Frakciju viedokļi
Pēc 2005.gada
24. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā
A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):
Starp šīm plenārsēdēm ir noritējis
ļoti saspringts darbs. Attiecībā uz Zaļo un Zemnieku savienības
lauciņu tika mesti daudz lieli un dažādi akmeņi, par kuriem es
gribu nedaudz informēt. Galvenais ir tas, ka pirms pašvaldību
vēlēšanām masveidā notiek dažādas zaļās dabas pamatnes un vispār
zaļās zonas statusa mainīšana pret apbūves zonām. Ja no sākuma šo
masveida aleju izciršanu vēl izdodas apturēt, tad, kā viena
nelietība tiek apturēta, pretī ir trīs, sešas vai deviņas, kuru
rezultātā ne tikai Rīgā, Jūrmalā, Ezerkrastos, bet arī citās
pašvaldībās tās ir nevis sabiedrībai pieejamas, bet veidotas kā
apbūves gabali.
Šajā nedēļā bijis sevišķs satraukums, daudzi izbraukumi, tikšanās
un apspriedes ar speciālistiem saistībā ar Rīgas un Jūrmalas
plānu apbūvēt ne tikai mežus, Biķernieku mežu, ne tikai parkus,
tajā skaitā Mežaparku, bet arī uzcelt milzīgas daudzstāvu mājas
Ķīpsalā. Rezultātā pilsētas vides kvalitāte ir ļoti nopietni
apdraudēta. Tā ka, manuprāt, ir jādomā, vai nevajadzētu vispār
veidot likumu par galvaspilsētu, jo ar šo likumu par vēsturisko
centru vien nav pietiekami. Gan Bolderājas, gan Kundziņsalas, gan
citu Rīgas, tajā skaitā Biķernieku, Uzvaras parka vai citu vietu
apbūves ļoti pasliktina vietējo iedzīvotāju vides kvalitāti.
Līdzīgi ir arī Jūrmalā. Tā ka, saņemot ekspertu viedokļus,
juristu viedokļus un sabiedrības viedokļus, mēs varam veidot
kādas likuma izmaiņas, lai tiešām līdz šīm vēlēšanām netiktu
nodarīts neatgriezenisks ļaunums dabas pamatnes saglabāšanā.
V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcija):
Vecākās paaudzes atmiņā noteikti
ir palikuši padomju līdera Ņikitas Hruščova norādījumi sēt
kukurūzu aiz polārā loka. Tieši tādas pašas metodes tiek
lietotas, ieviešot tā saucamo izglītības reformu krievu skolās.
Aizvakar Latvijas Televīzijas 7.kanāls tiešajā ēterā translēja
raidījumu “Process”, kas bija veltīts izglītības reformai.
Aizstāvēt reformu tika deleģēts pats galvenais speciālists
izglītības jomā – bijušais ģeogrāfijas pasniedzējs, bet
patlaban Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis. Viņam oponēja
pedagoģijas doktors, bijušais mazākumtautību izglītības
departamenta vadītājs Jakovs Pliners. Abiem oponēja arī
televīzijas studijā pieaicinātie bērni, neskatoties uz to, ka
skolās viņiem iepriekš tika instruēts, ka reformu vajag slavēt.
Rezultātā 700 no uz studiju zvanījušajiem 800 skatītājiem
atzinās, ka reforma pilnībā ir izgāzusies. Tā nu tas ir! Neaug
pie mums kukurūza. Jāstāda kartupeļi.
Šodien Saeimas valdošais vairākums kārtējo reizi noraidīja
apvienības “PCTVL” deputātu priekšlikumu, proti, atzīt faktu, ka
Latvijā krievu skolas atrodas nevis Krievijas Izglītības
ministrijas pakļautībā, bet ir Latvijas izglītības sistēmas
sastāvdaļa; ka mācību programmas sastāda nevis Vladimirs
Žirinovskis ar padomniekiem, bet cienījamās Inas Druvietes
kundzes komanda. Diemžēl Saeimas pozīcijas deputātu gudrās
galvas, kuras, pieņemot likumus, gandrīz nekad nerēķinās ar
opozīcijas deputātu viedokli, nav nobriedušas līdz pašsaprotamā
fakta atzīšanai.
Kādi tad izglītības reformas rezultāti ir paredzami tuvākajā
nākotnē? Pirmkārt, krievu bērnu masu pieplūdums latviešu skolās.
Drīzumā starpbrīžos visi bērni sāks runāt krieviski, bet
skolotāji būs spiesti pielāgoties pašam vājākajam skolniekam,
kuram ir grūti apgūt mācību priekšmetus valodā, kas tam nav
dzimtā.
Daudzkārt palielināsies mazgadīgo noziedznieku skaits, kuri būs
izstumti no skolas, jo slikti runā latviski. Jau pavasarī atkal
ielās parādīsies protestējošo skolnieku masas, bet ārvalstīs
Latviju uztvers vienīgi kā valsti, kuras valdība karo ar
bērniem.
Mūsu apvienības “PCTVL” ideāls ir krievu vidusskolas absolvents,
kurš ieguvis pilnvērtīgu izglītību dzimtajā valodā, lieliski
pārvalda latviešu valodu un ir lojāls Latvijas valstij. Jo ātrāk
to sapratīs latviskais vairākums, jo labāk.
M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):
Joprojām uzmanības centrā ir
Latvijas un Krievijas attiecības, to vēsture, sevišķi tuvojoties
9.maija datumam. Šajā sakarā mūsu frakcija pievērš uzmanību tam,
ka skolās ir nonācis domrakstu piedāvājums skolniekiem par
1941.–1945.gada Lielo Tēvijas karu. Nepārprotami, piedāvātie
temati liecina, ka šeit runa ir par Krievijas, agrāk PSRS,
valdošo vēstures izpratni, ko nedrīkstētu pieļaut Latvijas
skolās – vienalga, vai tur runā latviski vai krieviski.
Jebkuri jautājumi beidzas tad, kad paskatāmies, kas šo dokumentu
izplata, proti, Krievijas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas
Krievu valodas un literatūras skolotāju apvienību un
asociāciju.
Vēl sliktāk ir tas, ka skolas šo dokumentu ir saņēmušas
elektroniskā veidā caur rajonu un pilsētu izglītības nodaļām.
Mūsu frakcija uzdeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei,
vai šādas aktivitātes atbilst Latvijas izglītības likumdošanai un
izglītības politikai, jo to kontrolēt ir pienākums ministrijas
pārziņā esošajai Izglītības valsts inspekcijai, un to, vai
ministrijas struktūrvienību un to padotībā esošo iestāžu
darbinieki arī nav iesaistīti šādas informācijas
izplatīšanā.
Mēs esam iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Jēkabsona
kungam un ceram tikties ar viņu. Tas ir par gadījumu Ogrē, kur
krieviski runājošu jauniešu grupa piekāvusi latviešu jaunieti,
izkliedzot pretlatviskus saukļus. Tajā pašā laikā policija
parādījusi apbrīnojamu bezdarbību vai nolaidību. Gribam zināt,
kādi ir šādas policijas bezdarbības cēloņi un ko ministrs ir
gatavs darīt, lai situāciju uzlabotu.
Jaunnedēļ mūsu frakcija tiksies arī ar ģenerālprokuroru Maizīti.
Uzskatām, ka prokurors ir pietiekami sekmīgi strādājis, lai
turpinātu darbu un to uzlabotu. Tomēr mūsu frakcijai ir konkrēti
jautājumi, sevišķi par attiecībām, kādā veidā prokuratūra
pārrauga šovinistiski noskaņotu organizāciju, tajā skaitā arī
nereģistrētu organizāciju darbību Latvijā. Lai aktivitātes pret
šīm organizācijām katrā gadījumā nebūtu mazākas, salīdzinot ar
reizēm pārāk lielo centību latviešu nacionālistisko organizāciju
uzraudzībā un to darbības izsekošanā.
Saeima šodien pārliecinoši noraidīja kreiso deputātu kārtējo
iesniegumu par grozījumu Pilsonības likumā, kas pavērtu ļoti
plašus vārtus gandrīz jebkādu skolu jebkurā valodā runājošajiem
beidzējiem iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā.
Protams, tā ir pilnīgi nepieņemama lieta.
Tika izdarītas izmaiņas Saeimas Prezidijā, un no turienes pazuda
vienīgais kreiso spēku pārstāvis. Šoreiz Saeimas labējais
vairākums balsoja “par”, bet pirms diviem gadiem, kad vajadzēja
apstiprināt amatā Bartaševiča kungu, tad “par” bija 93 balsis,
bet “pret” bija septiņas tēvzemiešu balsis.
Protams, viens no nozīmīgākajiem projektiem, kas tuvākajā laikā
Saeimā būs, ir ļoti nopietnais likums par privatizācijas procesu,
tajā skaitā arī par sertifikātu izmantošanas nobeigumu. Mūsu
frakcija tikās ar ekonomikas ministru, jo mēs īpaši sekosim līdzi
tam, kāds būs tālākais liktenis lielajam sertifikātu daudzumam.
Sabiedrību īpaši interesē, kāda ietekme uz šo likumu procesu ir
lielajiem sertifikātu turētājiem, kuri vārdos nekad netiek
nosaukti, bet vienmēr tiek minēti, kad kaut kas notiek
sabiedrībā; vai tomēr netiks atstāti pārāk lieli robi šajā
likumā, lai atlikušos daudzos uzņēmumus privatizētu tieši par
sertifikātiem, nevis par naudu. Valdība vairākkārt ir solījusi,
ka naudas ieņēmumi tomēr ir ļoti būtiski. Pašreiz no likuma tas
precīzi nav redzams, jo Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā pēc
šī likuma spēkā stāšanās būtu jāpieņem noteikumi, tātad saraksts
ar uzņēmumiem, kas privatizējami tikai par naudu. Tai pašā laikā
šis saraksts varētu būt arī ārkārtīgi īss, varbūt pat sastāvošs
tikai no viena uzņēmuma. Mūsu frakcijai tas nav vienaldzīgi, un
es domāju, ka diskusija otrajā lasījumā šeit, Saeimā, vēl būs
pietiekami nopietna.
A.Rugāte
(Tautas partijas frakcija):
Tautas partija šodienas sēdē
neatbalstīja grozījumu Pilsonības likumā, ko bija iesnieguši
“PCTVL” frakcijas deputāti Pliners, Buzajevs un Kabanovs. Šo
deputātu darbība Saeimā ir bijusi viltvārdīga, un tā turpina būt
tāda, kaut vai nepasakot to vai melojot klaji Latvijas
sabiedrībai, ka Latvijā tiek apspiestas krievu skolas, jo Latvijā
patiesībā krievu skolu arī nav. Latvijā ir mazākumtautību
izglītības programmas, kuras Latvijā realizē par valsts budžeta
līdzekļiem.
1998.gada Pilsonības likuma grozījumi, uz kuriem ir balstīti
iesniegtie, kurus mēs šodien neatbalstījām, ir kā pārmetums, ka
tikai 1998.gadā pēdējo reizi tika grozīts Pilsonības likums. Bet
tieši šie grozījumi 1998.gadā deva iespēju reģistrēt tos bērnus,
kas dzimuši pēc 1991.gada. Ja viņu vecāki to nedara, tas nozīmē,
ka viņi nav integrējušies, ka viņi paši nevēlas būt Latvijas
pilsoņi, negrib pretendēt uz pilsonības statusu un negrib dot šo
iespēju arī viņu bērniem. Taču “PCTVL” deputāti vēlas kādam kaut
ko dāvināt. Jautājums – par ko?
Mazām valstīm nevar būt liberālāki likumi nekā lielām valstīm, ja
runājam par pamatlikumiem. Un Pilsonības likums ir viens no
pamatlikumiem. Pamatlikums, tas ir nacionālas valsts aizstāvībai
pilsoņu pamata kopuma interesēs, kas šo valsti, šajā konkrētajā
gadījumā Latviju, dibināja, atjaunoja un nodrošina tās
pastāvēšanu. Likuma mīkstināšana nav ne demokrātijas pazīme, ne
cilvēktiesību izpratnes apliecināšana. Tā sauktā krievu skolas
štāba aktīvistu mērķis ir tikai un vienīgi nonākt pie varas, un
tur visi līdzekļi ir atļauti. Šim nolūkam viņi izmanto pat
bērnus, un nav ne mēra, ne kauna sajūtas. Izmanto bērnus! Šonedēļ
vai arī jaunnedēļ Strasbūrā tiks izskatīts deputātes Ždanokas
meliem piebāztais “falšais zaķis”, proti, sūdzība, kurā iekļauta
arī 30.janvārī Rīgā notikušā krievu skolu kongresa vēstule, kuru
parakstījis 331 skolēns. It kā. Taču šo skolēnu vārdi Latvijā
netiek publiskoti. Astoņpadsmitgadīgs varbūt ir ar saviem
uzskatiem. Neviens nedrīkst pretendēt uz šo uzskatu maiņu, kā
tikai vienīgi viņš pats. 16, 17 vai 15 gadus vecam tādu uzskatu
vēl nav, viņam arī nav šādu tiesību. Spekulācijas un
manipulācijas ar masām, kas pēc pāris gadiem būs vēlētāji un
balsos par parlamentu. Lūk, kādi ir šie mērķi!
Latvijā slikti dzīvot? Kaut kas nepatīk? Putins kaimiņu valstī
Krievijā ir pasludinājis īpašu demokrātiju Krievijā. Jebkuram ir
tiesības atgriezties un realizēties. Latvijā nevienu netur ar
varu un nevienu arī nepadzen no Latvijas.
Integrācija. Ja šie cilvēki, šie deputāti no “PCTVL”, ir
rūpējušies par integrāciju, tad diemžēl rezultātu nav.
Integrācija ir vispirms, tikai pēc tam ir pilsonības statuss. Un
vēl ko varu pateikt šajā sakarā? Ir tādas aizdomas, ka šiem
cilvēkiem adrenalīna vietā asinīs burbuļo tāds revolūcijas
eksporta atavisms kopš 1917.gada. Un pamatā tā visā Latvijā ir
tikai Rīgas problēma, bet sērga sāk izplatīties pa visu valsti.
Tautas partija nepieļaus nacionālo interešu apdraudējumu ne Rīgā,
ne jebkur citur Latvijā. Ja kādreiz grozīsim Pilsonības
likumu – šīs vai nākošās Saeimas laikā –, tad tikai tāpēc,
lai precizētu kritērijus un prasības tiem, kas vēlas
naturalizēties, lai novērstu līdz šim bijušos pārpratumus un
spekulācijas. Vispirms – integrācija, tikai tad pilsonības
statuss un pilsoņa tiesības.
D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):
Gribu īsumā pastāstīt par
frakcijas darbu šonedēļ un Saeimas plenārsēdē. Sākšu ar
likumprojektu, kuru mēs visnotaļ esam atbalstījuši un personīgi
arī es atbalstu, tas ir, “Grozījumi likumā “Par tabakas
izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.
Kā cilvēks, kas savā mūžā nekad nav pieskāries cigaretei, es
visnotaļ atbalstu smēķēšanas ierobežošanu un visus pasākumus, kas
saistīti ar jebkādu šī nevajadzīgā un neveselīgā ieraduma
popularizēšanu. Ļoti ceru, ka šī likuma realizāciju pirmām kārtām
aktīvi atbalstīs un ievēros paši likumdevēji. Vēl jo vairāk, ka
Saeimā ir ieguldīti līdzekļi un izveidota speciāla vieta, kur
smēķētāji var smēķēt un ir atļauts smēķēt, bet diemžēl līdz šai
dienai gan paši likumdevēji, gan žurnālisti, kas visnotaļ mīl
uzraudzīt likumdevēju kārtības ievērošanu, turpina to darīt
kafejnīcā, tādējādi pat būtiski ierobežojot nesmēķētāju
tiesības.
Otrs likumprojekts, kuram arī es gribētu vērst uzmanību, ir
likumprojekts “Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības
likums”. Es domāju, ka tas ir visnotaļ aktuāls un vajadzīgs
likums. Arī es kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs
iesniedzu vairākus priekšlikumus, kuri guva Saeimas atbalstu, jo
ir ļoti svarīgi, lai Latvijas sabiedrība, piedaloties kādā
pasākumā vai laižot uz turieni savus bērnus, varētu būt droša, ka
pasākums ir atbilstoši kontrolēts un pasākumu organizatori nes
pilnu atbildību par to. Mums ir svarīga cilvēka dzīvības, īpašuma
neaizskaramība, lai katrs cilvēks varētu būt drošs par savu bērnu
un tuvinieku dzīvību, veselību un pašcieņu.
Mūsu partija turpina savu darbu arī Bērnu un ģimenes lietu
ministrijas lauciņā. Ir sagatavoti grozījumi likumos, kas deleģēs
tiesības lēmumus par bērnu adopciju pieņemt bērnu un ģimenes
lietu ministram, jo šī ministrija ir izveidota tieši tāpēc, lai
nodarbotos ar šīm lietām un problēmām.
Gribu minēt arī būtiskas izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības
likumā, ko ir atbalstījusi atbildīgā apakškomisija. Tā grozījumi
paredz, ka bērnam ir aizliegts pārdot, dāvināt, izīrēt,
propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles,
laikrakstus un žurnālus, kuros ir propagandēta cietsirdīga
uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija. Bērnam nedrīkst būt
pieejami šāda veida materiāli, kas rada draudus bērna garīgajai
attīstībai. Bērni ir mūsu prioritāte. Latvijas Pirmā partija
apliecina savu pienākumu veicināt un aizsargāt ikviena bērna
tiesības.
Noslēgumā gribu pasvītrot, ka arī Saeimā ir jau jūtamas pavasara
noskaņas. Domāju, ka tieši tā var vērtēt to faktu, ka šodien
Saeimas Prezidijs ir iekarots no cilvēces labākās puses –
sieviešu vairākuma. Prezidijā šobrīd ir trīs deputātes, kas
pārstāv Latvijas sieviešu pusi, ar ko es viņas sirsnīgi sveicu un
ceru, ka viņu vairākums Saeimas Prezidijā veicinās saticīgu,
saskaņotu un draudzīgu vidi veiksmīgai likumdošanas darbībai.
Liekas, ka tas ir zināms brīdinājums arī valdībai par to, ka
nākamais objekts, kuru varētu iekarot sievietes, droši vien ir šī
varas institūcija.
Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):
Šodien centīšos partijas “Jaunais
laiks” vārdā vai frakcijas vārdā izklāstīt to, kas šobrīd mūsu
izpratnē bija visaktuālākais.
Tātad bija vesela virkne likumdošanas aktu, par ko jau iepriekš
kolēģi ir runājuši. Iespējams, ka arī tiešraidē no Saeimas nama
esat dzirdējuši, bet īpašu uzmanību gribētu pievērst tieši tā
saucamajam jumta likumam par privatizācijas pabeigšanu. Un varbūt
pavisam nedaudz izklāstīt to būtību, lai jautājums kļūtu pēc
iespējas skaidrāks.
Šobrīd valstī var uzskatīt, ka privatizācijas process faktiski ir
pietuvojies beigām. Faktiski ir finiša taisne. Par to liecina
sekojoši skaitļi – vairāk nekā 90% privatizācijas
sertifikātu šodien jau iztērēti privatizācijas procesā. Trīs
ceturtdaļas iekšzemes kopprodukta veidojas privātajā sektorā,
gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir sekmīgi piedalījies
privatizācijā, iegūstot sev īpašumā dzīvokļus, zemi vai varbūt
valsts kapitālsabiedrību daļas.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumu. Šis likums kalpos kā ceļvedis privatizācijas
procesa un sertifikātu izmantošanas pabeigšanai. Šajā likumā ir
paredzēts kā pēdējo privatizācijas pieteikuma iesniegšanas
termiņu noteikt 2005.gada 30.decembri gadījumiem, kad
privatizācija notiek par sertifikātiem. Tas nozīmē: ja likums
Saeimā tiks pieņemts martā, visiem sertifikātu īpašniekiem vēl
būs deviņi mēneši laika iesniegt pieteikumus par privatizāciju,
lai varētu izmantot viņu rīcībā esošos sertifikātus.
Privatizācijas pabeigšanas likumā nav paredzēta privatizācijas
sertifikātu kompensācija pret naudu vai kompensācijas
sertifikātiem, jo tas īpašuma apjoms, ko valsts un pašvaldības
var piedāvāt privatizācijai, ir pietiekams, lai sertifikātu
daudzums, kas šobrīd ir iedzīvotāju rīcībā, varētu tikt
izlietots. Piebildīšu, ka valsts arī nekad nav solījusi
sertifikātus kompensēt naudā vai kā tamlīdzīgi, bet pilnā apjomā
atlīdzinot sertifikātu vērtību.
Tātad likumā vēl papildus, kas ir ļoti svarīga norma, tiek
noteikti tie valsts uzņēmumi, kuri nekad netiks privatizēti,
proti, “Latvenergo”, “Latvijas pasts”, starptautiskā lidosta
“Rīga”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gaisa satiksme”,
“Latvijas Valsts meži”, kā arī trīs mēnešu laikā tiks izstrādāts
saraksts par tiem uzņēmumiem, kuri varētu tikt privatizēti, bet
tikai un vienīgi par naudu. Protams, šis jautājums ir sensitīvs.
Mums priekšā te vēl ir daudz darāmā. Bet, apzinoties šī jautājuma
smagumu un nopietnību, mēs esam iedevuši pietiekami garu
priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī nākamo plenārsēdi, kurā
skatīs šo likumu, noteikuši pietiekami tālu, lai mēs varētu
pietiekami kvalitatīvi un pietiekami izsvērti apspriest un
pieņemt lēmumu tieši šajā jautājumā, kā arī citos
jautājumos.
Tātad par privatizācijas sertifikātiem turpmāk varēs privatizēt
arī dzīvokļus, nekustamo īpašumu un nomā un lietošanā esošo zemi.
Gribētu piezīmēt tikai to, ka liels daudzums zemes, kas šobrīd
atrodas lietošanā, tas ir, apmēram 700 000 hektāru, un
dzīvokļi – apmēram pieci miljoni kvadrātmetru –
joprojām nav privatizēti. Un te nu es gribētu pievērst katra
uzmanību, kā rīcībā šobrīd šāda zeme vai dzīvokļi ir: lēmums ir
jāpieņem līdz šī gada beigām. Jums ir brīvas tiesības, brīva
griba izmantot savas tiesības pieteikties uz privatizāciju un
privatizācijas procesu pabeigt.
Likums, kas varbūt arī šajā gadījumā ir svarīgi, paredz noņemt
birokrātiskos šķēršļus privatizācijas procesā, būtiski
atvieglojot privatizāciju tām personām, kam īpašums atrodas uz
zemes. Te nebūs vairs jāiet garais process caur Ministru
kabinetu, bet to varēs darīt pašvaldība vai Privatizācijas
aģentūra gadījumā, kad šī zeme pieder valstij. Tātad šis process
tiek atvieglots.
V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):
Šodien man gribētos paust savu
viedokli par dažiem jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības
kompetenci.
Tuvojoties Rīgas domes pilnvaru termiņa beigām, aktīvākas kļūst
domes komitejas. Tās uzsāk dažādus vērienīgus projektus, par
kuriem pašreizējiem deputātiem nebūs jāatbild. Tautas saskaņas
partijas deputāti, tai skaitā Jānis Jurkāns, jau vairākkārt ir
kritizējuši Rīgas domes centienus pēdējās dienās pirms pašvaldību
vēlēšanām pieņemt tā saucamo Rīgas attīstības plānu
2006.–2018.gadam. Gan izstrādnes finansiālā puse, gan pati Rīgas
attīstības koncepcija satur virkni problēmu un pretrunu. Nevienam
nevajadzīgu balsojumu par it kā paveikto darbu, bez šaubām,
neakceptēs jaunais domes sastāvs.
Vēl lielākas bažas rīdziniekiem rada domes centieni noslēgt
ilgtermiņa līgumu uz 15 gadiem ar pašvaldības transporta
uzņēmumu, kas nepārprotami paredz iespēju paaugstināt braukšanas
maksu sabiedriskajā transportā. Satiksmes un transporta lietu
komitejas vadība grasās līgumu parakstīt jau tuvākajās dienās.
Daži domes deputāti cenšas pārliecināt iedzīvotājus, ka
sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas tomēr netikšot
paaugstinātas, citādi pasažieri sākšot izmantot tikai maršruta
taksometrus. Vai tieši tas nav Satiksmes un transporta lietu
komitejas vadītāja Pilsuma mērķis – atklāti lobēt maršruta
taksometru un taksometru īpašnieku intereses? Izplūstot
daiļrunībā par brīvā tirgus likumiem un apkalpošanas kvalitāti,
viņš un viņa vadītā komiteja ir veiksmīgi panākusi tarifu griestu
atcelšanu maršruta taksometriem un taksometriem. Vai tas ir
princips – pēc manis kaut vai ūdensplūdi, vai arī kādas
citas intereses – ar to būs jātiek skaidrībā jau jaunajam
domes sastāvam, kuru ievēlēs 12.martā.
Tautas saskaņas partija uzskata, ka nav pieļaujama šāda
ilgtermiņa līguma noslēgšana īsi pirms domes pilnvaru termiņa
beigām, jo tas radīs iespēju paaugstināt sabiedriskā transporta
tarifus. Arī Pilsuma vadītās komitejas lēmums atcelt maksas
ierobežojumus pilsētas taksometru transportam ir
nepieļaujams.
Tautas saskaņas partija uzsver, ka ūdens, apkures, kanalizācijas,
atkritumu pārstrādes un sabiedriskā transporta tarifiem jāpaliek
nemainīgiem arī turpmākajos četros gados kā Rīgā, tā arī Liepājā,
Ventspilī, Daugavpilī un visās Latvijas pilsētās.
I.Solovjovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):
Jūs jau dzirdējāt par tiem
likumprojektiem, kas izskatīti šodien. Arī es gribu pievērst
uzmanību Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumprojektam. Mūsu frakcijas viedoklis – ļoti žēl, ka šis
likumprojekts tiek izskatīts tikai tagad, šodien. Man liekas, ka
šo likumprojektu vajadzēja izskatīt jau sen – 6. vai
7.Saeimā.
Ļoti žēl, ka starp tām akciju sabiedrībām, ko dzirdējāt no
Dzintara Zaķa runas, nav kuģniecības. Un ļoti daudzas no tām, kas
ir jau privatizētas. Mums liekas, ka ļoti daudz rūpnīcām, kas ir,
kas notiek un kas bija šajā privatizācijā, jūs ļoti labi zināt.
Tiešām žēl, ka daudzas no tām nepaliks sarakstā.
Otrkārt, trešajā lasījumā šodien ir pieņemti grozījumi par valsts
un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Manuprāt, pieņemtais
likums beidzot paredz kārtību, kādā valstij piederošais
neizīrētais dzīvoklis nododams pašvaldībām dzīvokļu jautājumu
risināšanai.
Vēl es kā Ārlietu komisijas loceklis gribu vērst uzmanību uz
šodien otrajā – galīgajā – lasījumā pieņemto konvenciju
par Eiropas patenta piešķiršanu. Tiesību akts nosaka Latvijas
pievienošanos konvencijai par Eiropas patenta piešķiršanu, kā es
jau pateicu. Konvencija nodrošina vienotu patenta piešķiršanas
procedūru patenta pieteicēja izraudzītajās valstīs Eiropā. Pēc
patenta piešķiršanas tie katrā izraudzītajā valstī pastāv
neatkarīgi, paralēli ar attiecīgās valsts nacionālajiem
patentiem. Es gribu vērst uzmanību – tieši paralēli ar
attiecīgās valsts nacionālajiem patentiem. Diemžēl palielināsies
pieteikuma maksa Latvijas pieteicējiem, jo līdz šim Latvijas
pieteicējiem – fiziskām personām – bija atlaide,
maksājot par patentu meklējumu un ekspertīzi Eiropas Patentu
iestādē aptuveni 75%. Tas ir viss, ko es gribēju pastāstīt.
Saeimas preses dienests