Valsts vakariņās par godu Slovākijas prezidentam Melngalvju namā 2005.gada 2.martā:

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus godātos viesus šovakar sveicu Slovākijas prezidentu Ivanu Gašparoviču un viņa dzīvesbiedri Silviju Gašparovičovu! Šis svarīgais notikums – Slovākijas prezidenta pirmā valstsvizīte Latvijā – ir apliecinājums arvien ciešākajām mūsu valstu attiecībām.
Latvija un Slovākija ģeogrāfiski un vēsturiski ir salīdzinoši tuvas valstis. Abas mūsu valstis ir piedzīvojušas ilgstošus ārvalstu okupācijas periodus, un tām abām ir izdevies atjaunot demokrātiskas valstis pēc komunisma sabrukuma Centrālajā un Austrumeiropā.
Mums kā skaitliski nelielām tautām ir palīdzējušas izdzīvot mūsu bagātās kultūras tradīcijas un mūsu dziļais patriotisms. Slovāku tautai tās ir atmiņas par dižo Morāvijas valsti, savukārt latviešu tauta uzturēja savu neatlaidības garu, pārdzīvojot vienu invāziju pēc otras.
Interesanti ir tas, ka slovāku un latviešu literārās valodas veidošanās notika vienā un tajā pašā laikā. Slovāku tauta godā savas literārās valodas pamatlicējus Antonu Bernolaku un Ļudovītu Štūru, savukārt latvieši augstu vērtē Jura Alunāna un Ata Kronvalda ieguldījumu.
Ieskats mūsu abu valstu nesenākajā vēsturē norāda uz abu tautu vienlaicīgo nevardarbīgo cīņu, lai atbrīvotos no komunistu totalitārās varas. 1989.gada Samta revolūcija deva ievērojamu iedvesmu Dziesmotajai revolūcijai, kas bija tikko sākusies Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Tagad, pēc pusotra gadu desmita, mums ir jāturpina strādāt, skaidrojot mūsu valstu traģisko 20.gadsimta vēsturi visai pasaulei. Šogad maijā Eiropas tautas atzīmēs 60.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara beigām un nacistiskās Vācijas sagrāves. Tomēr, atzīmējot šos svarīgos vēsturiskos notikumus, jārod arī iespēja godīgi runāt par traģisko likteni, kas piemeklēja Centrāleiropas un Austrumeiropas tautas. Mēs nepiedzīvojām cerēto atbrīvošanu pēc sabiedroto uzvaras pār Vāciju, tā vietā mēs tikām pakļauti komunistiskajai tirānijai un apspiestībai, nošķirti no pārējās pasaules aiz mākslīgi uzspiesta dzelzs priekškara. Baltijas tautas piedzīvoja arī sava valstiskuma un neatkarības zaudēšanu.
Ir pienācis laiks atklāti izvērtēt daudzos pāridarījumus, kas 20.gadsimtā tika veikti komunisma vārdā. Nosodot kliedzošas netaisnības un noziegumus pret cilvēci, kas tika izdarīti nacistiskās Vācijas varas laikā, visu demokrātisko valstu morāls pienākums ir skaidri un nepārprotami deklarēt savu nostāju pret gadu desmitiem ilgušo Padomju Savienības veikto Centrāleiropas un Austrumeiropas nāciju apspiešanu.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Pēc nepilniem diviem mēnešiem Slovākija un Latvija atzīmēs pirmo gadskārtu, kopš tās kļuva par pilntiesīgām dalībniecēm brīvu un demokrātisku nāciju augošā Eiropas saimē. Tagad, būdamas pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO alianses locekles, mūsu valstis ir ieguvušas vēl nepieredzētas iespējas attīstīt vēl ciešākas partnerattiecības. Pagājušā gada 1.maijā jaunu impulsu ieguvušās mūsu valstu attiecības tika simboliski atzīmētas, nododot sauju Latvijas zemes Kronēšanas kalna atjaunošanai Bratislavā.
Tuvākie mēneši būs Eiropas Savienībai ļoti nozīmīgi, jo tās pilsoņi un dalībvalstis izšķiras par Eiropas konstitucionālā līguma ratifikāciju. Latvija ir gandarīta par to, ka konstitūcija uzsver katras valsts nacionālās identitātes saglabāšanu. Mēs nesaskatām Eiropas konstitūciju kā draudu mūsu valsts suverenitātei un esam pārliecināti, ka, īstenojot šo dokumentu praksē, tiks nostiprinātas mūsu pilsoņu likumīgās tiesības. Nešaubos, ka šie apsvērumi ir ļoti svarīgi arī Slovākijai.
Mūsu kopīgajā politiskajā dienas kārtībā ir arī vairāki citi svarīgi jautājumi, to skaitā 2007–2013.gada finanšu ietvars, kur Latvijai un Slovākijai kā salīdzinoši līdzīgām valstīm ir arī līdzīgas intereses.
Latvija atbalsta ilglaicīgu stratēģisko skatījumu uz ES attiecībām ar tās kaimiņvalstīm, īpaši tām, kas atrodas pie ES austrumu robežas. Šī vīzija nav pašmērķis, bet līdzeklis, lai izvairītos no jaunu dalījuma līniju veidošanās Eiropā un tās tuvākajā apkārtnē, lai nodrošinātu Eiropas drošības un labklājības telpas nepārtrauktu paplašināšanos.
Kā pilntiesīgām NATO un ES dalībvalstīm Latvijai un Slovākijai ir daudz būtiskāka loma Ukrainas eirocentrisko un transatlantisko centienu veicināšanā, kā arī reālistisku un pragmatisku attiecību veidošanā ar Krieviju.
Latvija augstu vērtē slovāku ekspertīzi un pieredzi, kas gūta, piedaloties palīdzības programmās Rietumbalkānos. Latvija no savas puses arī ir gatava dalīties ar mūsu kaimiņiem Balkānos un austrumos savā eirointegrācijas un ar to saistīto iekšējo reformu pieredzē.
Kā jaunas NATO alianses locekles Latvija, Slovākija un pārējās valstis ir ienesušas šajā organizācijā jaunu dinamiku un aktīvi piedalās tās politikas veidošanā un militārajās operācijās. Mēs atbalstām transatlantiskās partnerības stiprināšanu, kā arī vienotas Eiropas nostājas izveidi attiecībā uz aktuālajiem draudiem starptautiskajai drošībai.
Mēs varam būt gandarīti, ka draudzības un partnerības gars, kas izveidojās Latvijai un Slovākijai, gatavojoties dalībai ES un NATO, kļūst arvien spēcīgāks. Pašreiz mūsu abu valstu bruņotās vienības ir Koalīcijas spēku sastāvdaļa Irākā poļu vadībā. 2009.gadā Latvijas un Slovākijas karavīri dienēs plecu pie pleca kopējā ES kaujas grupā kopā ar Polijas, Vācijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem. Mēs atbalstām tālāku Eiropas aizsardzības spēju attīstību, kā arī lielāku Eiropas lomu starptautiskajās militārajās operācijās. Tajā pašā laikā mēs esam pārliecināti, ka nedrīkst mazināties NATO loma mūsu kolektīvās drošības garantēšanā.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Latvijas un Slovākijas attiecības ir lieliskas, un tās kļūst arvien ciešākas. Es vēlētos uzsvērt arvien ciešāko un sekmīgāko sadarbību, kas mums ir attīstījusies aizsardzības un likumsargāšanas jomā. Es ceru, ka šīs vizītes ietvaros notiekošais uzņēmēju forums Rīgā stiprinās augošās mūsu valstu ekonomikas saites.
Starp mūsu valstīm notiek arvien ciešāka sadarbība arī kultūrā un izglītībā. Šajā ietvarā notiek apmaiņa starp mūsu valstu izglītības iestādēm un bibliotēkām. Latvijas muzeji dod savu ieguldījumu Slovākijas muzeju eskponātu skaita palielināšanā. Mūsu fotogrāfu vidū īpaši iemīļoti ir slavenie Bratislavas fotofestivāli.
Atzinīgi vērtējam Slovākijas vēstniecības Rīgā aktivitātes mūsu sadarbības veicināšanai. Mūs visus priecēja pirms nedaudz vairāk nekā gada notikusī Slovākijas konstitūcijas dienai veltītā literatūras izstāde “Slovākija – Latvija: laiku lokos”, kuru sadarbībā ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku organizēja Slovākijas Republikas vēstniecība Rīgā. Izstāde atspoguļoja mūsu tautu likteņu līdzību, un latviešu fotomākslinieka Viļņa Auziņa fotogrāfijas atgādināja par Slovākijas dabas krāšņumu.
Mēs priecājamies arī par privātiniciatīvu mūsu tautu kultūras saišu stiprināšanā un atzinīgi vērtējam tādu organizāciju kā Latvijas un Slovākijas biedrības “Kāne & K” darbību. Biedrība ir devusi iespēju daudziem latviešu jauniešiem muzicēt un dejot Slovākijā, kā arī slovāku jauniešiem priecēt latviešus ar saviem priekšnesumiem.
Nedrīkstam novērtēt par zemu arī hokeja tradīcijas abās mūsu valstīs, kas tikai stiprina mūsu draudzību. Abu mūsu valstu izlases ir hokeja elitē, un mēs varam lepoties ar to ievērojamajiem panākumiem, īpaši ar pasaules čempionu slovāku sasniegumiem.
Slovākijas un Latvijas valstu straujā attīstība pēdējās desmitgades laikā izraisa apbrīnu daudzu valstu vidū. Tomēr mums priekšā stāv vēl daudzsološākas attīstības perspektīvas paplašinātajā brīvu un labklājīgu Eiropas tautu saimē.
Prezidenta kungs! Kā nelielas Eiropas valstis ar līdzīgām interesēm un mērķiem Latvija un Slovākija apzinās nepieciešamību sadarboties starptautiskajos forumos, lai veicinātu mūsu kopējās ieceres. Tādēļ es paceļu glāzi par arvien ciešāku mūsu valstu partnerību! Par mūsu turpmāko izaugsmi vienotā Eiropā! Uz Jūsu veselību un laimi, prezidenta kungs un Gašparovičovas kundze! Par Slovākijas tautas laimi un labklājību!