes vai ārkārtējos apstākļos, kad cilvēkam ir jārada iespējas un tiesības lietot to valodu, kuru viņš labāk prot. Arī pašvaldībām ir jāizprot īpaši veco cilvēku grūtības valsts valodas apgūšanā, jārūpējas par viņu sociālo un citu vajadzību apmierināšanu.

Diskusiju avots bijis valodas zināšanu apjoms, šīs prasmes sadalījums 6 pakāpēs, taču no tā nebūt nav jābaidās. Turklāt tiem cilvēkiem, kas jau ieguvuši valsts valodas prasmes apliecības iepriekšējās pakāpēs, nebūs no jauna jāapliecina sava valodas prasme. Domstarpības, šaubas radījis noteikums, ka privātstruktūrās darba devējam būs tiesības noteikt darba ņēmēja valsts valodas prasmi. I.Labucka atzīmēja, ka valstī ir tirgus ekonomika un darba devējs taču arī būs ieinteresēts, lai viņa darbinieki prastu valsts un citas valodas, būtu kvalificēti savā specialitātē. Par to jau liecina akciju sabiedrības "Aldaris" vadības piemērs, kur darbiniekiem tiek rīkoti kursi, lai apgūtu valsts valodu, veidojot pozitīvu attieksmi pret valodu, pret valsti, kurā cilvēks dzīvo.

Ministre izteica cerības, ka neskaidrības, kas radīsies Valsts valodas likuma un valdības noteikumu izpildes gaitā, atrisinās normālā, civilizētā veidā. Protams, dzīve var ieviest korekcijas, iespējams, arī minētajos noteikumos, jo tos ir vieglāk precizēt, labot nekā izdarīt grozījumus likumā. Pēc tam I.Labucka atbildēja uz vairākiem jautājumiem. Piemēram, par ierosināto divu veidu profesiju sadalījumu sarakstu, ko Ministru kabinets uzdevis izveidot līdz 1.novembrim, par Valodas centra un Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta darba vērtējumu šai jomā un citiem jautājumiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija:

Ārlietu ministrija pauž gandarījumu par EDSO Augstā komisāra paziņojumu (skat. zemāk) sakarā ar šā gada 22. augustā pieņemtajiem Valsts valodas likumu īstenojošajiem noteikumiem.

EDSO Augstais komisārs ir atzinis, ka "Valsts valodas likumu īstenojošie noteikumi būtībā atbilst kā Valsts valodas likumam, tā arī Latvijas starptautiskajām saistībām". Makss van der Stūls ( Max van der Stoel ) atzīmē, ka "noteikumu sagatavošanas procesā ir ņemtas vērā praktiski visas (EDSO Augstā komisāra) rekomendācijas".

Paziņojumā ir atzīmēta labā sadarbība starp EDSO Augstā komisāra biroju un Latvijas valdību, strādājot pie Valsts valodas likumu īstenojošajiem noteikumiem. Latvija ir gatava turpināt šo konstruktīvo sadarbību.

Ārlietu ministrijas preses centrs

EDSO Augstais komisārs:

EDSO Augstā komisāra mazākumtautību jautājumos Maksa van der Stūla paziņojums Hāgā, 2000. gada 31. augustā

Es vēlos izteikt atzinību par labo sadarbību starp manu biroju un Latvijas valdību, sagatavojot 2000. gada 22. augustā pieņemtos Valsts valodas likuma izpildes noteikumus.

Manā skatījumā Valsts valodas likuma izpildes noteikumi būtībā atbilst gan Valsts valodas likumam, gan Latvijas starptautiskajām saistībām. Jāatzīmē, ka, izstrādājot noteikumus, Latvijas valdība faktiski akceptēja visus manus ieteikumus. Turklāt es pievēršu īpašu uzmanību Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta sēdes protokolam, saskaņā ar kuru valdība ir apņēmusies līdz 2000. gada 1. novembrim grozīt "Noteikumus par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" ar mērķi izstrādāt sarakstu, kas nosaka nepieciešamo valodas prasmi privātajā sektorā tādā apjomā, kas atbilst sabiedrības likumīgajām interesēm. Es ticu, ka šis saraksts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem būs precīzs, pamatots, ierobežots un atbildīs paredzētajiem likumīgajiem mērķiem. Tajā pašā laikā es aicinu valdību izdarīt citus nelielus grozījumus noteikumos trūkumu novēršanai, piemēram, skaidri un stingri ierobežojot "Noteikumu par tulkojumu nodrošināšanu pasākumos" 2. paragrāfa apjomu atbilstoši sabiedrības likumīgajām interesēm.

Visumā es ticu, ka Valsts valodas likuma izpildes noteikumu īstenošana un likums kopumā atbildīs atvērtas un liberālas demokrātijas garam un tādējādi pilnībā respektēs ierobežojumus, kas noteikti likuma 2. pantā, un Latvijas starptautisko saistību prasības. Šajā sakarā es aicinu valdību izmantot izdevību apmācīt atbilstošos Latvijas civildienesta darbiniekus.

Es tāpat ticu, ka gaidāmie Administratīvo pārkāpumu kodeksa labojumi neradīs tajā noteiktajiem pārkāpumiem neatbilstošu sankciju sistēmu un atbildīgās institūcijas to neieviesīs.

Noslēgumā, ņemot vērā Latvijas apņemšanos ievērot mazākumtautību tiesības, jāatzīmē, ka atsevišķi specifiski jautājumi būs jāpārskata pēc tam, kad Latvija ratificēs mazākumtautību aizsardzības pamatkonvenciju.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) neoficiāls tulkojums no angļu valodas