"Labskanīgā Garanča ar iekšēju potenciālu"

"Hufvudstadsbladet"

— 2000.08.23.

Elīna Garanča — mecosoprāns; Irina Gavrilovici — klavieres. Brāmss, de Falja, Respīgi, Mocarts un Bellīni. Sērija "Jaunie virtuozi" Almi zālē 2000. gada 21. augustā.

Nav nekādu šaubu, ka latviešu mecosoprāns Elīna Garanča ir piemērota māksliniece sērijā "Jaunie virtuozi". Viņai ir nākotne. Pēc viņas uzvaras Helīnas konkursā pagājušajā gadā cerības bija pārāk lielas, un viņa tās attaisnoja tikai vokālā ziņā.

Koncerts sākās ar trim Johannesa Brāmsa dziesmām, kuras Garanča dziedāja meistarīgi un labskanīgi, taču diezgan vienādi. Tās vajadzēja vairāk niansēt un izmantot intīmāku pieeju.

Kā zināms, Garančas lielā balss ir pārsteidzoši strauja un elastīga. Šajā ziņā jauki izdevās Manuela de Faljas "Septiņas spāņu tautasdziesmas". Tomēr, dziedot šo īpašo dziesmu ciklu, ir nepieciešams vairāk krāsu un patosa.

Otorīno Respīgi trīs dziesmas viņa bija izvēlējusies nolūkā piedāvāt ko jaunu.

Skaidrs, ka publikai tas bija interesanti, jo sevišķi labi viņa nodziedāja abas pēdējās dziesmas, taču šajā attīstības fāzē dziedātājai sava repertuāra izvēlē vairāk būtu jādomā par sevi. Neviens cits jau to nedara — ne publika, kas ir izslāpusi pēc lieliem piedzīvojumiem, ne vācu operas teātris, kurā viņa strādā (Meiningene), ne arī tā opera, kurp viņa gatavojas doties (Frankfurte). Viņu tikai izmanto varbūt pārāk smagos uzdevumos, kamēr vien viņas spēcīgā balss spēj dot.

Ārijas no Volfganga Amadeja Mocarta "Tits" un Vinčenco Bellīni "I Capuleti e I Montecchi" kārtējo reizi pierādīja, ka Garančai ir laba tehnika. Viņas lielā balss augstajos toņos turklāt attīsta ļoti skaistu skanējumu, un varam tikai piekrist Mirjamas Helīnas konkursa žūrijai, ka viņa ir unikāli apdāvināta.

Garanča izskatās labi, un nav nekādu šaubu, ka uz operas skatuves viņa spēj daudz ko parādīt. Pēc visa spriežot, Lieder jeb solodziesmu repertuāru viņa pašlaik vēl mācās, un viņas izpausmju skala vēl ir pārāk vienveidīga un operai piemērota. Uz nedrošības rēķina varbūt var norakstīt arī vienu otru netīru toni un mazliet neskanīgu pianissimo.

Tagad tikai jāuzklausa labi padomi, jāmācās, cik vien iespējams, un jāsteidzas lēnām. Šarmanto Elīnu Garanču droši uz klavierēm pavadīja viņas skolotāja Irina Gavrilovici.

Jans Grānbergs