Uzrunājot Latvijas un Slovākijas biznesa foruma dalībniekus Rīgā 2005.gada 3.martā

Latvijas vēstniece Slovākijā Elita Kuzma, Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs, Slovākijas vēstnieks Latvijā Jozefs Draveckis, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Slovākijas prezidenta tulks Kamils Peterajs Latvijas un Slovākijas biznesa forumā vakar, 3.martā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Godātais prezident Gašparovič! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es pateicos jums visiem par to, ka piedalāties šajā forumā, un sirsnīgi apsveicu visus, kas vēlas veicināt ciešāku ekonomisko attiecību attīstību starp Latviju un Slovākiju.
Kopš pagājušā gada pirmā maija un pirmoreiz savā attīstības vēsturē Latvija un Slovākija ir apvienotas kopīgā Eiropas brīvo un demokrātisko valstu saimē.
Abas valstis tagad ietilpst paplašinātajā Eiropas Savienībā, kas ir kļuvusi par lielu kopīgo tirgu ar vairāk nekā 450 miljoniem patērētāju. Tas ir devis mūsu uzņēmējiem daudz jaunu iespēju biznesa attīstībai. Es nešaubos, ka Latvija un Slovākija kā pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO alianses dalībvalstis izveidos daudz ciešākas ekonomiskās partnerattiecības.
Tas, ka mūsu valstis atrodas kopīgā ekonomiskajā telpā, ir pārliecinošs iemesls tam, lai izzinātu jaunas ekonomiskās sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Mēs tagad varam pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod liels un stabils tirgus, kā arī preču, pakalpojumu, darba un kapitāla kustība.
Liels izaicinājums turpmākajiem gadiem ir samazināt lielās ekonomiskās atšķirības, kādas vēl joprojām pastāv starp vecākajām un jaunākajām ES dalībvalstīm, un tas ir jāpaveic, cik vien ātri iespējams. ES struktūrfondu un kohēzijas fonda efektīva izmantošana var veicināt pozitīvas strukturālās izmaiņas mūsu tautsaimniecībā, kā arī var palīdzēt samazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, sekmēt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un radīt lielākas iespējas mūsu infrastruktūras uzlabošanai.
Iepriekšējos gados ES izlīdzināšanas programmas un attīstības fondi ir devuši paliekošus un taustāmus rezultātus un ievērojami sekmējuši dzīves līmeņa paaugstināšanos vienā ES jaunajā dalībvalstī pēc otras, tai skaitā Portugālē, Īrijā, Spānijā un Grieķijā. Es ceru, ka Latvija un Slovākija spēs vidēji īsā laika posmā palielināt ienākumus uz vienu iedzīvotāju līdz līmenim, kas vēl būs par 50 procentiem zemāks par ES valstu vidējo līmeni. Savukārt ES jaunās dalībvalstis, kur algas parasti ir zemākas, bet ir augsti izaugsmes tempi, varētu dot nepieciešamo stimulu Eiropas konkurētspējas paaugstināšanai. Es uzskatu, ka ir jāsaglabā brīva tirgus ekonomikas pamatprincipi; ka ES 25 valstīm ir jānodrošina brīva cilvēku, preču un pakalpojumu kustība. ES būs jārisina vairākas nopietnas problēmas tur, kur sociālais līgums dažās valstīs ir radījis šķēršļus, kas neatbilst brīva tirgus ekonomikas principiem.
Prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Pēdējos gados Latvijā visu laiku bijuši augsti ekonomiskās izaugsmes tempi, pateicoties tās iedzīvotāju augstajai motivācijai un darba ētikai, ko nespēja iznīcināt pat padomju okupācija. Latvijai ir visas iespējas un vēlēšanās panākt ES attīstītākās valstis un izdarīt to pēc iespējas ātrāk.
Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka Latvijā pēdējos gados ir bijuši visaugstākie ekonomiskās izaugsmes tempi Eiropas Savienībā, un kopš 2000.gada vidējais ikgada ekonomiskās izaugsmes rādītājs ir pārsniedzis septiņus procentus. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu Latvijas iekšzemes kopprodukts bija pieaudzis par vismaz 8,5 procentiem. Mūsu augstie izaugsmes tempi ir sasniegti, daļēji pateicoties stabilajam pieprasījumam iekšējā tirgū, kā arī pateicoties Latvijas uzņēmumu spējām paplašināt savus eksporta tirgus.
2004.gadā gandrīz 80 procenti no Latvijas eksporta gāja uz ES valstīm. Latvijas lielākās tirdzniecības partneres ir Vācija (14 procenti no Latvijas kopējā eksporta), Lietuva (11 procenti), Zviedrija (8 procenti), Krievija (8 procenti) un Apvienotā Karaliste (6 procenti).
Latvijas ekonomiskā izaugsme ir sasniegta stabilā makroekonomiskā vidē, ko nodrošina Latvijas nacionālās valūtas lata stabilitāte, kas kopš šā gada ir piesaistīts eirai. Latvijas pievienošanās eiras zonai ir paredzēta 2008.gadā, kas vēl vairāk palīdzēs paplašināt tirdzniecību un investīcijas sadarbībā ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā.
Es vēlos atzīmēt, ka līdz pagājušajam gadam Latvijā bija ļoti zems inflācijas līmenis – gadā vidēji 2 līdz 3 procenti. Tas mainījās pagājušajā gadā, pateicoties naftas cenu pieaugumam pasaules tirgū, eiras vērtības pieaugumam, palielinātam pieprasījumam iekšējā tirgū un citiem cenu pieaugumiem, kā rezultātā ikgada inflācijas rādītājs sasniedza 6,2 procentus. Ir izteiktas prognozes, ka turpmākajos gados inflācijas rādītājs būs atkal tādā pašā līmenī kā iepriekšējos gados.
Prezidenta kungs! Dāmas un kungi!
Latvija pieliek lielas pūles, lai radītu vienu no vislabvēlīgākajiem investīciju klimatiem Eiropā, un es ar prieku varu atzīmēt, ka Latvijā valdības iejaukšanās biznesa vidē ir salīdzinoši vismazākā Eiropas kontinentā. Tā rezultātā investīciju ieplūdes pieaugums Latvijā un to veidotā daļa Latvijas iekšzemes kopproduktā ir bijusi visaugstākā ES valstu starpā. Visvairāk tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā ir ieplūdušas no Baltijas jūras reģiona kaimiņvalstīm – Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Igaunijas, Krievijas, arī no ASV.
Lai radītu pat vēl labvēlīgāku klimatu investīcijām, Latvijā uzņēmumu ienākuma nodoklis nesen tika samazināts līdz 15 procentiem, kas tagad ir viens no viszemākajiem Eiropā. Investorus var arī piesaistīt zemākās darbaspēka izmaksas šeit un mūsu strādnieku augstais darba ražīgums.
Prezidenta kungs! Dāmas un kungi!
Kaut gan pašreizējie statistikas rādītāji par tirdzniecību un investīcijām mūsu abu valstu starpā nav pārāk iespaidīgi, tie liecina, ka ir pozitīvs potenciāls sadarbībai, kas ir tālāk jāattīsta. Latvija ir ļoti ieinteresēta paplašināt tirdzniecību un ekonomisko sadarbību ar Slovākiju. Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešama plašāka informācija par perspektīvākām tirgus nišām Slovākijā, un otrādi. Es ceru, ka šis forums palīdzēs mūsu abu valstu uzņēmējiem un investoriem iegūt nepieciešamo informāciju un izveidot jaunus auglīgus kontaktus.
Es vēlos izteikt īpašu apbrīnu par Slovākijas mašīnbūves un automobiļu rūpniecību, kam ir ļoti svarīga nozīme Slovākijas ekonomiskajā izaugsmē un kas ir piesaistījusi ievērojamu ārvalstu investīciju plūsmu. Es ceru, ka tiks atrastas iespējas sadarbībai šajā sektorā starp Latvijas un Slovākijas uzņēmumiem, kā arī citos ekonomikas sektoros.
Es uzaicinu Slovākijas uzņēmējus tuvāk iepazīties ar Latvijas stratēģiski izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu krustpunktā starp Austrumeiropu un Rietumeiropu Baltijas jūras reģiona vidū. Baltijas jūra jau gadu simtus ir kalpojusi kā tirdzniecības ceļš un tagad piedāvā vairāk iespēju biznesa attīstībai nekā jebkad agrāk. Latvija tradicionāli ir bijusi nozīmīgs tranzīta punkts preču apmaiņai starp Austrumiem un Rietumiem. Gandrīz puse jeb 45 procenti no Krievijas kopējās ārējās tirdzniecības notiek caur Baltijas jūras ostām, ieskaitot Latvijas trīs lielākās neaizsalstošās ostas, kur ir rentabla un labi attīstīta infrastruktūra. Vēl ir daudz iespēju palielināt tirdzniecības un tranzīta plūsmas, lai pilnībā izmantotu mūsu ceļu, dzelzceļu, ostu jaudas un noliktavu ietilpību.
Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka mūsu turpmākās ekonomiskās sadarbības nozīmi nevar izteikt tikai ar skaitļiem vien. Vissvarīgākais šīs sadarbības aspekts ir savstarpēju cilvēcisku kontaktu veidošanās un attīstība. Es patiesi ceru, ka šodienas forums dos savu ieguldījumu šajā ziņā. Es nebrīnīšos, ka pēc šīs vizītes daudz vairāk cilvēku no Slovākijas apmeklēs Latviju un arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ceļos uz jūsu skaisto zemi, lai attīstītu biznesa sakarus, kā arī tur atpūstos.
Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas