Par papildinājumiem nekustamā īpašuma nodokļa prognozes saskaņošanā ar pašvaldībām
Ministru kabinetā otrdien,
1.martā, akceptēti grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma
nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām, lai nodrošinātu
nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes sagatavošanai
nepieciešamās informācijas savlaicīgu apmaiņu starp Valsts zemes
dienestu, pašvaldībām un valsts institūcijām, īstenojot likumā
“Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēto pāreju uz nodokļa
aprēķināšanu pēc kadastrālās vērtības visiem nekustamajiem
īpašumiem.
Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir paredzēts ar 2007.gadu
piemērot kadastrālo vērtību kā nodokļa bāzi arī ēkām. Tas nozīmē,
ka ar minēto termiņu nodokli par ēkām, tāpat kā par zemi,
aprēķinās pašvaldības. Pašlaik nodokli par ēkām aprēķina pats
nodokļa maksātājs pēc ēku bilances vai inventarizācijas vērtības
un iesniedz pašvaldībai deklarāciju par maksājamā nodokļa
summu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 7.maija noteikumiem Nr.180
“Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu
ar pašvaldībām” informāciju par ar nodokli apliekamo objektu
kadastrālo vērtību pašvaldībām sniedz Valsts zemes dienests,
pirms tam no nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību kopsummas
izslēdzot ar nodokli neapliekamo objektu kadastrālo vērtību
atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai par neapliekamajiem
objektiem.
Savukārt pašvaldības lielāko daļu informācijas par
neapliekamajiem objektiem saņem no valsts institūcijām. Līdz šim
minētā informācijas apmaiņa starp Valsts zemes dienestu,
pašvaldībām un valsts institūcijām notika tikai attiecībā uz
zemi, bet, pārejot uz nodokļa aprēķināšanu ēkām pēc to
kadastrālās vērtības, šāda informācijas apmaiņa būs nepieciešama
arī par ēkām.
Noteikumi maina arī nodokļa iekasējamības koeficientu no 0,90 uz
0,95. Nodokļa iekasējamības koeficients mainīts no 0,90 uz 0,95,
pamatojoties uz Valsts kases oficiālajiem datiem par pašvaldību
pamatbudžeta ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa 2002.,
2003.gadā un 2004.gada deviņos mēnešos (izmantoti dati tikai par
saimnieciskā gada ieņēmumiem).
Tā, piemēram, 2002.gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu
prognoze bija 41,37 miljoni latu, faktiskie ieņēmumi – 43,63
miljoni latu, izpildes procents – 105,5 jeb +2,3 miljoni
latu.
2003.gadā attiecīgi prognoze bija 43,4 miljoni latu, izpilde –
48,6 miljoni latu, izpildes procents – 112,0 jeb +5,2 miljoni
latu.
Savukārt 2004.gada prognoze ir 47,3 miljoni latu, deviņu mēnešu
izpilde – 41,4 miljoni latu jeb 87,6% no 2004.gadam
prognozētajiem ieņēmumiem.
Jāatzīmē, ka 2002.gada deviņu mēnešu izpildes procents bija 85,7,
bet 2002.gada deviņos mēnešos – 80 procenti. Turklāt jāņem vērā,
ka 2002.gadā iekasējamības koeficients bija 0,95, bet prognozes
noteikšanai ēkām un būvēm līdz šim koeficients vispār netika
piemērots un līdz 2006.gadam to arī nav paredzēts darīt.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija uzskatīja, ka
nekustamā īpašuma nodokļa prognoze pēdējos gados tiek nepamatoti
samazināta, tādēļ iekasējamības koeficients jāpaaugstina no 0,9
uz 0,95.
Finanšu ministrijas preses dienests