Ātrs, efektīvs un procesuāli ekonomisks kriminālprocess

Mihails Pietkevičs, Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar KPL priekšsēdētājs, intervijā “Latvijas Vēstnesim” Kaut gan dažkārt izskanējuši pārmetumi, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) izstrādāšana tiek nepamatoti kavēta, Saeima to, iespējams, pieņems jau tuvākā mēneša laikā. Pašlaik ilgi gaidītais likums tiek gatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

Mihails Pietkevičs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Prognozē drīzu likuma pieņemšanu

– Ciktāl ir pavirzīts jaunais Kriminālprocesa likums (KPL)?

– Juridiskās komisijas apakškomisija darbu ar jauno KPL ir beigusi jau februāra sākumā. Drīz likumu skatīs Saeimas Juridiskā komisija. Tas, visticamāk, notiks ātri – dažās sēdēs. Nozīmīgiem deputātu iebildumiem vairs nevajadzētu būt, jo visu frakciju deputāti savus priekšlikumus jau izteikuši, piedaloties KPL izstrādāšanā. Martā Juridiskā komisija likumu nodos Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā. Turpmākais atkarīgs no tā, kad Saeimas Prezidijs izlems iekļaut šo likumu skatīšanai Saeimas sēdē, bet es domāju, ka nekādas kavēšanās nebūs – iespējams, vēl martā notiks KPL trešais lasījums. Jāņem vērā, ka likumprojekta skatīšana aizņēmusi ilgu laiku, jo tas ir ļoti apjomīgs.

– Kad paredzēta KPL spēkā stāšanās?

– Apakškomisija un Juridiskā komisija ir izsūtījušas vēstules visām ieinteresētajām pusēm, t.i., tiesai, prokuratūrai, policijai, advokātiem un visiem, kas ar šo likumu strādās, lūdzot izteikt savu viedokli par to, kad KPL varētu stāties spēkā. Pārsvarā izskanējuši ieteikumi, ka būtu vēlams, lai likums stātos spēkā sešus mēnešus pēc pieņemšanas Saeimā. Tas nepieciešams, lai likumu varētu iespiest un tas laikus nonāktu līdz lietotājam. Ar ASV ekspertu palīdzību tiek gatavota rokasgrāmata lietotājiem. Arī tā jāpabeidz līdz likuma spēkā stāšanās brīdim, lai KPL piemērotāji varētu ar to iepazīties. Vajadzīgs arī laiks mācību kursiem. Bez tam Tieslietu ministrijai jāpieņem darbā un jāapmāca izmeklēšanas tiesneši. Tātad likums varētu stāties spēkā šā gada 1.septembrī vai 1.oktobrī.

Jālīdzsvaro iesaistīto pušu intereses

– Vai likuma izstrādes gaitā bijis daudz grozījumu?

– Jā, šobrīd likumprojekts ievērojami atšķiras no tā dokumenta, kādu saņēmām no darba grupas un ministrijas pirmajam lasījumam. Ļoti daudz priekšlikumu tika iesniegts gan uz otro, gan uz trešo lasījumu. Manuprāt, izstrādājot projektu otrajam lasījumam, netika ņemti vērā daudzi ekspertu un speciālistu viedokļi, tāpēc tagad, likuma trešajam lasījumam, saņemti aptuveni 1330 priekšlikumi no dažādām ieinteresētajām pusēm – Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Zvērinātu advokātu padomes, Tieslietu ministrijas un citām ministrijām, Saeimas komisijām un deputātiem.

– Vai ir kādas īpaši strīdīgas jomas, kurās saņemti dažādi atšķirīgi grozījumu priekšlikumi?

– Šobrīd spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss ir pieņemts 1961.gadā un balstīts padomju tiesību sistēmā. Jaunais KPL ir nozīmīgs pavērsiens kriminālprocesā, ar to tiks ieviesti dažādi jauni institūti. Nav tādas sevišķi strīdīgas jomas. Bet, lasot šo projektu, katrs domā, kā un vai jaunās normas spēs darboties konkrētajā sfērā. Katram ir savs redzējums par to, kādai jābūt ar konkrētās institūcijas darbu saistītajai sadaļai, lai likums veiksmīgi darbotos. Savas intereses ir arī advokatūrai un Valsts cilvēktiesību birojam. Katra organizācija vai iestāde, redzot tos trūkumus, kas būtu jānovērš, lai likums spētu darboties, iesniedz aizvien jaunus grozījumu priekšlikumus.

– Vai likumā iekļautas arī kādas Eiropas Savienības (ES) vai citas starptautiskās rekomendācijas?

– Jā, likumā iestrādātas visas ES direktīvas un rekomendācijas, kuras Latvijai būtu jāpārņem, – par Eiropas aresta orderi, izdošanu starptautiskā mērogā, pārrobežu sadarbību un kriminālprocesa nodošanu un pārņemšanu Eiropas un starptautiskā līmenī.

Jauni kriminālprocesuālo tiesību institūti

– Kādas, jūsuprāt, ir nozīmīgākās izmaiņas kriminālprocesā, ko nesīs šis likums?

– Nozīmīgākās izmaiņas ir tās, ka Latvijā būs spēkā jauns un moderns Kriminālprocesa likums. Šajā likumā ir mēģināts apvienot labāko no romāņu–ģermāņu tiesību sistēmas un anglosakšu tiesību sistēmas kriminālprocesiem. Anglosakšu tiesību sistēmai raksturīgo kriminālprocesa elementu iestrādāšanas KPL un ieviešanas gaitā nozīmīgs ir bijis ASV ekspertu atbalsts, rīkojot seminārus un izdodot rokasgrāmatas.

– Kādi kriminālprocesa elementi no anglosakšu tiesību sistēmas tika iekļauti KPL?

– Tās vairāk ir dažādas juridiskas nianses. Piemēram, anglosakšu tiesību sistēmā nenotiek pirmstiesas izmeklēšana, kuru veic policija un prokuratūra tādā veidā, kā tā Latvijā ir pastāvējusi līdz šim. Anglosakšu tiesību sistēmā policija savāc sākotnējos pierādījumus un prokuratūra jeb valsts advokāti tiesā pārstāv apsūdzību. Tātad pastāv apsūdzības puse un aizstāvības puse un tiesā norit sacīkste starp šīm pusēm.
KPL ir mēģināts nostiprināt sacīkstes principu un sabalansēt iesaistīto pušu intereses. Tāpat tiks vairāk aizsargātas cietušā intereses, risināti jautājumi, kas saistīti ar materiālajiem un morālajiem kaitējumiem.
Liela novitāte ir arī izmeklēšanas tiesneši. Tādi bija Latvijā arī pirms Otrā pasaules kara. Izmeklēšanas tiesneši risinās jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām – sankciju došanu, kratīšanu – un citiem jautājumiem, kas aizskar indivīda pamattiesības. Šos jautājumus vairs nerisinās policijā vai prokuratūrā, ne arī tiesā parastajā kārtībā, bet pie izmeklēšanas tiesnešiem. Izmeklēšanas tiesneši varēs dot atļauju vai arī liegt veikt konkrētās darbības.
Ir saīsināts laiks, kas dots policijai pirmējo lietu risināšanai. Šobrīd šis laiks ir 72 stundas, bet KPL tas saīsināts līdz 48 stundām. Tas nozīmē, ka policijai būs jāstrādā ātrāk un precīzāk. Tātad vēlākais pēc divām diennaktīm cilvēks tiks vai nu atbrīvots, vai arī viņam tiks piešķirts procesuālais statuss un aizstāvis. Ir arī paplašināts to gadījumu skaits, kad nepieciešama profesionāla aizstāvība. Tas tiek darīts cilvēktiesību interešu aizsardzības vārdā.

– Kādi cilvēktiesību principi ir nostiprināti jaunajā KPL?

– Nostiprināti ir visi tie cilvēktiesību principi, kuri jau tagad ir Kriminālprocesa kodeksā, kā arī tie, kas šobrīd ir nostiprināti citos tiesību aktos un tiek piemēroti kriminālprocesā. Nostiprināti būs, piemēram, tādi principi kā nevainīguma prezumpcija, īpašuma un personas neaizskaramība, spīdzināšanas aizliegums u.c. Iekļaujot šos principus KPL, tie būs pārskatāmāki un būs vienkāršāk uz tiem atsaukties. Tā būs papildu garantija tam, lai šie principi tiktu piemēroti un darbotos.
Viena no cilvēktiesību principu ievērošanas garantijām ir izmeklēšanas tiesneša institūts. Kā jau minēju, tie būs īpaši tiesneši, kas nodarbosies tieši ar cilvēktiesību jautājumu risināšanu un cilvēktiesību aizsardzību.

Alternatīvi drošības līdzekļi un sodi

– Vai jaunais KPL, risinot iepriekš sasāpējušo jautājumu par apsūdzēto ilgstošu turēšanu apcietinājumā, pirms lieta vispār nonāk līdz tiesai, piedāvās kādu alternatīvu drošības līdzekļu piemērošanu vai kādā citā veidā paātrinās lietu izskatīšanu?

– Jaunais KPL ir vērsts uz to, lai apcietinājums kā drošības līdzeklis tiktu piemērots tikai gadījumos, kad nav nekādu citu iespēju. Tāpat domāts par to, lai persona pirmstiesas apcietinājumā atrastos pēc iespējas īsāku laiku un lai lieta pēc iespējas ātrāk nonāktu tiesā. Lietas izskatīšanas ātrumu KPL nevar garantēt pats par sevi. Nepieciešama atbilstoša tiesu kapacitāte, kas joprojām sagādā problēmas – ir grūtības ar telpām, nepietiek tiesnešu, ir arī datorizācijas problēmas. Tieslietu ministrijai būtu jādomā, kā šos jautājumus risināt. Ja tiesas būs gatavas piemērot jauno KPL tieši tā, kā tajā ir rakstīts, tad daudzas no šobrīd sasāpējušām problēmām kriminālprocesā tiks atrisinātas.

– Kādi ir šie alternatīvie drošības līdzekļi? Pašlaik spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss arī pieļauj citu drošības līdzekļu piemērošanu, tomēr nereti piemērots tiek tieši apcietinājums...

– Iespējams, ka pēc kāda laika kā drošības līdzekli plašāk varēs piemērot drošības naudu. Ir zināms, ka drošības nauda nevar būt maza, savukārt lielu summu cilvēki bieži nav spējīgi maksāt. Citviet pasaulē pastāv dažādi mehānismi, kā notiek drošības naudas iemaksa par cilvēku, kurš pēc tam naudu atmaksā kā kredītu ar visiem procentiem.
Jaunais KPL pārdala tiesības un pienākumus starp policiju, prokuratūru un tiesu. Jaunajā likumā dažādos veidos ir mēģināts panākt, lai izmeklēšanas tiesneši izvēlētos alternatīvus drošības līdzekļus, nevis apcietinājumu. Prokuratūrai ir piešķirtas plašākas tiesības atrisināt un izbeigt vienkāršākās lietas ar alternatīviem paņēmieniem. Lietas varēs atrisināt, nenovedot tās līdz tiesai, tātad – ievērojami ātrāk. Rezultātā vainīgais tiks sodīts, piemērojot alternatīvus soda veidus, piemēram, naudas sodu vai sabiedriskos darbus, kā arī labos nodarīto kaitējumu un atlīdzinās zaudējumus cietušajam.

– Tātad tiek veicināta arī alternatīvu sodu piemērošana. Vai ir kādi jauni alternatīvi sodi, vai arī tiek veicināta jau līdz šim zināmo soda veidu plašāka piemērošana?

– KPL veicinās biežāk piemērot jau šobrīd zināmos sodu veidus, piemēram, sabiedrisko darbu, naudas sodus, dažādus tiesību ierobežojumus. Mēs arī ceram aktualizēt jautājumu par ieslodzījumam alternatīva soda veida – aresta – piemērošanu. Iespēja piespriest arestu kā sodu šobrīd ir noteikta Krimināllikumā, bet šīs normas spēkā stāšanās aizvien tiek attālināta. Arests var tik piespriests uz laiku no 15 diennaktīm līdz sešiem mēnešiem. Vietas, kurās tiek izciests arests, ievērojami atšķiras no parastām ieslodzījuma vietām, tomēr arī arests ir zināma tiesību ierobežošana un brīvības atņemšana. Aresta vietā var būt jāuzturas tikai pa naktīm vai brīvdienās vai kādu citu laika posmu. Arests var tikt piemērots vienlaikus ar sabiedriskajiem darbiem. Es domāju, ka arestam būs audzinošs efekts un cilvēks, kurš vienreiz ir saņēmis šādu sodu, turpmāk izvairīsies no pārkāpumu vai noziegumu izdarīšanas.

– Vai vēl kādu problēmu risinājums tiek gaidīts no jaunā KPL?

– Tiek gaidīts ātrs, efektīvs un procesuāli ekonomisks kriminālprocess. Ir jāpanāk, lai laiks no nozieguma izdarīšanas līdz brīdim, kad persona saņem sodu, būtu pēc iespējas īsāks un valstij izmaksātu pēc iespējas lētāk, kā arī lai sekas, ko radījis noziegums, tiktu pēc iespējas efektīvāk novērstas.

– Jūsuprāt, ar kādām grūtībām, iespējams, būs jāsaskaras, piemērojot jauno KPL?

– To pašlaik ir grūti paredzēt. Protams, problēmas būs, kā jau tas parasti ir ar šādiem lieliem likumiem. Bet Saeima ir gatava ātri un operatīvi risināt šīs problēmas, izstrādājot atbilstošus grozījumus.

Ieva Ušča