Vēl arvien izglītības ceļa pagriezienā

25.augustā Latvijas Inteliģences apvienība un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā rīkoja inteliģences 37. konferenci "Vienota un kvalitatīva izglītības sistēma — sabiedrības integrācijas pamats".

Galvenā prasība, kas izskanēja vairāku runātāju teiktajā, ir izglītības koncepcijas izstrādes nepieciešamība. Pēdējo desmit gadu laikā Latvija aizvien noteiktāk tiecas iekļauties Eiropas izglītības iestāžu sistēmā. Tiek veidotas jaunas mācību un studiju programmas, mācību priekšmetu standarti, mainās nostādnes mācīšanas metodikā. Bet vēl joprojām trūkst valsts līmenī apstiprinātas izglītības koncepcijas.

Izglītības koncepcijai jābūt vienotai ar valsts izglītības politiku, tikai tā būs iespējams nodrošināt izglītības sistēmas ilgtspējīgu attīstību.

Cits aktuāls jautājums — kā vērtēt izglītības kvalitāti. Mēs paši esam ieinteresēti kāpināt izglītības kvalitāti savā valstī. Ir jāpanāk, lai zināšanu līmenis katram izglītojamajam būtu tāds, kas ļautu turpināt mācības jebkurā augstākas pakāpes izglītības iestādē un kas nodrošinātu konkurences apstākļos stabilu vietu darba tirgū.

Izglītības kvalitāti nosaka tas, ko un kā māca skolās. Kā mācīt — tā ir katra pedagoga kompetence, bet — ko mācīt — nosaka standarti, kuru izstrāde diemžēl notiek gausi. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs Juris Miķelsons rosināja noslēgt līgumus ar zinātniekiem, kuri standartus augstā līmenī sastādīs trīs mēnešu laikā. Viņš uzsvēra, ka, sakārtojot mācību programmas, būs iespējams saskaņot mācību grāmatu klāstu.

Diskusijā par izglītības reformu piedalījās izglītības ministrs Kārlis Greiškalns, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča un kādreizējie izglītības ministri — Juris Celmiņš, Jānis Gaigals un Māris Grīnblats. Diskusijas vadītājs žurnālists Dzintris Kolāts jautāja, kādēļ Aizsardzības ministrijas budžets kā tanks droši dodas pāri visām politiskajām barjerām uz Saeimu, kur noteikti tiks pieņemts, bet Izglītības ministrijas likumprojekti turp "brauc velosipēda vieglumā". Valsts aizsardzība un izglītība — tās abas ir valsts prioritātes. Kādēļ šādas atšķirības?

Juris Celmiņš uzskata, ka mūsu valdībām bieži trūkst nesavtīguma, veltot enerģiju un ieguldot līdzekļus izglītības reformās, kuru augļus varēs baudīt tikai pēc gadiem. Bet Astrīda Harbaceviča uzsvēra, ka izglītības nelaime ir starptautisku organizāciju ieinteresētības un spiediena trūkums. Jānis Gaigals piebilda, ka robežu sakārtotība, vides aizsardzība un valsts drošība interesē apkārtējās valstis, bet nevienu valsti neinteresē tas, cik izglītoti un konkurētspējīgi attiecībā pret citiem būsim mēs, latvieši.

Diskusijas gaitā tika pārrunāta arī "smadzeņu aizplūšanas" problēma un zinātnieku repatriācijas jautājums. Tika risināts jautājums par skolotāju tiesību aizsardzību. Jānis Gaigals uzsvēra, ka skolas iekšējā klimata veidošana ir ciešā saistībā ar skolotāju tālākizglītības iespējām. Skolotāju izglītojot, vairāk uzmanības būtu jāpievērš ar cilvēka psihi saistītiem jautājumiem, lai mūsdienu sociālo problēmu pārblīvētajā dzīves telpā pedagogs varētu labāk izprast bērnus, kolēģus, vecākus.

Savstarpējā sapratne ir sadarbības pamats. Bet sadarbība ir īstenais ceļš uz vienotu un kvalitatīvu izglītības sistēmu.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore