Par kopīgu tiesisku telpu ģimenes tiesību telpā

Saskaņā ar jaunu Padomes regulu no 1.marta nolēmumi par vecāku atbildību tiks atzīti visā Eiropas Savienībā (ES). Regulas mērķis ir izveidot kopīgu tiesisku telpu ģimenes tiesību jomā, lai nodrošinātu, ka bērni var uzturēt regulāru kontaktu ar abiem vecākiem pēc šķiršanās, pat tad, ja tie dzīvo dažādās dalībvalstīs. Lai Eiropas Savienībā efektīvi risinātu problēmu ar bērnu nolaupīšanu, ko veic kāds no vecākiem un kas nodara bērniem ciešanas, regulā noteikts stingrs pienākums nodrošināt bērna atgriešanos.
“Šī regula ir pagrieziena punkts kopīgas tiesiskas telpas veidošanai ģimenes tiesībās un ievērojams solis uz priekšu ES politikā, lai aizsargātu un veicinātu bērna tiesības,” teica Franko Fratīni, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un tiesiskuma, brīvības un drošības komisārs. “Jaunie noteikumi par bērnu nolaupīšanu nodrošinās nekavējošu nolaupīto bērnu atgriešanos viņu izcelsmes dalībvalstīs. Regula arī stiprinās bērna pamattiesības uzturēt regulārus kontaktus ar abiem vecākiem, ļaujot visās dalībvalstīs piemērot nolēmumus par apmeklēšanas tiesībām.”
Padomes Regula (EK) Nr.2201/2003 (“jaunā regula Brisele II”) no 2005.gada 1.marta tiks piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju. To piemēro nolēmumiem laulības lietās un nolēmumiem par vecāku atbildību tieslietās, kas sāktas pēc 2005.gada 1.marta. Tā atceļ un aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr.1347/2000 (“regulu Brisele II”).
Jaunā regula stiprina principus, kas ir pamatā 1980.gada Hāgas konvencijai par starptautisko bērnu nolaupīšanu, uzliekot stingrākus pienākumus nodrošināt bērna atgriešanos. Tagad tiesas tajā dalībvalstī, uz kuru nolaupītais bērns aizvests, vienmēr pieprasīs bērna atgriešanos uz viņa izcelsmes dalībvalsti, ja bērns tur ir aizsargāts. Tā kā šajās lietās ir svarīgs laiks, tiesai lēmums jāsniedz sešu nedēļu laikā. Tiks nodrošināta iespēja uzklausīt bērnu un to no abiem vecākiem, kas bērnu nav nolaupījis. Izcelsmes dalībvalsts tiesas pieņems galīgo lēmumu par bērna atgriešanos, un to lēmumi tiks atzīti un īstenoti otrā dalībvalstī bez nepieciešamības pēc izpildāmības deklarācijas (“exequatur procedūra”). Šī procedūra ir atcelta arī attiecībā uz nolēmumiem par apmeklēšanas tiesībām, kas saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ir tieši atzīti un izpildāmi citās dalībvalstīs.
Visbeidzot, regula izveido sadarbības sistēmu starp dalībvalstu centrālajām iestādēm. Šīs iestādes sekmēs tiesu savstarpējo saziņu un atvieglos vecāku vienošanos ar starpniecības vai citu līdzekļu palīdzību.