Veiksmes atslēga darījumiem ar ārvalstu partneriem

Lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar pieredzi darījumos dažādu kultūru un valodu cilvēku vidū, šodien, 3.martā, notiek konference “Kā veidot veiksmīgas attiecības ar ārvalstu partneriem”.

Konferencē, ar kuras tēmām vakar iepazīstināja žurnālistus, piedalīsies Latvijā un pasaulē atzīti uzņēmēji un uzņēmējdarbības konsultanti. Viņi stāstīs par savu pieredzi, veidojot partnerattiecības dažādās valstīs, un komunikāciju specifiku dažādu valstu uzņēmēju starpā. Pasaules globalizācijas procesos veidojas aizvien ciešāki ekonomiskie kontakti starp dažādām tautām un valstīm. Latvijai iekļaujoties multikulturālajā Eiropas Savienības (ES) vidē, sekmīgu partnerattiecību veidošana kļuvusi svarīgāka arī mūsu uzņēmējiem. Kā liecina uzņēmēju pieredze, atšķirīga pieeja komerciālo attiecību veidošanā pastāv arī Baltijas valstu starpā.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš norādīja, ka svarīga īpašība starptautiskajās biznesa attiecībās ir elastīgums un prasme atrast kompromisu ar citu kultūru cilvēkiem. Ministrs kā būtiskāko no Latvijas uzņēmēju īpašībām minēja prasmi orientēties nestandarta situācijās, kas varētu būt pozitīvs faktors sekmīgai konkurencei pasaules tirgū.
Atsaucoties uz savu darījumu pieredzi, K. Kariņš pastāstīja, ka Latvijas uzņēmējiem pirmajos neatkarības gados bijušas grūtības biznesa etiķetes ievērošanā, kas izraisījis problēmas kontaktos ar ārvalstu uzņēmējiem. Tādēļ, organizējot uzņēmuma darbu, nācies rīkot seminārus arī par to, kā sarunāties pa tālruni. Tomēr ministrs atzina, ka Latvija neatkarības gados daudz sasniegusi darījumu kultūras uzlabošanā.
Eiropas darījumu kultūras pētnieks, grāmatas “Biznesa kultūra un etiķete Eiropā” autors Džons Mols akcentēja mūsdienu biznesa pasaules mozaīkveida dabu, kur noris aizvien aktīvāka starpvalstu ekonomiskā mijiedarbība. Komentējot izteiktās bažas par mazo kultūru asimilāciju, viņš norādīja, ka globālās ekonomiskās norises nekaitēs etniskajām identitātēm. Tautsaimniecības vidē notiekošie procesi sekmē starpnacionālās attiecības, bet saudzē atšķirīgas tradīcijas. Pēc Dž. Mola domām, tas sevišķi būtiski ir tādēļ, ka, konkurējot ES tirgū, jauno dalībvalstu uzņēmumiem jācenšas apvienot spēkus.
Latvijas dažādā sabiedrība nosaka nepieciešamību veidot starpkulturālās attiecības arī valsts ietvaros. Gan valodas, gan mentalitāšu barjeras pastāvēšanu divu sabiedrības daļu starpā apstiprina arī SIA “Siemens” izpilddirektora Marti Kohtanena pieredze. Viņš pastāstīja, ka savā darbā saskāries ar atšķirīgu pieeju ne tikai darījumos ar biznesa partneriem, bet arī uzņēmuma iekšienē. Tātad valsts sociālās integrācijas process ir nozīmīgs arī tautsaimniecības augšupejai.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka izmaiņas darījumu vidē Latvijā varētu sasniegt, fokusējot sabiedrības uzmanību uz starpkultūru kontaktu problēmām. Tādēļ izglītojošu pasākumu rīkošana vērtējama kā solis pretim Latvijas aktīvākai līdzdalībai ES ekonomikā.

Jānis Nicmanis