Joprojām aktuālās cilvēktiesību problēmas

2004.gadā Valsts cilvēktiesību birojs (VCB) saņēmis 5092 sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, šajā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju informēja Valsts cilvēktiesību biroja direktora vietniece Diāna Šmite. Visvairāk cilvēki sūdzējušies par personas tiesībām uz mājokli, humānu apiešanos
un cieņas respektēšanu, kā arī par tiesībām uz savlaicīgu un taisnīgu tiesu.

Latvijas cietumos joprojām ir novērojami būtiski cilvēktiesību pārkāpumi, atzīst Valsts cilvēktiesību birojs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Advokāti, tiesas, prese – galvenās problēmas

VCB biroja pārstāve atzīmēja, ka kopumā izceļas trīs galvenās problēmas – advokātu un tiesu darbs, kā arī plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija.
Pērn ļoti daudz sūdzību saņemts par advokātu darbu, īpaši to, kurus personas aizstāvībai krimināllietās nozīmē valsts. “Advokāti bieži vien neierodas uz tiesas sēdēm, dažkārt tiesas sēdē nepilda savus pienākumus, piemēram, risina krustvārdu mīklas utt.,” raksturojot situāciju, skaidroja D.Šmite.
Savukārt saistībā ar tiesu darbu tika minēts apstāklis, ka tiesa ļoti bieži kā drošības līdzekli apsūdzētajiem piemēro apcietinājumu. “Apcietinājums būtu jāpiemēro tikai izņēmuma gadījumos. Sūdzības saņemam par to, ka tiesas apcietinājumu kā drošības līdzekli piemēro pavirši, neizsverot līdz galam, vai konkrētajā gadījumā piemērotāks nebūtu cits drošības līdzeklis.” Tāpat cilvēki sūdzoties par tiesas nolēmumu tulkošanu. “Latvijā daudzi cilvēki grib tiesas nolēmumus saņemt, piemēram, krievu valodā, kas valstij arī jānodrošina. Nav uzskatāma par normālu situācija, kad dokuments tiek iztulkots tikai pēc pusgada.”
“Plašsaziņas līdzekļos nereti tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Mums visai bieži nākas atgādināt, ka aizdomās turamais cilvēks vēl nav atzīstams par vainīgu. Likums noteic, ka personu par vainīgu var atzīt tikai tiesa,” skaidro D.Šmite. Bez tam prese dažkārt mēdzot atklāt datus par aizdomās turamās personas privāto dzīvi, piemēram, dzīvesvietu. Dažkārt it kā ievērojot visus noteiktos priekšrakstus, ko drīkst, ko nedrīkst atklāt, tomēr par aizdomās turamo personu tiek pateikts pietiekami daudz, lai vietējā ciemata vai mazpilsētas iedzīvotāji konkrēto personu atpazītu. VCB pārstāve piebilst, ka šādi pārkāpumi gan biežāk vērojami rajonu laikrakstos.

Pārkāpumi arī ieslodzījuma vietās

VCB atzīst, ka Latvijā jo-projām būtiskas problēmas ir ar cilvēktiesību ievērošanu ieslodzījuma vietās. D.Šmite: “Viena no galvenajām problēmām saistībā ar cilvēktiesībām ieslodzījuma vietās joprojām ir medicīniskā aprūpe. Droši vien ikviens ir ko dzirdējis par Centrālcietuma slimnīcu. Apstākļi tajā patiešām ir necilvēcīgi. (..) Aktuāla problēma ir arī zobārstniecības pakalpojumi cietumos. Mēs esam aptaujājuši visus cietumus. Zobārstniecības kabineti ir visos cietumos, bet ir ļoti lielas problēmas ar darbiniekiem. Atalgojums ir mazs, zobārsti nevēlas strādāt ieslodzījuma vietās. Piemēram, Valmieras cietumā nav zobārsta. Vienīgais, kā ieslodzītajiem var palīdzēt, ir pretsāpju līdzekļu izsniegšana.” Turklāt bieži vien cietumos ir problēmas ar higiēnas precēm. Raksturojot situāciju, D.Šmite stāstīja, ka higiēnas preces tiek pirktas tikai tad, ja paliek pāri nauda. Vienīgais, ar ko tiek nodrošināti ieslodzītie, ir saimniecības ziepes.

Pērn ierobežota pulcēšanās un biedrošanās brīvība

VCB Analīzes daļas vadītāja Līga Biksiniece Saeimas deputātiem skaidroja, ka VCB par vāji pamatotu uzskata pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežojumus, kas pieņemti pērn. “Par pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumiem tika noteikti lielāki sodi. Tāpat tika ierobežotas deputātu iespējas tikties ar vēlētājiem. Šķiet, ka likumdevējs šādu soli spēra, nevis rūpīgi izvērtējot situāciju, bet gan pamatojoties uz dažiem konkrētiem pārkāpumiem. Līdz ar to pieņemtais lēmums vērtējams kā reakcija uz notiekošo, nevis padziļinātas situācijas izpētes rezultātā pieņemts lēmums.”

Iespējas pārstāvēt cilvēkus tiesā – jautājums ar vairākiem aspektiem

L.Biksiniece atzina, ka VCB pērn divas reizes ar pieteikumiem vērsies arī Satversmes tiesā. Deputāti komisijā jautāja, kā VCB vērtētu iespēju pārstāvēt tiesā cilvēkus, pret kuriem izdarīti cilvēktiesību pārkāpumi. L.Biksiniece norādīja, ka šim ierosinājumam ir vairāki aspekti. “No vienas puses, tas varētu būt pozitīvi, tomēr šāda iespēja prasītu diezgan daudz resursu. Citu valstu pieredze liecina, ka tas rada arī problēmas. Piemēram, ir gadījumi, kad lietu tiesā var arī zaudēt. Tad rodas jautājums, kam jāsedz tiesas izdevumi – pārstāvim vai personai, kura tika pārstāvēta. (..) Domāju, ka atzinīgi būtu vērtējams, ja VCB būtu tiesības pārstāvēt personu tiesā, bet ne pienākums.” L.Biksiniece gan piepilda, ka šādas funkcijas veikšanai būtu nepieciešams papildu finansējums un ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas jāizsver visi par un pret.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv