1990.gada 14.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrēties! Rezultāts: 107 deputāti. Turpinām izskatīt jautājumu par sevišķas nozīmes milicijas vienību un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā. Komisijas vārdā runās Tālavs Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja praktiski visus priekšlikumus, kuri bija saņemti rakstiski, un arī dažus priekšlikumus mutiski, piedaloties deputātam Dozorcevam. Daži priekšlikumi tika atrasti pirms piecām minūtēm sekretariātā uz galda, bet analoģiski priekšlikumi ir tikuši apspriesti. Par tiem es arī varēšu ziņot.

Vispirms jāsaka, ka šajā lēmuma projektā, kuru jūs tikko saņēmāt, pēc komisijas domām, nebija jāizdara būtiski labojumi un vairums priekšlikumu tika noraidīti. Šajā lēmumā, kā jūs redzat, zināmā mērā ir ņemtas vērā mūsu priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova domas, lēmuma konstatējošā daļa ir papildināta ar vienu punktu. Tādā redakcijā, kā tika piedāvāts pirmajā variantā, atstāts lēmuma projekta 1.punkts. Diemžēl pārējie priekšsēdētāja priekšlikumi komisijā balsu vairākumu neguva, jo vairāk tāpēc, ka mēs jau sesijā par tiem nobalsojām. Vēlreiz atkārtoju, ka komisija ņēma vērā Andreja Krastiņa priekšlikumu, papildinot 2.punktu “PSRS bruņoto spēku apakšvienības” ar labojumu– “PSKP teritoriālās organizācijas”. Diemžēl es redzu, ka šeit 2.punktā šis labojums tehnisku apsvērumu pēc nav atradis atspoguļojumu, tāpēc es nolasīšu, kādā redakcijā to piedāvā komisija. Šis labojums ir izpalicis. “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei un vietējām pašvaldībām pārtraukt jebkuru Latvijas Republikā izvietoto PSRS bruņoto spēku apakšvienību un PSKP teritoriālo organizāciju sociālo un materiālo apgādi.” Es nezinu, vai krievu tekstā šis labojums ir vai nav.

Daži deputāti savus priekšlikumus ir atsaukuši, konkrēti Marjaša, Cilinskis. Par tiem tāpēc es neziņoju. Par tiem priekšlikumiem, kurus mēs noraidījām, piemēram, par Dzintara Ābiķa priekšlikumu papildināt 2.punktu pēc komata ar šādiem vārdiem: “...līdz oficiālu Latvijas Republikas un PSRS valdību sarunu sākumam par PSRS bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā”. Apsvērumu, kāpēc mēs noraidījām, es jau savā ziņojumā pietiekami skaidri izteicu; arī, atbildot uz jautājumu, divas reizes teicu. Es nezinu, vai tūlīt vajadzētu balsot par to?

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim par katru. Jūs esat savu viedokli izteikuši. Katrs deputāts, kurš lūgs balsot par savu priekšlikumu, izteiks savu viedokli.

T.Jundzis: Tādā gadījumā es pabeigšu. Vēl dažus citus priekšlikumus mēs arī noraidījām. Mēs noraidījām deputāta Šļakotas priekšlikumu, kurš ierosināja 2.punktu izteikt sekojošā redakcijā: “Uzdot Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam nedēļas laikā sagatavot priekšlikumus PSRS Augstākajai padomei par PSRS bruņoto spēku turpmāko statusu Latvijā. Ministru padomei sagatavot rīkojumus vietējām pašvaldībām par turpmākajām attiecībām ar PSRS karaspēka militārpersonām.” Tas ir analoģisks priekšlikums. Vēl analoģisku priekšlikumu pirms dažām minūtēm mēs atradām sekretariātā uz galda. To mutiski izteica un rakstiski iesniedza deputāts Mantuļņikovs. Viņš ierosina šādu redakciju: */“Aktivizēt Latvijas Republikas Augtākās padomes pūles, lai atrisinātu visus strīdīgos jautājumus ar prezidentu un PSRS valdību, sarunu komisijā iekļaut abu frakciju pārstāvjus.”/

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums viss?

T.Jundzis: Vēl deputāta Smoļuka priekšlikums, kurš arī atradās uz sekretariāta galda un kurš ir pilnīgi analoģisks. Viņa redakcija ir šāda: */“Uzdot Augstākās padomes Prezidijam paātrināt līguma sagatavošanu un parakstīšanu par Latvijas Republikas statusu...”/ Acīmredzot nav pabeigts teikums... */“par bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā”./ Tā var saprast, kaut gan tas nav te rakstīts.

Pats pēdējais priekšlikums, kurš arī sekretariātā ienāca, bet kurš, manuprāt (mēs jau par to sesijā runājām), neattiecas uz lēmumu. Tas ir deputāta Oļega Ščipcova priekšlikums: */“Ja lēmums tiks pieņemts bez radikālām izmaiņām, prasu Latvijas Republikas Augtākās padomes Prezidiju nosūtīt to uz Strasbūru starptautiskai juridiskai ekspertīzei.”/

Priekšsēdētājs: Mums rakstiski ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Tas ir deputāta Dozorceva priekšlikums. Pārējo deputātu priekšlikumi rakstiski nav iesniegti no komisijas.

Kas attiecas uz maniem priekšlikumiem, tad šeit izskanēja komentārs, un es neko nevaru iebilst. Es vienīgi varu pateikt to: ja komisija būtu rīkojusies godprātīgi, tad, redzēdama, ka par manu priekšlikumu ir absolūtais balsu vairākums (es neieguvu relatīvo balsu vairākumu), vismaz būtu izveidojusi tomēr tādu priekšlikumu, kas apmierina vairākumu. Izskanēja doma, ka sakarā ar to, ka turpinās armijas apakš­vienību iejaukšanās Latvijas Republikas iekšējās lietās, Latvijas Republikas Ministru padomē vajadzētu izstrādāt kārtību, kādā veidā pārtraucam armijas apgādi. Tas būtu no mana subjektīvā viedokļa. No komisijas tas būtu prātīgs gājiens. Bet komisijai acīmredzot ir savs viedoklis, un tas ir izteikts.

Es par saviem priekšlikumiem vairāk nerunāšu ne vārda, es izteikšu savu attieksmi balsojot. Tagad vispirms nobalsosim par tiem, kuriem ir šeit iesniegti priekšlikumi. Tālāk varēs deputāti izteikt savus viedokļus par tiem priekšlikumiem, kuri netika pavairoti.

Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: */Nu, es nezinu, ko vēl varu pielikt tam, kas jau ir visiem rokās. Priekšlikumi šeit pietiekami noteikti, es lūdzu par tiem balsot./

Priekšsēdētājs: */Konstatējošā daļa jau neizslēdz to, kas šeit ir. Vai arī jūs gribat, lai būtu precīzi tā, kā jums uzrakstīts?/

V.Dozorcevs: */Nē, tas nav izslēgts, no tā es varu atteikties./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Tas ir– ar šo neizslēdz, jūs atsakāties, es jūs sapratu./

V.Dozorcevs: */1.punkts. 1.punktā Latvijas Republikas likums./

Priekšsēdētājs: Varbūt paskaidrojiet, te tomēr nav saprotams.
*/Droši vien krievu tekstā ir citādi, latviešu tekstā.../

V.Dozorcevs: */Šī 1.punkta otrā rindkopa skan tā: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei nekavējoties pārtraukt kooperatīva “Vikings” darbību sakarā ar pieļautajiem likumu pārkāpumiem un spert soļus šīs vienības atbruņošanai.” Es ierosinu pēc vārdiem “Latvijas Republikas likumu pārkāpumiem” likt punktu, tāpēc ka ir neprātīga prasība likt nelaimīgajai Ministru padomei iesaistīties pasākumos, uz kuriem tā nav spējīga, nolikt to grūtā situācijā, jo šinī gadījumā runa ir par bruņotas vienības atbruņošanu. Šeit bija ministrs, tā ka Ministru padome var uzdot ministram, bet ministrs jau veic kaut kādus pasākumus pret šo vienību: no 1.janvāra tā pārstāj eksistēt, un viss./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim. Deputāta Dozorceva priekšlikums 1.punktā latviskajā tekstā “sakarā ar pieļautajiem likuma pārkāpumiem” mainīt ar vārdiem “Latvijas Republikas likuma pārkāpumiem”. Tālāk svītrot vārdus “un veikt pasākumus minētās vienības atbruņošanai”.

Kolēģi! Jums bija tiesības visu laiku runāt. Mēs varējām otrādi, mēs parasti otrādi darījām. Uzstājās tie, kuri bija iesnieguši, un tad komisija. Jūs visu gribējāt otrādi, trešo reizi es jums nevaru dot.

Balsojam par deputāta Dozorceva priekšlikumu. Rezultāts: negūst vairākumu šis priekšlikums.

Tālāk par 2.punkta redakciju. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 40, 39 un 16, 54– arī negūst vairākumu.

Tagad runās deputāti, kuru priekšlikumus komisija noraidīja. Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Mans papildinājums attiecas uz 2.punktu. Ierosinu teikuma beigās likt nevis punktu, bet komatu un turpināt ar palīgteikumu “līdz oficiālu Latvijas Republikas un PSRS valdību sarunu par PSRS bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā sākumam”. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti neiebilst, ka mēs balsosim par to? Komisijas vadītājs saņem piezīmi. Jūs nezin kāpēc bijāt pārliecināts, ka var dažu deputātu priekšlikumus nepavairot. Balsosim par deputāta Ābiķa ierosinājumu. Rezultāts: 52, 22 un 26, tas ir 48. Kur jūsu balss? Divi mīnus, tas ir 24, un divas par– 54; 24 plus 26 ir 50, ja? Divas balsis ir vairāk. Vēl kādi iebildumi ir deputātiem? Nav. Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Balsosim tagad kopumā par šā lēmuma pieņemšanu.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es jau teicu, ka tehniskas kļūdas dēļ 2.punktā nav ierakstīti vārdi “pēc apakšvienību” un vārdi “un PSKP teritoriālo organizāciju”. Ja mēs nobalsojam par Ābiķa tekstu, tad iznāk, ka līdz sarunu sākšanai ar Maskavu par armijas statusu Latvijā mēs neapgādāsim arī PSKP teritoriālās organizācijas.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ko mēs apgādāsim un ko neapgādāsim, to mēs nobalsosim, un tūlīt lēmums stājas spēkā. Es tūlīt paziņošu gan PSRS prezidentam, gan mūsu armijai. Tā ka šeit nekādu jautājumu, man liekas, nebūtu, ko apgādāt un ko neapgādāt. Tikai, protams, ka šeit vajadzētu ierosināt punktā par lēmuma izpildi tomēr atbildīgo komisiju, jo parasti jau tā ir. Ja rīt vietējās pašpārvaldes nepārtrauks armijas apgādi, kas kontrolēs? Jeb tad tā būs tikai baidīšana? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 80– par, 26– pret, un 8– atturas. Lēmums ir pieņemts.

Es ceru, ka kolēģi deputāti neiebildīs, ja es iešu un piezvanīšu Baltijas kara apgabala pavēlniekam, visiem pavēlniekiem un PSRS prezidentam Gorbačovam, jo lēmums stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža. Kas cilvēkiem cits atliek? Lai ved no Maskavas! (Zālē troksnis.)

O.Ščipcovs: */Priekšsēdētāja kungs, vai var, kamēr jūs vēl neesat aizgājis?/

Priekšsēdētājs: */Kas?/

O.Ščipcovs: */Var, kamēr jūs neesat aizgājis?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

O.Ščipcovs: */Es gribu pievērst uzmanību savam priekšlikumam. Jo uzskatu, ka likums kļuva vēl radikālāks. Es vēl noteiktāk pieprasu starptautisko ekspertīzi. Ja Augstākās padomes Prezidijs manu priekšlikumu uzskata par nepamatotu, es to iesniegšu frakcijai. Ja arī frakcija to atzīs par nepamatotu, tad es personīgi griezīšos šajā tiesā./

Priekšsēdētājs: */Kolēģi Ščipcov! (Zālē troksnis.) Tas jau ir cits jautājums. Mēs tikko pieņēmām lēmumu, bet par to, kam un kur tagad griezties, nevar izlemt ar balsošanu. Es nevaru to likt balsošanā./

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi deputāti! Vienu minūti pauze, kamēr es sameklēšu attiecīgo dienas kārtības punktu, kas mums ir jāizskata.

Godājamie kolēģi! Kā man atgādināja Daudiša kungs, mums vēl ir jāizlemj jautājums par 164. Ministru padomes lēmuma atcelšanu sakarā ar sarīkojuma nodokli. Vai komisijas lēmuma projektu ir sagatavojušas, kas bija ieinteresētas? Kā redzu, nav. Bez sagatavota lēmuma projekta mēs diemžēl nevaram lēmumu pieņemt, tā ka nāksies atlikt uz tālāku laiku.

Godājamie kolēģi deputāti, man ir jāgriežas pie ieinteresēto komisiju pārstāvjiem, jo mums saskaņā ar dienas kārtību ir paredzēts izskatīt vairākus likumprojektus par nodokļiem.

Tātad mums ir sekojoši likumprojekti: par sarīkojuma nodokli mēs izlēmām; par mantojuma un dāvinājuma nodokli; par Uzņēmumu reģistru– pie tam otrajā lasījumā; par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā otrajā lasījumā un lēmuma projekts par Latvijas Bankas padomes locekli.

Deputāts Bojāra kungs izteica varbūtību, ka mēs varētu izskatīt sākotnēji jautājumu par Uzņēmumu reģistru otrajā lasījumā sakarā ar to, ka deputātam Bojāram ir būtiski labojumi un iebildumi šajā likumprojektā, bet viņš ir spiests visā drīzumā aizbraukt un viņš negribētu izpalikt šā likuma apspriešanā.

Sākotnēji varbūt, lūdzu, Ekonomikas komisija– par šiem likumprojektiem savu viedokli, kuru no šiem likumprojektiem varētu sākt izskatīt. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es tikai gribu teikt, ka cilvēki jau kopš rīta šeit sēž. Viņi atnākuši, lai piedalītos, kad izskatīs likumprojektu par nodokļiem. Tā ka mans lūgums būtu nemainīt dienas kārtību.

Priekšsēdētājs: Tādējādi jūs piedāvājat kā nākamo izskatīt par mantojuma un dāvinājuma nodokli?

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā arī dienas kārtībā šis punkts ir.

Godājamie kolēģi! Mums laikam ir jānobalso par šo dienas kārtību. Varbūt, ka deputāts Bojārs atkārtotu savu iesniegumu, kas bija man individuāli pateikts šeit, tad mēs varētu balsot, ko no sākuma izskatīt. Mēs laikam tiešām varam lemt par secību šeit, jo mēs esam jau sajaukuši secību plenārsēdē, izskatot arī citus jautājumus, kas seko pēctam.

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, varbūt, ka es kaut ko sajaucu, bet man liekas, ka pirms pārtraukuma mēs tomēr nenobalsojām par sarīkojuma nodokli. Mēs balsojām par debašu pārtraukšanu, bet nenobalsojām par to, ko darīt ar Ministru padomes lēmumu.

Priekšsēdētājs: To mēs tikko kā balsojām. Laikam deputāts Raimonds Krūmiņš drusku nokavējies sēžu zālē. Tādējādi man ir jālūdz godājamos deputātus nobalsot par deputāta Bojāra iesniegumu– kā pirmo izskatīt jautājumu par Uzņēmumu reģistru otrajā lasījumā. Vienlaicīgi mums jāņem vērā komisijas lūgums izskatīt jautājumus noteiktajā secībā, jo ir ieradušās izsauktās personas, kas piedalās šā likumprojekta apspriešanā. Tādējādi mums sākumā jānobalso par deputāta Bojāra priekšlikumu un pēc tam– par komisijas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: deputāta Bojāra iesniegums negūst vairākumu. Tātad laikam par otro nav jābalso. Man pašam sevi jālabo, jo cita varianta tagad vairs nav, citu ierosinājumu nav ko izskatīt.

Tātad apspriežam likumprojektu par mantojuma un dāvinājuma nodokli. Lūdzu ziņotāju.

A.Kodoliņš: Komisijas vārdā lūdzu dot vārdu projekta autoram Karpusam no Finansu ministrijas.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu. Kāds jums būs reglaments? Desmit minūtes. Lūdzu, stādieties priekšā arī deputātiem.

J.Karpuss, Finansu ministrijas vecākais ekonomikas padomnieks: Godājamie deputāti! Mantojuma un dāvinājuma nodoklis ir izstrādāts kā viens no nodokļu sistēmas nodokļiem. Mazliet par pastāvošo kārtību. Šodien mantojuma un dāvinājuma nodoklis ir ietverts valsts nodevā. Ja saņēma mantojumā māju, kurā dzīvo, dzīvoja un dzīvos mantinieks, tad no valsts nodevas mantinieks bija atbrīvots. Tāpat pēc šīsdienas kārtības mantinieks arī bija atbrīvots no valsts nodevas par noguldījumiem krājkasēs.

Kādas sfēras skar jaunais mantojuma un dāvinājuma nodoklis? Mantojuma un dāvinājuma nodoklis šodien skar galvenokārt ēkas, automašīnas un, ja ir speciāli dāvināšanas akti, tad arī pārējo mantu, ja tas ir speciāli norādīts testamentā. Tātad mantojuma un dāvinājuma nodoklis tiek izdalīts no valsts nodevas.

Kādi principi tika iestrādāti nodokļa projektā? Nodokļa projektā tika iestrādāts pirmām kārtām neapliekamais minimums. Jums piedāvātajā variantā neapliekamais minimums ir pacelts pirmās kategorijas mantiniekiem līdz 50 tūkstošiem rubļu, otrās kategorijas mantiniekiem– līdz 10 tūkstošiem rubļu un pārējiem, tas ir, trešajai grupai,– līdz 500 rubļiem. Ir apmēram saglabātas arī nodokļa likmes, tas ir, trīs procenti pirmajai grupai, otrajai grupai– pieci procenti un trešajai– divdesmit procenti. Bez tam likumprojektā iestrādāti arī atsevišķi atvieglojumi.

Ja mēs aplūkojam šādā veidā šo nodokli, tad redzam, ka atvieglojumu summas ir paceltas līdz 50 tūkstošiem rubļu pirmajai grupai un 10 tūkstošiem rubļu otrajai grupai. Mēs izskatījām notariāta kantoros apmēram piecdesmit lietas. Praktiski uz šo dienu, pastāvot šīsdienas vērtībām, šo nodokli no apmēram 50 aplūkotajām dāvinājuma un mantojuma lietām vispār nemaksās. Šo labojumu ienesa jau Ministru padome, kad skatīja. Mēs kā autori bijām ielikuši šo summu attiecīgi trīs tūkstošus un tūkstoš rubļu. Varbūt, ka šī summa tik tiešām ir par mazu, bet, kā jūs redzat, tad laikam 50 un 10 tūkstoši ir mazliet par daudz. Mums pārmeta, ka šis nodoklis ir pārāk liels. Mēs aplūkojām, kā bija pilsoniskajā Latvijā. Tur šis nodoklis dalījās četrās grupās: pirmajā grupā bija 2,5 procenti, tātad nedaudz atšķīrās, par pus procentu; otrā grupa dalījās divās daļās: bija attiecīgi desmit un piecpadsmit procenti, mums ir pieci procenti; trešajā grupā bija divdesmit četri procenti, mums ir divdesmit procenti. Ja mēs runājam par šo nodokli, tas viss šodien nokļūst un arī paredzēts, ka turpmāk nokļūs vietējā budžeta rīcībā. Kāda summa ir no šā nodokļa? Šis nodoklis šodien ietilpst valsts nodevā. Valsts nodeva šodien sastāda gadā apmēram 17 miljonus. Mēs pēc apsekošanas datiem apmēram lēšam, ka šis nodoklis varētu sastādīt šodien apmēram 2–3 miljonus rubļu. Kā jūs saprotat, speciālas uzskaites nav. Nav kopējās uzskaites.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu jautājumi? Man ir jautātāju saraksts. Pierakstījušies deputāti Einars Repše, Caune. Pie mikrofona ir piegājis deputāts Buka, es domāju, ka dosim viņam vārdu pirmajam jautājumam.

S.Buka: */Mani interesē 2.pants, pareizāk– šī panta 2.punkts. Vai var, pēc jūsu redzesviedokļa, izvairīties no mantošanas nodokļa maksāšanas, ja mantojums faktiski tiek nodots bez jebkādu juridisku dokumentu noformēšanas? Tas ir, kad bez noformēšanas tiek nodotas dārglietas, manta, viss pārējais– tieši./

J.Karpuss: */Principā, jā. Nu, bet kā jūs šodien praktiski varat nodot māju vai automobili? Bet pārējo šodien var nodot, mūsu prakse šodien ir tāda, ka tiešām visu pārējo mantu var nodot./

S.Buka: */Jā, bet jūs zināt, ka pasaules praksē situācija ir citāda, tur par mantojumu uzskata ne tikai māju un automobili, tas ir, ne tikai to, ko nevar pārvietot, citiem neredzot, bet par mantojumu tiek uzskatīta burtiski visa manta./

J.Karpuss: */Es.../

S.Buka: */Tajā skaitā nauda, dārglietas utt./

J.Karpuss: */Es jums pilnīgi piekrītu. Kaut kad pie mums arī tāda uzskaites sistēma tiks ieviesta. Es domāju, ka šis mūsu likums attīstīsies reizē ar mūsu saimniecisko darbību. Teiksim, agrāk Latvijā ar nodokli tika aplikti arī vērtspapīri, kas tika saņemti mantojumā. Tas būs atkarīgs no tā, kā uzskaiti ieviesīsim./

S.Buka: */Jā, paldies, tas ir, mēs jau iepriekš atzīstam, ka šodien šim likumam ir ierobežota darbības sfēra.

Tagad par 3.panta 7.punktu “Izdevumi fizisku un juridisku civilprasību apmierināšanai”. Kā tas izskatīsies? Jo civilprasības iespējamas arī mutisku parādu un mutisku pretenziju veidā, pamatotām ar mutiskām norunām, iespējams, ka juristi mani palabos. Vai neiznāks tā, ka mantojumu bērniem un citām personām varēs nodot, paziņojot, ka esmu ar prasītāju norunājis, kamēr viņš vēl bija dzīvs, tādēļ prasu nodot tādu vai citu summu, tādu vai citu vērtību./

J.Karpuss: */Ja jūs atceraties, kad šis jautājums tika izskatīts Ekonomikas komisijā, tika izteikta pareiza piezīme, ka mums nav atbilstoša, kā to krieviski sauc, Civilkodeksa./

S.Buka: */Nu, lūk, tā arī palicis. Es arī uzdodu šo jautājumu. Ja nu reiz šī pretruna ir palikusi, kāpēc mēs to nevaram izlabot?

Un beigās pēdējais. Pasaules praksē mantojuma nodoklis, sevišķi liela mantojuma gadījumos, bieži sasniedz 50 procentus. Mēs to zinām. Tas tiek darīts tādēļ, lai sabiedrību pasargātu no iespējas mantojumu ceļā saņemt ļoti ievērojamas summas, tas ir, pasaulē rodas sociālā taisnīguma jautājums. Pie mums tas vēl nav saskatāms, es runāju par lielām summām. Vai jūs tam piekrītat, vai uzskatāt, ka 20 procenti jau ir griesti?/

J.Karpuss: */Man grūti atbildēt uz jautājumu, kur šeit sākas sociālais taisnīgums, tāpēc daži mums pārmet, ka tas ir maz, bet jūs tieši otrādi, ka daudz./

S.Buka: */Nē, es nesaku, ka maz./

J.Karpuss: */Mēs saglabājām to līmeni, kāds pastāvēja šodien./ Saglabājām to līmeni, kāds pastāvēja šodien. Mūs apmierināja arī tas, ka pilsoniskajā Latvijā bija šāds procents. Mēs vadījāmies no tādiem momentiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Repše.

E.Repše: Man būs trīs jautājumi. Pirmais jautājums. Aptuveni cik šis nodoklis pieņemšanas gadījumā dos budžetā?

J.Karpuss: Ja tādā veidā, ļoti minimāli, dažus simtus tūkstošus varbūt. Ja šādā veidā– 50 un 10 tūkstošus. Es jau jums paskaidroju, ka mēs tieši pirms Ekonomikas komisijas vēlreiz pārskatījām notariāta kantoros 50 lietas.

E.Repše: Tālāk man nav īsti skaidrs, vai no pirmās pakāpes radinieka un analogi arī citos gadījumos 51 tūkstotis tiks aplikts par summu, kādā viņš pārsniedz neapliekamo minimumu? Kurā punktā tas ir tieši rakstīts? Paskaidrojumos gan, bet kurā pantā? Tātad, Karpusa kungs, kur tas ir likumā precīzi formulēts?

J.Karpuss: Ja mantojums pārsniedz 4.pantā minētās summas.

E.Repše: Kā jūs novērsīsiet vienkārši pārdošanu, kad nevis atstās mantojumā māju, mašīnu vai televizoru un nevis dāvinās, bet pārdos par sviestmaizi vai par normālu cenu, kā vienosies, un pilnīgi izvairīsies no šī nodokļa maksāšanas?

J.Karpuss: Šis jautājums ir diezgan vietā. Mēs pēc pēdējās Ekonomikas komisijas sēdes papētījām vēl pilsoniskās Latvijas likumus. Tur bija speciāls likums par īpašnieka maiņu. Par šo jautājumu noteikti vēl ir jāpadomā.

E.Repše: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Caune.

I.Caune: Ja mantojums tiek novēlēts diviem bērniem: vienam– māja, otram– mašīna, vai abiem kopā skaita 50 tūkstošus jeb vai katrai personai 50 tūkstošus?

J.Karpuss: Katram atsevišķi.

I.Caune: Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

M.Stepičevs: Man ir tāds jautājums. Šeit ir pirmās pakāpes radiniekiem 50 tūkstoši un otrās pakāpes– 10 tūkstoši. Pirmkārt, vai šī summa ir domāta pagājušajam gadam vai nākamajam gadam, jo nākamajā gadā, man liekas, ka 10 tūkstoši vairāk nebūs nauda tāpat kā 50 tūkstoši. Tad jau būtībā tas nebūs mantojums, jo būs šausmīga starpība.

Otrs– man nav skaidrs, vai nodoklis ir par katru mantu, jo mirušais var atstāt piecas un sešas mantas. Vai kopējo summu ņems vai katru mantu atsevišķi vērtēs? Kāda ir starpība starp otrās un pirmās pakāpes radniecību dzīvē un kā tas izpaužas naudas summās? Tas nav saprotams.

J.Karpuss: Uz pirmo jautājumu nevaru atbildēt, jūs mani atvainojiet, bet es diemžēl neesmu gaišreģis.

M.Stepičevs: Nevajag būt gaišreģim, vajag zināt, ka 10 tūkstoši– tā jau šodien nav tik liela summa, kā tas bija aizvakar.

J.Karpuss: Mēs jums sakām, kā ir šogad. Mēs apskatījām ap pussimt lietu. Šogad nemaksāja neviens. Ja mēs šodien pieņemtu tādu likumu, tad nemaksātu pirmā, otrā grupa, neviens nemaksātu. Mēs aplūkojām. To es jums varu pateikt, tas ir šodien. Bet kas būs nākamgad? Es domāju, ka nākamajā gadā arī vēl nemaksās. Ļoti minimāla būs summa.

Kas skar otro jautājumu, tad skaita kopā, saprotams.

M.Stepičevs: Tiek summēts viss kopā?

J.Karpuss: Saprotams.

M.Stepičevs: Kāda starpība ir starp pirmo un otro pakāpi un tik lielu summas starpību uzreiz?

J.Karpuss: Es jums atbildu uz šo jautājumu, ja? Šo jautājumu ienesa Ministru padome. Mēs kā autori ierosinājām trīs un vienu tūkstoti. Mums jāatzīst, ka varbūt bija par maz. Teiksim, ja mēs analizējam trīs un vienu tūkstoti, tad mēs saglabājam šīsdienas līmenī nodokli jeb valsts nodevu. Viņu varbūt vajag pacelt. Bet ir jāatrod vēl līdz otrajam lasījumam tas zelta vidusceļš.

M.Stepičevs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man faktiski ir trīs jautājumi, es uzdošu secīgi. Vai jūs varat nosaukt kādu juridisku personu, kas varētu būt arī mantinieks? Vai ir iespējama tāda situācija?

J.Karpuss: Ja jaunajā uzņēmējlikumā viena persona var būt uzņēmējs, kādēļ es nevaru savu mantu novēlēt tam uzņēmumam? Kādēļ es nevaru, teiksim, ja manam brālim ir uzņēmums, mašīnu novēlēt tam uzņēmumam?

R.Krūmiņš: Vēl jautājums. Vai jūs nedomājat, ka vajadzētu šīs summas pakļaut indeksācijai, ja tāda būs turpmāk, un neparedzēt šo te likumā? Var izrādīties, ka tādi 500 rubļi pēc pusgada, pēc gada vai mazliet ilgāka laika jau vairs nekas nav būtībā.

J.Karpuss: Es personiski sagaidu visu to trakāko un domāju, ka viss varēs mainīties ik pa ceturkšņiem, bet šodien paredzēt... Saprotams, pie tā jau valdība tagad strādā. Jāskatās, kādi būs tie rezultāti.

R.Krūmiņš: Vai tās nodevas, kas tagad ir caur notariātu kārtojamas sakarā ar mantojumu, paliek spēkā vai tās tiek atceltas?

J.Karpuss: Nodevas tiek atceltas. Nodeva paliek dažu rubļu apmērā par dokumenta kārtošanu.

R.Krūmiņš: Bet tagad, piemēram, ja veica dāvināšanas procedūru, arī bija kaut kāds nodoklis jāmaksā procentuāli no dāvinājuma summas. Vai tas saglabājas? Tas bija kā nodeva, tas nebija kā nodoklis.

J.Karpuss: Jaunajā nodevu likumā mēs iestrādājām mazu nodevu tikai par dokumentu noformēšanu, teiksim, pieci vai desmit rubļi.

R.Krūmiņš: Tā būs kā procents no dāvinājuma vērtības vai fiksēta summa?

J.Karpuss: Fiksēta.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

P.Simsons: Man ir ļoti nekompetents jautājums. Kā es saprotu, man nodoklis ir jāsamaksā pirms mantojuma saņemšanas. Ja man attāli radinieki būs atstājuši labu māju par daudziem tūkstošiem un man nav līdzekļu, kā šo nodokli samaksāt, kā tad es tikšu pie tā mantojuma klāt? Pēc tam, kad es viņu būšu saņēmis un pārdevis, es varētu arī nodokli samaksāt.

J.Karpuss: Jautājums šeit tiešām ir pareizs. Mēs arī domājam, ka vajadzētu papildināt. Pilsoniskajā Latvijā bija trīs mēneši, bet pēc tam maksāja attiecīgu procentu un jūs varējāt saņemt atlaidi līdz pieciem gadiem. Laikam vajadzētu arī ar to papildināt šeit.

P.Simsons: Es nesaprotu, ko nozīmē “atlaide”?

J.Karpuss: Jums iedod garāku laiku.

P.Simsons: Tas nozīmē, lai es kaut kur to naudu sadabūtu. Bet to, ka es varētu iegūt to naudu, pārdodot šo mantojumu, un nomaksāt nodokli, tādu iespēju mēs neparedzam. Tas ir visreālākais variants, kā var naudu cilvēks dabūt.

Es mantoju māju, man tā māja nav vajadzīga. Es viņu gribētu pārdot, vienalga, es to nevaru, kamēr nav iepriekš nomaksāts nodoklis. Ja es viņu varētu dabūt, lai pēc tam pārdotu, jautājums būtu atrisināts. Jums ir labi, un man ir labi.

J.Karpuss: Normālā valstī problēma nepastāv. Ja jums būtu māja par vienu miljonu, jums jebkurš pret labiem procentiem iedotu kredītu.

P.Simsons: Paldies par padomu.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Dobelis: Man tīri konsultatīvs jautājums. Sakiet, kāpēc jūs lietojat jēdzienu “pilsoniskā Latvija”? Es nevienā dokumentā tādu Latvijas nosaukumu neesmu dzirdējis. Ir bijusi Latvijas Republika vai Latvijas Demokrātiskā Republika. Jūs apmēram vēsturnieka Drīzuļa garā runājat.

J.Karpuss: Atvainojiet.

Priekšsēdētājs: Deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Man viens jautājums. Sakiet, lūdzu, pēc kā vadījās komisija, izstrādājot šī dokumenta 3.panta 2.punktu: “Mantojuma atstājēja bēru izdevumiem, kapa iekārtošanai un kapa pieminekļa uzstādīšanai– ne vairāk kā 500 rubļus.” Šodien ksendzs ņem 500 rubļus par izvadīšanu. Kāpēc pārējos punktos (3., 4., 5.) summa nav noteikta? Es personīgi domāju, ka šīs 500 rubļu summas noteikšana vispār ir nekorekta./

J.Karpuss: */Ko es varu atbildēt?/ Es varu atbildēt tikai to, ka līdz šim tas pastāvēja. Arī Latvijas Republikas likumos pastāvēja tāda norma. Bija ierobežojums tajā ziņā. Viņu var, saprotams, attīstīt tālāk un papildināt kaut kādā veidā. Tas ir iespējams.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav? Paldies ziņotājam. Debatēs pagaidām ir pieteicies deputāts Einars Repše. Deputāts Kodoliņš komisijas vārdā runās beigās. Ja kādam vēl ir vēlēšanās debatēt šajā jautājumā, lūdzu, pierakstieties sekretariātā.

Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Godātie deputāti! Valsts, protams, nesabruks ar šo nodokļu likumu, ja to nepieņemsim. Valsts nesabruks arī pretējā gadījumā. Es gribētu apgalvot, ka valsts budžetam šis nodoklis vienkārši nav vajadzīgs. Daži simti tūkstoši rubļu pret trīs ar pus miljardiem kopējā budžetā. Vienkārši šī ir pārāk niecīga summa. Šis nodoklis gan skars cilvēkus, tos nedaudzos cilvēkus, bet viņi būs spiesti samaksāt. Protams, ka šeit viņu viselementārākās tiesības pēc taisnības tiks rupji pārkāptas. Šim nodoklim nav nekāda pamatojuma, jo valsts nav palīdzējusi ne šā īpašuma veidošanā, ne arī tā palīdzēs šā īpašuma mantošanā. Valsts funkcijā šajā gadījumā būs tikai notariālās darbības veikšana, tātad īpašuma pārrakstīšana. Par to arī valsts var saņemt notariālo nodevu, attiecīgi, cik ir vajadzīgs notariāta kantora uzturēšanai. Jebkuras regulēšanas funkcijas ir aiz matiem pievilktas.

Pārāk lielu īpašumu koncentrēšanās vienas personas rokās regulē ar īpašuma nodokli un citu nodokli. Mums jau šobrīd šo lielo īpašumu nav. Ja arī kaut kas ir, tad tas ir visu mūžu krāts un vākts pa kapeikai, un beigās ir varbūt māja, varbūt automašīna. Ja mēs patlaban, nodot šo māju mirušā mantiniekiem jeb personai, kurai viņa tiek dāvināta, par to pieprasām kaut kādus meslus valstij, es to uzskatu par netaisnīgu un nepamatotu, turklāt– arī neizdevīgu, jo valstī jau tāpat šobrīd ir koncentrēti pāri par pusi visu īpašumu– rūpnieciskie un citi objekti. Kāpēc mums valstij– šim monstram– dot vēl kaut ko? Lai paliek cilvēku rīcībā.

Par likmēm. Šeit it kā ir diferencētas likmes pirmās pakāpes, otrās pakāpes radiniekiem un nepazīstamiem cilvēkiem, trešās pakāpes mantiniekiem.

Runājot par tām pašām mājām, tām pašām automašīnām un citām lietām, nevar neminēt, ka mājas šodien maksā ap 100 tūkstošiem rubļu. Tas ir divkārt virs neapliekamā minimuma pat pirmās pakāpes radiniekiem. Kāpēc mēs domājam, ka māju nevarētu mantot arī mazbērni un brāļi vai māsas?

Otrām kārtām, otrās pakāpes radiniekiem. Ja automašīnu nodotu mantojumā, tā šodien maksā vismaz 20 tūkstošus rubļu. Tas atkal ir divkārt virs minimālās neapliekamās summas, ko es varētu dāvināt cilvēkam. Varbūt man ir labs draugs, un varbūt es patiešām gribu viņu apdāvināt? Tas būtu televizors. Televizors šodien maksā 1000 rubļu. Tas atkal ir divkārši virs šīs neapliekamās summas. Tas ir par likmēm.

Tagad vispār par cilvēku dalīšanu kategorijās. Nav jau noslēpums, ka reizēm miesīgs brālis var būt sliktākās attiecībās nekā labs draugs. Tātad šis dalījums ir arī, manuprāt, diezgan nepamatots. Bez tam, konkrētu gadījumu uzrakstīja viens no vēlētājiem vēstulē. Veca sieviņa, gribēdama atstāt māju savas meitas ģimenei, vienkārši nezināja šos nejēdzīgos likumus un norakstīja māju znotam kā ģimenes galvam. Rezultātā viņi dabūja trešo kategoriju, kaut īstenībā pienācās pirmā. No tās pašas ģimenes budžeta tika pieprasītas fantastiskas nesamaksājamas summas. Nav šodien cilvēkiem tās naudas.

Visbeidzot, es gribētu tiešām pajautāt, kādā veidā novērsīs šo operāciju slēgšanu, teiksim, mantojuma kārtošanu pārdošanas formā, dāvinājuma kārtošanu pārdošanas formā? Izskan priekšlikums, ko es šeit dzirdēju, vispār uzlikt papildu nodokli par īpašuma maiņu. Tad laikam jābrauc uz Pēterburgu pēc “Auroras”, jo tādā gadījumā ekonomiskā darbība tiks iesaldēta vēl pamatīgāk un vēl fundamentālāk. Cilvēku ļoti pamatoto protestu pret netaisnīgo valsti es ļoti labi izjutu stagnācijas gados. Tad, ja cilvēks gribēja pārdot savu patiesi no zemes izplēsto automašīnu, viņam vajadzēja nomaksāt valstij 1000 rubļu tikai par to, ka viņš pārdevis savu īpašumu ne jau peļņas nolūkos. Es beidzu savu uzstāšanos un aicinu balsot pret šo nevajadzīgo nodokļu projektu.

Priekšsēdētājs: Vārds debatēs deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es neuzstāšos ar tik revolucionāru runu, citādi mēs varam beigu beigās nonākt pie tāda laba secinājuma, ka, ja naudas ir maz, vispār nevajadzētu nekādus nodokļus maksāt un likvidēt mūsu valsti.

Es tomēr gribu izteikt dažus apsvērumus no juridiskā viedokļa par šo nodokli un, pirmkārt, atzīmēt to, ka šāds nodoklis mūsu likumdošanā ir jauns. Līdz šim mums bija tikai valsts nodeva, kura pie mantojuma sasniedza jau zināmā mērā nodokļa līmeni, jo bija desmit procenti.

Tātad mēs speram jaunu soli. Es domāju, ka šis solis ir sperams un mantojuma un dāvinājuma nodoklis tomēr jādala atsevišķi no valsts nodevas. Bet gribētos atzīmēt, ka valdība līdz šim nav iesniegusi likumprojektu par valsts nodevām. Gribētos redzēt šos abus likumprojektus kopā, jo, neskatoties uz autoru apgalvojumu, tomēr vajadzētu šeit par vienu otru momentu runāt. Es domāju, ka likumprojektu vajadzētu pieņemt, bet par to vajadzētu daudz runāt, par tā kvalitāti un par to, kādam šim nodoklim būt. Kopā ar šo nodokli valdībai tomēr vajadzētu steigties iesniegt nodevu likumu. Pirmām kārtām, šeit paliek vesela masa ārpusē, paliek dažādi paaugstinātas bīstamības avoti, piemēram, automobiļi, paliek dzīvojamās mājas, tātad nekustamais īpašums, kuram būtu jāparedz valsts nodeva, kā projektā ir iecerēts. Protams, šeit ir jāstrīdas par summām, bet tur iecerēts, ka tiks atbrīvoti no dāvinājuma un mantojuma nodokļa šie priekšmeti, jo diemžēl vismaz manā praksē mājas par 100 000 un automašīnas par 20 000 man kā juristam palīdzēt noformēt nav nekādi līdz šim izdevies. Varbūt pēc tam kaut kur tā starpība līdz 20 vai līdz 100 tūkstošiem pa kluso tiek noskaitīta, bet oficiāli mēs nezinām tādas summas. Tā ka šeit cienījamais kolēģis Repše, man šķiet, mazliet pārspīlē.

Kādēļ vajadzīgs šis likums? Mēs jau varētu to arī atlikt uz vienu gadu un turpināt tagad strādāt pie valsts nodevas. Nekāda liela traģēdija nenotiktu. Bet ņemsim vērā, ka PSRS Ministru padome grozīja valsts nodevu likmes 1989.gada 25.oktobrī, līdz ar to tās kļuva zināmā mērā dažos aspektos mums diezgan grūti izpildāmas vai nesamērīgas, kā es uzskatu personiski. Es domāju, ka noteikti šis nodevu likums ir jāpārskata. Ja mēs pārskatām nodevu likumu, tad jādomā par šo mantojuma un dāvinājuma nodokli. Es domāju, ka nebūt šis nodoklis nav absolūti saistīts ar 1.janvāri. Ja mēs pie tā pastrādāsim ilgāk, nekas briesmīgs nenotiks.

Pirmām kārtām, autoriem vajadzētu uzmanīgāk padomāt par izslēdzamām summām un par mantām. Šodien 10 tūkstoši varbūt vēl ir summa, bet vai tas tā būs janvārī un martā, tas vēl ir jautājums. Doma, kā es saprotu no autoriem, šim nodoklim ir tāda, ka tiks mantotas fabrikas, rūpnīcas, akcijas. Tātad tas faktiski ir nākotnes likums, kad būs kaut kādi lieli īpašumi atšķirībā no tagadējiem īpašumiem, kuri ir iegūti, rūpīgi krājot mazas darba aldziņas pārpalikumu. Tie lielie īpašumi būs tomēr iegūti kā virspeļņa no kapitāla. Lietosim šo jēdzienu! Es domāju, ka tas ir pietiekami korekti.

Otrām kārtām, es domāju, nebūsim revolucionārāki kā visas pasau­les valstis. Visā pasaulē šāds nodoklis eksistē. Paskatīsimies nodokļu likmes pēc Rietumvācijas 1986.gada likuma! No trīs procentiem līdz septiņdesmit procentiem. Pie vislielākās mantojuma summas– 100miljoniem vācu marku un pie ceturtās mantinieka pakāpes– ir 70procenti. Protams, ir arī trīs procenti pie vismazākās summas– 50tūkstošiem rietumvācu marku un pie pirmās pakāpes, tas ir, laulātie un bērni. Vārdu sakot, es gribu atzīmēt, ka pasaulē šāds likums eksistē.

Mums vajadzētu pamatīgāk pastrādāt pie tā un smalkāk noteikt šīs summas. Protams, par mājām, kurās dzīvo iekšā, šobrīd nav pat valsts nodevas. Ja mantojuma saņēmējs dzīvo kopā ar mantojuma atstājēju un ir pierakstīti vienā mājā, un ir tuvi radinieki savā starpā, tad šajā gadījumā nav jāmaksā valsts nodeva. Šos momentus vajadzētu iestrādāt.

Bet galvenais, ko es gribēju šodien teikt, un to pašu es arī iesniedzu Lauksaimniecības komisijai, attiecas uz jautājumu par pieteikšanos zemes likumam. Mums ir nepieciešams neatliekot paskatīties atpakaļ uz Latvijas Republikas Civillikumu 1937.gadā un tomēr paplašināt mantinieku loku. Latvijas laikā bija vismaz sieva, laulātais un bērni, un vēl četras mantinieku kārtas. Sakarā ar to šajā likumā nav ko mēģināt iekonstruēt sociālistisko mantošanas principu, jo pēc tā, kā sacīt, jo ātrāk valsts varēja dabūt, jo labāk. Varbūt tomēr atgriezties pie vecā mantošanas likuma vai arī, ņemot vērā veco likumu, izstrādāt kaut ko jaunu? Tas mums ir vajadzīgs steidzīgi sakarā ar zemi. Es domāju, ka būtu arī taisnīgi, ja tiktu piemērota šī vecā mantošanas sistēma, kura ir daudz plašāka nekā šobrīd, un arī otrais likums, kurā parādās nepieciešamība iestrādāt jaunos mantošanas principus. Tādēļ es aicinātu veikt darbu, lai tiktu grozīts Civilkodekss par mantošanu un līdz ar to arī abi šie likumi. Pašu nodokli pirmajā lasījumā es aicinu jūs atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Deputātam Simsonam vārds.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Es jūtu tādu nelāgu tendenci mūsu valsts attīstības vēsturē. Ja atmiņa neviļ, tad Stučkas valdība 1919.gadā runāja par mantošanas jēdziena likvidāciju vispār, jo katram īpašums jāiegūst tikai ar savu darbu. Mantojums, lūk, ir tas, kas nokrīt no gaisa. Līdzīga tendence visu laiku mums iet līdzi, un to mēs jūtam arī nupat nesenajā valdības lēmumā par represēto personu mantiniekiem. Tur arī tika uzstādīti dažādi noteikumi. Es varu piekrist tam, ka manta ir jānopelna. Bet kāpēc šo principu mēs attiecinām tikai uz pilsoni? Kāpēc mēs to pašu neattiecinām uz amatpersonu, uz valsti? Šobrīd to valsts nodevu, ko samaksā pie notāra, apstiprinot mantošanas dokumentus, apliecību saņemot, notārs nenopelna. Valsts ar notāra darbību nopelna, manuprāt, pietiekami ievērojamu summu. Summu nosaka tas, kuram ir vara un kurš, kā vēlas, tā arī nosaka. Es neredzu loģisku pamatojumu, un vai nav vienalga, vai nosaukums ir nodeva vai nodoklis, no tā lietas būtība nemainās. Mēs vienkārši gribam kaut ko no cilvēka paņemt nost un iebāzt valsts kabatā, uzskatīdami, ka tam cilvēkam tas nepienākas.

Es atkal atgriežos pie represēto tēmas, ka atstāto, pamesto, atņemto māju mēs parasti novērtējam pietiekami zemu. Bet, lūk, ka tā māja tomēr ir noārdīta savā laikā un kolhozs ir uzbūvējis no tiem pašiem baļķiem jaunu māju, citu, kura vēl stāvēs simt gadus, un tad tā, kad būs jāmanto, būs daudzkārt vērtīgāka un dārgāk tiks novērtēta nekā bijušajam īpašniekam par to, kāda viņam toreiz bija.

Muciņš man izņēma vārdus no mutes. Man bija tas pats ierosinājums, ka mums tomēr ir jāatgriežas pie Latvijas laika mantošanas likumiem, jo galu galā ierobežot ar kaut kādu loku nav nekāda pamata.

Es vēlreiz griežos varbūt ar savu neizpratni,– kā tas var būt, ka man ir jāsamaksā mantojuma nodoklis, kamēr man ir tukša kabata? Nu, es redzu šo analoģiju. Ienākuma nodoklis taču ir jāmaksā pēc tam, kad es esmu naudu saņēmis, iebāzis kabatā. Tad man to tās ir jādeklarē un jāsamaksā. Varbūt ka tas ir ļoti nekompetents viedoklis, bet, ņemot vērā reālo situāciju, ja man atklātos tagad mantojums, man būtu jāsamaksā kaut kādi tūkstoši, man viņu nav. Šeit runāja par normālu valsti, par visu pasauli, par civilizētu sabiedrību, bet mums jau nav tās normālās valsts. Ja es nevaru šo iespējamo savu mantojumu ieķīlāt, kā es dabūšu kredītu lai nomaksātu? Es neredzu šeit cita mehānisma. Pilnīgi piekrītu Repšes priekšlikumam: laikam nav vēl īstais brīdis, lai mēs šo likumu varētu pat pirmajā lasījumā pieņemt. Mums ir jāiedziļinās daudz dziļāk, nopietnāk un detalizētāk, lai tiešām uz visiem tādiem dumjiem jautājumiem, piedodiet par izteicienu, mēs varētu atbildēt kuram katram, ne tikai deputātam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Cuprunam.

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Es atļaušos pavisam īsi oponēt dažiem runātājiem. Arvien biežāk visādās sakarībās mums liek priekšā rietumvalstu pieredzi, jo īpaši daudz tur runā par nodokļiem. Godātie kolēģi! Rietumvalstis vispirms radīja nodokļus maksātspējīgu sabiedrību un pēc tam ņēma nodokļus.

Vēlreiz gribētu jautāt, vai mašīna un māja, kas ir mūsu padomju cilvēka īpašuma kalngale, ir milzu īpašums? Kādreiz to uzskatīja par lielīpašnieku. Māja, tātad ienaidnieks. Tāpat ienaidnieks, ja ir mašīna. Vai tiešām turpināsim to pašu domu? Taču nevar tā.

Tagad nākamais jautājums. Vai vispār ir vērts runāt, cik maksā māja, lai to varētu aplikt vai neaplikt ar nodokli? Ja ģimenes galva būvē māju, vai pa to laiku sieva sēž ar savu naudas tiesu krogū? Māja taču tiek būvēta par ģimenes naudu. Kurš aprēķinās, cik, būvējot māju, naudas tiek atrauts bērniem? To taču neviens neaprēķinās. Kad tā māja ir gatava, izrādās, ka ģimenes galva ir īpašnieks un pārējie– mantinieki. Vai vispār ir ētiski runāt kaut par vienu procentu tādā reizē?

Es atvainojos, varbūt es izteikšu pārāk revolucionāru domu, bet varbūt šodien vajag sākt domāt par ģimenes īpašumu, nevis kādas fiziskas personas īpašumu, pilsoņu īpašumu? Ģimenes īpašums acīmredzot faktiski ir jāmanto, bet nedrīkst maksāt nekādas nodevas. Tas bija viss, ko es gribēju pateikt.

Priekšsēdētājs: Vairāk neviens debatēs nav pieteicies, tāpēc vārds Kodoliņa kungam komisijas vārdā.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Ekonomikas komisijā, izskatot šo jautājumu, arī iedegās diezgan karstas diskusijas jautājumā par to, vai nepieciešams šāds nodoklis. Tomēr beigu beigās vairums komisijas locekļu uzskatīja, ka šāds nodoklis ir nepieciešams. Tajā pašā laikā komisijas locekļi, bez šaubām, piekrīt, ka ļoti daudz vajadzētu vēl domāt. Šeit, manuprāt, būtu jāiesniedz priekšlikumi visiem deputātiem jautājumā par apliekamo minimumu. Dabīgi, ka šis minimums ir paņemts no pašreizējās prakses un acīmredzot nebūtu piemērots. Tāpat diezgan daudz un pamatoti tika iebilsts par likmēm. Īpaši par likmi, ka trešās pakāpes radiniekiem– 20 procenti. Tas tiešām pārsniedz maksu, kura būtu jānomaksā pārdodot. Tad jau, piemēram, dāvināšana vispār atkrīt, jo tajā gadījumā mēs praktiski tam, kam dāvinām, darām pāri, nevis dodam kādu labumu. Pilnīgi pamatoti šeit tiek runāts arī par to, ka ir jānomaksā šis nodoklis un tad jāsaņem dāvinājums. Var rasties problēma. Tai pašā laikā nenoliedzams ir tas fakts, uz ko balstījās komisijas vairākums, ka visās valstīs, arī Latvijas Republikā, bija un bez šaubām arī tagad pastāv šis mantojuma nodoklis. Es domāju, ka ne mūsu valstī, ne arī tām valstīm galvenais nav budžeta ienākums. Šis institūts nav tāpēc, lai valsts piepildītu savas kases. Ir plānots, ka šis nodoklis varētu dot 500 miljonus rubļu Latvijas Republikas budžetā. Es domāju, ka nebūs tik daudz.

Bet kāpēc tad šis nodoklis, mūsuprāt, ir nepieciešams? Tāpēc, ka viņš tomēr veicina dažādus procesus sabiedrībā, kuros sabiedrība ir visieinteresētākā. Tātad šis princips, šis dāvinājuma nodoklis veicina tādu darbību kā mecenātismu. Ļoti bieži cilvēki, kas ir turīgi un ar diezgan lieliem īpašumiem, veido zināmus fondus, varbūt zināmu mantojuma daļu sabiedriskām vajadzībām, un līdz ar to tie pakļauti lielām nodokļu likmēm. Arī mantinieki no tā daudz cieš.

Otrkārt, šāds princips rada tādu faktu, ka, piemēram, uzņēmēji ļoti laicīgi iesaista savos uzņēmumos pēcnācējus, savus mantiniekus, kuri diezgan agri kļūst par šo uzņēmumu līdzīpašniekiem. Līdz artotiekveicināts zināmā veidā uzņēmējdarbības pārmantojuma princips.

Bez šaubām, ir jau pareizi, kā jūs sakāt, ka mums šo mantinieku it kā nav. Bet vismaz es domāju, ka daudzi no mums nopietni domā par to, kā atjaunot īpašnieku tiesības. To mēs domājam darīt jau nākamajā gadā. Tāpēc, manuprāt, ja mēs gribam atgriezties pie privātīpašuma, mums ir jādomā arī par mantojuma principa ieviešanu un likumīgiem pamatiem un tātad arī par mantojuma nodokli.

Es domāju, ka nebūtu īpaši grūti, ja komisija saņemtos priekšlikumus ļoti rūpīgi izskatītu, ņemtu to praksi, kāda ir daudziem deputātiem savākta ārzemēs, ņemtu Latvijas Republikas praksi, pilnveidotu likumprojektu un izskatītu otrajā lasījumā. Komisijas viedoklis ir pieņemt šo likumprojektu par mantojuma un dāvinājuma nodokli pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to mēs esam beiguši apspriest pirmajā lasījumā likumprojektu par mantojuma un dāvinājuma nodokli. Ir saņemti divi priekšlikumi.

Pirmais– akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, otrais– neakceptēt šo projektu pirmajā lasījumā. Es domāju, ka mēs varētu iztikt ar vienu balsošanu, izsakoties par, pret un atturoties pirmajā lasījumā par šo likumprojektu. Sākotnēji lūgtu visus klātesošos deputātus reģistrēties, lai noteiktu, cik mūsu ir zālē. Rezultāts: 103deputāti. Esam tiesīgi likt uz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: tādējādi šis likumprojekts pirmajā lasījumā nav akceptēts.

Pārejam pie nākamā mūsu dienas kārtības jautājuma par Uzņēmuma reģistru otrajā lasījumā. Līdz pārtraukumam mēs klausāmies ziņojumu, jautājumus pēc pārtraukuma.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! No deputātiem pēc pirmā lasījuma saņemti ļoti lietišķi, korekti rakstiski priekšlikumi, kuri bija virzīti uz vienu mērķi– uzlabot, precizēt un sakārtot to projektu, kurš komisijā, kā jau es ziņoju, un arī plenārsēdē saņēma ļoti nopietnu kritiku. Tagad tas ir jūsu priekšā tādā variantā, kā autori kopā ar valdības administrācijas pārstāvjiem un komisijas locekļiem to spēja izveidot.

Katrā ziņā pamatīgi ir pārstrādātas tās daļas, kas bija saistītas ar pienākumiem un tiesībām. Kā jūs redzat, ir izveidojies 4.pants, kur noteiktas reģistra funkcijas. Ievaddaļā ir precīzi noteikti darba virzieni un darba mērķi. Tie tika precizēti un konkretizēti. Tāpat arī ir izstrādāta noteikta sistēma. Tagad 2.pantā ir precīzi uzskaitīts, kas, kur un ko reģistrē. Attiecīgi sakārtotas arī pārējās normas, kas saistītas ar reģistru, kādi ir nepieciešami dokumenti. Tas viss ir jums priekšā, man liekas, nav nekādas vajadzības šeit tērēt laiku sarunām par to. Te7.pants arī tagad ir papildināts, ir precizēts, kādi dokumenti nepieciešami katram uzņēmējdarbības veidam. Par katru saņemto priekšlikumu jūsu materiālos ir analīze, mums nebija iespējams burtiski parādīt katru punktu un pantu, jo, strādājot pie šā likumprojekta, tas diezgan būtiski mainījās. Tika apvienoti panti, piemēram, pienākumi un tiesības, izveidojās viens atsevišķs pants par funkcijām utt. Tāpēc tie ir apvienoti grupās. Taču, kā jūs redzat, par absolūto vairākumu to ierosinājumu, kurus nevarēja pieņemt, šeit doti attiecīgie paskaidrojumi, motivācija. Mēs ļoti vēlētos, lai jūs, iesniedzot priekšlikumus, pievērstu uzmanību tālākai šā likumprojekta pilnveidošanai, lai jūs varbūt izteiktu savus priekšlikumus par to, ko tur vajadzētu papildināt un precizēt, lai lēmumprojekts par stāšanos spēkā iznāktu pieklājīgs, pietiekami precīzs un pietiekami pilnīgs.

Mēs esam ļoti pateicīgi, ka šodien ir saņemti deputāta Ēlerta priekšlikumi par tālāku pilnveidošanu. Būsim ļoti pateicīgi par lietišķiem, konkrētiem priekšlikumiem, tālāk strādājot pie šā likumprojekta.

Darbs tiek veikts ciešā sadarbībā ar Tieslietu ministriju. Tur strādā, ne tikai šo likumprojektu pilnveidojot, bet darbojas arī līdzi un ir iejutušies savā lomā. Viņi veic darbu kadru jautājumos, visas sistēmas veidošanā. Arī tālāk, bez šaubām, darbs būs kopā. Šo ceturtdien mēs izskatām konkrēti, cik Tieslietu ministrija jau ir gatava, kā tā veidojas, kā var sākt darboties Uzņēmumu reģistrs praktiski dabā. Par to es gribēju painformēt, jo pārējais viss jau ir deputātiem priekšā.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi deputātiem? Jautājumu nav. Sekretariātam ir jautājumi? Mums ir palikušas līdz pārtraukumam 6 minūtes. Kā domā deputāti, vai mēs varam uzsākt debates? Bojāra kungs ir pirmais runātājs. Vai jums ar 6 minūtēm pietiks? Vārds Bojāra kungam.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka darba grupa ir padarījusi ļoti labu darbu šajā starplaikā. Tagad likumprojekts jau ir civilizētā variantā, jo ir izmestas ārā liekās saskaņojošās instances. Praktiski ir palikusi viena instance. Tā tas ir arī citās civilizētās valstīs.

Taču man ir dažas iebildes. Pirmkārt, es tomēr vēl iebilstu pret Tieslietu ministriju, jo Tieslietu ministrijai, pirmkārt, būs jānodarbojas ar sev neraksturīgām funkcijām, kas ir saistītas ar finansiālu darbību.

Otrs– būs atkal kaut kādu papīrīšu pārsūtīšana. Tieslietu minis­trijai būs jāinformē Finansu ministrija par reģistrētajām firmām un organizācijām. Kam tas vajadzīgs? Lai tās firmas un organizācijas iet tieši uz Finansu ministriju, kam viņas ir jākontrolē! Es domāju, ka pašiem klientiem būs ērtāk skraidīt nevis no vienas ēkas uz otru, bet vienā vietā izšķirt visas savas lietas, gan tās, kas ir saistītas ar reģistrāciju, gan tās, kas ir saistītas ar nodokļiem. Izpaliks lieka papīru pārsūtīšana.

Turklāt es gribu jums pateikt, ka Finansu ministrijā jau ir radīta sistēma, pie kam kompjuterizēta sistēma, kurā viņi reģistrē kopuzņēmumus. Tātad Finansu ministrijai jau ir diezgan laba pieredze. Arī es esmu izmantojis šīs kompjūteru sistēmas pakalpojumus. Es domāju, ka tādā pašā veidā kompjuterizēti jāreģistrē arī pārējie uzņēmumi. Tieši tā to, piemēram, pieprasa Zviedrijas likumdošana. Šai sistēmai ērtības ir tās, ka ieraksti no šī reģistra ir jāizdod jebkuram pilsonim par samaksu. Ja ierodas pilsonis un ko jautā, viņam tūlīt ir jāpaziņo reģistra saturs. Tāpēc es lieku šo priekšlikumu tomēr uz balsošanu, kas nodarbosies– Finansu ministrija vai Tieslietu ministrija.

Tālāk es galīgi nesaprotu vairākas Ekonomikas komisijas piebildes. Piemēram, slēdzienā teikts, ka reģistrā nevajag datus par apmeklētāju pieņemšanas vietu un telefonu. Te es galīgi nesaprotu. Vai tad firma ir konspiratīva? Ja es gribu taisīt biznesu, tad es nezinu, kur griezties, kur zvanīt. Tas nu galīgi man nav saprotams. Turklāt viņi raksta paskaidrojuma lapiņā, ka nevajag datus par sabiedrības galveno vai papildu nodarbošanos. Vai tad arī tas būs konspiratīvs, ar ko nodarbojas firma, kāda ir galvenā un kādas ir papildu nodarbošanās? Nevajagot datus par nodarbināto skaitu. Atvainojiet, no kurienes mēs ko uzzināsim republikā un valstī? No kā valsts uzzinās? Pēc zvaigznēm zīlēs?

Es nevaru saprast arī, kāpēc 2.panta pirmās daļas otrajā rindkopā reģistrēs tās statūtu sabiedrības, kuru pamatkapitāls pārsniedz 500 tūkstošus rubļu, tas ir, pusmiljonu. Ja mēs esam par kaut ko vienojušies, tad, cik es saprotu, esam vienojušies par to, ka mums jāsāk privatizācija no maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem. Es uzskatu, ka mazie un vidējie uzņēmumi tieši būs zem pusmiljona jeb kaut kur rajonā ap pusmiljonu. Kāpēc tos nereģistrē? Man nav nekādas saprašanas. Absolūti nekādas. Manuprāt, nekādus ciparus, limitus nevajag noteikt, vajag reģistrēt visas firmas un organizācijas. Kas no viņām pēc tam iznāks, tas ir pavisam cits jautājums. Tāpēc es lieku priekšā šo cipara kritēriju izslēgt vispār.

Tajā pašā pantā ir runa, ka reģistrēs statūtu sabiedrības. No 2.panta izriet, ka reģistrēs tikai statūtu sabiedrības. Kāpēc tikai statūtu sabiedrības? Pēc maniem aprēķiniem, pastāv vairāk, vismaz Zviedrijā pastāv sešu veidu sabiedrības. Ja sarēķina visus veidus kopā, tad varbūt kādi10. Bet iznāk, ka reģistrēs tikai statūtu sabiedrības, kaut gan tālāk 3.lapaspusē 4.pantā ir vēl citi reģistrācijas objekti un pašās beigās likumprojektā vēl citi reģistrācijas objekti. Mums jāvienojas par to, kādus objektus mēs reģistrējam un kā tie sauksies, bet nevar būt dažādos pantos noteikti dažādi objekti.

Tālāk es absolūti iebilstu šajā likumprojektā pret to, ka paliek neatrisināts viens jautājums. Es gribu jūs informēt, ka jebkurā ārvalstī netiek dibinātas ārvalstu firmas. Nekur neatļauj dibināt ārvalstu firmas. Atļauj dibināt ārvalstīs inkorporētu, jau etablētu firmu filiāles. Un ne vairāk. Visa pasaule ir pilna ar blēžiem. Atvainojiet mani, mūsu tautas brāļu vidū ir nācies tikties ar personām, kam vizītkartē ierakstīts tāds un tāds Pētersons un korporācija, bet aiz Pētersona un korporācijas ir vīrs un sieva, un telefakss, un vairāk nekas. Tāpēc ārvalstīs neļauj dibināt ārvalstu sabiedrības, bet tikai ārvalstīs etablētu sabiedrību, inkorporētu firmu nodaļas.

Bez tam, es gribu teikt, ka 5.panta pirmajā daļā, pirmajā rindiņā nepieciešams ierakstīt vēl– minēt firmas zīmi, kura nedrīkst atkārtoties, jo firmas zīme ir rūpnieciskā īpašuma elements, kuru aizsargā starptautiskajā apgrozībā un arī jebkuras valsts iekšienē.

Es nesaprotu, kāpēc 8.panta piektās daļas otrajā rindkopā ir runa par kaut kādu atdotu akciju vai paju sabiedrību statūtiem. Ko nozīmē– atdotie? Kam ko atdod? Vai vispār biznesā ko atdod?

Pats pēdējais teikums, ja jūs atļausiet. Viens ļoti svarīgs elements. Šeit ir runa par to, kas notiek, ja personas vai organizācijas pārkāpj šos reģistrācijas noteikumus. Par to bija runa arī akciju sabiedrības likumā. Līdz ar to mums visiem jāvienojas par to, ka, ja privatizācijas, akciju sabiedrības likumos un šajā likumā mums nebūs sankciju jeb norādes uz sankcijām, tad šie likumi nestrādās. Līdz ar to es lieku uz balsošanu jautājumu par to, ka mums nekavējoties jāveido darba grupa, kas izdarītu izmaiņas civilajā, kriminālajā un administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pretējā gadījumā šiem likumiem, ko mēs te radām, ir papīra vērtība. Vajadzīgas sankcijas kā jebkurā valstī.

Priekšsēdētājs: Vārds paziņojumam Augstākās padomes sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi! Svētdien ir 18.novembris– Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Citu pasākumu starpā ir arī Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija rīkotā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa pulksten 12.00. Ziedu nolikšanā piedalīsies deputāti un valdības locekļi, kā arī dažu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Laipni lūdzam piedalīties šajā pasākumā. Ir priekšlikums pulcēties pie Augstākās padomes ēkas svētdien 11.20, lai kopā ietu uz Brīvības pieminekli. Gājiens sāksies no Aspazijas bulvāra un Brīvības ielas krustojuma.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti! Atsākam debates par izskatāmo jautājumu. Es palūgšu sekretariātu iesniegt man debatētāju sarakstu. Pagaidām debatēs pieteikušies divi deputāti. Bet vispirms vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam paziņojumam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Diemžēl to, ko es jums solīju, es neizpildīju. Neesmu sazvanījies ne manas vainas dēļ, bet vienkārši nav pašreiz uz vietas to cilvēku, ar kuriem runāt. Bet man šis mazais laiciņš noderēja pārdomām, un es jūs gribētu iepazīstināt ar paziņojumu, ar kuru es gribētu griezties pie jums.

“Izskatot jautājumu par armijas nelikumīgo rīcību Latvijas Republikā, ar 80 deputātu balsīm pieņemts lēmums, kurš uzdod Latvijas Republikas Ministru padomei un vietējām pašvaldībām pārtraukt vairāk nekā 100 tūkstošu cilvēku apgādi ar pārtiku, siltumu un elektroenerģiju. Uzskatu, ka tas ir necilvēcisks un antihumāns akts, zem kura es parakstīties nevaru. Tāpēc lūdzu Augstāko padomi deleģēt šīs tiesības Augstākās padomes priekšsēdētāja vietniekam Andrejam Krastiņam. Uzskatu, ka šajā sarežģītajā politiskajā situācijā, kuru izraisījusi armijas pavēlniecības rīcība Latvijā, Augstākās padomes lēmums nedrīkst skart tūkstošiem sieviešu, bērnu likteni armijas cilvēku ģimenēs. Šis konflikts ir noregulējams, šī konflikta noregulējums jāmeklē sarunās ar PSRS par armijas uzturēšanos Latvijas Republikā, kuru sagatavošanā es aktīvi centīšos piedalīties. Iepazīstoties ar izdruku, es ar lielu izbrīnu konstatēju, ka esmu balsojis “par”. Tāpēc es iesniedzu oficiālu iesniegumu Geidāna kungam, kurā paskaidrošu, ka balsoju pret šo lēmumu.” (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpinām debates jautājumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Debatēs, kā es jau minēju, pieteikušies divi deputāti. Pirmajam vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Apakškomisijas priekšsēdētājs profesors Špoģis uzstājās un ziņoja par visām problēmām. Tās var arī izdot rakstiskā veidā. Bija visai interesanti klausīties runātājā tiem, kas sekoja šim ziņojumam. Viņš izteica dažas tādas domas, kas absolūti neizriet ne no likumprojekta, ne no noraidītiem labojumiem, ne arī no profesora Špoģa ziņojuma. Tādējādi es konstatēju, ka vai nu cienījamais Bojāra kungs nav izlasījis vismaz to punktu, ko viņš mums tik pārliecināti, ar lielu aizgrābtību parakstīja, vai arī viņš kļūdās. Es mēģināšu norādīt uz tādām niansēm, kuras varbūt būtu jāzina ne tikai tiem, kas strādājuši komisijā, bet arī tam, kurš paņem šo likumu rokās. Varbūt dažas vietas ir nepieciešams noslīpēt, lai nerastos tādas neskaidrības, par kurām šeit izteicās Bojāra kungs.

Par pašu kardinālāko jautājumu, ja mani atmiņa neviļ, mēs balsojam pie Tieslietu ministrijas, bet varbūt es kļūdos. Tomēr es atbalstu viedokli, ka Uzņēmumu reģistram jābūt pie Tieslietu ministrijas. Faktiski viņi ir pie Tieslietu ministrijas– galvenais notārs un viņam pakļautie rajonu un pilsētu notāri. Šeit ir daudz dažādu likumdošanas momentu. Šis nav tāds orgāns, kas vadīs vai organizēs kaut kādu pēkšņu ražošanu vai uzņēmumus un tā tālāk. Šeit ir tikai pati reģistrācija, dažos momentos juridisko faktu reģistrēšana vai arī to darbības kontrole un juridiski nozīmīga rīcība saskaņā ar likumu. Vislabāk šajā jomā, es varu teikt droši, to izdarīs notārs, kurš būs attiecīgi apmācīts. Doma ir tā, ka ar šā likuma palīdzību mums būs izdalīti acīmredzot līdzekļi Tieslietu ministrijai, un viss šis darbs noritēs uz notariāta kantora bāzes.
Tiks ieviestas papildu notāru štata vienības, varbūt Rīgā vairāk, bet Kurzemē, Liepājā vai Saldū pa vienai vai pa divām. Teiksim, Kuldīgas rajonā sākumā nebūs tāds notārs, cilvēki brauks uz Liepāju. Kā tas praktiski notiks, to šobrīd grūti teikt. Visādā ziņā, kad lielais reģistrācijas bums pāries, notāri varēs nodarboties arī ar parasto notāra darbu, un tas visnotaļ ir svarīgi, jo atvieglos cilvēku apkalpošanu notariātā.

Struktūra. Bojāta kungs šeit centās mūs pārliecināt, man liekas, viņš nebija izlasījis šo pantu līdz galam un runāja tikai par 500 tūkstošiem, sakarā ar kuriem jāreģistrē uzņēmumi. Nē, jāreģistrē visi uzņēmumi. Šeit ir tikai norādīts, kuri tiek reģistrēti galvenā notāra un kuri– rajonu vai pilsētu notāra līmenī. Pārējās statūtu sabiedrības, kuras ir zem 500 tūkstošiem, tiek reģistrētas rajona notāra līmenī. Sakarā ar to, ka nevaram tieši novilkt robežšķirtni, kur beidzas individuālais darbs un kur sākas uzņēmēja darbība un kamēr vēl par šo jautājumu tiek debatēts, paredzēts ieviest tādu kārtību, ka individuālā darba darītāja reģistrēšana izpildkomitejas finansu nodaļā arī tiks uzskatīta kā ierakstīšana Uzņēmumu reģistrā.

Reizēm individuālais strādātājs, saņemot patentu, nomaksā arī nodokli un izdara visas citas nepieciešamās darbības. Tas ir tāds vienkāršāks veids. Man bija arī priekšlikums, ko es noņēmu, ka zemnieku saimniecības vajadzētu reģistrēt pagastos, bet pagaidām, kamēr ir7000, mēs atstājam viņu reģistrāciju rajonu izpildkomitejās, ja viņi nebūs kā juridiska persona. Ja būs juridiska persona jau sarežģītākā formā, tad attiecīgi, ja nepieciešams, varētu arī būt reģistrēts pie galvenā notāra. Tas ir tad, ja būs lieli pamatlīdzekļi. Vienam otram, kurš ceļ savai saimniecībai augstus žogus, žogs vien maksās 500 000.

Tad Bojāra priekšlikums šeit par ziņām. Jāatzīst, ka drusciņ mums vēl varbūt jāpaslīpē 6.pants, jo tiešām mēs nedrīkstam jaukt dokumentus, kuri jāiesniedz reģistrācijā, ar ziņām, kuras vajadzētu norādīt pie reģistrācijas.

Acīmredzot iesniegums par reģistrāciju būs attiecīgas formas, kas Tieslietu ministrijā apstiprināta. Pats par sevi saprotams, ka 6.panta 5.punktā ir norādīta uzņēmuma adrese. Es domāju par Bojāra kunga aicinājumu norādīt kaut kādas speciālas adreses, kur pieņems cilvēku. Tā jau būs tā adrese. Bet šeit līdz manīm ir nonākusi tāda ziņa, ka dažu rajonu izpildkomitejas atsaka reģistrēt kooperatīvus, ja viņiem nav sava telefona vai savu telpu un līdz ar to tādā veidā bremzē uzņēmējdarbību. No otras puses, es to saprotu tā, ka šo adresi, ja tas ir nepieciešams, var uzrādīt arī privātā dzīvoklī. Tikai, ja šī adrese mainās, tad ir attiecīgi Uzņēmumu reģistram jaunā adrese jāpaziņo. Par to jāparedz acīmredzot kāds sods, ja adrese mainās. Adrese nepieciešama, ja ir jāiesūdz tiesā uzņēmums. Tad ir jāzina precīzi, kurā vietā šī iestāde ir reģistrēta. Tādējādi 11.punktā parakstu paraugi neiekļaujas. Acīmredzot ir jābūt kaut kādam dokumentam, kurā attiecīgi ir apstiprināti direktora rīkotāja, prezidenta un dalībnieku parakstu paraugi, tas ir, to parakstu paraugi, kuriem ir paraksta tiesības. Teiksim, viņš nevarēs būt šajās ziņās, bet viņam jābūt kā dokumentam. Bet nekādā ziņā nevajag to, kas ir Bojāra kunga priekšlikumos. Proti, 3.punktā ir norādīti dati par gruntsgabala īpašuma tiesībām, par īpašuma tiesībām uz ēkām, par nodarbināto skaitu, kopuzņēmumu locekļu saraksts. Es domāju, ka šīs ziņas nebūt nav nepieciešamas. Ja statistikas komiteja paredzēs nodarbināto skaitu, tad attiecīgi likumā par statistiku būs paredzētas tiesības to pieprasīt statistikai, lai zinātu nodarbināto skaitu. Toties es varētu piekrist tam, ka dati par galveno un papildu nodarbošanās veidu tomēr varētu tikt pieprasīti, ierakstot iesniegumā vienu vai divas galvenās nodarbošanās un vienu vai divas papildu nodarbošanās. Daudzprofila akciju sabiedrībās to nevar, jo nevar visus nodarbošanās veidus paredzēt un uzrādīt. Es domāju, ka laikam mums nav ejams tas ceļš, kā šobrīd ar izpildkomitejas kooperatīviem. Tur, ja darbības veids nav ierakstīts statūtos, nedrīkst ar to nodarboties, tā ir nelikumīga darbība, un šā iemesla dēļ var aiztaisīt ciet šo kooperatīvu. Es domāju, ka pareizāk būtu šeit tāda brīvāka pieeja. Savukārt, ja mums pēc darbības veidiem būs kaut kādi nodokļa atvieglojumi nākotnē, tad mēs varam pastāvēt uz to, ka, lai saņemtu šo nodokļa atvieglojumu, nepieciešams uzņēmumu reģistrā atzīmēt šo darbības veidu. Savukārt tas pēc reģistrācijas prasītu kaut kādu papildu grāmatvedības uzskaiti, par vienu darbības veidu ņemot vienu nodokli, bet par otru darbības veidu saņemot nodokļa atvieglojumu. Es domāju, ka tagad otrajā lasījumā šis likumprojekts ir daudz sakārtotāks. Es aicinātu to pieņemt.

Bet šeit es gribētu izteikt dažas piezīmes, kas adresētas valdībai. Ja mēs tuvākajā laikā pieņemsim vienkāršāko civiltiesību atbildības veidu, tātad sabiedrības ar ierobežotu atbildību akciju sabiedrību un paju sabiedrību nolikumā un būs pieņemts likums par Uzņēmumu reģistru, nekas netraucēs uzņēmumiem reģistrēties no atbildības viedokļa vienkāršākajos veidos.

Savukārt sabiedrības ar neierobežotu atbildību mums ir tikai nākotnes jautājums. Tādējādi vajag runāt par to, ka mums pagaidām kavējas vai mīņājas uz vietas likumi par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Par formām mēs tagad kaut cik būtu uzrakstījuši to galveno likumu, vismaz projekta līmenī redzējuši šīs formas, bet mēs neredzam neko par veidiem. Parādījies projekta stadijā likums par tirdzniecību. Bet es domāju, ka daudziem tādiem likumiem ir jābūt par dažādiem uzņēmējdarbības veidiem, vismaz desmit vai vairāk. Kamēr šo likumu nav, ir vajadzīgs norādīt kādā atsevišķā likumprojektā vai likumā, kuras sabiedrības nevar reģistrēties šajās uzņēmējdarbības formās ar vienkāršotu atbildību. Es aicinu balsot par likumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bartaševičam. Ja vēl kāds vēlas runāt, lūdzu pieteikties sekretariātā.

A.Bartaševičs: */Šodien jautājums par Uzņēmumu reģistru ir ļoti svarīgs, un es uzskatu, ka varam pieņemt otrajā lasījumā. Bet daži jautājumi, manuprāt, vēl jāpārskata un līdz trešajam lasījumam jānoregulē. Par kādiem jautājumiem es domāju?

Pirmkārt, lēmums par likuma par Uzņēmumu reģistru stāšanos spēkā nosaka, ka tas sāk darboties ar 1990.gada 1.decembri. Sakarā ar to man liekas, ka jābūt kritiskiem pret 76.pantu, kas prasa norādīt katra valdes locekļa vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu. Es jau ierosināju no šejienes izsvītrot pilsonības jēdzienu, tāpēc ka līdz 1.decembrim mēs paši nebūsim izšķīrušies, kas ir pilsonis, kāds pilsonis utt. Domāju, ka šis moments, ja būs vajadzība, risināms ar citiem likumiem, bet šodien likumu par reģistru jaukt kopā ar pilsonības likumu diezin vai vajadzētu.

Nākamais jautājums. Es, piemēram, esmu par to, lai mūsu likumi būtu saskaņoti cits ar citu. Tāpēc 2.pantā, kur runa ir par 500 tūkstošiem rubļu, manuprāt, vajadzētu ierakstīt “100 tūkstoši rubļu”. Mēs pieņēmām likumu par akciju sabiedrībām utt., bet ar 500 tūkstošiem rubļu pamatkapitāla var izlaist produkciju, kas aptvers visu republiku, tāpēc republikānisko reģistru vajadzētu paredzēt citiem uzņēmumiem, kas varētu ražot jebkuru produkciju.

Nākamo jautājumu droši vien varētu izskatīt tā. Saskaņā ar šodienas dokumentu var motivēti atteikt pēc viena dokumenta. Nākamajā iesniegšanas reizē cita dokumenta dēļ var motivēti atteikt, trešo reizi– trešā dokumenta dēļ. Lai tā nenotiktu, 4.panta 6.punktā, kur runa ir par to, ka reģistrs pieņem reģistrēšanai dokumentus, kas nepieciešami atkārtotai izskatīšanai, ja agrāk atklātie pārkāpumi novērsti, papildināt ar vārdiem: “un neizvirzot jaunus”. Tas būtu ļoti derīgi, lai šī no jauna radītā iestāde nepārbirokratizētos.

Vēl viens moments, kas būtu jāizskata. Lai zaudējumi, kas radušies reģistra darbības dēļ, tiktu segti no valsts budžeta. Man liekas, ka principā vajadzētu darīt pavisam citādi. Reģistrs uzņēmumiem varētu sniegt daudzus pakalpojumus, tādēļ tas varētu būt patstāvīgs, strādāt uz saimnieciskā aprēķina pamata. Maksājumi par reģistra pakalpojumiem ienāks no visiem uzņēmumiem. Šeit jāizdara šāds labojums: “zaudējumus segt uz reģistra un tā ienākumu rēķina”. No šejienes izriet nākamais: tam jābūt nevis Tieslietu ministrijas sastāvā, bet pie Tieslietu ministrijas kā patstāvīgam saimnieciskā aprēķina orgānam. Ja mēs tādas izmaiņas izdarām, tad, es domāju, Uzņēmumu reģistrs vajadzīgs. Termiņi, kas noteikti, droši vien apmierina. Un mēs to varam pieņemt un gatavot tālāk trešajam lasījumam. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds Špoģa kungam rezumējumam par debatēm un iesniegtajiem priekšlikumiem.

K.Špoģis: Muciņa kungs absolūto vairākumu no tā, kas man it kā būtu jāsaka, pateica. Saprotot cienījamā Bojāra kunga lielo aizņemtību, var izskaidrot, ka viņam bija grūti izlasīt 2.pantu kaut līdz pusei, tāpēc arī radās tas pārpratums un tas iespaids, ka reģistrē tikai lielās statūtu sabiedrības.
Tātad tur 2.panta 1.punktā ir teikts, ka šeit centrā galvenais valsts reģistra notārs reģistrē tikai lielās akciju sabiedrības un pilnās akciju sabiedrības, kam ir vairāk par pusmiljonu pamatkapitāla. Visas pārējās reģistrē teritoriālajā notariātā. Šeit ienāca Bartaševiča kunga priekšlikums pārskatīt. Jūs iedodiet rakstiski, un mēs vēlreiz izskatīsim darba grupā un arī komisijā, bet simt tūkstoši, kā jūs atceraties, statūtu sabiedrībā bija minimālais kapitāls, piedodiet, akciju sabiedrībā.

Otrais, ko gribētu uzsvērt, ir tik tiešām par to tieslietu ministru. Te, kā mēs zinām, ir jārisina atbildīgi juridiski jautājumi, jāpieņem ārkārtīgi atbildīgi lēmumi gan par uzņēmumu slēgšanu, gan par sodīšanu un tā tālāk. Jābūt visu laiku valstiskai uzraudzībai, juridiskā ir par likumiem. To nevar ņemt ārā no Tieslietu ministrijas un mākslīgi pārfiltrēt šos kadrus kaut kur uz Finansu ministriju. Nez vai tas ir vajadzīgs.

Tagad par to, kāpēc 2. un arī 1.pantā minētas tikai statūtu sabiedrības. Tāpēc, ka šeit ir runa tikai par lielajām statūtu sabiedrībām, tā teikt, par akciju sabiedrībām, bet visas pārējās, tātad līgumsabiedrības, reģistrējas teritoriālajos reģistros.

Vēl par ārvalstu reģistriem. Bojāra kungs uztraucās, ka tāda nedrīkst būt, tas sasaucas ar viņa vakardienas runu. Bojāra kungs ir pret ārzemju investīcijām, par tiem divdesmit procentiem jebkurā gadījumā. Arī šeit viņš domā, ka nedrīkst tās vispār būt, un tāpēc tās arī reģistrēt nedrīkst.

Man rokās jau ir ārzemju speciālistu gatavs projekts par ārzemju investīcijām Latvijas Republikā. Pašreiz nobeiguma stadijā ir mūsu republikas speciālistu analoģisks projekts. Šeit viss nolikts savās vietās. Bez šaubām, te ir ļoti precīzi paredzēta visa reģistrācijas sistēma. Noteikti šeit pavisam nav taisnība cienījamam Bojāra kungam, un viņa priekšlikums ir absolūti noraidāms.

Kas attiecas uz pilsoņiem, tad šeit pie Bartaševiča kunga teiktā gribētu paskaidrot, ka te nav domāti kaut kādi absolūti ierobežojumi. Tur neskatīsies, neņems vērā neko, bet vienkārši bija doma, ka tad arī vajadzētu piefiksēt, lai mēs zinātu, kādi tie ir.

Kas attiecas uz maksu, neapšaubāmi, tas ir maksas darbs. Par pakalpojumiem ir jāmaksā. Visai tai naudai ir jāienāk budžetā, tāpēc esmu ļoti pateicīgs Bartaševiča kungam par priekšlikumiem. Mēs tos iemontēsim, vēlreiz precizēsim lēmumprojektā, lai būtu viss pilnīgi skaidrs, pēc būtības par to, ka tam nav jādod ienākums budžetā, nemaz jau nerunājot par to, ka būtu jāuztur papildus kaut kas no budžeta.

Tieslietu ministrijā pašreiz ir iesniegti divi lieli dokumenti, kuros ir parādīti precīzi aprēķini par visu sistēmu un redzams, kādi ienākumi pašreiz ir no materiālās darbības. Ir jau vairāki miljoni, bet pašreiz nav sarēķināti visi štati un algas. Viņiem sanāk, ka nepieciešams nākošajam gadam 400 000 rubļu, tā ka kaut kādā veidā acīmredzot būs tomēr pareizi savu budžetu kārtot ar Ministru padomes speciālu asignējumu.

Priekšsēdētājs: Rakstiskie pieteikumi ir iesniegti, domas ir izteiktas. Rakstiskie pieteikumi visi ir komisijā, un mums pēc reģistrēšanās procedūras būtu jāizlemj balsojot par šā likumprojekta likteni otrajā lasījumā. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 87. Es domāju, ka piezvanīsim. Būsim solīdi pret kolēģiem, kas arī grib piedalīties balsošanā. Man liekas, šajā situācijā mēs varētu atkārtot reģistrēšanos un pēc tam nobalsot. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 89. Pietiekami, lai balsotu par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu godājamos deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojektu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” otrajā lasījumā, ievērojot papildinājumus, kas tika izteikti. Rezultāts: ar 75 balsīm šis likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Mums jājautā šajā gadījumā komisijai, kad likumprojekts būs trešajam lasījumam sagatavots.

K.Špoģis: Acīmredzot būs grūti nākošnedēļ. Pēc divām nedēļām– parastais standarta laiks. Mēģināsim to ielaist jau nākošnedēļ.

Priekšsēdētājs: Tātad pēc divām nedēļām. Vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam vēl vienam paziņojumam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es lūdzu, tikai nedusmojieties uz mani, sevišķi tas attiecas uz maniem oponentiem, jo es arī tikai labu vien gribu tāpat kā jūs. Visi mēs gribam labu.

Esmu saņēmis telefonogrammu, par kuru gribēju jūs vienkārši informēt. Es domāju, šeit nebūs daudz laika vajadzīgs, tāpēc varbūt, kamēr mēs esam šeit vairāk, es atļaušos nolasīt. Šoreiz nav šīs preambulas “Latvijas Republika”, “Latvijas PSR”, šeit ir tikai mans uzvārds. Un tālāk: */“Personīgi. 16.novembrī pulksten 10 PSRS Augstākās padomes sēžu zālē notiks PSRS Augstākās padomes sēde, kurā tiks uzklausīts un apspriests PSRS prezidenta Gorbačova ziņojums par stāvokli valstī. PSRS Augstākā padome nolēma uz šo sēdi uzaicināt savienoto republiku augstākās amatpersonas. Šajā sakarā lūdzam ierasties uz šo sēdi. Mihails Gorbačovs.”/

Telefoniskas sarunas ir bijušas, kā es sapratu, kamēr es šeit biju. Zvanījuši no Augstākās padomes daži deputāti un izteikuši tādu viedokli, ka pēc vakardienas sanāksmes (tie ir viņu vārdi, tā nav oficiāla informācija) ar armijas pārstāvjiem situācija esot ļoti kritiska un tāpēc viņi ļoti lūdz visus Augstākās padomes deputātus no Latvijas ierasties uz šo Augstākās padomes sēdi, tajā skaitā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka šeit jautājumi nav jāuzdod, jo tā ir diezgan konkrēta informācija. Ja ir kādi ierosinājumi deputātiem sakarā ar šo paziņojumu, tad tos mēs varētu uzklausīt, pirms pārejam pie nākošā dienas kārtības jautājuma izskatīšanas. Viena minūte pārdomām.

A.Gorbunovs: Es ļoti atvainojos, man ir grūti kaut ko ieteikt. Rīt ir Augstākās padomes Prezidija sēde. Parasti mēs šos jautājumus esam izskatījuši Prezidija sēdē, bet saskaņā ar šo datumu rītdienas Augstākās padomes Prezidija sēdes laiks vairs nav pieņemams, tas vienkārši ir par vēlu. Varbūt līdz dienas beigām padomājiet, mēs noformulēsim savu attieksmi. Tagad katrā ziņā negribētos sākt diskusijas. Varbūt dienas beigās, mums vēl ir vesela stunda darba. Jums nav iebildumu?

Priekšsēdētājs: No deputātiem laikam nav citu ierosinājumu šajā brīdī. Tādējādi varbūt pirms dienas beigām, pabeidzot izskatīt kārtējo dienas kārtības jautājumu, atgriezīsimies pie šā jautājuma. Tad godājamie deputāti varēs izteikt savu attieksmi.

Saskaņā ar mūsu dienas kārtību ir jāizskata likumprojekts par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Lūdzu, kas ziņo šajā jautājumā?

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Augstākās padomes, Augstākās padomes Prezidija un Ministru padomes kopējo lēmumu ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija sagatavot likumprojektu par nodokļiem un nodevām otrajam lasījumam un galīgai pieņemšanai. Darba grupā bija gan deputāti, gan pārstāvji no valdības puses. Ļoti rūpīgi izskatījām tos priekšlikumus un iesniegumus, kurus bija iesnieguši gan deputāti, gan arī sabiedriskās organizācijas un iedzīvotāji. Te gan jāatzīmē tāds fakts, ka daļa priekšlikumu par nodokļu likumprojektiem kopumā un atsevišķi par katru no likumprojektiem, kuri turpina nākt (šodien, piemēram, pienākuši jauni priekšlikumi), vēl nav izskatīti un izskatīt tos varēs tikai trešajā lasījumā. Tātad, izskatot šos priekšlikumus un ņemot vērā to, kāda bija attieksme pirmajā lasījumā, darba grupa uzskatīja, ka ir jāatrisina trīs galvenās problēmas, sagatavojot likumprojektus otrajam lasījumam.

Pirmo problēmu, kura paņēma ļoti lielu laiku un par kuru mums bija dažādi viedokļi, kuri pamazām satuvinājās, varētu formulēt sekojoši: kādai būtu jābūt attieksmei pret vietējās pašvaldības tiesībām noteikt nodokļus, tātad veikt patstāvīgu nodokļu uzlikšanas un iekasēšanas darbu.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi arī no vietējām pašvaldībām bez tā, kas šeit ir minēts. Visi priekšlikumi, kurus mēs izskatījām, ir izsniegti deputātiem kopā ar likumprojektu pirmajā lasījumā. Bez tiem ir vēl arī citi tagad ienākuši. Var teikt, ka ir ļoti dažādi viedokļi. Ir paš­valdības, kas uzskata, ka viņām ir pilnīgi suverēnas tiesības gan noteikt nodokļus, gan arī tos ieturēt, gan arī atbrīvot dažādus objektus un cietējus no nodokļiem. Ir arī tāds viedoklis, ka nodokļu noteikšana ir tikai Augstākās padomes kompetencē un ka noteikšana vietējām padomēm būtu ļoti ierobežojama.

Šos dažādos viedokļus izskatot, visa darba grupa uzskatīja par pareizu apmēram šādu pozīciju: nodokļus var noteikt tikai Augstākā padome, vietējām pašvaldībām ir tiesības noteikt vietējās nodevas, bet tikai tādas, kuras paredz likumdošana. Tātad ir doma, ka nepieciešams likumprojekts ne tikai par valsts nodevām, bet ir nepieciešams likumprojekts par nodevām vispār. Šeit būtu ietveramas arī tādas nodevas, kādas varētu piemērot vietējās pašvaldības. Savukārt vietējās pašvaldības var izvēlēties, kādas nodevas viņas savā teritorijā pielieto un kādas– nepielieto.

Tālāk trešais moments. Vietējām pašvaldībām ir tiesības samazināt nodokļus vai tos atcelt, bet tikai tajā daļā, kas attiecas uz ieņēmumiem vietējo pašvaldību budžetos. Tātad viņi var atbrīvot no valsts nodokļiem tikai tādā gadījumā, ja šie valsts nodokļi pirmām kārtām attiecas uz vietējo budžetu.

Tālāk šeit tika izdiskutēta problēma par to, ka noteikti objekti un subjekti būtu jāatbrīvo no nodokļiem jau šajā “jumta” likumā, lai vēlāk pie viņiem nebūtu jāatgriežas katrā konkrētajā likumprojektā par konkrēto nodokli. Šeit bija dažādi viedokļi. Konkrēti, deputāts Ozols ļoti aizstāvēja viedokli, ka nepieciešams šajā “jumta” likumā noteikt, ka, piemēram, budžeta iestādes un citi sociālās sfēras objekti tiek atbrīvoti no nodokļiem. Tomēr vairums komisijas darba grupas locekļu uzskatīja par pareizu šos nodokļu atbrīvojumus tomēr paredzēt konkrētajos likumprojektos par konkrētajiem nodokļiem. Šeit pamatojums ir tāds, ka visi šie atbrīvojumi tiek pielietoti, pastāvot konkrētiem nosacījumiem, bet šie konkrētie nosacījumi var būt paredzēti un precīzi formulēti tikai šajos konkrētajos likumos.

Trešā problēma ir saistīta ar to, ka gan “jumta” likumā, gan likumprojektos par atsevišķiem nodokļiem, kā mēs tagad to visu redzējām, ir paredzētas ļoti daudzas normas, kuras regulē nodokļu likumdošanas ievērošanu, paredz sankcijas par to pārkāpšanu. Dažkārt konkrētajos likumprojektos paredzētās normas ļoti atšķiras no “jumta” likumā paredzētajām normām. Augstākās padomes Juridiskā pārvalde ļoti rūpīgi izanalizēja visus šos gadījumus, kādi ir paredzēti likumprojektos par nodokļiem attiecībā uz likumības ievērošanu un arī soda mēru pielietošanu. Izejot no tā, grupa nonāca pie secinājuma, ka šīs normas daudzējādā ziņā ir apvienojamas. Pamatā viss šis bloks būtu ietverams tikai “jumta” likumā, attiecīgi izslēdzot šīs normas no likumprojektiem par konkrētiem nodokļiem.

Tomēr likumā ir paredzēts arī tāds pants, kur noteikts, ka atsevišķos gadījumos šīs normas konkrētos likumprojektos var atšķirties, un šinī gadījumā spēkā ir tās normas, kas ir attiecīgajā konkrētajā likumā.

Tālāk jāsaka, ka šeit ir viens izņēmums, proti, uzskatīts par pareizu, ka iedzīvotāju ienākumu likumprojektā būtu jādublē visas normas, kas ir arī šajā “jumta” likumā, jo šis nodokļu likumprojekts būtu nepieciešams visiem iedzīvotājiem un viņiem būtu jāatrod visas normas, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, pašā projektā.

Izskatot šos dažādos pantus un salīdzinot tos ar esošajām civilkodeksa un administratīvā kodeksa normām, jāsecina, ka šeit parādās zināmas novirzes no esošajām normām. Tāpēc, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, paralēli jāizstrādā un rūpīgi jāsagatavo attiecīgie labojumi civilkodeksam un administratīvajam kodeksam, kā arī likumiem par vietējām pašvaldībām un likumam par budžeta tiesībām.

Tas ir galvenais, ko es gribēju pateikt sakarā ar likumprojekta par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā sagatavošanu otrajam lasījumam. Visiem deputātiem ir izsniegta šī lapa, kur likumprojekts ir tāds, kāds tas bija pirmajā lasījumā, kā arī deputātu priekšlikumi. Es uzaicinu izskatīt šos priekšlikumus pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ir deputātiem? Deputāts Buka.

S.Buka: */Mani interesē viens jautājums, kas saistīts ar otro nodaļu. Šodien mums otrais lasījums, un šeit 8.pantā mēs uzskaitām visus nodokļus, kas turpmāk būs. Bet tagad, izskatot likumprojektus par aplikšanu ar nodokļiem, daži no tiem tiek noraidīti. Mēs visi zinām, ka trešajā lasījumā pieļaujami tikai redakcionālas dabas jautājumi. Faktiski mēs to nevaram izdarīt, šodienas ritumā tas nav izdarāms. Apstiprinot otrajā lasījumā, pēc tam trešajā, nāksies ne redakcionāli, bet konceptuāli mainīt sistēmu aplikšanai ar nodokļiem./

A.Kodoliņš: Jā, mēs šo situāciju ņēmām vērā. Tāpēc darba grupa uzskata, ka likumprojekts par nodokļiem un nodevām trešajā lasījumā tiks pieņemts tikai tad, kad būs pieņemti konkrēti likumi par nodokļiem. Tikai tad tas parādīsies. Tātad mēs uzskatām, ka uz trešo lasījumu nav lietderīgi pieņemt “jumta” likumu pirms konkrētu likumu pieņemšanas, jo tiešām šī problēma bija.

S.Buka: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kādi jautājumi ziņotājam? Nav. Lūdzu, kas ir pieteikušies debatēs? Sekretariāts man ziņo, ka neviens deputāts nav pieteicies debatēs par šo jautājumu. Varbūt no vietas kāds vēlas pieteikties? Arī tādu nav? Tādā gadījumā mums ir jābalso par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Tūlīt sekretariāts zvanīs.

E.Krastiņš: Vienīgi par tiem priekšlikumiem, kas varbūt nav ņemti vērā, kā parasti mums ir, mēs varam nobalsot. Mūsu komisija bija iesniegusi vienu tīri redakcionālas dabas priekšlikumu. Es nezinu, kāpēc tas nav ņemts vērā. Tā ir šī atpūtnieku nodeva– 8.panta 15.daļā, kur ir teikts– “fizisku personu uzturēšanās kūrvietās vai citos atpūtas objektos”. Mūsu priekšlikums bija svītrot “fiziskās personas”, atstājot vienkārši “uzturēšanās kūrvietās”, jo nekas cits kā fiziskas personas tur laikam nevar uzturēties. Man liekas, ka juridiskas personas nespēj uzturēties.

A.Kodoliņš: Likumprojektā pirms izskatīšanas šos formulējumus necentāmies precizēt. Šeit ir precizēti tikai tie formulējumi, kuri ir izskatīti. Tagad informācijai par atpūtnieku nodevu vispār. Tātad šis likumprojekts ir iesniegts, bet mēs Ekonomikas komisijā uzskatījām, ka tas ir jāizskata kopā ar visām valsts nodevām, kad izskatīs jautājumu par nodevām. Tā kā likumprojekta vēl nav, izskatīšana pagaidām tiek atlikta uz vēlāku laiku.

Priekšsēdētājs: Tātad pēc šīs koncepcijas trešais lasījums paredzēts tad, kad būs pieņemts visu šo likumu komplekss, lai varētu kompleksā risināt jautājumu par labojumiem, jo tas tikai tad ir reāli, kad būs pieņemti reālie likumi. Ja konceptuāli nav šeit domstarpību, tad mums ir jābalso par šā likumprojekta pieņemšanu vai arī nepieņemšanu otrajā lasījumā. Es gan palūgšu vēlreiz reģistrēties, jo sastāvs mainās acīmredzot. Rezultāts: 82 deputāti, neskaitot tos, kuri nesēž savās vietās un tādējādi nav reģistrējušies. Tagad, lūdzu, balsošanas režīmu. Balsosim par, pret vai atturoties par likumprojekta “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā” akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: ar 71 balsi šis likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir lēmumprojekts par Latvijas Bankas padomes locekli. Vai komisija ir gatava šo lēmumprojektu izskatīt?

K.Špoģis: Es neredzu, laikam nav tas.

Priekšsēdētājs: Paldies, šā jautājuma izskatīšana atkrīt. Nākamais jautājums, ko mēs vakar bijām nolēmuši ieslēgt dienas kārtībā, bija vakardienas dienas kartības trešais lēmumprojekts par neatliekamiem pasākumiem īpašuma aizsardzībai Latvijas Republikā. Kā atceraties, mēs bijām nolēmuši šo lēmumprojektu izskatīt šodien atkārtoti, taču neviena no komisijām, kurām mēs uzdevām, ne arī Latvijas valdība, nav iesniegusi šo pārstrādāto vai papildināto lēmumprojektu. Tādējādi ne komisijas, ne Latvijas Republikas valdība nav uzskatījušas par vajadzīgu izpildīt Augstākās padomes lēmumu šajā jautājumā. Es domāju, ka par tālāko šā lēmumprojekta iekļaušanu sesijas dienas kārtībā izlems parastajā kārtībā Augstākās padomes Prezidijs savā rītdienas sēdē.

Tādējādi, godājamie deputāti, mēs esam izskatījuši plenārsēdēs vakar un šodien visus kārtējos, kā arī papildus iekļautos jautājumus. Līdz darba dienas beigām mums vēl ir 40 minūtes, es domāju, ka ir pats pēdējais laiks apspriest Augstākās padomes priekšsēdētāja Gorbunova kunga paziņojumu par PSRS Augstākās padomes sesiju Maskavā un mūsu attieksmi pret PSRS prezidenta telefonogrammu un Latvijā ievēlēto PSRS Augstākās padomes deputātu paziņojumiem par šo sesiju. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties šajā jautājumā?

Gorbunova kungs vēlas izteikties papildus par šo jautājumu.

A.Gorbunovs: Tā kā tas ir adresēts man un it kā būtu jābrauc man, tad varbūt ļoti īsi– mans viedoklis. Es uz turieni varu braukt ar jūsu akceptu varbūt tikai tajā gadījumā, ja es sagatavošu uzstāšanos šajā PSRS Augstākajā padomē, kurai būs Augstākās padomes akcepts un kurā es arī tad izklāstīšu šo viedokli par situāciju. Vienkārši par situāciju Latvijas Republikā saistībā ar PSRS. Vienkārši braukt un piedalīties, un klausīties Augstākās padomes sēdē kā statistam, man liekas, nekādas īpašas nozīmes nav, kaut gan tur uztraucas par balsošanu utt., bet tas ir cits jautājums, jo visu informāciju var saņemt arī no preses. Bet, ja tas ir tā, ja ir tāds variants, tad šī runa ir jāsagatavo un arī jāakceptē Augstākajai padomei. Kā, lūdzu? Nē, šodien es nevaru runāt, iznāks– “? ??? ????, ? ??? ???” (“ko redzu, tā dziedu”– Red.). Runa ir jāsagatavo šonakt, rīt ir darba diena mums visiem, un rīt mēs varam norunāt, kad sanākam kopā, ja tas vispār ir pieņemami. Tas ir viens no variantiem. Es jau šeit nebūt neiesaku, ka iestājos par tādu variantu. Es saku: ja tāds būs variants, tikai tad. Nevis tā vienkārši braukt un piedalīties.

Priekšsēdētājs: Jautājums ir deputātam Berklavam.

E.Berklavs: Vai ir zināms, vai līdzīgus uzaicinājumus ir saņēmuši Igaunijas un Lietuvas priekšsēdētāji un kā viņi nolēmuši?

A.Gorbunovs: Landsberģa pašreiz nav, bet ar Rītelu pēc 18.00 man būs saruna, jo viņi tagad arī sēž un domā, ko darīt un kā darīt. Es tikai izmantoju to, ka mums ir tāda situācija ar laiku. Es labprāt to darītu pēc 18.00, ja gadījumā viņi būs beiguši šo sarunu.

Priekšsēdētājs: Es varu paskaidrot, ka Landsberģis ieradīsies Viļņā rīt pulksten 16.00. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

V.Šteins: Es gribu izteikt savu viedokli. Ir, protams, divi varianti, kā mēs risinām jautājumus ar Padomju Savienību. Vai mēs turpinām to ceļu, ko esam iesākuši, ar savstarpējām delegācijām un uzvedamies kā valsts, vai mēs turpinām, lūk, šādā pašā veidā atbildēt uz telegrammām un ierasties uz PSRS– citas, svešas valsts augstāko varas orgānu, turpinot iepriekšējo praksi?

Es esmu par to variantu, ka mēs veidojam šīs darba grupas, risinām attiecīgi delegāciju jautājumus un mēģinām atrast oficiālu starpvalstu vienošanos. Iesim tālāk šo ceļu, bet neturpināsim iepriekšējo praksi! Tādas ir manas domas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Mans viedoklis ir tāds, ka Gorbunova kungam būtu jābrauc uz turieni un pie tam ar sagatavotu runu. Mēs šo runu varētu apspriest Prezidijā. Ja mēs runājam par šīm darba grupām, tad varbūt tur ir iespēja ievadīt šo darba grupu darba sākumu, un tad mēs varam spriest gan par delegāciju, gan par darba grupām. Bet, ja šīm darba grupām netiks drusku pavērtas šīs durvis, lai viņas varētu sākt braukt, tādā gadījumā arī rezultāta nebūs.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Freimanis: Es piekrītu Dineviča kunga domām. Es domāju, ka šajā gadījumā ir jābrauc, jābrauc ar skaidri noformulētu referātu, ar skaidrām mūsu prasībām un skaidru mūsu ceļu. Lai būtu jautājums reizi par visām reizēm skaidrs, kurp iet Latvijā. Tādā gadījumā šis brauciens, manuprāt, ir pat svarīgs. Otrkārt, viņš var ievadīt šo sarunu ceļu, kas mums tāpat ir nepieciešams. Es domāju, ka diplomātiski tas būtu pareizi.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Var teikt, ka šis ir frakcijas viedoklis. Tas sarežģītais moments, kādu pārdzīvo gan mūsu republika, gan visa Padomju Savienība, prasa, lai Anatolijs Valerianovičs tādā momentā tur būtu. Jautājums, kas viņam būs līdzi. Ja tas būs kas apstiprināms, tad ne vēlāk kā rīt jāsasauc Augstākās padomes sēde ar sagatavotām tēzēm, lai tur tās apstiprinātu, bet nevis kuluāros./

A.Kramiņš: Es domāju, ka mēs nevaram neņemt vērā pārējo Baltijas valstu viedokli. Tomēr vajadzētu izstrādāt vienotu politiku attiecībā arī uz šo jautājumu. Bet, kamēr mēs vēl neesam šajā jautājumā vienojušies, man šķiet, ka tomēr pieņemamāks būtu tas variants, ka Gorbunovam uz turieni jābrauc.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Felss: Manuprāt, ir pāris reālu iespēju ieviest kaut kādu skaidrību un sniegt objektīvu informāciju par to, kāda situācijā ir mūsu republikā šobrīd. Es domāju, ka varbūt nevajadzētu palaist šo iespēju garām. Manuprāt, lēmumu akceptēt referātu vajadzētu mums uzticēt Prezidijam.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Buka: */Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka katrs no mums saprot, ka vairāki pēdējās divās dienās pieņemtie lēmumi ir nolikuši mūs kā republiku un kā parlamentu vissarežģītākās izvēles priekšā, kāda bijusi pēdējā laikā. Šie lēmumi attiecas ne tikai, vairāk nevis uz mūsu republikas iekšējām lietām, bet lielā mērā skar citu republiku intereses, teiksim, citu valstu intereses,– kā Krieviju un Baltkrieviju vakardienas likums pirmajā lasījumā par robežām, vai šodienas likumprojekti un lēmumi saistībā ar īpašumu, tāpat ar republikas teritorijā izvietoto karaspēka daļu statusu. Tāpēc es domāju, un tāpat domā mūsu frakcijas locekļu vairākums, ka mēs tagad nevaram atļauties ierauties savā republikā un nesūtīt savu priekšsēdētāju uz Maskavu. Viņš ne tikai var braukt, viņa pienākums ir braukt, ja mēs sevi tiešām jūtam kā suverēnu republiku. Bet pirms tam mums jāsanāk uz kopēju plenārsēdi, bet ne Prezidija sēdi. Tas sakarā ar to, ka no mūsu frakcijas Prezidijā nav neviena cilvēka. Tas nozīmē, ka tādā veidā tiks atšķelta vesela deputātu grupa gandrīz 60 cilvēku sastāvā./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

R.Marjaša: Es gribu atbalstīt to deputātu domas, ka noteikti Gorbunova kungam ir jābrauc uz Maskavu. Ir pozitīvi jānoreaģē uz Mihaila Gorbačova vēstījumu. No masu informācijas līdzekļiem, no avīzēm, televīzijas un radio, kam es sekoju abās valodās, ir redzams, ka pašlaik uz Gorbačovu ir palielināts spiediens, lai tiktu lietotas vardarbības metodes, lai pārtrauktu valstiskās neatkarības procesu konkrēti Baltijas republikās. Mums labi zināms, ka Gorbačovs nav tādu pasākumu atbalstītājs. Viņš ir visu laiku atturējies no šādas darbības Baltijas republikās, neskatoties uz to, ka tādi aicinājumi izskanēja ļoti bieži. Tādā kontekstā es arī sapratu šo Mihaila Gorbačova vēstuli, kas adresēta Gorbunova kungam personiski. Ja Gorbunova kungs tur neaizbrauktu, tad tas būtu ļoti bēdīgi visai situācijai. Bez tam es uzskatu, ka Gorbunova kungs ļoti labi pārzina visu situāciju šeit Latvijā. Nav nekāda pamata ne vienai, ne otrai frakcijai viņam neuzticēties. Ja viņš pats vēlas Prezidija sēdē saskaņot savas runas tēzes, tad tas, man liekas, ir pilnīgi pietiekami.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

O.Šcipcovs: */Es domāju, ka brauciens ir obligāts, un kā parlamenta deputāts, kas pieradis sajust sevi statista lomā, saprotu, ka Anatolijam Valerianovičam šajā lomā atrasties nevajadzētu. Ja vairākuma frakcijai rīt nav pieņemama ārkārtas slēgta plenārsēde, ja tai nav pieņemams opozīcijas viedoklis, tad es uzskatu, ka objektīvā ziņojumā par situāciju republikā jābūt arī tādiem momentiem, kuri tur nebūs atspoguļoti, ja lēmums tiks pieņemts Prezidijā vai plenārsēdē. Es ierosinu ziņojuma tekstā iekļaut nelielu rindkopu, kurā būtu situācijas vērtējums republikā no opozīcijas redzesviedokļa. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es arī domāju tāpat kā Šteina kungs, ka neatkarīgas valsts vadītāja runa citas valsts parlamentā kā deputātam nebūtu šobrīd pieļaujama, taču, manuprāt, mums ir tūlīt jāatbild uz šo vēstuli, ka mēs esam ar mieru pārspriest visus šos jautājumus un ka mēs lūdzam šo tikšanos visaugstākajā līmenī, lai šos jautājumus atrisinātu. Bet runa, manuprāt, nebūtu vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Biezais: Oficiālā nostāja ir zināma, taču cilvēcisko kontaktu nozīmē es braucienu atbalstītu. Tiesa, man nav skaidrs, vai tiks dots vārds. Varbūt mēs esam pārāk augstās domās par šādu iespēju. Tāpēc varētu būt runa par sagatavotu tēžu veidā izplatāmu tekstu.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Seiksts: Es domāju, ka ir jābrauc. Ir jāizmanto iespēja. Kas attiecas uz braukšanu vai nebraukšanu, uz valsts atzīšanu un neatzīšanu, neaizmirsīsim, kas spēlē ar baltajām figūrām un kas– ar melnajām. Kas attiecas uz uzstāšanās teksta tēzēm, tad ir kompromisa variants, kurš, es domāju, var apmierināt visus. Mēs Prezidijam uzticamies, un Prezidijā var pieaicināt frakciju līderus, ja viņi nav Prezidijā sastāvā, un viņiem pat piešķirt tur uzstāšanās tiesības, un opozīcijas domas tur var tikt atspoguļotas.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Seile: Es uzskatu, ka Gorbunova kungam šis uzaicinājums jāņem vērā un acīmredzot jābrauc. Tomēr ir jāvienojas ar mazākuma frakciju, kura aicina rīt noturēt īsu plenārsēdi. Iesaku to darīt ap pulksten 12.00 īsi pirms pusdienām, jo mēs rīt visi strādājam komisijās. Gorbunova kungam tomēr vajadzētu informēt plenārsēdi īsās tēzēs.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

V.Dozorcevs: */Es esmu pret to, lai steidzami sasauktu frakcijas sēdi, jo mums tai nav nekādu materiālu, ir tikai daļējs materiāls par vairākuma frakcijas līdzdalību. Bija triju valdības locekļu ziņojums par sarunu rezultātiem Maskavā, kas tur tikko notikušas. Es domāju, ka tas tika darīts nekvalificēti, tie bija tīri emocionāli personīgi iespaidi, tādēļ es šodien deputātu grupai nodevu vēstuli ar lūgumu atkārtot frakcijas sēdi ar pilnu republikas valdības pārstāvniecību un pilnu frakcijas sastāvu kā minimumu līdz šī jautājuma izskatīšanai parlamentā. Kam sasaukt ārkārtas sēdi, ja mums nav nekādu uzmetumu jaunai attiecību fāzei starp republiku un centru? Mums nav pat Jeļcina uzstāšanās fonogrammas, ko vajadzētu pavairot un atšifrēt, jo pēc šīs fonogrammas un viņa dialoga ar Gorbačovu pietiekami skaidri varētu modelēt iespējamās republikas un centra attiecības. Uz “Krievija– centrs” piemēra. Mums šo materiālu nav, un tādai sarunai mēs neesam gatavi. Tāpēc es domāju, ka uz rītdienu arī Gorbunovam nevar būt stingri izstrādātas koncepcijas ar apzinātas un noteiktas politikas perspektīvu. Man liekas, ka ir pilnīgi pietiekami ar Gorbunova viedokli, kas tiks Prezidijā apspriests un atbalstīts./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Lucāns: Es domāju, ka Gorbunova kungam ir jābrauc. Droši vien šādam iepriekš sagatavotam tekstam ir jābūt, bet man liekas, ka jābūt gataviem arī uz tādu variantu, ka apspriežamais temats ir pavisam cits. Pēc manām domām, Gorbunova kungs ir vienmēr parādījis pietiekamu nosvērtību, un mēs nedrīkstam liegt viņam rīcības iespēju, ja ir vajadzīgs, uzstāties kaut kādā citā kopsakarā.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

V.Kostins: */Anatolij Valerianovič! Jums noteikti jābrauc, jo vakar tikšanās reizē ar prezidentu bija divi jautājumi, kuru sakarā viņš apsolīja sarīkot valdības sēdi ar visu republiku pārstāvju pieaicināšanu. Tie ir jautājumi par jauniešu iesaukšanu aktīvajā karadienestā un jautājumi par jauniešu dezertēšanu no armijas. Tāpēc es uzskatu, ka šie jautājumi tiks risināti. Protams, ja šeit ir deputāti, kuriem nav dārgi savi bērni vai kaimiņu un paziņu bērni, tad viņi var ieteikt jums nebraukt. Bet es jums saku, ka jābrauc./

Priekšsēdētājs: Vairāk runātāju nav. Es uzurpēšu šo mikrofonu un arī atļaušos izteikt divos vārdos savas domas.

Es uzskatu, ka mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam uz Maskavu ir jābrauc, jāizmanto šī iespēja, bet jāuzstājas tur nevis kā PSRS Augstākās padomes deputātam, bet kā neatkarīgās Latvijas Republikas augstākajai amatpersonai. Tas, ka viņš ieies šajā zālē un Kremlī, izmantojot deputāta apliecību, man liekas, ir tikai tāds diplomātisks gājiens, bet viņam ir jāuzstājas.

Par otro. Es pievienojos varbūt mazākumam, ka šāds brauciens un šāda runa būtu jāakceptē Augstākās padomes slēgtā plenārsēdē. Kā jūs zināt, Augstākās padomes Prezidija funkcijas saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ir ārkārtīgi sašaurinātas. Šādus globālus politiskus lēmumus pieņemt Prezidijs laikam nebūtu tiesīgs. Tādas ir manas personiskās domas.

Otrais mikrofons.

A.Bērzs: Man ir priekšlikums, lai Gorbunova kungs brauc uz Maskavu, bet lai savu deputāta apliecību atstāj seifā šeit.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs netiks iekšā Kremlī! Pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Es pilnīgi pievienojos kolēģu deputātu teiktajam, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam uz Maskavu jābrauc. Es domāju, ka mēs būtu īpaši korekti, ja dotu iespēju mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājam tiesības pašam izlemt, ar kādu runu viņam uzstāties, vai ir vērts to apspriest Prezidijā vai plenārsēdē vai nav vērts. Es uzskatu, ka ar to mēs parādīsim cieņu un uzticību savam priekšsēdētājam. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka noslēdzošo vārdu varētu teikt Juris Dobelis.

J.Dobelis: Es tiešām tā arī gribēju runāt. Mums ir vienkārši šovakar jānolemj, pirmkārt, braukt vai nebraukt. Ja mēs izlemjam, ka braukt, tādā gadījumā ir otrais jautājums– kur izskatīt šo iespējamo uzstāšanos– rīt plenārsēdē vai arī Prezidijā.

Priekšsēdētājs: Es tikko gatavojos piedāvāt šādu balsojuma variantu, bet vēl pie otrā mikrofona ir runātājs, turklāt mēs vēl neesam nobalsojuši par pārtraukšanu.

G.Grūbe: Es gribēju atgādināt, ka varētu būt arī vēl trešais variants– nekur nav jāapspriež šī runa.

Priekšsēdētājs: Deputāts Berklavs.

E.Berklavs: Es tomēr saredzu šajā uzaicinājumā atkal jau mēģinājumu par katru cenu mūs iesaistīt vissavienības problēmu risināšanā. Tāpēc es esmu pret tādu braukšanu. Kamēr mēs neesam uzzinājuši, ko darīs igauņi un lietuvieši, nekāda runa nevar būt par to.

Priekšsēdētājs: Mums ir balsojums par diviem punktiem, pirmkārt, vai mēs akceptējam Augstākās padomes plenārsēdē, ka mūsu Latvijas Republikas augstākā amatpersona– Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs drīkst doties uz Maskavu, kur notiks PSRS Augstākās padomes plenārsēde, lai tur teiktu runu. Otrais jautājums būs, vai ir nepieciešama šīs runas akceptēšana. Bet te, man liekas, nav nekāda jautājuma, jo šo jautājumu izvirzīja pats priekšsēdētājs. Tādējādi otrais jautājums paliek tikai tāds– kur šī runa ir jāakceptē: Augstākās padomes plenārsēdē rīt, ārkārtējā un slēgtā, vai arī šīs tiesības tiek deleģētas akceptēšanai Augstākās padomes Prezidijam. Vai arī piedāvājums vispār neakceptēt.

Pirmais balsojums– vai Augstākā padome akceptē Augstākās padomes priekšsēdētāja Gorbunova braucienu uz Maskavu. Sākumā reģistrēsimies. Rezultāts: 92 deputāti. Tas ir pietiekami, lai pieņemtu lēmumus.

Pirmais jautājums, vai vispār akceptēt šo braucienu. Ja akceptēt, tad kāds statuss būs mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājam? Es gan nezinu, es domāju, ka te ir tikai viens statuss– kā Latvijas Republikas augstākā amatpersona viņš var uzstāties. Tātad vai mēs akceptējam šādā veidā mūsu Augstākās padomes priekšsēdētāja ierašanos PSRS Augstākās padomes ārkārtējā plenārsēdē 16.novembrī? Rezultāts: 81– par, 7– pret, 3– atturas. Tātad ar balsu vairākumu mēs esam akceptējuši, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs dodas uz Maskavu 16.novembrī, lai uzstātos PSRS Augstākās padomes plenārsēdē. Starp citu, arī citu valstu vadītāji ir uzstājušies citu valstu parlamentos ar paziņojumiem, tā ka šeit precedents ir un, ja runa ir šādā veidā stādīta priekšā, tad tas arī nav mūsu neatkarības koncepcijas pārkāpums.

Otrais jautājums, tātad trīs varianti par pašu šo runu. Pirmais– akceptējam rīt slēgtā plenārsēdē, otrais balsojums– akceptējam Prezidija sēdē, trešais balsojums– vispār nav vajadzīgs šāds akcepts.

Trešais mikrofons par balsošanas motīviem.

V.Dozorcevs: Trešais priekšlikums ir pats radikālākais, es ieteiktu sākt no tā.

Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs pareizi aizrādīja, ka trešais priekšlikums par to, ka šāda runa vispār nav uzklausāma iepriekš un akceptējama, ir pats radikālākais. Tātad balsojam par to kā pirmo. Otrais ir– akceptējam plenārsēdē, trešais– akceptējam Prezidijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 54– par, 21– pret, 22– pret un 14– atturas. Ar vienkāršu balsu vairākumu no visiem trim variantiem, bet visi trīs varianti mums ir jābalso, šeit nav citas izejas.

Tātad otrais balsojuma variants, ka ir nepieciešams akcepts slēgtā ārkārtējā plenārsēdē rīt, 15.novembrī. Rezultāts: 26– par, 46– pret, 19– atturas.

Trešais balsojums. Šādas runas tekstam ir vajadzīgs akcepts, Augstākās padomes Prezidija sēdes akcepts. Rezultāts: 31– par, 32– pret, 28– atturas. Līdz ar šo relatīvo balsu vairākumu ir pieņemts lēmums, ka šādai runai nav vajadzīgs ne Augstākās padomes plenārsēdes, ne Augstākās padomes Prezidija akcepts.

Trešais mikrofons.

A.Seiksts: Es domāju, ka tas neliedz priekšsēdētājam informēt Prezidiju, ja viņš uzskata to par vajadzīgu.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, tas sakrīt arī ar paša Gorbunova kunga vēlēšanos izteikties. Gorbunova kungs izsakās, ka būtu vēlams izskatīt Prezidijā, jo Prezidija sēdēs piedalās frakciju pārstāvji. Šoreiz laikam frakciju vadītājiem vajadzētu piedalīties, lai paustu oficiālu frakcijas viedokli šajā jautājumā. Līdz ar to šonedēļ darbs plenārsēdēs ir beidzies.

Uz redzēšanos līdz nākamnedēļas otrdienai plkst. 10.00.

(Sēdes beigas)