Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns:

Izglītība ir un būs Latvijas valsts prioritāte

Runa Latvijas inteliģences 37. konferencē Rīgā 2000.gada 25.augustā

Inteliģence trešās atmodas laikā ļāva mums izvairīties no varmācības un lieliem upuriem. Izglītoti, patstāvīgi domājoši cilvēki veido mūsu valsts nākotni. Latvijā tauta vienmēr ir tiekusies pēc izglītības, ģimenēs vecāki aizvien mudinājuši jauno paaudzi — mācieties, ejiet studēt. Pēdējos gados studentu skaits Latvijas augstskolās pieaudzis 2,5 reizes un studējošo īpatsvars mūsu valstī sasniedz 3,4% no iedzīvotāju skaita. Šis rādītājs mūsu valsti ierindo starp Eiropas attīstītākajām valstīm. Latvijas jaunā paaudze par vienu no galvenajām vērtībām savā dzīvē izvirza izglītību.

Mūsu valdība ir deklarējusi, ka izglītība ir un būs Latvijas valsts prioritāte. Pirmo reizi valstij piešķirto starptautisko Pasaules bankas kredītu 30 miljonu latu apmērā valdība novirzījusi tieši izglītības materiālās bāzes nostiprināšanai — Latvijas skolu renovācijai un siltināšanai.

Šajā mēnesī notikuši divi nozīmīgi pasākumi — gadskārtējais Latvijas Izglītības vadītāju forums un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekspertu ziņojuma "Valsts izglītības politikas analīze Latvijā" prezentācija. Eksperti ir veikuši rūpīgu analīzi, darba gaitā ņemot vērā gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan citu Latvijas izglītībā iesaistīto institūciju ieteikumus. Ziņojumā izteiktie atzinumi ir objektīvi un vērtīgi. Šī analīze sagatavota īstajā laikā — kad mēs izglītības nozarē veicam nopietnas reformas, un tā apstiprina mūsu izvēlētā ceļa pareizību. Daudzas no dokumentā nosauktajām problēmām mēs esam apzinājuši, un sniegtās rekomendācijas akceptē jau uzsākto rīcību šo problēmu risināšanā. Starptautisko ekspertu ziņojumā ietvertie secinājumi par Latvijas izglītības sistēmu sasaucas ar Izglītības vadītāju forumā pieņemtajā rezolūcijā izvirzītajiem neatliekamajiem uzdevumiem attiecībā uz izglītības kvalitāti. Šeit ir runa par tādām problēmām kā saskaņotības trūkums starp dažādiem izglītības līmeņiem, kā sadrumstaloti un savstarpēji nekoordinēti priekšstati par izglītības programmu un standartiem.

Runājot par izglītības kvalitātes celšanu, tiek uzsvērts, ka jānodrošina pedagogu darba samaksas pieaugums atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam. Kādēļ pedagogu algu paaugstināšana ir tik svarīga? Pedagogu darba samaksa nav tikai katra atsevišķā skolotāja sociālā problēma un labklājības rādītājs. Tas attiecas uz izglītības kvalitāti kopumā. Zemās algas bija par iemeslu tam, ka kritās pedagoga profesijas prestižs, ka 1999. gadā tikai puse no pedagoģisko augstskolu absolventiem uzsāka darbu skolā. Izglītības iestādēs trūkst skolotāju vīriešu, un tas traucē pilnvērtīgu skolēnu personības attīstību. 19 procentiem pedagogu, kuri strādā skolā, nav atbilstošas izglītības. Turpinot darba samaksas paaugstināšanu, pieaugs arī izglītības kvalitāte, daudz sekmīgāk un ātrāk atrisināsim satura reformu.

Šobrīd valdība ir akceptējusi pedagogu darba samaksas grafiku, kas paredz algu paaugstināšanu līdz 2003.gadam. Šā gada martā skolotāji atbilstoši izstrādātajam grafikam saņēma algu pielikumu 10 līdz 15 latu apmērā. Tas bija lielākais algu paaugstinājums pedagogiem pēdējo desmit gadu laikā. Pirms divām nedēļām valdība apstiprināja nākamo soli — skolotāju darba samaksas paaugstināšanu par 10 latiem no šā gada septembra.

Skolotāja darbs ir tāds, ko mēs varētu apzīmēt ar vārdu — misija. Tas ir radošs darbs, iedvesmas un dvēseles darbs, kura procesā skolotājs jaunajai paaudzei māca ne tikai savu teorētisko mācību priekšmetu, bet vienlaikus ir iekšējās kultūras un ētikas paraugs, garīgi spēcīga personība, kas dod tālāk savu dzīvesgudrību.

Protams, skolotājam ir jāsaņem pietiekami. Gluži tāpat kā jebkuram speciālistam mūsdienu sabiedrībā. Taču nav normāli, ja skolotājai ar savu algu jāuztur arī visi pārējie darba spējīgie ģimenes locekļi — vīrs bezdarbnieks, pieaugušie bērni un varbūt vēl brālis vai māsa, kuriem arī nav darba. Diemžēl šādi piemēri jo bieži sastopami Latvijas pagastos un pilsētās. Ir jādara viss, lai situāciju mainītu, lai sakārtotu vidi pašvaldībās, kur skolotājs dzīvo un strādā. Ir jārada darba vietas, jāattīsta infrastruktūra katrā pagastā, katrā pilsētā, katrā lauku teritorijā, jārada iespēja cilvēkiem pilnveidot sevi. Mums jātiek pāri tai bezcerībai un depresijai, kas daudzviet valda mūsu valstī. Tādēļ viens no būtiskākajiem uzdevumiem man šķiet izglītības pārvaldes reformu pasākumu realizācija administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Izglītības nozare neeksistē atrauti no pārējām sfērām, no kopējās valsts attīstības programmas. Lai celtu tautas labklājības līmeni, ir mērķtiecīgi jāstrādā visās nozarēs, aktīvi iesaistot visas valsts pārvaldes un pašvaldības struktūras.

Latvijas pašvaldību vadītāji izprot izglītības nozīmi, savā darbībā izvirzot šo nozari kā prioritāti. Pozitīvi novērtēju Rīgas domes lēmumu uz 1.septembri piešķirt vienreizēju pabalstu katram Rīgas skolotājam 50 latu apmērā. Tāpat pozitīvi vērtēju citu Latvijas pašvaldību rīcību, piešķirot līdzekļus skolu uzturēšanai un remontiem.

Šajā vasarā esmu apmeklējis daudzus Latvijas pagastus un pilsētas, apskatījis rajonu skolas, izvērtējis, kā notiek sagatavošanās darbi jaunajam mācību gadam gan ar valdības piesaistītajiem, gan ar vietējo pašvaldību līdzekļiem.

Citu valstu pieredze liecina, ka būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā var panākt desmit vai pat vairāk gadu laikā. Latvijas neatkarības deviņu gadu laikā ir uzsāktas daudzas reformas, kuru ieviešana turpinās.

Brīvā tirgus sabiedrība izvirza jaunus uzdevumus. Izglītības sistēmai jābūt praktiski orientētai un gatavai uztvert pārmaiņas. Ir nepieciešama izglītības kvalitātes paaugstināšana, veicot izglītības satura reformu, un tas attiecas uz visiem izglītības veidiem. Jāveic vispārējās izglītības valsts standartu izstrāde. Mācību saturs jāatslogo no faktu, gadskaitļu, ciparu un definīciju gūzmas. Jāliek uzsvars nevis uz informācijas iekalšanu, bet gan uz zināšanu praktiskās lietošanas un domāšanas prasmju attīstību. Tādēļ viens no Izglītības un zinātnes ministrijas svarīgākajiem uzdevumiem ir izglītības satura reformas izstrādāšana un realizācija tuvākajos divos gados.

Lai uzlabotu izglītības satura kvalitāti, izveidotu daudzveidīgas izglītības programmas un jaunus standartus atbilstoši mūsdienu prasībām, jāpanāk nepārtraukta un elastīga skolotāju profesionālās meistarības pilnveide. Pedagogu izglītošana mūsu valstī ir aizsākta. Šogad ir apstiprināts no valsts budžeta finansējamo programmu saraksts. Tie ir dažādi kursi, kas paredzēti gan izglītības iestāžu vadītājiem, gan viņu vietniekiem, gan dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, to skaitā mazākumtautību, apvienoto klašu un speciālo skolu skolotājiem. Tāpat Latvijas pilsētās un pagastos tiek organizēti pasākumi pedagogu tālākizglītības ietvaros gan ar pašvaldību, gan ārvalstu arodorganizāciju atbalstu. Tas viss ir ļoti labi, tomēr šie pasākumi notiek visai stihiski un valsts mērogā nekoordinēti. Līdz ar to informācija par tiem nav pieejama plašam interesentu lokam. Pedagogu tālākizglītība ir jāveic centralizēti un saskaņoti.

Ir apstiprināta pedagogu tālākizglītības attīstības koncepcija. Viens no galvenajiem nosacījumiem programmas veiksmīgai īstenošanai ir dažāda līmeņa struktūru darbības koordinācija. Tas nozīmē, ka procesā jāiesaistās skolu valdēm, reģionālajiem centriem, augstskolām, izglītības vadītāju asociācijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un, protams, pašiem skolotājiem.

Tikpat nozīmīga ir izglītības darbinieku profesionālo studiju programmas saturiskā atbilstība jaunajiem izglītības standartiem. Ir svarīgi, lai pedagogu tālākā izglītošanās un prasmju pilnveidošana notiktu saskaņoti ar skolu mācību priekšmetu satura attīstību. Lai nebūtu tā, ka skolotājs apmeklē valsts apmaksātus seminārus, gūst personības bagātināšanai vērtīgas zināšanas, kuras diemžēl nevar izmantot savā tiešajā darbā.

Izglītības satura izvērtēšana un saskaņošana atbilstoši mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļiem notiek gan profesionālajā jeb arodizglītībā, gan augstākajā izglītībā. Mūsu jauniešiem ir jāsniedz tādas zināšanas, lai, beidzot mācību iestādi, viņi būtu konkurētspējīgi un varētu sameklēt darbu atbilstoši savai specialitātei un izglītības līmenim. Mūsu uzdevums ir sagatavot tādus speciālistus, kādi šajā brīdī ir nepieciešami mūsu valstij.

Latvijas tautsaimniecība pārorientējas uz informācijietilpīgām nozarēm, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību. Ir svarīgi, lai Latvijas izglītības sistēma spētu veidot tām pamatu.

Mēs esam uzaicināti kā kandidātvalsts uz Eiropas Savienību, kurā noteicošais ir princips — pakalpojumu un personu brīva kustība. Atvērtas sabiedrības apstākļos Latvijas tautsaimniecībā jau iekļaujas ārvalstu tehnoloģijas un speciālisti.

Valsts attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi sabiedrība spēs iegūt, apstrādāt un pārvaldīt informāciju. Izvirzot informatīvās kvalifikācijas ieguvi kā vienu no izglītības prioritātēm, mums jārūpējas par to, lai augstskolu absolventi būtu konkurētspējīgi informācijietilpīgās nozarēs darba tirgū. Profesionalitāte informācijas sabiedrībā nozīmē spēju pastāvīgi pilnveidoties, ievērot mainīgā tirgus prasības, un tam ir jāsagatavo augstskolu absolventi.

Arī zinātnes attīstības un valstij nozīmīgu pētījumu veikšanā ir jāizvirza tās prioritātes, kuras noteiktā laikā dos reālu ieguldījumu valsts mērogā. Latvijas zinātnieki ir konkurētspējīgi. To apliecina fakts, ka mūsu Cietvielu fizikas institūts šogad ir atzīts par Eiropas Savienības ekselences centru. Ir jāveido saskaņota politika zinātnieku iesaistīšanai ražošanā atbilstoši brīvā tirgus prasībām.

Nobeigumā gribu uzsvērt satraucošu problēmu, kas skar mūsu bērnus. Runa ir par narkotiku izplatību. 23. augustā notika Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotais seminārs, kurā piedalījās izglītības pārvalžu dalībnieki, skolu inspektori un skolotāju arodbiedrības pārstāvji. Mēs bijām uzaicinājuši uzstāties arī Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Valdi Pumpuru, un viņa sniegtā statistika ir dramatiska: ir pieaudzis no narkotikām atkarīgo jauniešu skaits, divkāršojies no narkotiku pārdozēšanas mirušo skaits. Visjaunākais no narkotikām atkarīgais slimnieks ir tikai divpadsmit gadu vecs. 14,3 procenti no visiem narkotiku lietotājiem valstī ir skolēni. Tā kā narkotikas galvenokārt tiek lietotas, ievadot tās vēnā, tiek veicināta HIV vīrusa izplatība jauniešu vidū. Narkotiku lietošana savukārt rada noziedzību. 18,3 procentus no noziegumiem valstī izdara skolas vecuma jaunieši.

Kas veicina narkotiku izplatību? Bieži vien publiski tiek attaisnotas tā saucamās vieglās narkotikas. Tiek radīts iespaids, ka "pamēģināšana vien" neko ļaunu nenodarīs. Skolās nepietiekami tiek izskaidrotas narkotiku iedarbības postošās sekas. Daudzi skolu vadītāji neinformē par patieso situāciju skolā, slēpj problēmas ar skolēniem narkomāniem. Skolēnu vidū populārs ir "brīvs dzīvesveids" — biežas izklaides, lietojot alkoholu un smēķējot, pulcējoties vietās, kur valda bezmērķīga un vieglprātīga attieksme pret darbu, pret mācībām, pret dzīvi kopumā. Šādas vides sastāvdaļa nereti ir arī apreibināšanās ar narkotikām.

Ja jaunieši kļūst par alkoholiķiem un narkomāniem, mirst no narkotiku pārdozēšanas, mūsu pūles izglītības nozarē galu galā var kļūt bezjēdzīgas. Skolotāji nedrīkst klusēt par narkotiku lietošanas gadījumiem savās skolās tādēļ vien, lai neciestu skolas prestižs. Bērnu vecāki, audzinātāji, skolotāji un jaunatnes pasākumu organizatori ir atbildīgi par to, kas notiek dažādos pasākumos, nometnēs, vietās, kur pulcējas un tiek pulcināti jaunieši. Nedrīkst "pievērt acis" un attaisnoties, ka par mazgadīgo noziedzību un narkotiku izplatību skolēnu vidū atbildība jāuzņemas vienīgi policijai. Narkotiku problēma jārisina daudz stingrāk un nopietnāk, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, pašvaldību institūcijām, skolām un vecākiem.

Reforma — tas nozīmē mainība. Arī mums pašiem ir jābūt gataviem mainīties. Šis laiks prasa aktīvu pozīciju un atbildīgu attieksmi pret darbu, pret sabiedrību, pret dzīvi kopumā. Mūs sagaida smags ilgtermiņa darbs. Esmu to uzņēmies pats, taču atdevi un atbildīgu attieksmi pret darbu sagaidu no visiem. Saskaņots, atbildīgs, sistemātisks un mērķtiecīgs darbs visos līmeņos — tas ir ceļš uz vienotu un kvalitatīvu izglītības sistēmu.