Valsts sekretāru 2005.gada 3.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām”.
Noteikumu projekts paredz noteikt: mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību; mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus; mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānu dokumentus un veidlapu paraugus; mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas; mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautajām vai mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām un iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu segšanas apjomu un kārtību.
Noteikumu projektā tiek definēti Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu mobilizācijas mācību un gatavības pārbaužu veidi.
Noteikumu projekts dod iespēju veikt efektīvu un mērķtiecīgu Nacionālo bruņoto spēku vienību un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu apmācību mobilizācijai, lai nodrošinātu apdraudējuma situāciju pārvarēšanu vai to seku likvidācijas pasākumu izpildi ar nepieciešamajiem resursiem, kā arī pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku vienību, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu gatavību mobilizācijai un nodrošinājumu ar mobilizācijas rezervēm, novērtēt tautsaimniecības objektu gatavību to izmantošanai ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, kā arī juridisku personu gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumos noteikto.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumos Nr.247 “Kārtība, kādā pieprasāma un izsniedzama informācija par obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām””.
Saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likuma deleģējumu izdoti Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.247 “Kārtība, kādā pieprasāma un izsniedzama informācija par obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām”, kuros reglamentēta informācijas pieprasīšanas kārtība par obligātajā militārajā dienestā iesaucamajām personām, rezerves karavīriem un rezervistiem.
Ņemot vērā pāreju uz profesionālu militāro dienestu, Militārā dienesta iesaukšanas centra teritoriālās struktūrvienības jau patlaban veic kandidātu profesionālajam militārajam dienestam, kā arī militāro mācību iestāžu reflektantu pārbaudi. Tā kā kandidāti profesionālajam militārajam dienestam un militāro mācību iestāžu reflektanti ietilpst rezerves karavīru un obligātajā militārajā dienestā iesaucamo personu sastāvā, šie noteikumi ir attiecināmi uz informācijas pieprasīšanu par šīm personām. Tomēr šīs informācijas pieprasīšana nav saistīta ar personu iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā vai rezerves karavīru un rezervistu apmācību. Sakarā ar to, ka profesionālā dienesta un mācību militārajās mācību iestādēs uzsākšana balstās uz brīvprātības pamata, informācija par šīm personām būs jāpieprasa tik bieži, cik nepieciešams, nevis vienu reizi gadā, kā tas pašlaik ir noteikts noteikumos.
Pēc Rīgas Valsts militārā dienesta pārvaldes likvidācijas Militārā dienesta iesaukšanas centrā tika izveidota Rīgas militārā dienesta nodaļa. Pēc minētās nodaļas izveidošanas personu pārbaudi un informācijas pieprasīšanu veic ne tikai Militārā dienesta iesaukšanas centra teritoriālās struktūrvienības, bet arī pats Militārā dienesta iesaukšanas centrs.
Tādējādi nepieciešams precizēt noteikumu nosaukumu un atsevišķus ar informācijas pieprasīšanu saistītus punktus. Tiesību akts tiks īstenots Aizsardzības ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Ekonomikas ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi”.
Ministru kabineta (MK) 1998.gada 31.augusta noteikumos Nr. 334 “Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts” ir iekļauti neautomātiskie svari. Likums “Par mērījumu vienotību” paredz, ka metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka MK. Pašlaik normatīvie akti par metroloģisko kontroli neparedz prasības neautomātiskajiem svariem. Ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes 1990.gada 20.jūnija Direktīva 90/384/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz neautomātiskajiem svariem nosaka vienotas prasības neautomātiskajiem svariem, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus Direktīvas prasību ieviešanai, kas paredz vienotu kārtību, kādā tiek veiktas neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī nosaka pamatprasības neautomātiskajiem svariem.
Noteikumu projekts nosaka pamatprasības neautomātiskiem svariem un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu projektēšanā, ražošanā un atbilstības novērtēšanā, pirms tie tiek piedāvāti iekšējā tirgū – pārdoti, dāvināti vai nodoti lietošanā pret atlīdzību vai bez tās, kā arī nosaka tirgus uzraudzības kārtību.
Svari ir mērīšanas līdzeklis ķermeņa masas noteikšanai ar smaguma spēka iedarbību uz šo ķermeni. Svarus var izmantot, lai noteiktu citus ar masu saistītus lielumus, vērtības, parametrus vai raksturojumus. Neautomātiskie svari ir svari, kuru darbības laikā ir nepieciešama operatora līdzdalība.
Noteikumu projekts attiecas uz visiem neautomātiskajiem svariem (svari). Izšķir divas svaru lietošanas kategorijas: svaru lietošana: masas noteikšanai komercdarījumos; masas noteikšanai nodevu, tarifu, nodokļu, prēmiju, soda naudu, kompensāciju, atlīdzību vai tamlīdzīgu maksājumu aprēķināšanai; masas noteikšana normatīvo un administratīvo aktu piemērošanai, kā arī eksperta atzinuma sniegšanai tiesā; masas noteikšana medicīnas praksē, sverot pacientus novērošanas, diagnosticēšanas un ārstniecības vajadzībām; masas noteikšana farmācijā zāļu pagatavošanai pēc receptes, kā arī masas noteikšana analīzēs, ko veic medicīnas un farmācijas laboratorijās; cenas noteikšana masai tirdzniecībā un fasēto preču sagatavošanā. Ir arī citi lietošanas veidi, kas nav minēti noteikumu projektā.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” adaptējamo nacionālo standartu sarakstu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Pašvaldību un pašvaldību budžeta iestādes mēneša pārskats par budžeta izpildi, finansēšanu, aizņēmumu un galvojumu apjomu iesniegšanas un sagatavošanas kārtība”.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pašvaldības sagatavo un iesniedz mēneša pārskatus par budžeta izpildi, finansēšanu, aizņēmumu un galvojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.
Noteikumu projekts nepieciešams, lai nodrošinātu galvenā mērķa sasniegšanu – mēneša konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskata sastādīšanu atbilstoši likumā noteiktajām prasībām, jo noteikumu projekts un tā pielikumi pēc to aizpildīšanas nodrošinās Valsts kasi ar datiem, kuri ir nepieciešami pašvaldību mēneša pārskata par budžeta izpildi sagatavošanai un informācijai, kas nepieciešama ceturkšņa pārskatu sagatavošanai.
Noteikumu projekts nosaka pašvaldību mēneša pārskatu saturu par budžeta izpildi, finansēšanu, aizņēmumu un galvojumu apjomu, un to sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, lai informētu sabiedrību par pašvaldības, pašvaldības budžeta iestādes budžeta līdzekļu naudas plūsmu pārskata periodā.
Vispārējie pārskatu veidošanas principi: pārskatus veido pēc naudas plūsmas principa; ja pašvaldības saimnieciskā gada laikā apvienojas, sagatavojot jaunizveidotās pašvaldības mēneša pārskatu, tajā iekļauj apvienoto pašvaldību budžetu izpildi no gada sākuma. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem, tos klasificējot atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par klasifikācijām.
Noteikumu projektā paredzēts noteikt pārskatu iesniegšanas kārtību un termiņus. Rajonu un pagastu padomes mēneša pārskatus iesniedz Valsts kasē pārskata periodam sekojošā mēneša 8.datumā līdz pulksten 14. Pilsētu, novadu domes (izņemot Rīgas pilsētas domi) mēneša pārskatus iesniedz Valsts kasē pārskata periodam sekojošā mēneša 10.datumā līdz pulksten 12. Rīgas dome mēneša pārskatus iesniedz Valsts kasē pārskata periodam sekojošā mēneša 11.datumā līdz pulksten 12. Ja iesniegšanas datums ir brīvdiena vai svētku diena, pārskats iesniedzams nākamajā darba dienā. Rajona padomes līdz pārskata periodam sekojošā mēneša 3.datumam Valsts kasē iesniedz informāciju par saņemto valsts budžeta mērķdotāciju sadali rajona pašvaldībām (no gada sākuma pieaugošās summās). Pārskatus var iesniegt, parakstītus papīra formā vai elektroniski. Pārskatu iesniegšanai var izmantot elektronisko pārskatu iesniegšanu un akceptēšanu, neiesniedzot papīra formātā.
Pašvaldību budžeta iestāžu mēneša pārskatu lietotāji ir budžeta iestādes, Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde, Starptautiskais valūtas fonds.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Padomes 1977.gada 17.maija Sesto direktīvu 77/388/EEK un Padomes 1992.gada 25.februāra direktīvu 92/12/EEK Latvijas Republikā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un ar šīm pārstāvniecībām saistītajām personām, Eiropas Kopienas institūcijām saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) un tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības iegādāties citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs akcīzes preces bez akcīzes nodokļa, kā arī iegādāties preces un saņemt pakalpojumus bez pievienotās vērtības nodokļa, pamatojoties uz akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikātu (sertifikāts), kuru ir apstiprinājusi Latvijas Republikas kompetentā iestāde.
Sertifikāta veidlapas paraugs un paskaidrojumi sertifikāta veidlapas aizpildīšanai ir noteikti ar 1996.gada 10.janvāra Regulu Nr.31/96 un ir vienoti visā ES teritorijā. Saskaņā ar minēto Regulu uzņēmējas dalībvalsts (Latvijas Republikas) kompetentajai iestādei ar parakstu un zīmogu ir jāapliecina, ka sertifikāta saņēmējam ir tiesības saņemt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa, iegādājoties sertifikātā norādītās preces vai saņemot pakalpojumus citā ES dalībvalstī.
Kompetentās iestādes izvēle ir katras ES dalībvalsts ziņā. Latvijas Republikā līdz šim ar tiesisku regulējumu nav noteikta iestāde, kuras kompetencē būtu sniegt šādu apliecinājumu.
Noteikumu projekts noteic, ka kompetentās iestādes Latvijas Republikā sertifikāta apstiprināšanai ir Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija. Projekts nosaka arī sertifikāta apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā var tikt piešķirtas tiesības lietot sertifikātu bez apstiprināšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā protokolu par pārvietošanas kārtību”.
Pašlaik Eiropas Padomes ietvaros ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt dokumentu par liecinieku un cietušo aizsardzību (par dokumenta formu darba grupa vēl nav vienojusies), tā kā šis jautājums nav starptautiski noregulēts daudzpusējos līgumos. Kā vienīgais starptautiskais divpusējais līgums šajā jomā uzskatāma 2000.gada 17.martā parakstītā Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā (Vienošanās). Vienošanās mērķis ir sadarboties aizsargājamo personu personīgo un mantisko tiesību, brīvību un likumisko interešu aizsardzībā pret jebkuriem draudiem vai iespaidošanas. Sadarbība Vienošanās ietvaros izpaužas vairākās formās, tajā skaitā apmaiņā ar operatīvo, izziņas un citu informāciju, veicot operatīvas un citas darbības, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi nodrošinātu personu aizsardzību u.c.
Vienošanās 3. un 4.pants paredz, ka nepieciešamības gadījumā aizsargājamā persona var tikt pārvietota uz citas Puses valsts teritoriju, nodrošinot šo personu ar nepieciešamajiem uzturēšanās un citiem dokumentiem. Tomēr Vienošanās nav paredzēta kārtība, kādā veidā aizsargājamā persona tiek pārvietota uz citas Puses valsts teritoriju, tāpēc izstrādāts Vienošanās protokols par pārvietošanas kārtību (Protokols).
Protokolā paredzētā pārvietošanas kārtība attiecas tikai uz aizsargājamām personām un uz Pušu liecinieku un cietušo aizsardzības dienesta darbiniekiem, kas pavada šīs personas. Nepieciešamības gadījumā Puse var iesniegt lūgumu citai Pusei, lai tā atļauj šķērsot robežu bez personu identitātes un attiecīgo dokumentu pārbaudes, turklāt lai šis robežu šķērsošanas fakts netiktu reģistrēts nevienā datu bāzē. Šādos gadījumos lūgumā ir jāietver noteikta informācija, piemēram, informācija par robežu šķērsošanas vietu un laiku, par personu skaitu un transporta līdzekļa veidu. Protokolā iekļauts arī noteikums, ka nepieciešamības gadījumā vēl detalizētāku robežšķērsošanas kārtību var noteikt Pušu institūciju, kas atbildīgas par robežu šķērsošanu, vadītāji, saskaņojot to ar attiecīgo Pušu liecinieku un cietušo aizsardzības dienestu vadītājiem. Protokola īstenošanai Puses var nozīmēt sakaru virsniekus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Apziņošanas un civilās trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka apziņošanas un civilās trauksmes sistēmas (apziņošanas sistēma) mērķi un uzdevumus, apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, valsts institūciju un pašvaldību pienākumus sistēmas darbības nodrošināšanā.
Apziņošanas sistēmas mērķis ir novērst vai mazināt dabas vai tehnogēnas katastrofas iespējamo apdraudējumu (apdraudējumus) cilvēkam, videi un īpašumam.
Apziņošanas sistēmai ir šādi uzdevumi: nodrošināt pastāvīgu gatavību iedzīvotāju brīdināšanai apdraudējuma gadījumā; brīdināt civilās aizsardzības sistēmu apdraudējuma gadījumā; izziņot par izsludināto ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju; brīdināt citas valstis par apdraudējuma iespējamu pārrobežu iedarbību.
Realizējot valsts investīciju programmu IA-44 2002.–2005.gadam, republikas pilsētās un rajonu centros uzstādītas no vienota komandcentra vadāmas trauksmes sirēnas, un projekts regulē arī šo sirēnu izmantošanas (t.sk. pārbaužu) kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica rīkojuma projektu “Par valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” izveidošanu” un noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” nolikums”.
Rīkojuma projekts paredz, ka ar 2005.gada 1.aprīli tiek izveidota valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” (Aģentūra), kā arī nosaka Aģentūras darbības mērķi un galveno funkciju.
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai efektīvāk realizētu Kultūras ministrijai noteiktās valsts funkcijas, atdalītu nozares politikas veidošanu un uzraudzību no šīs politikas īstenošanas, kā arī sakārtotu atbildības funkciju sadalījuma jautājumus, nodrošinātu valsts kultūras objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja – būvniecībai paredzēto investīciju līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un lai atslogotu Kultūras ministrijas sistēmas centrālo aparātu no neraksturīgas funkcijas – būvniecības veikšanas.
Aģentūra nepieciešama, lai organizētu valsts kultūras objektu būvniecību, to iekārtošanu un aprīkošanu, kā arī nodrošinātu īpašuma uzskaiti un tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā.
Aģentūrai plānots uzdot veikt šādu funkciju valsts kultūras objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēku – būvniecības organizēšanā. Aģentūras uzdevums būs finanšu līdzekļu piesaistīšana valsts kultūras objektu būvniecībai, sadarbojoties ar privātajiem investoriem publiskās privātās partnerības modelī.
Aģentūru paredzēts izveidot uz laiku, līdz tiek uzbūvētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas. Pēc ēku nodošanas ekspluatācijā Aģentūru paredzēts likvidēt.
Kopumā rīkojuma projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu. Aģentūras darbības finansēšanai nepieciešamie līdzekļi pieejami no Kultūras ministrijai piešķirtajiem līdzekļiem, kas paredzēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanai.
Aģentūra atradīsies Kultūras ministrijas pārraudzībā. Kultūras ministrijai ir atbilstoši administratīvie resursi valsts aģentūras pārraudzības nodrošināšanai Publisko aģentūru likumā noteiktajā kārtībā.
Nolikuma projektā noteikti valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” galvenie darbības mērķi, funkcijas un uzdevumi.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas un Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 14.martam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevas”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.pantā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam. Saeima 2004.gada 16.decembrī ir grozījusi likuma 12.pantu un pārejas noteikumus. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumi paredz spēkā esošā regulējuma atcelšanu ar 2005.gada 1.jūliju. Pašlaik šo jautājumu regulē Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.322 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”.
Pašreizējais regulējums pašvaldību nodevu uzlikšanas un piemērošanas procesā izstrādātajā noteikumu projektā nav mainīts pēc būtības. Projektā ir aizstāti iepriekš pieņemtie pašvaldību apzīmējumi saskaņā ar likumā lietotajiem terminiem, kā arī noteikumi papildināti ar normu, kas nosaka nepieciešamību pašvaldību nodevu aprēķināšanas metodikā iekļaut pašvaldību nodrošinājuma konkrēto finansiālo izteiksmi katram nodevas veidam. Noteikumu tekstā ir konsekventi lietots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nosaukums nenoteiktās pašvaldību darbību pārraugošās valsts institūcijas vietā. Šis precizējums ir nepieciešams un atvieglos noteikumos paredzēto procedūru piemērošanas kārtību.
Noteikumi nerada fiskālu ietekmi uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem, jo tiks turpināta iepriekš noteiktā prakse pašvaldību nodevu piemērošanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes un Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Šķīrējtiesu reģistrācijas kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību. Šķīrējtiesu reģistrs (reģistrs) ir elektroniskā veidā apkopotas informācijas (ierakstu) kopums par šķīrējtiesām. Ierakstus reģistrā izdara Uzņēmumu reģistra valsts notārs. Ierakstus reģistrā izdara uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.
Reģistrā par katru šķīrējtiesu izdara šādus ierakstus: šķīrējtiesas reģistrācijas numurs; šķīrējtiesas nosaukums; šķīrējtiesas adrese; dibinātāja reģistrācijas numurs, forma un nosaukums (firma); datums, kad reģistrēti grozījumi reglamentā; šķīrējtiesas darbības izbeigšanas fakts; citas ziņas, ja to tieši paredz normatīvie akti; ieraksta izdarīšanas datums.
Šķīrējtiesas reģistrācijai iesniedz pieteikumu. Pieteikumam pievieno: dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas izveidošanu; šķīrējtiesas reglamentu; dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas dibinātāja reģistrāciju un statusu, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju, ja dibinātājs ir ārvalsts juridiskā persona; maksājumu apliecinošu dokumentu par valsts nodevas samaksu.
Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Zvērinātu notāru amata vietas”.
Noteikumu projekts nosaka zvērinātu notāru amata vietas un to izvietojumu. Latvijas Republikā ir 131 zvērinātu notāru amata vieta.
Zvērinātu notāru amata vietu izvietojums: Rīgas apgabaltiesas teritorijā 79 amata vietas: Rīgā 71 amata vieta; Ogrē 2 amata vietas; Jūrmalā 4 amata vietas; Siguldā 1 amata vieta; Salaspilī 1 amata vieta. Kurzemes apgabaltiesas teritorijā 15 amata vietas: Kuldīgā 2 amata vietas; Liepājā 6 amata vietas; Saldū 2 amata vietas; Ventspilī 3 amata vietas; Talsos 2 amata vietas. Latgales apgabaltiesas teritorijā 13 amata vietas: Balvos 1 amata vieta; Daugavpilī 5 amata vietas; Krāslavā 1 amata vieta; Līvānos 1 amata vieta; Ludzā 1 amata vieta; Preiļos 1 amata vieta; Rēzeknē 3 amata vietas. Vidzemes apgabaltiesas teritorijā 10 amata vietas: Alūksnē 1 amata vieta; Cēsīs 2 amata vietas; Gulbenē 1 amata vieta; Limbažos 1 amata vieta; Madonā 2 amata vietas; Valkā 1 amata vieta; Valmierā 2 amata vietas. Zemgales apgabaltiesas teritorijā 14 amata vietas: Aizkrauklē 2 amata vietas; Bauskā 2 amata vietas; Dobelē 2 amata vietas; Jelgavā 4 amata vietas; Jēkabpilī 2 amata vietas; Tukumā 2 amata vietas.
Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Notariāta likuma 6.¹panta Ministru kabinetam doto pilnvarojumu. Tā kā pietiekama notariālā palīdzība iedzīvotājiem nav nodrošināta vairākās Latvijas Republikas pilsētās, tad salīdzinājumā ar esošo zvērinātu notāru amata vietu skaitu zvērinātu notāru amata vietu skaits tiek palielināts par 17 amata vietām: Rīgā par 10 amata vietām; Liepājā, Saldū, Daugavpilī, Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī par 1 amata vietu. Pašreiz Krāslavā nav zvērināta notāra, līdz ar to Krāslavas iedzīvotājiem vispār nav pieejama notariālā palīdzība.
2004.gadā vidējais notariālo darbību skaits uz vienu zvērinātu notāru Latvijas Republikā bija 9367 notariālās darbības. Rēzeknē praktizējošu zvērinātu notāru notariālo darbību skaits uz vienu zvērinātu notāru 2004.gadā bija 12046 notariālās darbības; Daugavpilī – 11476 notariālās darbības; Saldū – 17184 notariālās darbības; Liepājā – 11680 notariālās darbības; Jelgavā – 14135 notariālās darbības, līdz ar ko šajās pilsētās praktizējošo zvērinātu notāru veikto notariālo darbību skaits pārsniedz Latvijas Republikā praktizējošo zvērinātu notāru vidējo notariālo darbību skaitu.
Nepietiekama notariālā palīdzība ir Jēkabpils iedzīvotājiem, kur uz gandrīz 55 tūkstošiem iedzīvotāju ir tikai viens zvērināts notārs, par ko saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Vidēji uz vienu zvērinātu notāru Latvijas Republikā ir aptuveni 30 tūkstoši iedzīvotāju.
Latvijas Zvērinātu notāru padome 2005.gada 8.februāra vēstulē atbalsta amata vietu skaita palielināšanu par 6 amata vietām, norādot, ka Liepājā, Daugavpilī, Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī nav pietiekama notariālā palīdzība iedzīvotājiem. Latvijas Zvērinātu notāru padome uzskata, ka Saldū un Rīgā ir pietiekama notariālā palīdzība, līdz ar to amata vietu skaits šajās pilsētās nav palielināms.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamais minimālais zināšanu apjoms un zvērinātu notāru eksāmena maksa”.
Noteikumu projekts nosaka zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksas apmēru.
Lai nokārtotu eksāmenu un saņemtu eksāmena apliecību, zvērināta notāra amata pretendentam ir nepieciešamas šādas minimālās zināšanas: vispārējā tiesību teorijā; konstitucionālajās tiesībās; administratīvajās un administratīvā procesa tiesībās; notariāta tiesībās;
civiltiesībās un civilprocesa tiesībās (t.sk. par zemes iegūšanu īpašumā un lietošanā); finanšu un nodokļu tiesībās; darba tiesībās; jūras tiesībās; komerctiesībās; par starptautisko civilprocesuālo un kriminālprocesuālo sadarbību (t.sk. dokumentu legalizācija un apliecinājuma “Apostille” lietošana); lietvedībā un arhīvniecībā. Kā arī prasmes: praktiski izmantot zināšanas par biežāk lietojamajiem zvērinātu notāru profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem; izstrādāt un noformēt ar zvērināta notāra darbību saistītos dokumentus.
Eksāmens ir nokārtots, ja zvērināta notāra amata pretendents saņēmis eksāmena komisijas novērtējumu, ne zemāku par 3 ballēm 5 ballu skalā. Eksāmena kārtošanas maksas apmērs ir 150 latu katram zvērināta notāra amata pretendentam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par minimālo apdrošinājuma summu zvērinātu notāru individuālajam apdrošināšanas līgumam, grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātajiem noteikumiem”.
Noteikumu projekts nosaka minimālo apdrošinājuma summu zvērinātu notāru individuālajam apdrošināšanas līgumam, grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligāto noteikumu.
Minimālā apdrošinājuma summa zvērinātu notāru individuālajam apdrošināšanas līgumam ir 50 000 latu. Minimālā apdrošinājuma summa zvērinātu notāru grupas apdrošināšanas līgumam ir 500 000 latu.
Apdrošināšanas līgumā nosaka zvērinātu notāru individuālās un grupas apdrošināšanas līguma darbības periodu, kura ilgums nav mazāks par vienu gadu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas ministrijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments