Par attiecību progresu visos līmeņos

Ivans Gašparovičs, Slovākijas Republikas prezidents, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Ivans Gašparovičs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Apspriests plašs jautājumu loks

– Prezidenta kungs, kādu nozīmi jūs pats piešķirat savai valstsvizītei Latvijā un kā esat apmierināts ar tās norisi?

– Šī ir ne vien mana pirmā ierašanās Latvijā, bet vispār pirmā Slovākijas prezidenta oficiālā vizīte jūsu valstī. Vispirms es gribu uzsvērt ļoti nozīmīgo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti tūlīt pēc manas ierašanās Rīgā. Mēs apspriedām plašu jautājumu loku. Ne vien Slovākijas un Latvijas divpusējās attiecības, bet arī globālās problēmas. Piemēram, globālo sadarbību cīņā pret terorismu, kā arī globālo sadarbību sociālo jautājumu risināšanā un dabas aizsardzībā. Apspriedām arī mūsu sadarbības paplašināšanu ne vien Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros, bet arī visai konkrētos un specifiskos aspektos, piemēram, Slovākijas un Latvijas privātuzņēmēju sadarbības iespējas. Slovākijas un Latvijas ekonomika attīstās visai strauji. Tas nozīmē arī to, ka tām vairs nav jābūt tikai investīciju saņēmējām. Mūsu uzņēmējiem paveras jaunas, daudz plašākas sadarbības iespējas.

– Latvijā jūs ieradāties pēc vizītes Lietuvā. Vai redzat kādu atšķirību starp abām Baltijas kaimiņvalstīm un to divpusējām attiecībām ar Slovākiju?

– Es gribētu sākt ar visu triju valstu daudzajām kopīgajām iezīmēm. Gan Latvija un Slovākija, gan arī Lietuva samērā nesen atjaunojušas demokrātiju. Visas izgājušas cauri sarežģītam politiskajam un ekonomiskajam pārejas periodam. Vienlaikus mūsu valstis veica sarežģīto iestāšanās procesu NATO un Eiropas Savienībā. Tagad Slovākija, Latvija un Lietuva kļuvušas vēl tuvākas ES un NATO ietvaros. Es domāju, Baltijas valstīm ceļā uz ES un NATO bija ļoti svarīgi savstarpēji paļauties citai uz citu. Tāpēc arī tagad man grūti minēt kādu atšķirīgu aspektu starp Latviju un Lietuvu. Gribu uzsvērt vienlīdz pozitīvo attieksmi pret mani abās valstīs un vienlīdz augsto ieinteresētību sadarboties ar Slovākiju jaunajos apstākļos.

Prezidenta Buša vizītes atbalss

– Jūsu valstsvizīte Latvijā notiek tūdaļ pēc ASV prezidenta Džordža Buša vizīšu sērijas Eiropas valstīs. Prezidents Bušs pagājušajā nedēļā apmeklēja arī Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu, kur viņam bija tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pagājušajā nedēļā jūsu galvaspilsētai bija pievērsta visas pasaules mediju uzmanība. Iespējams, ka Bratislava, līdzīgi Vīnei, Ženēvai vai Helsinkiem, kļūs par vienu no pasaules politiskās dzīves epicentriem, ar ko gribu jūs apsveikt.

– Protams, ASV un Krievijas prezidentu tikšanās Bratislavā mūsu valstij bija ļoti nozīmīgs notikums. Taču tas nenozīmē, ka mums pašiem tagad vajadzētu tikai pasīvi priecāties par to. Mums, slovākiem, tieši tagad jābūt ļoti aktīviem, lai paaugstinātu savu ietekmi globālā mērogā, vispirms jau ES un NATO ietvaros. Protams, mums ir patīkami, ka šis izcilais notikums saistīts ar Bratislavas vārdu. Jo vairāk tāpēc, ka pārrunāti tik ārkārtīgi svarīgi jautājumi. Abu valstu līderi taču apsprieda globālās drošības jautājumus. Ir gan dzirdēts arī viedoklis, ka šīs tikšanās rezultāts bijis vājš. Taču man ir pilnīgi pretējs vērtējums. Abu valstu līderi taču apsprieda ļoti svarīgus jautājumus, piemēram, jautājumu par kodolieroču izplatīšanas novēršanu, kā arī pārnēsājamo raķešu sistēmu izplatības kontroli. Tika apspriesta arī cīņa pret terorismu. Tie visi taču ir ārkārtīgi aktuāli jautājumi, svarīgi arī mums, jaunajām NATO un ES dalībvalstīm. Abi līderi apsprieda arī NATO un Krievijas sadarbības jautājumus, apliecinot gatavību sadarboties vēl ciešāk, īpaši Ziemeļatlantijas padomes līmenī. Jāatceras, ka globāla nozīme ir arī ASV un Krievijas attiecību divpusējam līmenim. Būtiska ir arī abu prezidentu panāktā vienprātība, ka Irāna nedrīkst attīstīt kodolieročus.

– Prezidenta kungs, vai, jūsuprāt, Džordža Buša vizīšu sērija nesusi pavērsienu ASV un Eiropas valstu attiecībās, kur līdz šim pastāvēja krasa viedokļu atšķirība vairākos jautājumos?

– Zīmīgs jau ir fakts, ka pati pirmā ASV prezidenta Buša vizīte pēc atkārtotās stāšanās amatā bija uz Eiropas Savienību. Tas ir signāls, cik lielu nozīmi Baltais nams piešķir šīm attiecībām. Es domāju, to apliecina arī prezidenta Buša tikšanās ar ES ietekmīgākajām amatpersonām. Sarunu uzmanības centrā bija tieši ASV un ES attiecības, un abas puses pauda viedokli, ka šīm attiecībām jābūt ciešākām un līdzsvarotākām, īpaši attiecībā uz globāliem jautājumiem. Puses bija vienisprātis, ka attiecību progresam būtiski ir vairāk censties otras puses viedoklī saskatīt kopīgos momentus.

– Kā jums, prezidenta kungs, šķiet – vai mēs, ES dalībvalstis, tagad esam pienākušas tuvāk vienotai ārpolitikai, par kuras nepieciešamību tik daudz tiek runāts? Un vai šis mērķis ir reāls?

– Es domāju, mums jādara viss, lai to padarītu iespējamu. Ļoti svarīga loma ceļā uz šo mērķi būs jaunajam Eiropas Savienības ārlietu ministra amatam, kas tiks nodibināts pēc ES konstitucionālā līguma ratificēšanas. Tas būs ļoti nozīmīgs solis kopīgas ES ārpolitikas izveidošanai. Taču šobrīd es vēl neņemtos izsvērt, cik šis solis kopumā būs nozīmīgs. Galvenais, ka, iestājoties ES, mums bija kopīgs viedoklis svarīgākajos jautājumos un mēs spējām pieņemt kopīgus lēmumus, kas apmierina visas ES locekles.

Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs tikšanās laikā ar Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Nenoplēstā kalendāra lapiņa – 9.maijs

– Latvijai joprojām pievērsta ārvalstu politiķu un starptautisko mediju pastiprināta uzmanība sakarā ar mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas deklarāciju par Baltijas valstu atkārtotu okupāciju pēc Otrā pasaules kara beigām. Paziņojums, ko Vaira Vīķe-Freiberga izplatīja, pieņemot Krievijas prezidenta Putina ielūgumu uz 9.maija svinībām Maskavā. Arī jūsu zeme, tolaik Čehoslovākijas sastāvā, pēc Otrā pasaules kara beigām nonāca Maskavas kontrolē.

– Jā, tomēr mūsu situācija bija krasi atšķirīga no Latvijas stāvokļa. Čehoslovākija palika neatkarīga valsts, bet Latvijai bija atņemta suverenitāte. 9.maija sakarā varu teikt, ka esmu pieņēmis prezidenta Putina ielūgumu un braukšu uz Maskavu. Taču turp es došos, lai godinātu cīņā pret fašismu kritušo karavīru piemiņu. Un nevis lai godinātu bijušo padomju režīmu. Man arī liekas zīmīgi, ka, uzturoties Bratislavā, Krievijas prezidents Putins preses konferencē teica: viņš esot pastiepis Baltijas valstīm draudzīgu roku un gaidot, ka tā tiks satverta. No savas puses varu teikt, ka arī mēs vēlētos starp Latviju un Krieviju redzēt līdzsvarotas un draudzīgas attiecības.

– Ko jūs, prezidenta kungs, vēl vēlētos pateikt Latvijas sabiedrībai?

– Starp mūsu valstīm pastāv ļoti labas attiecības. Esmu pārliecināts, ka šī tendence turpināsies un mūsu attiecības līdz ar mūsu valstu tālāko progresu kļūs tikai vēl labākas. Esmu pārliecināts, ka abu valstu tālākā virzība būs sekmīga un nesīs uzplaukumu mūsu tautām. Taču es vēlētos, lai tiekas ne vien mūsu augstākās valsts amatpersonas, bet lai Slovākijas un Latvijas attiecības progresē visos līmeņos.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv