Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 2000. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Satura rādītājs

 

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi "LV" 259/261, 2.lpp.

1. Ekonomiskais stāvoklis un valdības politika:

īss kopsavilkums "LV" 259/261, 2.lpp.

1.1. Makroekonomiskā attīstība "LV" 259/261, 2.lpp.

1.2. Valdības ekonomiskās politikas mērķi un prioritātes "LV" 259/261, 2.lpp.

2. Ārējā ekonomiskā vide ."LV" 259/261, 2.lpp.

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība "LV" 262, 2.lpp.

3.1. Iekšzemes kopprodukts "LV" 262, 2.lpp.

3.1.1. Attīstības tendences un struktūra  "LV" 262, 2.lpp.

3.1.2. Prognozes "LV" 262, 2.lpp.

3.2. Cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.1. Privātā patēriņa cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un ārējās tirdzniecības cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.1. Maksājumu bilance "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums

pa preču grupām un valstīm "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika "LV" 263/265,17.lpp.

3.4. Investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.1. Kapitāls un investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.2. Valsts investīciju programma "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji

un valūtas maiņas kurss "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma

un vērtspapīru tirgus "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.3. Noguldījumu un kredītu procentu likmes "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.4. Valūtas maiņas kurss

un Latvijas Bankas ārējās rezerves "LV" 266/268, 12.lpp.

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis "LV" 269, 2.lpp.

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds "LV" 269, 2.lpp.

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi "LV" 269, 2.lpp.

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs "LV" 275, 4.lpp.

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika "LV" 275, 4.lpp.

4.1. Apstrādājošā rūpniecība "LV" 275, 4.lpp.

4.2. Transports un sakari "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.1. Autotransports "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.2. Ostu saimniecība "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.3. Dzelzceļa transports "LV" 278/280, 12.lpp.

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.2.5. Sakari "LV" 278/280, 12.lpp.

4.3. Būvniecība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4. Enerģētika  "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.1. Attīstības aktualitātes "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.2. Energoapgāde "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.4. Cenas un tarifi "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.5. PVAS "Latvenergo" un a/s "Latvijas gāze"

debitoru un kreditoru parādu analīze "LV" 278/280, 12.lpp.

4.5. Lauksaimniecība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi "LV" 278/280, 12.lpp.

4.7. Tūrisms "LV" 278/280, 12.lpp.

4.8. Informācijas tehnoloģijas "LV" 281/282, 12.lpp.

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas   "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1. Integrācija Eiropas Savienībā  "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1.1. Pašreizējais stāvoklis  "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1.2. Eiropas Savienības pirmsiestāšanās

finansu palīdzība  "LV" 283/285, 5.lpp.

5.2. Nacionālās programmas  "LV" 283/285, 5.lpp.

5.3. Privatizācija  "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.1. Īpašuma struktūra un investīcijas

privatizētajos uzņēmumos  "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija  "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums  "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija  "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija   "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.6. Zemes privatizācija  "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana

un izmantošana  "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds  "LV" 286/288, 2.lpp.

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika  "LV" 286/288, 2.lpp.

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi  "LV" 286/288, 2.lpp.

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana  "LV" 296/297, 2.lpp.

5.6.1. Konkurences politika  "LV" 296/297, 2.lpp.

5.6.2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana  "LV" 303/306, 8.lpp.

5.7. Kvalitātes nodrošināšana  "LV" 303/306, 8.lpp.

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma  "LV" 303/306, 8.lpp.

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija   "LV" 303/306, 8.lpp.

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma  "LV" 303/306, 8.lpp.

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība  "LV" 303/306, 8.lpp.

5.8. Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās

attīstības politika  "LV" 303/306, 8.lpp.

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas "LV" 307/309, 17.lpp.

5.10. Izmaksu - izlaides tabulas statistikā "LV" 307/309, 17.lpp.

6. Rekomendācijas   "LV" 307/309, 17.lpp.

Nobeigums. Sākumu sk. "LV" nr. 259/261, 14.07.2000.; nr.262, 18.07.2000.;

nr.263/265, 19.07.2000.; nr.266/268, 21.07.2000.; nr.269, 25.07.2000.;

nr.272/274, 28.07.2000.; nr.275, 01.08.2000.; nr.278/280, 04.08.2000.;

nr.281/282, 08.08.2000.; nr.283/285, 09.08.2000.; nr.286/288, 11.08.2000.;

nr.296/297, 22.08.2000.; nr.303/306, 30.08.2000.

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.8. Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības politika

Viens no alternatīvajiem nodarbošanās veidiem zemnieku saimniecībās ir tūrisma attīstība. Tie ir mazi projekti ar nelielu strādājošo skaitu, parasti tie tiek veidoti kā blakus nodarbošanās papildus lauksaimniecībai. Bankas nelabprāt grib kreditēt šādus projektus, jo nav pārliecības, ka tie atmaksāsies nesakārtotās infrastruktūras, cenu līmeņa u.c. iemeslu dēļ.

Gandrīz 1/5 projektu ir saistīti ar rūpnieciskās ražošanas atjaunošanu, izveidošanu un attīstību. Raksturīgi, ka īpaši atbalstāmajos reģionos, it sevišķi Latgalē, rūpnieciskās produkcijas izlaide veido tikai 10% no reģiona iekšzemes kopprodukta. Šī iemesla dēļ rūpnieciskās ražošanas attīstība ir ļoti svarīga gan valstī kopumā, gan īpaši atbalstāmajos reģionos. Pārsvarā no Reģionālā fonda finansētie projekti ir saistīti ar kokapstrādi un pārtikas rūpniecības uzņēmumu veidošanu, modernizāciju un darbības paplašināšanu, bet ir arī projekti, kas paredz tekstilrūpniecības, kūdras pārstrādes, optiskās šķiedras, būvmateriālu ražošanas, ķīmiskās rūpniecības un enerģētikas attīstību.

5.13. ielikums

Reģionālā fonda atbalsta rūpnieciskai ražošanai

Preiļu rajona Līvānu pilsētas SIA" Anda Optec" projekts "Kvarca optisko šķiedru kūļu ražotnes modernizācija" , kas tiek realizēts ar Reģionālā fonda atbalstu, paredz produkcijas ražošanas apjoma palielināšanu un kvalitātes uzlabošanu, kas ļauj ievērojami palielināt produkcijas eksportu.

Projekta realizācijas gaitā ir veikts ražošanas ēku kapitālais remonts, iegādāts inventārs un tehniskais aprīkojums, iegādāta arī karsēšanas krāšņu vadības sistēma. 1999. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, produkcijas ražošanas apjoms pieaudzis par 41%, un 1999. gada beigās 90% no visas produkcijas tiek realizēta eksportam. Kvarca optiskās šķiedras izstrādājumi tiek lietoti medicīnā - acu ķirurģijas un citu medicīnas nozaru vajadzībām. Šo izstrādājumu kvalitāte ir tik augsta, ka tos pērk NASA. Vislielākajai pasaules observatorijai Spānijā tiek piegādāta Līvānos ražotā aparatūra. Iegūti ir jauni partneri Eiropā: Itālija, Francija, Somija.

No Reģionālā fonda projekta realizācijā ir ieguldīti Ls 11 380, pašu ieguldījums projektā ir Ls 597 900. Projekta realizācijas gaitā līdz 1999. gada beigām ir izveidotas 20 jaunas pastāvīgas un saglabātas 26 darba vietas.

 

Viena no rūpniecības nozarēm, kas valstī attīstās visstraujāk, ir kokapstrāde. Šīs nozares produkciju arī visvairāk eksportē. Tāpēc nozīmīgu vietu Reģionālā fonda izdevumos ieņem kokapstrādes nozares uzņēmumu projekti. Mežsaimniecība un kokapstrāde īpaši atbalstāmajos reģionos ir galvenais alternatīvais būtisku ienākumu gūšanas veids pretstatus lauksaimniecībai. Nereti zemnieku saimniecības izdzīvošanu nodrošina tieši mežsaimniecība un kokapstrāde.

Uzņēmējdarbība kādā konkrētā teritorijā nav iespējama bez tās infrastruktūras nodrošinājuma pietiekami augstā līmenī. Tas ir pašvaldības un arī valsts iestāžu kompetencē. Pašvaldību projektu Reģionālajā fondā nav sevišķi daudz, jo nepieciešamais pašvaldības ieguldījums projektos ir 50%. Pašvaldības savos budžetos ne vienmēr var atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu infrastruktūras objektu izveidošanai. Tas savukārt negatīvi ietekmē vietējo uzņēmēju darbību, jo, piemēram, tūrismu (arī lauku tūrismu) nevar attīstīt bez sakārtotas un attīstītas teritorijas infrastruktūras.

Pašvaldību organizētie uzņēmējdarbību veicinošie pasākumi ir katras pašvaldības iniciatīvas, izdomas un atbalsta paraugs saviem uzņēmējiem. Ikviens no šiem projektiem saistās ar pašas pašvaldības uzņēmību, neatlaidību, mērķtiecību un tālredzību attīstības plānošanā.

Reģionālā fonda darbības ietekme uz īpaši atbalstāmo reģionu attīstību . Reģionālā fonda atbalsta izmantošana aktivizē vietējos uzņēmējus un piesaista privāto kapitālu. Katram fonda līdzfinansējuma latam atbilst apmēram 10 pašu projekta realizētāju ieguldītie lati, tas ir, nedaudz vairāk nekā bija paredzēts. Vismazākais līdzfinansējuma īpatsvars bija ar mežsaimniecību un kokapstrādi saistītajos projektos. Visbūtiskākais līdzfinansējums savukārt ir infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides veidošanas projektos.

Projekta realizācijas gaitā budžetā pārskaitītie nodokļi vairāk nekā divkārt pārsniedz Reģionālā fonda ieguldītos līdzekļus (2 milj. lati pret 0,9 miljoniem).

Lai arī pēc Reģionālā fonda pusotra gada darbības ir grūti dot vispārinātu izvērtējumu tā darbības efektivitātei, tomēr dažus secinājumus par investīciju piesaisti, nodarbinātības veicināšanu un ietekmi uz iekšzemes kopprodukta veidošanos var veikt par tiem Latgales rajoniem, kas pilnībā iekļauti īpaši atbalstāmo reģionu statusā, salīdzināšanai izmantojot makroekonomiskos rādītājus pa attiecīgajiem rajoniem.

5.7. tabulā atspoguļotie aprēķini, kurus veikuši EM speciālisti, rāda, ka vislielāko ietekmi projektu realizācija atstāja uz ekonomisko situāciju Krāslavas rajonā. Visos rajonos ar RF izmantošanu saistīto investīciju īpatsvars pārsniedz 1/5 daļu no rajona kopīgajām investīcijām, un Krāslavas rajonā tās ir pat vairāk nekā puse no visām investīcijām. Tas nozīmē, ka šajos rajonos diezgan ievērojama daļa aktīvo uzņēmēju izmanto Reģionālā fonda atbalstu. Salīdzinot izmaksas no RF līdzekļiem vienas darba vietas izveidošanai, vismazākās tās starp Latgales reģioniem ir bijušas Krāslavas un Rēzeknes rajonā (attiecīgi Ls 640 un Ls 658). Tātad var uzskatīt, ka šajos rajonos RF līdzekļi ir izmantoti nedaudz efektīvāk nekā pārējos trijos.

5.7. tabula

Projektu realizācijas ietekme uz īpaši atbalstāmo rajonu nodarbinātību,

investīciju un IKP apjomiem*

(pieauguma % pret situāciju, ja projekti netiktu realizēti)

	Nodarbinātība	Investīcijas	Iekšzemes kopprodukts
Balvu rajons	0,6	22	0,7
Krāslavas rajons	2,3	69	3,6
Ludzas rajons	0,6	21	1,0
Preiļu rajons	1,2	30	1,7
Rēzeknes rajons	0,9	37	1,3

* EM aprēķins

5.14. ielikums

Reģionālā fonda 1999. gada beigās rīkotās aptaujas rezultāti

Pašvaldības, dodot novērtējumu par projektu efektivitāti un ieguldījumu reģiona attīstībā, atzina, ka ar Reģionālā fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošana noris saskaņā ar pašvaldības attīstības plānos noteiktajiem prioritārajiem virzieniem. Kā galvenos ieguvumus, izmantojot Reģionālā fonda atbalstu, uzņēmēji un pašvaldību darbinieki min:

- iespējas palielināt investīciju apjomus. Tas ļāva uzņēmējiem straujāk modernizēt un paplašināt ražošanu. Modernizācija rūpniecības uzņēmumos palielināja uzņēmumu konkurētspēju un produkcijas kvalitāti, kas savukārt paplašināja noietu tirgus, t.sk., eksporta iespējas. Daudzās zemnieku saimniecībās tas deva iespēju dažādot ražošanu - gan pievēršoties netradicionālai lauksaimniecībai, gan attīstot pakalpojumus un uzsākot rūpniecisko ražošanu. Savukārt pašvaldības varēja uzsākt vairākus infrastruktūras attīstības projektus, kas deva iespēju uzlabot komunālo pakalpojumu kvalitāti un samazināt to izmaksas;

- jaunradītās darba vietas. Darba algas uzlaboja gan pašu nodarbināto materiālo stāvokli, gan netiešā veidā caur nomaksātiem nodokļiem palielināja pašvaldību ienākumus. Pašvaldībām līdz ar to radās iespēja sekmīgāk risināt sociālās problēmas reģionā;

- iespējas realizēt vairākus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un pieaugušo ekonomiskās izglītošanas pasākumus. Tika izveidoti vietējie informāciju centri, kuri sniedz informāciju gan par valsts atbalsta iespējām, gan par konkrētu biznesa plāna sastādīšanu, kā arī rīkoti izglītojoši informatīvie pasākumi;

- biznesa plānu izstrādes pieredze. Iespējas izmantot Reģionālā fonda resursus bieži vien ir uzņēmējiem un pašvaldībām pirmais pamudinājums un prasme iesaistīties dažādos projektos. Daudzi uzņēmēji un pašvaldības realizē vairākus projektus ar Reģionālā fonda palīdzību un iesaistās cita veida projektos.

 

Īpaši atbalstāmo reģionu programma prasa vairākus uzlabojumus tās ietekmes efektivitātes palielināšanai:

1. lai īpaši atbalstāmo reģionu programmas finansējumam būtu stabils raksturs un tiktu garantēta programmas ilgtspējīga darbība, kas būtu neatkarīga no straujajām valdības maiņām, nepieciešams likumā noteikt finansējuma piesaisti IKP;

2. lai gan izstrādātā normatīvā bāze nosaka skaidrus, samērā objektīvus īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanas, līdzekļu pieprasīšanas un projektu vērtēšanas kritērijus, tomēr jau šobrīd ir iespējams lietot citus nozīmīgus, sociāli ekonomisko situāciju raksturojošos statistiskos rādītājus objektīvākai teritoriju identificēšanai, kuru nebija 1997. gadā. Pēc gūtās pieredzes ir nepieciešams pilnveidot kritēriju sistēmas, lai tie balstītos tikai uz kvantitatīviem kritērijiem un nepieļautu subjektīvu un voluntāru lēmumu pieņemšanu;

3. pašreizējā laika posmā viens no galvenajiem uzņēmējdarbības atbalsta veidiem no Reģionālā fonda ir kredītu procentu dzēšana. Nākotnē būtu vēlams paplašināt un dažādot kā tiešos, tā arī netiešos uzņēmējdarbības atbalsta virzienus: ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, ieguldījumu dotācijas pamatlīdzekļos, piemaksas par jaunu darba vietu radīšanu, ieguldījumus īpaši atbalstāmo reģionu vietējos fondos utt.

Statusa pārskatīšanai un īpaši atbalstāmo reģionu programmas aktualizācijai ir izveidota starpministriju darba grupa ar pašvaldību un zinātnes pārstāvju piedalīšanos, lai programmas darbības gados iegūto pieredzi ietvertu likumdošanā. Ekonomikas ministrija gatavo izmaiņas normatīvajos aktos, kas saistīti ar statusa pārskatīšanu, īpaši atbalstāmo teritoriju īpatsvara palielināšanu, viendabīgāku teritoriju grupu veidošanu, valsts atbalsta intensitātes diferencēšanu, valsts atbalsta veidu paplašināšanu un īpaši atbalstāmo reģionu programmas stabila finansējuma nodrošināšanu, lai varētu iesaistīties Eiropas Savienības pirmstrukturālo fondu apgūšanā.

Lai decentralizētu valsts atbalsta pasākumus, veidojas vietējie attīstības fondi un īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes. Līdz šim ir nodibinājušās divas īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes: Ziemeļaustrumu reģionā, kurā ietilpst Apes pilsēta un 7 pagasti Alūksnes un kaimiņu rajonos; Daugavas reģionā, kas aptver Krāslavas un Preiļu rajonus, kā arī vairākus Daugavpils rajona pagastus. Tiek veikti priekšdarbi vietējo attīstības fondu veidošanai šajos reģionos.

 

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

Brīvo un speciālo ekonomisko zonu izveide Latvijā tika uzsākta 1996. gada beigās un 1997. gada sākumā. Pašreiz Latvijā ir četras brīvās zonas: Rīgas tirdzniecības brīvosta, Ventspils brīvosta, Liepājas speciālā ekonomiskā zona un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona.

Vieni no svarīgākajiem brīvo zonu uzdevumiem ir infrastruktūras uzlabošana un vides sakārtošana, lai nodrošinātu jaunu investīciju piesaisti un ražotņu izveidi.

Liepājas speciālā ekonomiskā zona

Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) ir izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju.

Kopš Liepājas SEZ izveides 1997. gadā šīs zonas statusu ieguvuši 26 uzņēmumi (1998. gadā - 17, 1999. gadā - 9). Šajā laikā no jauna ir izveidoti 11 uzņēmumi (1999. gadā - 8). 1999. gadā jaunie uzņēmumi ir piesaistījuši Šveices, Vācijas, Dānijas kapitālu.

Daudziem uzņēmumiem, kas darbojušies jau agrāk, veiksmīga darbība ir ļāvusi privatizēt ēkas un būves SEZ teritorijā. 1999. gadā uzsākta nekustamā īpašuma tiesību jautājumu sakārtošana un ierakstīšana zemesgrāmatā. Līdz ar to valsts zeme, kas atrodas zem īpašumā esošajām ēkām un būvēm, un tām pieguļošās teritorijas tiek nodota privatizācijai. Privatizācijai nodotas teritorijas 211 ha platībā.

Brīvās muitas zonas SEZ teritorijā ir noteiktas 65 ha platībā. 14 uzņēmējsabiedrības darbojas pēc brīvās zonas nosacījumiem, par ko izsniegtas 17 brīvās zonas apliecības dažādos objektos. Saskaņā ar Muitas likumu un Liepājas SEZ likumu šajās zonās ir noteikta īpaša kārtība preču ievešanai un pārstrādei, pakalpojumiem, kā arī nodokļu atvieglojumi - PVN 0% likme, atbrīvojums no akcīzes un muitas nodokļiem, ja uzņēmumi ir izpildījuši nosacījumus par eksporta un iekšzemē ievedamo preču un pakalpojumu proporciju.

1999. gadā SEZ uzņēmējsabiedrību neto apgrozījums bija Ls 83 milj., no tā eksporta produkcija un pakalpojumi sastādīja Ls 80 milj. (1998. gadā attiecīgi Ls 81,7 milj. un Ls 74,5 milj.).

Lielākais eksporta apjoms bija galvenokārt ostas uzņēmumiem ("Laskana", "Terrabalt", "Trans Liepāja", "Transwde Service") un dažiem ražošanas uzņēmumiem ("Liepājas Metalurgs", "Eļļas ekstrakcijas rūpnīca", "Erke"). Galvenās eksporta valstis ir Dānija, Vācija, Anglija, Zviedrija.

SEZ uzņēmumos nodrošinātas 3775 darba vietas. Visos SEZ uzņēmumos vidējā alga ir lielāka nekā vidēji Liepājā (skatīt 5.8. un 5.9. tabulu).

Uzņēmējsabiedrībām, iegūstot SEZ statusu, ir jānoslēdz līgums ar SEZ pārvaldi par uzņēmējdarbības veikšanu SEZ teritorijā, vienojoties par šādiem rādītājiem:

- kopējā ieguldījumu summa, atsevišķi norādot investīcijas modernajās tehnoloģijās,

- eksporta produkcijas apjoms;

- nodrošināto darba vietu skaits;

- vidējās darba algas apmērs.

SEZ uzņēmumu attīstībā no ieguldījumu līgumu noslēgšanas brīža ieguldīti 20,5 milj. latu (1999. gadā - 9,3 milj. latu). SEZ uzņēmumu ieguldījumi pamatā ir veikti modernajās tehnoloģijās (64% no kopējā apjoma).

Sakarā ar apjomīgiem ieguldījumiem, kas tiks amortizēti tikai vairāku gadu laikā, 1999. finansu gads Liepājas SEZ pārvaldei bijis negatīvs. SEZ pārvaldes budžetu izpildīt neizdevās, jo netika sasniegts plānotais kravu apgrozījums, galvenokārt Krievijas krīzes dēļ.

Tomēr trīs gadu laikā ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar 24 uzņēmumiem, kuri apsaimniekos 94 ha, kā arī īstermiņa līgumi par 21 ha apsaimniekošanu. Ir sākusies saimnieciska rosība agrāk pamestajā bijušajā PSRS militārajā zonā, kas bija galvenais mērķis, veidojot Liepājas SEZ.

Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) kā teritorijas, kurā darbojas nodokļu atvieglojumi, izveides mērķis ir veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju, piesaistīt ieguldījumus ražošanā, infrastruktūras attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā. RSEZ ir jāveicina Rēzeknes un visa Latgales reģiona attīstība.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums tika pieņemts 1997. gada 1. oktobrī. Tomēr reāli RSEZ darbu uzsāka 1998. gada vasarā, kad pirmais uzņēmums saņēma atļauju uzņēmējdarbības veikšanai RSEZ teritorijā un RSEZ uzņēmējsabiedrības statusu.

BO a/s "Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona", kas saskaņā ar likumu ir RSEZ teritorijas pārvaldes uzņēmējsabiedrība, ir dibināta 1997. gadā. Tās reģistrētais pamatkapitāls ir Ls 500 000, bet apmaksātais - Ls 257 700, no kura:

- Ls 120 000 pieder valstij (daļas turētājs - Ekonomikas ministrija);

- Ls 16 500 - pašvaldībām;

- Ls 121 200 - fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā Ls 100 000 ir fizisko personu intelektuālais ieguldījums.

Uz 2000. gada 1. martu RSEZ uzņēmējsabiedrības statuss ir piešķirts 10 uzņēmumiem, no kuriem 7 ir saņēmuši atļaujas uzņēmējdarbības veikšanai RSEZ teritorijā.

RSEZ uzņēmumos kopumā 1999. gadā bija nodarbināti 1504 darbinieki. Vidējā darba alga RSEZ uzņēmumos ir lielāka par vidējo darba algu Rēzeknes pilsētā (skatīt 5.8. un 5.9. tabulu).

1999. gadā RSEZ uzņēmējsabiedrības Krievijas krīzes dēļ neguva peļņu. Līdz ar to netika veikti plānotie atskaitījumi RSEZ uzņēmējsabiedrības atbalsta fondā un BO a/s "Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona" budžetā. 2000. gadam ir veiktas izmaiņas līgumos par uzņēmējdarbību, tādējādi RSEZ uzņēmējsabiedrības veiks minimālus atskaitījumus uzņēmējsabiedrības atbalsta fondā un akciju sabiedrības budžetā neatkarīgi no to peļņas. Rēzeknes SEZ uzņēmumu galvenais uzdevums ir saglabāt ražošanu, atrast jaunu tirgu, attīstīt infrastruktūru, lai varētu palielināt savu konkurētspēju.

2000. gadā uzņēmējsabiedrība plāno veikt otro akciju laidienu, lai palielinātu tās apmaksāto pamatkapitālu.

5.8. tabula

Strādājošo skaits un vidējā darba alga

	Periods	Strādājošo	Vidējā darba alga mēnesī (Ls)
		skaits	bruto	neto	,
		cilvēki
Rīgas tirdzniecības brīvosta	1998.g.	1131	309,95	215,95
	1999.g.	1184	247,15	175,39
Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona	1998.g.	2697	116,53	84,75
	1999.g.	1504	114,93	85,11
Liepājas speciālā ekonomiskā zona	1998.g.	3745	188,03	134,82
	1999.g.	3775	200,77	143,54
Ventspils brīvosta	1998.g.	3642	423,23	298,12
	1999.g.	3423	413,43	290,77

 

5.9. tabula

Vidējā darba alga 1999. gadā

	Bruto	Neto
Rīgas tirdzniecības brīvosta	247,15	175,39
Rīga	163,54	117,87
Liepājas SEZ	200,77	143,54
Liepāja	128,01	93,90
Rēzeknes SEZ	114,93	85,11
Rēzekne	105,93	79,07
Ventspils brīvosta	413,43	290,77
Ventspils	216,14	154,53

 

Rīgas tirdzniecības brīvosta

2000. gada 9. martā Saeima ir pieņēmusi jaunu "Rīgas brīvostas likumu", kurš paredz vairākus nodokļu atvieglojumus:

1) preces un pakalpojumi, kurus licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Ostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0% likmi;

2) preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā vai Ostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa;

3) licencētas uzņēmējsabiedrības par to īpašumā esošo vai tām lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas brīvostas teritorijā, maksā nekustamā īpašuma nodokli ar 80% atlaidi no aprēķinātā nodokļa summas. Pašvaldība ir tiesīga noteikt atlikušajiem 20% nodokļa atlaides vai atbrīvot no šā nodokļa maksājuma;

4) ostas pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas atrodas brīvostas teritorijā un pieder valstij vai pašvaldībai.

Rīgas brīvostas likums vismaz dubulto Rīgas brīvostas iespējas līdzdalībai starptautiskajā tirdzniecībā, ražošanas un pakalpojumu attīstībā.

Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā darbojas 27 uzņēmējsabiedrības, no tām 10 uzņēmumi strādā brīvostas režīma teritorijā un ir saņēmuši licences. 1999. gadā VAS "Rīgas Tirdzniecības osta" ieguldīto investīciju apjoms sastādīja Ls 2183 tūkst., tajā skaitā:

- celtniecības darbu finansēšana - Ls 1662,5 tūkst.;

- informācijas tehnoloģijas sistēmu iegāde - Ls 28,5 tūkst.;

- ostas ūdensvada, siltumtīklu un kanalizācijas sistēmu iegāde un modernizācija - Ls 360 tūkst.;

- pārējie ieguldījumi - 132 tūkst. latu.

Pēc Brīvostas pārvaldes sniegtajām ziņām četras brīvostas režīma teritorijā strādājošas uzņēmējsabiedrības 1999. gadā ir ieguldījušas 1118,506 tūkst. latu.

Brīvostas uzņēmumu kopējais kravu apgrozījums 1999. gadā sasniedza 3804,4 tūkst. tonnu, kas, salīdzinot ar 1998. gadu, ir 3,5 reizes mazāk (skatīt 5.10. tabulu).

5.10. tabula

Kravu apgrozījums (tūkst. tonnu)

Kravu veidi	Rīgas tirdzniecības brīvosta		Ventspils brīvosta		Liepājas SEZ
	1998	1999	1998	1999	1998	1999
Kopā	13315,3	3804,4	36046,4	34136,5	2296,5	2324,2
Beramkravas	2914,5	961,4	5192,7	6280,4	244,8	296,8
Lejamkravas	2067,1	58,7	27465,5	25706,2	105,9	296,6
Ģenerālkravas	8333,7	2784,3	3388,2	2149,9	1945,8	1730,8

Brīvostas licencētās uzņēmējsabiedrībās 1999. gadā bija nodarbināti 1184 darbinieki. Vidējā darba alga brīvostā strādājošajiem ir lielāka nekā vidēji Rīgas pilsētā (skatīt 5.8. un 5.9. tabulas).

Krievijas finansu sistēmas krīze 1998. gada augustā, daļējais ASV embargo uz atsevišķām Krievijā ražotajām metāla kravām, kā arī Krievijas noraidoša nostāja par atlaižu piešķiršanu Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumos ir galvenie iemesli, kāpēc Rīgas tirdzniecības brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem 1999. gadā būtiski samazinājās gan apstrādāto metālu, gan konteineru kravu daudzums.

 

Ventspils brīvosta

Ventspils brīvosta tika izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

Ventspils brīvostas teritorijā darbojas 91 uzņēmējsabiedrība, to skaitā 13 uzņēmējsabiedrībām ir izsniegtas licences darbībai brīvostas brīvās muitas zonas režīmā. Trīs no šīm uzņēmējsabiedrībām 1999. gada otrajā pusē tika pārņemtas un līdz ar to uz 1999. gada decembri brīvostas brīvās muitas zonas režīmā darbojās 10 uzņēmējsabiedrības.

Kravu apgrozījums 1999. gadā Ventspils brīvostā bija 34,1 milj. tonnu apmērā.

Nodarbināto skaits brīvostas uzņēmējsabiedrībās 1999. gadā ir samazinājies par 219 darbiniekiem, arī vidējā darba alga 1999. gadā attiecībā pret 1998. gadu ir samazinājusies (skatīt 5.8. tabulu). Tomēr brīvostas uzņēmumu vidējais algu līmenis ir augstāks nekā Ventspils pilsētā (skatīt 5.9. tabulu).

Ventspils brīvostā ir paredzēts realizēt vairākus infrastruktūras investīciju projektus:

- jaunā daudznozīmju konteinertermināla piestātņu būvniecība (konteineriem, Ro-Ro, ģenerālajām kravām un treileriem), ieskaitot konteinerceltņu sliežu ceļa izbūvi, konteineru pārkraušanas un glabāšanas laukumu izbūvi, dzelzceļa pievada izbūvi;

- tiek plānota Ventas upes autotilta rekonstrukcija, nodrošinot kuģošanu aiz tilta augšup pa Ventu;

- dzelzceļa Ventspils-Zilupe rekonstrukcija, palielinot dzelzceļa posma jaudu no 20 milj. līdz 34 milj. tonnu gadā, šķirotavas "Jūras Parks" un Ziemeļu apvedceļa celtniecība, stacijas Ventspils 2 paplašināšana un modernizēšana, Dienvidu Parka attīstība.

 

5.10. Izmaksu - izlaides tabulas statistikā

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ir uzsākusi Izmaksu-izlaides tabulu aprēķinus un publicēšanu. Šie aprēķini būtiski papildina un precizē makroekonomiskos rādītājus, sniedzot papildu iespējas tautsaimniecības svarīgāko attīstības tendenču analīzei un prognozēšanai ar matemātiskās statistikas metodēm.

Regulāra izmaksu un izlaides tabulu veidošana ir obligāta Eiropas Savienības dalībvalstīm. Arī valstīs, kas ir izteikušas vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā, ir uzsākta gatavošanās izmaksu-izlaides tabulu veidošanai. Lai paātrinātu šos procesus, kā arī nodrošinātu vienotu metodoloģisko pieeju izmaksu-izlaides tabulu aprēķinos, Centrāl- un Austrumeiropas valstis piedalījās kopējā projektā, ko vadīja Eiropas Savienības Statistikas birojs. Darba gaitā tika noskaidrotas atsevišķas metodoloģiskās problēmas, kā arī salīdzināta dažādu valstu pieredze šo komplicēto aprēķinu veikšanā.

Izmaksu-izlaides tabulu sistēma ir statistikas tabulu komplekss, no kurām nozīmīgākās ir Resursu un izlietojuma tabulas un Simetriskās izmaksu-izlaides tabulas (skatīt 5.15. ielikumu).

Kā jau atzīmēts, izmaksu-izlaides tabulas var uzskatīt par tautsaimniecības vispārīgu modeli, kurš apraksta detalizētā veidā iekšzemes ražošanas procesu un produktu apriti valsts tautsaimniecībā. Svarīgākās tautsaimniecības aprites likumsakarības, kas nacionālo kontu sistēmā raksturo kopējo ienākumu apriti, tiek ievērotas arī šajā modelī, raksturojot konkrētu produktu apriti. Šāda modeļa izveidošana prasa lielu papildus darba un līdzekļu ieguldījumu, jo ievērojami palielinās statistikas pārskatu apjoms, turklāt nepieciešamās informācijas sagatavošana ir saistīta ar papildu darbu arī uzņēmumu uzskaites darbiniekiem. Arī nepieciešamie komplicētie aprēķini, ko veic statistikas iestādes, saistās ar papildus darba un līdzekļu ieguldījumu. Pašlaik šis projekts tiek veikts, piesaistot PHARE līdzekļus.

Izmaksu un izlaides tabulu kompleksu var plaši izmantot ekonomiskajā analīzē un prognozēšanā, it īpaši, kad nepieciešams novērtēt dažādu faktoru tiešo un netiešo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. Netiešo ietekmi precīzāk var novērtēt, izmantojot Simetrisko izmaksu-izlaides tabulu. Savukārt tiešo rezultātu novērtējumam labāk izmantot resursu un izlietojuma tabulas, jo tās ir ciešāk saistītas ar pārējo statistikas informāciju, un to aprēķinos ir mazāk pieņēmumu, tās ir detalizētākas.

Visbiežāk tiešās un netiešās ietekmes novērtēšanai izmaksu-izlaides tabulas izmanto, kad vēlas noskaidrot, kā:

- cenu vai nodokļu izmaiņas ietekmēs dažādu resursu un patēriņa veidu vērtību;

- atsevišķu resursu veidu un patēriņa apjomu izmaiņas ietekmēs kopējo resursu un patēriņa vērtību;

- resursu cenu izmaiņas ietekmēs patēriņa cenas;

- kā patēriņa apjomu izmaiņas ietekmēs resursu apjomus un otrādi;

- kā izmaiņas atsevišķu nozaru attīstībā ietekmēs kopējos importa apjomus.

Simetrisko izmaksu un izlaides tabulu izmantošanas sfēra ekonomiskajā analīzē ir ļoti plaša. Līdzās dažādu faktoru ietekmes izvērtējumam, to var izmantot arī analizējot:

- ražošanu no izmaksu struktūras un produktivitātes viedokļa;

- nodarbinātību un bezdarbu;

- kapitāla veidošanos un tā efektivitāti;

- gala patēriņa un eksporta struktūru;

- dažādu produktu veidu ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi;

- importa nepieciešamos apjomus, ņemot vērā pieprasījumu pēc enerģijas;

- efektu, kādu varētu gūt, ieviešot jaunas tehnoloģijas utt.

5.15. ielikums

Izmaksu-izlaides tabulu raksturojums

Darbu pie Izmaksu-izlaides tabulu kompleksa aprēķiniem parasti uzsāk ar Resursu un izlietojuma tabulu veidošanu. Šīs tabulas konkretizē nacionālo kontu sistēmas rādītājus. Nacionālo kontu sistēmas rādītāji raksturo ieņēmumu sadali un pārdali starp tautsaimniecības sektoriem, bet resursu un izlietojuma tabulās uzmanība ir koncentrēta uz konkrētu preču un pakalpojumu apriti starp tautsaimniecības nozarēm.

Resursu un izlietojuma tabulas aprēķiniem izmanto tos pašus statistikas pārskatu un netiešo aprēķinu datus, uz ko balstās nacionālo kontu sistēmas aprēķini, tomēr šī informācija ir nepietiekama, lai atainotu preču un pakalpojumu plūsmas produktu detalizācijā. Tāpēc resursu un izlietojuma tabulu veidošanai ir nepieciešama papildu informācija par uzņēmumu ražošanas izdevumiem un patēriņa posteņiem, ir jāveic vairāki sarežģīti papildu aprēķini.

Resursu un izlietojuma tabulas resursu daļa atspoguļo tautsaimniecības resursu veidošanos konkrētu produktu griezumā1, atsevišķi izdalot iekšzemes ražošanu un importu. Tā ir taisnstūra matrica, kuras rindiņās ir kopējo resursu sadalījums pa produktu veidiem. Tā sastāv no divām daļām - pirmajā daļā resursi ir novērtēti bāzes cenās, bet otrajā daļā tie ir pārrēķināti pircēju cenās, kas veidojas, bāzes cenai pieskaitot tirdzniecības un transporta uzcenojumu un produktu nodokļus un atskaitot produktu subsīdijas.

Noteikts preču vai pakalpojumu veids var būt ražots dažādās tautsaimniecības nozarēs, jo uzņēmuma nozares piederību nosaka, ņemot vērā dominējošo produkcijas veidu, un tajā var tikt ražota arī citu nozaru produkcija. Tāpēc, veidojot tabulas resursu daļu bāzes cenās, tiek sastādīta matrica, kuras rindiņās ieraksta konkrētos saražoto preču un pakalpojumu veidus, bet ailēs - nozares, kurās tie ir saražoti. Tādējādi tabulas resursu daļas informācija sniedz priekšstatu par ražošanas specializācijas pakāpi katras tautsaimniecības nozares uzņēmumos.

Resursu un izlietojuma tabulas izlietojuma matrica atspoguļo konkrēto preču un pakalpojumu veidu svarīgākos izlietojuma virzienus (tabulas ailes). Ailēs, kuru nosaukumi atbilst nozarēm, kas veido pievienoto vērtību, ir parādīta šīs nozares izmaksu struktūra, t.i., izmaksas starppatēriņam un pievienotās vērtības svarīgākās sastāvdaļas (atlīdzība nodarbinātajiem, ražošanas nodokļi mīnus subsīdijas, tīrais jauktais ienākums, tīrā operāciju peļņa un pamatkapitāla patēriņš).

Resursu un izlaides tabulu veidošanai ir nepieciešams savstarpēji saskaņot informāciju, kas ir iegūta no dažādiem datu avotiem, izmantojot vienotas produktu klasifikācijas un ievērojot vienotus produkcijas novērtējuma principus. Tāpēc regulāri resursu un izlietojuma tabulu aprēķini paaugstina kopējās statistikas datu sistēmas kvalitāti, novēršot esošās savstarpējās neatbilstības.

Simetriskā izmaksu-izlaides tabula (SIIT) ir izveidota, balstoties uz Resursu un izlietojuma tabulas datiem, pārveidojot to simetriskajā tabulā, kuras rindiņu un aiļu ieraksti raksturo produktu veidu vai tīro nozaru ražošanas izmaksas un patēriņu.

Simetriskajās izmaksu-izlaides tabulās produktu izlietojumu aprēķina bāzes cenās, t.i., bez transporta un tirdzniecības uzcenojuma un neto produktu nodokļiem. SIIT pievienotās vērtības posteņu sadalījums ir dots pa produktu veidiem, t.i., nacionālā ekonomikā radītā pievienotā vērtība, ražojot attiecīgo produktu.

 

Vērtīgs analīzes instruments ir arī Simetrisko izmaksu-izlaides tabulu importa matrica. Šajā matricā visas importētās preces un pakalpojumi sadalīti pa patēriņa veidiem, kas ļauj detalizētā veidā analizēt ne tikai pašreizējo situāciju, bet dod arī iespēju izvērtēt, kā varētu mainīties:

- iekšzemes cenas vai ienākumi, mainoties pasaules cenām;

- iekšzemes patēriņš, mainoties pasaules cenām;

- attiecības starp importēto un pašražoto produkciju, ja mainās muitas tarifi utt.

Līdz ar jau minētajām iespējām izmantot izmaksu-izlaides tabulas ekonomiskajā analīzē neatsverama ir to loma pašas statistikas uzlabošanā, jo šīs tabulas un to sagatavošanas gaita:

- ļauj atklāt novirzes un neatbilstības bāzes datos;

- palīdz noteikt svarus un indeksus cenu un apjomu aprēķinos;

- balansējot resursu un izlietojuma tabulas un saskaņojot šos rezultātus ar sektoru kontu rādītājiem, ir iespējams pārbaudīt un uzlabot rādītāju konsekvenci un ticamību, kā arī var pārliecināties, vai attiecīgo rādītāju apjomi ir pilnībā uztverti, utt.

Publicētās izmaksu-izlaides tabulas 1996. gadam jāuzskata par pirmo mēģinājumu veidot šādas tabulas Latvijas statistikā. Domājams, ka regulāra šādu aprēķinu veikšana pavērs jaunas iespējas Latvijas ekonomistiem dziļāk un efektīvāk analizēt tautsaimniecībā notiekošos procesus.

 

6. Rekomendācijas

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir notikuši neatgriezeniski procesi. Sociālisma plānveida saimniekošanas modelis ir aizstāts ar tirgus ekonomikas modeli.

Pārejot uz jauno sistēmu, Latvijas ekonomiskajā politikā dominēja īstermiņa un vidēja perioda uzdevumi tirgus ekonomikas pamatu veidošanai un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. To skaitā bija cenu un tirdzniecības liberalizācija, privātīpašumu atjaunošana, savas valūtas izveidošana, tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju veidošana u.tml. Šobrīd, kad ir radīti tirgus ekonomikas pamati, sasniegta salīdzinoši laba makroekonomiskā stabilitāte, arvien aktuālāki kļūst ekonomiskās izaugsmes jautājumi.

Lai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis varētu tuvoties attīstīto valstu līmenim, skaidrs, ka ekonomiskai izaugsmei Latvijā ir jābūt straujākai nekā šajās valstīs. Vienkārši aprēķini rāda, ka mērķi var sasniegt 25-30 gadu laikā, ja Latvijas IKP ikgadējie pieauguma tempi pārsniedz 5%. Valsts ekonomiskās politikas uzdevums ir veidot tādu tautsaimniecību, kas nodrošinātu šādu ekonomisko izaugsmi.

Tas ir panākams, izveidojot konkurētspējīgu tautsaimniecību un integrējoties pasaules ekonomiskajā sistēmā, gūstot maksimālus labumus no pasaulē notiekošajiem globalizācijas, liberalizācijas, reģionalizācijas un tehnoloģiju straujās attīstības procesiem un nodrošinot to, ka izaugsmes rezultātus varētu baudīt visi sabiedrības locekļi.

Ekonomiskā izaugsme ne vienmēr var automātiski nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tāpēc vienlaicīgi ir jābūt sociālās attīstības nodrošināšanas mehānismiem. Ekonomiskā un sociālā attīstība ir kā viena procesa divas puses. Valsts politikas uzdevums ir izlīdzsvarot ekonomisko un sociālo attīstību. Šādi veidota ekonomiskā politika ir vērsta uz sabiedrības sociālās attīstības ekonomiskās bāzes nodrošināšanu, bet sociālā politika novērš tirgus ekonomikas sadales mehānismu nepilnības, tādējādi veidojot stabilu sociālo pamatu ekonomiskai attīstībai.

Ņemot vērā Latvijas pašreizējās realitātes un attīstības iespējas, valsts ekonomiskajā politikā atrodamas trīs galvenās prioritātes:

· ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana;

· efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana;

· sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana.

Šīm trim prioritātēm ir jākļūst par uz izaugsmi vērstās ekonomiskās politikas pamatelementiem jebkuram laika horizontam.

Uzdevums izveidot konkurētspējīgu ekonomiku nav sasniedzams bez uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidošanas. Cik konkurētspējīga būs valsts nodokļu politika, kāda būs kapitāla tirgus, infrastruktūras, izglītības sistēmas un valsts atbalsta efektivitāte, cik sakārtota un stabila būs uzņēmējdarbības likumdošana - tas viss kopā noteiks ekonomikas konkurētspēju. Tikai šādā vidē var cerēt uz pieaugošām pašmāju un ārvalstu investīcijām, kas radīs pamatnosacījumu ekonomikas restrukturizācijai un modernizācijai.

Modernā ekonomikā labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir nepieciešams, bet ne pietiekams izaugsmes nosacījums. Lai pārvarētu mūsu ekonomikas atkarību no zemas pievienotās vērtības nozarēm un veidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku, ir jārealizē apzināta sektorpolitika. Efektīvas nozaru struktūras veidošana prasa lielus ilgtermiņa ieguldījumus cilvēkkapitālā, produktīvās kapacitātes paaugstināšanu un radikālas pārmaiņas līdzšinējā pētniecības darbu un jaunu tehnoloģiju ieviešanas atbalsta un nodrošināšanas praksē, kurā nevar paļauties tikai uz tirgus mehānismiem.

Sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana - bezdarba samazināšana, izlīdzsvarot reģionālā attīstība, ģimenes stiprināšana, vides aizsardzība ir nepieciešama ne tikai, lai risinātu sociālās un vides aizsardzības problēmas kā tādas, bet tas ir arī nepieciešams nosacījums izaugsmei. Arvien vairāk ekonomistu nonāk pie atziņas, ka sociālā saskaņa drīzāk ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums nekā sekas. Tāpēc sociālo problēmu risināšanas atlikšanai uz vēlāku laiku, kad varētu būt labvēlīgāki apstākļi, nav attaisnojuma. Šie sarežģījumi jārisina vienlaicīgi ar pārējām ekonomiskām problēmām.

Ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošanā galvenie uzdevumi ir:

· nodrošināt pievilcīgu uzņēmējdarbības institucionālo vidi , uzlabojot likumdošanu, novēršot uzņēmējdarbības šķēršļus un barjeras, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu nodokļu sistēmu, kurai jābūt ne sliktākai (ja ne labākai) kā Baltijas jūras reģiona valstīs, sekmējot finansu sistēmas un kapitāla tirgus stabilitāti un efektivitāti, lai konkurētu ne tikai starp Baltijas valstīm ārvalstu kapitāla piesaistīšanā, bet arī ar pārējām Centrāl- un Austrumeiropas valstīm, kā arī lai stimulētu pašmāju investorus;

· nodrošināt labi funkcionējošu bāzes infrastruktūru , īpašu uzmanību pievēršot autoceļu kvalitātes uzlabošanai un efektīva tīkla izveidošanai, enerģētikas sektora attīstībai, sakaru un vispusīgas informācijas sistēmu izveidošanai, lai stimulētu valsts līdzsvarotu attīstību visos reģionos un nodrošinātu lietotājiem modernus un konkurētspējīgus izmaksu ziņā sakaru, enerģētikas un informācijas pakalpojumus;

· vienlīdzīgas un godīgas konkurences nodrošināšana, veidojot stabilus un caurspīdīgus "spēles noteikumus" visiem ekonomiskiem aģentiem, nepieļaujot dabīgiem monopoliem diktēt savus noteikumus, izskaužot korupciju un iespējas darboties ēnu ekonomikā, nepieļaujot varas un kapitāla koncentrēšanos un saplūšanu;

· uzturēt stabilu makroekonomisko vidi , nepārvēršot to par pašmērķi noteiktu kritēriju izpildē, bet veidojot to kā nepieciešamu nosacījumu ilgtermiņa līdzsvarotās izaugsmes nodrošināšanā. To var panākt, īstenojot saskaņotu fiskālo un monetāro politiku, arvien lielāku uzmanību pievēršot mehānismu izveidei, kas ļautu pielāgoties negaidītām, nejaušām vai paredzamām nelabvēlīgām ietekmēm, lai mazinātu ekonomisko ciklu svārstības.

Efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas galvenie uzdevumi ir:

· produktīvās kapacitātes paaugstināšana , koncentrējot valsts atbalstu investīciju piesaistē augstu tehnoloģiju jomās, kā arī nozarēs, kurās Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, veicinot eksportu, sekmējot jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos jau esošajos, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un Eiropas standartus;

· cilvēkresursu attīstība , uzlabojot vispārējās izglītības kvalitāti, ceļot augstākās un profesionālās izglītības līmeni, tuvinot tās darba tirgus šodienas un nākotnes prasībām, veidojot plašu mūža izglītības sistēmu;

· inovācijām atvērtas ekonomikas izveidošana , nostiprinot zinātniskās pētniecības bāzi, nodrošinot zinātnes un ražošanas sasaisti, izpētes un lietišķās zinātnes programmas balstot uz nozaru attīstības programmām. Tam pamatā jābūt risku sadalei starp valsti, uzņēmēju, bankām un indivīdu.

Sociālo un ekonomisko disproporciju un risku mazināšanā galvenie uzdevumi ir:

· veicināt līdzsvarotu reģionālo attīstību un nodarbinātību , sekmējot MVU attīstību, uzlabojot infrastruktūru, nostiprinot pašvaldības kā finansiālā, tā juridiskā ziņā utt.;

· mazināt sociālās disproporcijas , stiprinot ģimenes, realizējot ģimenes atbalsta un dzimstības veicināšanas pasākumus, uzlabojot darba standartus, nostiprinot sociālo partneru lomu, veicinot darba koplīgumu noslēgšanu utt.;

· pielīdzināt Latvijas vides kvalitātes standartus ES līmenim un nodrošināt to ieviešanu, organizējot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, pašvaldībām sakārtojot vides infrastruktūru (ūdenssaimniecība, atkritumu apsaimniekošana), kā arī veicot citus pasākumus, kas nodrošinātu Latvijas starptautisko saistību izpildi vides aizsardzības jautājumos.