Atkāpies Maksātnespējas administrācijas direktors

Vakar pēc tikšanās ar tieslietu ministri Solvitu Āboltiņu valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (MNA) direktors Aldis Gobzems pieņēma lēmumu atkāpties no amata.

Aldis Gobzems Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Tieslietu ministres preses sekretārs Sandris Sabajevs informē, ka par darba tiesisko attiecību izbeigšanu sakarā ar problēmām jaunā Maksātnespējas likuma projekta sagatavošanā A.Gobzems paziņojis tikšanās laikā. Sarunā bijis plānots apspriest Tieslietu ministrijas (TM) un MNA sadarbību jautājumos, kas saistīti ar jaunā Maksātnespējas likuma izstrādi un uzlabojumiem nejaušības principa ieviešanā administratoru izvēlē.
Tikšanās laikā A.Gobzems lūdzis pagarināt likumprojekta sagatavošanas termiņu, pretējā gadījumā viņš nevarēšot garantēt pietiekamu tā kvalitāti un uzņemties atbildību. Taču, pēc tieslietu ministres domām, MNA direktora minētie argumenti, kādēļ būtu jāpagarina likumprojekta sagatavošanas termiņš, nav bijuši pārliecinoši. Viņasprāt, likumprojekta izstrāde jau tāpat ir pārāk iekavējusies, turklāt šā gada sākumā pēc A.Gobzema lūguma viņa minēto termiņu pagarinājusi no februāra vidus līdz aprīļa vidum.
Pats A.Gobzems vakar sarīkotajā preses konferencē skaidroja, ka viņa lēmums atkāpties no MNA direktora amata saistīts ar politiskām intrigām. Viņaprāt, pret MNA vērstās darbības ir nepamatotas, jo MNA esot vienīgā valsts institūcija Latvijā, kas pasaules rangu tabulā līdzīgu iestāžu vidū ierindota pirmajā desmitniekā.
To, ka administrācijai divu mēnešu laikā – līdz šā gada 15.aprīlim – jāizstrādā jauns likums un ar to saistītu normatīvo aktu pakete ar daudziem konceptuāliem jauninājumiem, tās direktors nosauca par bezprecedenta gadījumu Latvijā. Faktiski administrācijai esot uzdots izstrādāt jaunu likumu, nezinot nevienu konceptuālo virzienu, kāds no tās tiek gaidīts. Turklāt uz jautājumu, vai, iesniedzot likumprojektu tādu, kāds tas ir pašlaik, varētu sekot kādas darbības, saņemta atbilde, ka neatbilstoši izstrādāta likumprojekta gadījumā varētu sekot sankcijas.
A.Gobzems uzskata, ka šīs darbības vērstas pret viņu personīgi, jo jau pagājušā gada pavasarī “sabiedrībā ļoti labi zināms politiķis” viņam izteicis piedāvājumu atstāt šo amatu. Šis piedāvājums neesot bijis saistīts ne ar vienu maksātnespējas procesu, bet acīmredzot tikai un vienīgi ar personisku nepatiku pret viņu. Tolaik viņš par to plašāku sabiedrību neesot informējis tāpēc, ka uzskatījis to par nenopietnu jautājumu, kam nesekos nekādas tālākas darbības. Minēdams iemeslus, kāpēc viņš varētu būt nevēlams šai amatā, A.Gobzems teica, ka tas, iespējams, esot viņa jaunības maksimālisms vai nevēlēšanās liekties. Lai kvalitatīvi izstrādātu Maksātnespējas likuma projektu, pēc A.Gobzema domām, papildus būtu vajadzīgs tikai mēnesis. Turpretī TM uzskata, ka laika ir bijis pietiekami, jo A.Gobzems likumprojekta izstrādāšanā piedalījies no pašiem pirmsākumiem – 2002.gada beigām.

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

TM iebildumus izraisījušas arī citas MNA darbības, piemēram, tas, ka atkārtoti sertificēts par kukuļa izspiešanu apsūdzētais maksātnespējas administrators Raivis Tauriņš, kuram jaunais sertifikāts, ja viņš to saņemtu, ļautu par administratoru strādāt arī nākamos piecus gadus. MNA savukārt skaidro, ka R.Tauriņam sertifikācijas eksāmenu atļauts kārtot tāpēc, ka viņš tobrīd neesot bijis atzīts par vainīgu. Tāpat TM veiktajā pārbaudē atklājies, ka MNA nav laikus aktualizējusi faktu, ka 2004.gada 31.decembrī zaudēs spēku norma, pēc kuras maksimālā prasījuma summa, ko MNA var izmaksāt vienam maksātnespējīga uzņēmuma darbiniekam, ir tūkstoš latu.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv