Nabadzība Latvijā zem Eiropas lupas

Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ir izstrādājusi Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai 2004.–2006.gadam. Tā īstenošanai nepieciešamais finansējums ir vairāk nekā 900 miljoni latu, no kuriem lauvas tiesa ir ES finansējums.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.; Māris Kaparkalējs, “LV”

2004.gada 31.jūlijā Latvija iesniedza savu plānu izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK). Pašu plānu vērtēja Ungārija, bet tajā ietvertos indikatorus – Nīderlande. Lai apspriestu EK vērtējumu, 22.februārī ārkārtas sēdē sanāca Latvijas Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai darba grupa, kuru vada Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāres vietniece Agrita Groza.
ES galvenās politikas prioritātes nabadzības mazināšanai ir: nodarbinātības līmeņa palielināšana, sociālās aizsardzības sistēmas modernizēšana, trūkumu novēršana izglītības un apmācības sistēmās, bērnu nabadzības novēršana, piemērota mājokļa nodrošināšana ikvienam, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšana un etnisko minoritāšu un imigrantu integrācija sabiedrībā.

Latvijā viszemākais finansējums sociālajai jomai

A.Groza stāsta, ka EK, izvērtējot 10 jauno dalībvalstu plānus, izdalīja vairākus visām valstīm kopējus nabadzības un sociālās atstumtības riska faktorus. Tie ir: ilgtermiņa bezdarbs, zemas/novecojušās prasmes (īpaši gados vecākiem cilvēkiem un jauniešiem), izglītības trūkums, bērnu augšana nabadzīgā ģimenē, īpaši ar trim un vairāk bērniem, invaliditāte, alkohola, narkotiku atkarība, piederība etniskajai minoritātei (īpaši čigāniem), dzīve nelielā, nelabvēlīgā, bieži vien ģeogrāfiski izolētā teritorijā, uzaugšana aprūpes institūcijās, piederība patvēruma meklētājiem vai nelegālajiem imigrantiem, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie, vardarbības un cilvēktirdzniecības upuri.
EK atzinusi, ka Latvijas galvenās problēmas ir augstais bezdarba līmenis, īpaši ilgtermiņa un jauniešu bezdarbs, izglītības un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām, zemais dzīves līmenis, ienākumu nabadzība, ievērojams nedeklarētā darba īpatsvars, lielās reģionālās un pilsētu un lauku atšķirības. Tāpat EK secinājusi, ka etniskajām minoritātēm ir augstāks bezdarba līmenis nekā latviešiem un grūtāk atrast darbu. A.Groza stāsta, ka LM pārstāvji tam nepiekrīt un vienmēr centušies pierādīt, ka etniskās minoritātes (izņemot čigānus) netiek diskriminētas Latvijas darba tirgū. EK kā sava veida trūkumu min arī to, ka Latvijā salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm ir viszemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai.
A.Groza uzsver, ka Latvijas Rīcības plānu kopumā EK vērtējusi atzinīgi, tiesa gan, norādot uz atsevišķiem vājajiem punktiem. Piemēram, nepietiekami risināta sabiedriskā transporta pieejamība invalīdiem, nav izstrādāta mūžizglītības sistēma. EK eksperti arī norāda, ka plānā paredzētie pasākumi nav sakārtoti prioritārā secībā, trūkst jaunu programmu. EK arī uzskata, ka nav pietiekami atspoguļots, kā paredzētās iniciatīvas nodrošinās dzimumu līdztiesību un reģionālo atšķirību mazināšanos. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem – vājš plāna pārraudzības mehānisms, nav noteikta pašvaldību loma tā īstenošanā.

Eiropas Komisijas jautājumi Latvijai

Vai garantētais minimālais ienākumu līmenis būs pietiekams, ņemot vērā inflāciju?
Vai īstenotie pasākumi izglītības jomā ir pietiekami, lai atrisinātu atsevišķu sociālo grupu problēmas?
Vai ir pietiekami īstenotie pasākumi mājokļu jomā, lai nodrošinātu to pieejamību?
Vai, ņemot vērā definētos mērķus, netiek plānots palielināt izdevumus sociālajai jomai?
Tā kā Latvijas Rīcības plānā ir 113 indikatori, pēc kuriem vērtēt paveikto, rodas jautājums, vai tas nav pārāk sadrumstalots. EK neatkarīgā eksperte no Latvijas, socioloģe, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Taņa Lāce uzskata, ka Latvijai varbūt lietderīgāk būtu bijis koncentrēties uz pāris prioritāriem pasākumiem, kurus tad arī var īstenot.
Nīderlande, kas vērtēja Latvijas plāna indikatorus, arī uzdeva līdzīgus jautājumus.
Kā tiks pārraudzīta 113 indikatoru īstenošana?
Vai Latvijā ir dzimumu līdztiesības pasākumi, kas vērsti uz vīriešu nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanu?
Vai Latvijā valodas nezināšana tiek atzīta kā ierobežojošs faktors etniskajām minoritātēm darba tirgū? Vai tiek īstenoti valodas kursi minoritātēm?
EK ieteikums visām 10 ES dalībvalstīm – atbildība par sociālās iekļaušanas jautājumiem ir jāuztic visām ministrijām. Arī Latvijā visas ministrijas ir iesaistītas šajā procesā. Katrai ministrijai ir jāsagatavo pasākumu plāns, kā savā nozarē palīdzēt sociālās atstumtības riska grupām un mazināt nabadzību.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv