Piekrastes pašvaldībās apmāca jūras negadījumiem

Šonedēļ sākusies valsts mēroga informatīvā akcija “Par cilvēku meklēšanu un glābšanu jūrā”. Tās laikā piekrastes pašvaldību pārstāvji, dienesti un iedzīvotāji tiek apmācīti saskaņotai palīdzībai visdažādākajos negadījumos, kas varētu notikt jūrā Latvijas piekrastē.

Salacgrīvā skaidrots, kā pareizi rīkoties avārijas situācijās uz kuģiem, sniegt pirmo palīdzību un medicīniskas konsultācijas negadījumos cietušajiem Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Informatīvo akciju rīko Jūras spēku krasta apsardzes dienests (JS KAD) sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Latvijas Katastrofu medicīnas centru (KMC). “Akcijas mērķis ir, tuvojoties aktīvajai kuģošanas un atpūtas sezonai, informēt piekrastes iedzīvotājus, zvejniekus, kuģu īpašniekus un pašvaldības pārstāvjus par iespējamajiem riskiem un negadījumiem jūrā un to risināšanas veidiem,” skaidro JS KAD sabiedrisko attiecību virsniece Vita Ļebedeva.

Akcija radījusi interesi

1.martā šādi pasākumi, piedaloties apmēram simt interesentiem, notikuši Salacgrīvā un Skultē. JS KAD priekšnieks Hermanis Černovs, VUGD operatīvās nodaļas priekšnieks Gunārs Rugājs un KMC operatīvā medicīniskā dienesta vadītājas vietniece Dzintra Jakubaņeca pasākuma dalībniekus – zvejniekus, ostas un kuģu kapteiņus, Latvijas Jūras akadēmijas Salacgrīvas filiāles Rīgas Jūrskolas kadetus, kā arī pašvaldību institūciju pārstāvjus – iepazīstināja ar operatīvās darbības plānu nelaimes gadījumos un valsts institūciju savstarpējo sadarbību krīzes situācijās. Tika skaidrots, kā pareizi rīkoties avārijas situācijās uz kuģiem, sniegt pirmo palīdzību un medicīniskas konsultācijas negadījumos cietušajiem, kā arī par citiem svarīgiem faktoriem saistībā ar iespējamajiem nelaimes gadījumiem jūrā. H.Černovs ar Salacgrīvas domes priekšsēdētāju D.Strausbergu pārrunājuši sadarbības stiprināšanu cilvēku glābšanā, uzsverot dzīvības lielo vērtību, informē V.Ļebedeva. Viņa arī atzina: interese par akciju apliecina, ka cilvēki apzinās jūrā iespējamos riskus un viņiem ir svarīgi zināt, kas var palīdzēt noteiktajā situācijā, kur vērsties pēc palīdzības.

Liels pārbaudījums mazai pašvaldībai

Negadījumi jūrā – kuģu grimšana, aizdegšanās un citas avārijas – dažkārt ir saistīti ar ļoti lielu glābjamo cilvēku skaitu, skaidro KMC direktors Mārtiņš Šics. Šādos gadījumos cietušie tiek nogādāti tuvākajā ostā, kas Latvijā bieži vien ir salīdzinoši nelielas pašvaldības ar ierobežotiem resursiem. Tādēļ ļoti svarīga ir šo municipalitāšu vadības, vietējo dienestu un arī iedzīvotāju sagatavošana savu iespēju robežās maksimāli saskaņotai palīdzības sniegšanai uz vietas, kamēr tur ierodas labāk nodrošināti palīgspēki. “Cietušie ir jāsagaida ostā, jāorganizē specializētā medicīniskā palīdzība, viņi kaut kur jāizvieto, jānodrošina ar siltumu, karstu tēju, segām, citu pirmo palīdzību, jāsāk dokumentu pārbaude, cilvēku personības noskaidrošana. Tas ir plašs veicamo pasākumu komplekss, kad nelielai pašvaldībai uz īsu brīdi jāspēj nodrošināt daudzveidīgu palīdzību,” situāciju pēc kuģa katastrofas upuru nogādāšanas krastā, to iespējamā skaita ziņā norādot uz prāmja “Estonija” avāriju pirms desmit gadiem, raksturo M.Šics. Lai to efektīvi nodrošinātu, nepieciešama ļoti saskaņota vietējo varu un izpildstruktūru sadarbība.

Prasa treniņus reālās situācijās

Kopumā civilās aizsardzības pasākumus valstī vada un koordinē VUGD. Savukārt atbilstoši jaunajai Civilās aizsardzības koncepcijai Latvijā tiek veidota kolektīva civilā aizsardzība, kas ārkārtējās situācijās paredz iedzīvotāju atbalstu glābšanas dienestiem. Gatavība šādām situācijām slīpēta arī dažādās mācībās, tajā skaitā imitēta glābēju rīcība pēc negadījuma jūrā. Taču, kā norāda M.Šics, līdz šim šādi pasākumi, arī ar citu valstu dienestu piedalīšanos, lielākoties risinājušies mierīgos laika apstākļos. “Eiropas prasības un arī pašreizējās valdības nostādne ir, ka šādas mācības jārīko maksimāli līdzīgos apstākļos, kādi varētu būt sliktā laikā, tumsā, vētrā un salā. Tām jānotiek reālās situācijās, kādās var būt avārijas uz jūras,” skaidro KMC vadītājs, norādot, ka praksei atbilstošu apstākļu trūkuma dēļ šādi pasākumi jau izpelnījušies neglaimojošo apzīmējumu – katastrofu tūrisms. Vai turpmāk šis trūkums tiks ņemts vērā, būs redzams jau maijā.

Rīkos plašas mācības

3.martā Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu apmeklēs Zviedrijas Jūras administrācijas pārstāvji Larss Olafs Jokerts un Kristela Englunda, lai apspriestu šogad maijā plānoto NATO mācību “Bright Eye” norisi Baltijas jūrā, informē V.Ļebedeva. Plānošanas sanāksmē piedalīsies JS KAD priekšnieks, Latvijas Aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta priekšnieks Juris Vanags, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku un a/s “Rīgas jūras līnijas” pārstāvji.
Cilvēku meklēšanas un glābšanas mācības “Brigt Eye” šogad notiks pirmo reizi, un tajās piedalīsies NATO dalībvalstu, Zviedrijas un Somijas dienesti. Mācībās tiks ie-saistīts arī pasažieru prāmis “Baltic Kristina”. “Cilvēku meklēšanas un glābšanas jūrā imitējamo operāciju organizēšana ir būtiska, jo tādā veidā var pārbaudīt nacionālo un starptautisko vienību gatavību avārijas situācijām jūrā, kā arī uzlabot sadarbību un pilnveidot glābšanas darba organizāciju,” atzīst V.Ļebedeva.
Nākamais seminārs “Par cilvēku meklēšanu un glābšanu” ir paredzēts Rīgā 10.martā. Par tā norises vietu un laiku vēl tiks ziņots. Akcija turpināsies līdz aprīļa beigām, un ir plānots informēt arī zvejniekus un kuģu kapteiņus Rojā, Mērsragā, Engurē, Liepājā un Ventspilī. Sīkāka informācija pieejama JS KAD.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv