"Senās Dailes" jaunie ritmi

Šķita, ka Valsts deju ansambļa "Daile" vēstures pēdējā lappuse jau aizšķirta — tajā 1997.gada novembra dienā, kad ansamblis beidza saņemt valsts dotāciju. Bet izrādījās, ka "Dailes" dejas un "Dailes" gars ir ziemcietīgāki nekā liekas. Ka tie ir vērtība paši par sevi. Pienākums latviešu profesionālās dejas mākslas priekšā. Arī "Dailes" priekšteces "Saktas" priekšā, kura jau piecdesmitajos gados veda latviešu danci pāri robežai, fantastisko turneju pa Čehoslovākiju ieskaitot. Ulda Žagatas "Dailes" priekšā, kad ansamblis sajūsmināja Franciju, Grieķiju, Japānu un Indiju.

1999.gada vasarā "Dailes" dejotāji, nu jau ar nosaukumu "Senā Daile", pašu entuziasma un Rīgas pašvaldības atbalstīti, atgriezās Latvijas deju apritē. Tas notika Kuldīgā, Vislatvijas vidējās paaudzes dejotāju salidojumā. Ovācijas, ar kurām "Senās Dailes" lepno uznācienu "Ačikopā" uzņēma skatītāji un citi dejotāji, liecināja, ka "Daile" nav aizmirsta, ka tās simti koncertbraucienu pa Latvijas lauku tautas namiem un brīvdabas skatuvēm palikuši cilvēku sirdīs.

2000.gada augustā "Senā Daile" devās savā pirmajā ārzemju tūrē, lai piedalītos VIII starptautiskajā deju festivālā Šveicē. Zīmīgi, ka šis notikums sakrita ar 30. gadskārtu, kopš pirmajiem "Dailes" braucieniem ārpus Latvijas: 1970. gadā tā koncertēja Igaunijā, Maskavas Lielajā teātrī un Kremļa kongresu pilī, kā arī Volgas krastos, no Kazaņas sākot un ar Volgogradu beidzot.

Martiņji festivāls daudzo līdzīgo vidū Rietumeiropā izceļas ar smalkumu un intimitāti. Bez kvalitatīvām pārmērībām un pompa. 12 viesu ansambļi no kontrastainiem reģioniem un ar augstu dejas renomē — tādi kā filipīniešu profesionālais Bajanihan ( savulaik ar urjavām uzņemts arī Rīgā), ukraiņu Valsts ansamblis "Podolija", franču "Skaistā Nica", Centrālāfrikas Republikas "Molika", ķīniešu Kunmiņas provinces ansamblis — arī profesionāļi, dejotāji no Hondurasas Gvatemalas, Bulgārijas. Kopumā sešu dienu laikā "Senā Daile" uzstājās 15 reizes. Šveices valsts svētkos — Neatkarības dienā — ansamblis bija mazas Alpu pilsētiņas Fino goda viesis, un tā patiesi bija pāri malām putojoša svētku, deju un draudzības diena, kurā piedalījās visa pilsētiņa. Spilgtā atmiņā arī diena, kas pavadīta izbraucienā uz Alpu pilsētiņu Šamonī Francijas pierobežā. Bet laikraksts "Le Nouvelliste", raksturodams festivāla dalībniekus, dāsni šķiež uzslavas latviešu dejotājiem par viņu "iznesību, cēlumu un meistarīgo dejas tehniku" un raksta: "Katra deja kaut ko stāsta par tautas raksturu — vai tas būtu svinīgais Ačikops, delverīgais Leiveru dancis vai aizkustinošais liriskais duets Vidzeme, ko Misis Latvija ’99 Gundega Juraševska dejoja pārī ar Dailoni Rudovicu." No ansambļa dibinātājiem "Senajā Dailē" gan darbojas vairs tikai četri. Dace Matroze, Tamāra Vēvere, Modris Gipmanis un Dailonis Rudovics, pārējie pieder pie jaunākām "Dailes" paaudzēm. Tomēr kopīgais viedoklis ir tāds, kā to pavisam īsi pateica Dace: ""Dailes" deja būs dzīva, kamēr dzīvi būsim mēs! Ak Dievs, kā atkal gribas dancot!"

Eriks Tivums — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Autora foto

"Senās Dailes" skaistās sievas — Tamāra Vēvere, Indra Filipsone, Dace Matroze un Gundega Juraševska

Gundega Juraševska ar ķīniešu dejotājām