Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.86

Rīgā 2005.gada 22.februārī (prot. Nr.147, 4.§)

Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 7. un 9.punktu, Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta sesto daļu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk tekstā — ģimene (persona)) tiek atzīta par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

1.2. Ģimenes (personas) ienākumus un materiālā stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajam līmenim novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam pieņem tas Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālais dienests (turpmāk tekstā — SD), kura pārraudzībā esošajā teritorijā ir ģimenes (personas) deklarētā dzīvesvieta (vai pieraksta vieta līdz 01.07.2003. vai arī pēdējā deklarētā dzīvesvieta).

1.3. Atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam novērtē pēc rakstiska iesnieguma, kuru iesniedz viens no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk tekstā — palīdzības pieprasītājs), saņemšanas.

2. Ienākumu un materiālā stāvokļa deklarēšana

2.1. Lai tiktu novērtēti ienākumi un materiālais stāvoklis, palīdzības pieprasītājs aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk tekstā — deklarācija), kā arī iesniedz SD dokumentus, kas apliecina deklarācijā norādītos faktus.

2.2. Deklarācijā palīdzības pieprasītājs sniedz ziņas par sevi un pārējām personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī par atsevišķi dzīvojošu ģimenes locekli.

2.3. Deklarācijā palīdzības pieprasītājs norāda ienākumus atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumu Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” 8.punktam.

2.4. Ienākumi, no kuriem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, deklarējami apmērā, kas veidojas pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas.

2.5. Palīdzības pieprasītājs ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

2.6. SD sociālā darba speciālists ievada datu bāzē palīdzības pieprasītāja sniegtos datus par ienākumiem un materiālo stāvokli un sagatavo deklarāciju, ko paraksta abas puses.

2.7. SD pārbauda deklarācijā esošos datus, izmantojot valsts datu reģistrus un citus informācijas avotus.

2.8. SD sociālā darba speciālists novērtē palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un aizpilda vienota parauga veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, kuru paraksta abas puses (izņemot gadījumus, kad palīdzības pieprasītājam nav noteiktas dzīvesvietas). Nākamo apsekošanu SD sociālā darba speciālists veic atbilstoši nepieciešamībai vai saskaņā ar vienošanos.

2.9. Palīdzības pieprasītājam jāuzrāda SD sociālā darba speciālistam personas statusu apliecinoši dokumenti (Nodarbinātības Valsts aģentūras izziņa, darba nespējas lapa, mācību iestādes izziņa u.c.), bet pēc SD sociālā darba speciālista pieprasījuma — dokumenti, kas apliecina papildu ienākumus, naudas uzkrājumus, īpašumus un kredītsaistības.

3. Ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis, kuru nepārsniedzot ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu

Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 75% no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās (vidēji par iepriekšējo pusgadu) viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības vidēji mēnesī (latos), izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa ienākumi nepārsniedz Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto (vidēji par iepriekšējo pusgadu) viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību vidēji mēnesī (latos). Ņemot vērā iepriekšminēto, ģimeni (personu) var atzīt par maznodrošinātu, ja:

3.1. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

3.2. tai nav parādsaistību, izņemot studiju un studējošo kredītu, kredītu mājokļa pielāgošanai invalīdam, kā arī parādu par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem;

3.3. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi;

3.4. tā nav izsniegusi aizdevumu;

3.5. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

3.6. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, izņemot gadījumus, kad personai, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, nepieciešama izziņa, lai reģistrētos palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.

4. SD lēmuma par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu paziņošanas kārtība

4.1. SD divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 2.nodaļā minēto ziņu saņemšanas paziņo palīdzības pieprasītājam lēmumu par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu. Pēc palīdzības pieprasītāja lūguma SD izsniedz izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam (saskaņā ar paraugu).

4.2. Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde iepazīstas ar SD lēmumu par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, izmantojot Vienoto sociālās palīdzības administrēšanas informatīvo sistēmu, un, ja tas nepieciešams, reģistrē palīdzības pieprasītāju palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.

4.3. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss tiek piešķirts:

4.3.1. uz trijiem mēnešiem — darbspējīgām personām;

4.3.2. uz sešiem mēnešiem — darbne­spējīgām personām.

4.4. SD var atteikt piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, ja tiek konstatēts, ka taisnās līnijas radiniekiem ir resursi, lai nodrošinātu palīdzības pieprasītāju ar dzīvojamo platību.

5. SD lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

5.1. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, SD divu nedēļu laikā rakstveidā informē palīdzības pieprasītāju par atteikumu un tā pamatojumu, kā arī par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

5.2. Lēmumu par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt palīdzības pieprasītājs mēneša laikā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā, bet tā lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss”; saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2. Noteikumu 4.2.apakšpunkts stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā, kad tiek ieviesti papildinājumi Vienotajā sociālās palīdzības administrēšanas informatīvajā sistēmā.

3. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 25.11.2003. saistošie noteikumi Nr.52 “Par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu Rīgā”.

4. Noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja un Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja.

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs