Ministru kabineta rīkojums Nr.141

Rīgā 2005.gada 4.martā (prot. Nr.8 32.§)

Par valsts programmu “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads”

1.Atbalstīt valsts programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads” (turpmāk — programma) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2.Noteikt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3.Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam katru gadu (sākot ar 2005.gadu) līdz 1.septembrim sagatavot un īpašu uzdevumu minis­tram sabiedrības integrācijas lietās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par programmas ieviešanas gaitu iepriekšējā gadā.

4.2005.gadā programma īstenojama no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis

(Ministru kabineta

2005.gada 4.marta rīkojums Nr.141)

Valsts programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads”

kopsavilkums

Saskaņā ar Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamat­nostādnēm 2005.–2014.gadam ir izstrādāta valsts pro­gramma “Pilsoniskās sa­bied­rības stiprināšana. 2005.–2009.gads” (turpmāk — valsts programma) šo starpnozaru pamatnostādņu īstenošanai.

Valsts programma izstrādāta, pamatojoties uz:

• pētījumu “Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā, situācijas analīze”;

• pētījumu “Nevalstiskās organizācijas un valsts sadarbības politika un prakse Eiropā: salīdzinoša analīze”;

• konsultācijām ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem aktīviem sabiedrības pārstāvjiem par pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģiju;

• atzinumiem, kas iegūti Nevalstisko organizāciju centra rīkotajos “apaļā galda” pasākumos, kā arī tiekoties ar dažādām procesā iesaistītām pusēm, arī Latvijā un ārvalstīs dzīvojošiem pilsoniskās sabiedrības veidošanas atbalstītājiem, pašvaldību un centrālo pārvaldes institūciju darbiniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem;

• Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā un Talsos notikušo sabiedrisko apspriežu rezultātiem (2004.gada aprīlī — par pilsoniskās sabiedrības stip­ri­nāšanai nepieciešamiem pasākumiem, 2004.gada jūlijā — par valsts programmas saturu).

Valsts programma nosaka uzdevumus, kas veicami Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādņu 2005.–2014.gadam mērķu, politikas un darbības rezultātu sasniegšanai, galvenos darbības virzienus, kā arī izpildes laika plānojumu, uzdevumiem nepieciešamā finansējuma plānojumu, par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas un pārskata sniegšanas un novērtē­šanas kārtību.

Par pilsoniskās sabiedrības politikas veidošanu un valsts programmas koordi­nē­šanu ir atbildīgs Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Par atsevišķu uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas — Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, ministrijas, Valsts kanceleja — minētas programmas 4.sadaļā. Valsts kanceleja ir atbildīga par valsts pārvaldes politikas veidošanu, tātad arī par sabiedrības līdzdalības nodroši­nāšanas vispārīgo principu, vadlīniju un procedūru izstrādi tādos normatīvajos aktos, kuri nosaka valsts pārvaldes darbu. Par sabiedrības līdzdalības nodro­šināšanu politikas veidošanā tiešās valsts pārvaldes līmenī ir atbildīgas visas ministrijas (sekretariāti), kā arī Valsts kanceleja. Īpašu uzdevumu ministra sa­biedrības integrācijas lietās sekretariāts ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības līdzdalību koordinē uzdevumus, kas saistīti ar pašvaldībām, sadarbībā ar Labklājības ministriju — rīcības virzienu, kas veicina sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par tādiem darbības virzieniem, kas saistīti ar skolēnu zināšanu, prasmju un attieksmes veidošanos, gatavojoties dzīvei pilsoniskā sabiedrībā.

Programmas mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai nepieciešams šāds papildu finansējums:

Programmā norādīts valsts institūcijām nepieciešamais papildu finan­sējums (pa gadiem), kas jāparedz valsts budžetā. Plānojot nākamā gada budžetu, nepieciešamais finansējums precizējams un iekļaujams attiecīgās ministrijas vai institūcijas gada budžeta pieprasījumā.

Būtiska nozīme pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas īstenošanā ir valsts netiešajam finansiālajam atbalstam. Nodokļu atvieglojumi (uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, attaisnotie izdevumi attiecībā uz iedzīvotāju ienā­kuma nodokli), kā arī īpašuma izmantošanas atvieglojumi nerada izdevumus valsts budžetam, kā arī nesamazina ieņēmumus, jo šobrīd minētie atvieglojumi ir spēkā.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis