"Lietuvai no jauna nāksies sākt sarunas"

"Veidas"

— 2000.08.18. Šajā vasarā Lietuvas politiskā temperatūra strauji cēlusies.

Ārpolitikā tas bija sakarā ar Krievijas draudīgajiem paziņojumiem, ka tā nekad nepiekritīs, ka NATO iesprauktos bijušās Padomju savienības telpā. Iekšpolitikā — rudenī paredzamo vēlēšanu gaisotne, kas draud izcelt gaismā jaunas politiskas apvienības.

Lietuvas politologs Raimunds Lopata uzskata, ka tuvākajos divos gados Lietuvai nāksies izjust stipru Krievijas spiedienu. Kopš 1999.gada ir zudusi trauslā robežšķirtne starp Lietuvas ārpolitiku un iekšpolitiku. Raimunds Lopata to saista ar Lietuvas tapšanu par NATO kandidātvalsti un Lietuvas uzaicināšanu sākt iestāšanās sarunas ES. Lai gan šie jautājumi šķiet tīri ārpolitiski, tomēr tos nepieciešams realizēt iekšpolitiski. Sākot ar budžeta sadalījumu aizsardzības vajadzībām, beidzot ar ES problemātiku, kurā aptuveni 80 procentu jautājumu saistīti ar Lietuvas iekšpolitisko dzīvi.

Šīs robežšķirtnes izzuduma dēļ pasliktinājušās attiecības ar Krieviju. Būtībā attiecības vēl vairāk saasinājās tad, kad Seimā sākās diskusijas par okupācijas laikā piedzīvoto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Šīs iniciatīvas autori šo akciju vērsa uz vietējo sabiedrību, taču nebija iespējams nesaprast, ka šāds solis radīs atskaņas Maskavā. Šobrīd var tikai minēt, vai iniciatīvas mērķis bija radīt šādu Krievijas rezonansi, tomēr Lietuva saņēma agresīvus Krievijas paziņojumus.

Vai tiešām pirms šāda lēmuma pieņemšanas Lietuvas iekšējie spēki nebūtu padomājuši par prognozējamām sekām? Raimunds Lopata to skaidro ar diviem iekšpolitiskiem iemesliem: viens — vēlēšanu kampaņa, otrs — mēģinājums dot triecienu prezidentam, kas izrādījis simpātijas tām partijām, kuru vidū nav pašreiz valdošās konservatīvo partijas.

Raimonds Lopata atzīmē: kopš Krievijas pozīcija ir kļuvusi stingrāka pret Latviju un tagad arī pret Lietuvu, vienīgais atbalsts ir saņemts tikai no vienas valsts — Amerikas. Tieši ASV atklātās intereses izpausme pret Baltijas valstīm pagaidām neļauj Krievijai pastāvīgi uzturēt spriedzi pret Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Krievijā pašlaik ir jauns prezidents, kas vēlas demonstrēt savu stingrību, taču arī Lietuvas pozīcija ir skaidri formulēta. Visās Lietuvas prezidenta runās neatkarīgi no foruma mērķa atkārtoti tiek akcentēta Lietuvas rietumnieciskā orientācija. Ārpolitiskajās attiecībās, pēc Lopatas domām, svarīgākais ir nepalikt vieniem aci pret aci ar Krieviju, bet uzturēt labas attiecības ar starptautiskajām organizācijām un ietekmīgām valstīm. Ar Krieviju ir nepieciešamas pozitīvas attiecības. Diez vai, kaitinot Krieviju, tiek veidotas šādas attiecībās? Pašlaik daudz kas jau ir paveikts. Bet, ja Lietuva ieņems Krievijai analoģisku pozīciju, iespējams, tiks sabojāts un zaudēts tas, kas bija padarīts.

Lopata prognozē, ka, vēlēšanu brīdim tuvojoties, palielināsies krievu aktivitātes. Lopata izteicies, ka nesabalansēti iekšpolitikas lēmumi, Krievijas tēmas apspriešana var būt iemesls, kālab tiks izveidota valdība, kuras prorietumnieciskā orientācija nebūs tik skaidri izteikta. Nav atmetama iespēja, ka Krievija darīs visu, lai pagrieztu notikumus sev labvēlīgā gultnē.

Izeja ir reāli darbi, integrējoties Rietumeiropas struktūrās. Tomēr politologs Raimunds Lopata saskata optimistiskas prognozes, lai gan atzīst, ka tuvākie divi gadi Lietuvai būs ļoti smagi.

Ludviks Gadeiķis