Nepilna darba diena Latvijā un Eiropā

“Cik stundu dienā tu strādā?” – visbiežāk uz šādu jautājumu dzirdam atbildi: “Vismaz astoņas.” Tomēr Eiropas Savienībā (ES) un arī Latvijā daudzi strādā nepilnu darba dienu. Šo iespēju ļoti bieži izmanto studenti, jaunās māmiņas, kā arī cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ nepieciešams vairāk laika veltīt kam citam (ģimenei, hobijam u. tml.). Nepilna laika darba diena ir izdevīga arī uzņēmumiem. Daudziem mikrouzņēmumiem nav vajadzības nodarbināt cilvēku astoņas stundas dienā.

Kurās sfērās nepilna darba diena populārāka?

2004. gadā ES valstīs 17,7% no nodarbināto kopskaita bija tādi, kuri strādā nepilnu darba dienu, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati. Visbiežāk nepilnas darba dienas strādniekus izmanto uzņēmumi, kuri darbojas pakalpojumu jomā. 25% no šajā sfērā nodarbinātajiem strādā nepilnu darba dienu. Otrs lielākais rādītājs ir tirdzniecības un transporta uzņēmumos, kur 20% darbinieku dienā strādā mazāk nekā astoņas stundas. Tiem seko finanšu konsultācijas (18%) un lauksaimniecības uzņēmumi (kopā ar zivsaimniecību), kur attiecīgi 18% un 17,7% strādājošo nestrādā pilnu darba dienu.

Kas labprātāk strādā nepilnu darba slodzi?

Salīdzinot nepilnas darba dienas strādājošos pēc vecuma grupām, redzams, ka visbiežāk mazāk par astoņām stundām dienā strādā cilvēki, kuriem ir 55 un vairāk gadu (25,6%). Tie ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kuri nogurst vai arī veselība stāvokļa dēļ nespēj strādāt pilnu darba dienu.
Interesanti, ka arī vairāk nekā viena piektā daļa jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem strādā mazāk nekā astoņas stundas dienā. Visticamāk, tas izskaidrojams ar jauniešu vēlmi apvienot darbu un studijas. Jāpiebilst, ka Rietumeiropā jaunieši bieži izvēlas strādāt nepilnu darba dienu, lai iegūtu pieredzi. Savukārt Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs šādu apstākli visbiežāk nosaka nepieciešamība nopelnīt.

Sievietes nepilnu darba dienu izvēlas biežāk

Statistikas dati liecina, ka pastāv krasa atšķirība starp vīriešiem un sievietēm, kas strādā nepilnu darba dienu. Vidēji ES vīrieši mazāk par astoņām stundām strādā gandrīz trīs reizes retāk nekā sievietes.
Viskrasāk atšķirība jūtama vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem. Šinī vecumā tikai 4,1% vīriešu strādā nepilnu darba dienu. Bet tā paša vecuma sievietes to dara vairāk nekā septiņas reizes biežāk.
Šāda situācija vismaz daļēji varētu būt izskaidrojama ar pakalpojuma jomā strādājošo sieviešu īpatsvaru. Iemesls varētu būt arī sieviešu rūpes par ģimeni. Lai gan pēdējos pāris desmit gados notikušas nopietnas izmaiņas sabiedrības uzskatos par “sieviešu darbiem” un “vīriešu darbiem”, tomēr rūpēšanās par bērniem, to audzināšana joprojām daudzviet tiek uzskatīta par daiļā dzimuma pienākumu. Skaidrojums varētu būt arī nelīdzvērtīgā darba samaksa. Ne tikai sabiedrības novērojumi, bet pat oficiāli dati liecina, ka sievietes par līdzvērtīgu darbu saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Tāpēc bieži vien ģimene izlemj, ka galvenais maizes pelnītājs būs vīrs, nevis sieva.

Latvijā mazāk populāri

Latvija ierindojas to valstu vidū, kurās nepilnas darba dienas nodarbinātība vēl nav tik populāra (10,5%). Mūsu valstī gan pastāv atšķirība starp dzimumiem, bet tā nav krasa. Proti, kopumā valstī 13,5% sieviešu un 7,8% vīriešu strādā nepilnu darba dienu. Arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, attiecīgi 7,8% un 8,6% nodarbināto strādā nepilnu darba slodzi.
Visvairāk nepilnu darba dienu izvēlas Nīderlandes iedzīvotāji. Tur 45,6% nodarbināto strādā mazāk par astoņām stundām dienā, vairāk nekā 2,5 reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju (17,7%).
Vislielākā atšķirība starp dzimumiem, kas strādā nepilnu darba dienu, ES vērojama Nīderlandē, Austrijā, Spānijā, Francijā un Beļģijā. Iespējams, šo valstu sievietes nestrādā pilnu darba dienu tāpēc, ka vēlas vairāk laika veltīt mājas uzkopšanai un bērnu audzināšanai. Turklāt jāatceras, ka tās visas ir valstis ar augstu vidējo dzīves līmeni, kur par darbu tiek maksāts salīdzinoši liels atalgojums. Līdz ar to arī gadījumos, kad tiek strādāta nepilna darba diena, tiek saņemta pieklājīga samaksa.

Visdarbietilpīgākā nozare – lauksaimniecība

Statistikas datu analīze liecina, ka ES pilnas darba dienas strādājošais vidēji nedēļā strādā 41,3 stundas, bet nepilnas darba dienas strādājošais – 20,5 stundas. Stiprais dzimums darbā vidēji pavada vairāk laika (41,1 stundu nedēļā) nekā daiļais dzimums (33,2 stundas nedēļā).
Visdarbietilpīgākā nozare ES ir lauksaimniecība (iekļauta arī zivsaimniecība). Šajā nozarē strādājošie vidēji nedēļā darbā pavada 43,4 stundas. Salīdzinoši īsākā darba nedēļa ir ražošanas nozarē (iekļauta arī enerģētika) –37,3 stundas.

Strādīgākās sievietes – Latvijā

2004.gadā ES viens strādājošais vidēji nedēļā strādāja 37,7 stundas. Salīdzinājumam: vīrieši vidēji darbā pavadīja 41,1 stundu, sievietes – 33,2 stundas. Čehijā strādājošie darbā pavada visvairāk laika – 42,3 stundas nedēļā. Otrs lielākais rādītājs ir reģistrēts Latvijā (42 stundas), tālāk seko Polija (41,6 stundas). Izvērtējot šos datus pēc dzimumiem, redzams, ka visčaklākie vīrieši dzīvo Čehijā (44,6 stundas), bet visčaklākās sievietes – tepat Latvijā (40 stundas).
Analizējot statistikas datus, ir skaidri redzams, ka Latvijā nepilnas slodzes darbs vēl nav tik populārs kā Eiropā. Tomēr šāda veida darbs ar katru gadu kļūst arvien populārāks gan Latvijā, gan Eiropā. Zinātāji vēl tikai spriež, vai šāda situācija vērtējama vairāk negatīvi vai pozitīvi, bet atzīst, ka tas ir neizbēgami tirgus ekonomikas apstākļos.

Laura Karpoviča