ATSAUCĒ IETVERT:
Prezidents no Augsto Tatru zemes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2005., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102837
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Prezidents no Augsto Tatru zemes
Vakar, 2. martā, sākās Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča valstsvizīte Latvijā. Oficiālā informācija par valstsvizītes pirmo dienu.Šodien augstais viesis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Vizīte beigsies rīt ar Jūrmalas apmeklējumu.
 Ivans Gašparovičs ar kundzi Silviju Gašparovičovu pie Brīvības pieminekļa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Latvijas un Slovākijas prezidentu preses konferencē
Vakar, vizītes pirmajā dienā, pēc
Latvijas un Slovākijas prezidentu, kā arī abu valstu delegāciju
sarunas notika Vairas Vīķes-Freibergas un Ivana Gašparoviča
preses konference. Tās ievadā Vaira Vīķe-Freiberga Slovākiju
raksturoja kā “jaunu zvaigzni Eiropas Savienības valstu
zvaigznājā, kas sevi jau pierādījusi, apbrīnojami īsā laikā
īstenojot enerģiskas reformas un nonākot priekšā daudzām citām,
arī vecākām, valstīm. Sasniedzot saimniecisko uzplaukumu, ar ko
šī valsts patiesi var lepoties”. Viņa arī uzsvēra, ka Slovākijas
prezidenta vizīte apliecina mūsu valstu ciešo draudzību, vienādos
mērķus un vēlmi sadarboties Eiropas Savienības ietvaros.
Slovākijas prezidents savā uzrunā minēja dažus, viņaprāt,
svarīgākos abu prezidentu sarunas tematus, kas pārsnieguši abu
valstu divpusējo attiecību ietvarus. Esot apspriesta arī ASV
prezidenta Buša un Krievijas Federācijas prezidenta Putina
tikšanās Bratislavā. Tomēr Latvijas un Slovākijas prezidentu
uzmanības centrā bijusi divpusējā sadarbība, kam Eiropas
Savienības ietvaros pavērušās jaunas, daudz plašākas
iespējas.
Žurnālistu jautājumu cēlienu ievadīja “Latvijas Vēstnesis”
:
– Vai jūs sarunas laikā skārāt arī notikumus mūsu zemēs pēc
Otrā pasaules kara un ielūgumu uz Krievijas Uzvaras svētku
svinībām 9.maijā Maskavā?
V. Vīķe-Freiberga: – Jā! Es prezidenta kungam izskaidroju,
ka esmu pieņēmusi Krievijas prezidenta Putina ielūgumu,
vienlaikus sniedzot arī deklarāciju, ka Latvijai un latviešu
tautai 9.maijs nav viennozīmīga diena. Ka mēs, piedaloties
9.maija pasākumos Maskavā, varam noliekt galvu par tiem, kas
atdeva dzīvību cīņā pret fašismu. Bet ka mums, latviešiem, šajā
dienā nebija iespējams iegūt brīvību, tādēļ mūsu zemei 9.maijs ir
arī smaga piemiņas diena.
I. Gašparovičs: – Slovākijas puse izprot dažādo attieksmi
pret šo datumu. Jūsu zemei ir smaga vēsturiskā pieredze ar
Padomju Savienību, kas atstājusi iespaidu arī uz jūsu attiecībām
ar Krievijas Federāciju. Arī es esmu pieņēmis Krievijas
prezidenta Putina ielūgumu uz 9.maija svinībām Maskavā. Protams,
es uz Maskavu nebraukšu, lai slavinātu staļinisko režīmu, bet gan
lai apliecinātu cieņu kritušajiem cīņā pret fašismu. Arī
Slovākija, kas ilgus gadus ar Čehiju veidoja vienu valsti
Čehoslovākiju, pēc Otrā pasaules kara nonāca Maskavas pakļautībā.
Protams, mūsu un Latvijas situācija bija atšķirīga. Taču es
saprotu Latvijas nostāju un saprotu arī jūsu rūpes par vēsturisko
patiesību.
Jānis Ūdris, “LV”