Vislabāk spēlē madonieši

Dailes teātrī 5. un 6.martā notika tradicionālā Latvijas amatierteātru jauniestudējumu parāde “Gada izrāde 2004”. Šīs valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” rīkotās skates gan parāda tikai milzīga aisberga virsotni, zināmā mērā nosacītu, jo dažādu apstākļu dēļ gadās arī neveiksmes. Prasības nemitīgi aug, un ne visi kolektīvi spēj sekot līdzi laikam. Kopumā izrāžu kvalitāte ir visai atšķirīga. Tālab pēdējos gados skate tiek rīkota divos posmos – A un B grupā. Dailes teātrī savus iestudējumus parādīja desmit A grupas teātri. B grupai skate notiks Jelgavā 13. un 14.maijā.

Laura Livandovska un Andris Jarāns Reimona Keno ilūziju rotaļā “Garāmejot” Tukuma pilsētas teātra “Brīvā versija” iestudējumā Foto: Agris Jansons

Latvijā darbojas ap 400 amatierteātru kolektīvu. A grupā iedalīti vairāki desmiti kolektīvu, kas sasnieguši un stabili uztur vērā ņemamu meistarību. Daudzi no tiem gūst labus panākumus arī starptautiskos festivālos. Amatieru saimē tos mēdz saukt par lielajiem teātriem. Lielākā daļa teātru ieskaitīti B grupā. Tās ir vidēja līmeņa trupas, kas darbojas ar mainīgiem panākumiem. Tautas mākslas centra speciāliste Dināra Klepere kopā ar ekspertiem Latvijas reģionos noskatījās un izanalizēja vairāk nekā 70 iestudējumu, kas bija pieteikti skatei A un B grupā. Lielākā konkurence bija B grupā. Valsts mēroga skatēs nepiedalās tie daudzie C grupas amatierteātri, kas spēlē savam priekam, par prieku savam pagastam vai pilsētai. Dažviet trūkst režisoru, citur savukārt grūti piesaistīt vīriešu lomu tēlotājus.
Dailes teātrī pēc divām saspringtām, iespaidiem bagātām dienām par “Gada izrādi 2004” tika atzīts režisores Skaidrītes Strades veidotais Noras Vētras-Muižnieces likteņstāsta “Dzirnavas” iestudējums Rūdolfa Blaumaņa Madonas Tautas teātrī.
Teātra kritiķis Dainis Jukons atzīmēja, ka viņš šajā izrādē piedzīvojis teātra mākslas brīnumu. Tā uzrunājusi gan emocionāli, gan intelektuāli, atgādinot par mūžīgajām vērtībām, turklāt visām paaudzēm saprotamā veidā. Ar dziļi izjusto un mākslinieciski spožo tēlojumu baudu sagādājušas trīs brīnišķīgas aktrises – Marta Kraslovska, Valentīna Zepa un īpaši Ārija Sīle. Par izcilo sniegumu Ievas lomā viņa saņēma gada labākās aktrises titulu.
Ievērību izpelnījās Leldes Stumbres lugas “Kinoamatieris” iestudējums Ventspils teātrī. Agri Krūmiņu atzina par labāko režisoru, Olafu Indersonu par Šīdlera lomu godināja kā labāko aktieri, Rūtu Kuplo – par labāko scenogrāfiju. Režisors Juris Rijnieks augstu novērtēja smalko režijas un aktieru darbu un izcēla katras izmantotās skatuviskās detaļas nozīmību. Arī režisora Jāņa Kaijaka Ogres Tautas teātrī iestudētā Leldes Stumbres “Aklā siena” ieguva trīs balvas – par labāko muzikālo noformējumu, par labāko otrā plāna lomu un labāko gaismas režiju. Teātra kritiķe Evita Mamaja augstu novērtēja to, ka arī amatierteātrī izcelta gaismas partitūras nozīme, kas bieži klibo pat profesionālos teātros. Viņa atzinīgi izteicās par Daigas Pirtnieces darbu grūtajā komēdijas žanrā. Viņas režijā Kuldīgas jauniešu teātra trupa “Focus” iestudējusi A.Vampilova komēdiju “Notikums ar metranpāžu”, kas tika atzīta par atraktīvāko izrādi. Aktieri Salvi Zēbergu savukārt apbalvoja par atraktīvāko priekšnesumu.
Scenogrāfs Ivars Noviks atzīmēja Ināras Boļševicas kostīmus režisora Ilgoņa Škāna ar smalku ironiju veidotajā Reimona Keno ilūziju rotaļā “Garāmejot” Tukuma pilsētas teātrī studijā “Brīvā versija”.
Gada izrāžu parādes laureātu diplomus saņēma Mazās ģildes teātra studijas “Vinnijs” jauniešu iestudētā Aspazijas “Vaidelotes” izrāde (režisores Ingūna Gremze un Karīna Šišlo), Alūksnes Tautas teātra ”Slieksnis” azartiskais A.Zelča “Kokokvass” (režisore Daiga Bētere), Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra uz klasiskām vērtībām būvētā M.Zīverta “Cenzūra” (režisore Lūcija Ņefedova), Jūrmalas teātra meklējumi un atradumi S.Beketa “Spēlē” (režisore Gunita Groša), studijteātra “Aka” aizrautīgais ansambļa darbs “Spēlējam Šekspīra Periklu” (režisores Ligita Smildziņa un Sanita Duka).
Ekspertu komisijas vadītājs dramaturgs Jānis Jurkāns atzīmēja labas dramaturģijas nozīmi. Amatierteātru kustība atrodas nepārtrauktā procesā, kas balstās uz teātra mākslas mīlestību, entuziasmu un lielu spēlētgribēšanu. Tas dod īpašu enerģētiku, kas skatītāju nevar atstāt vienaldzīgu. Neraugoties ne uz kādiem apstākļiem, arī vistālākajos pagastos cilvēki turpina sanākt kopā, lai, spēlējot teātri, sagādātu prieku sev un citiem. Sevišķi svētīgi tas ir jaunatnei, jo ne velti daudzās valstīs teātra māksla oficiāli izmanto skolu programmās, lai attīstītu bērnu radošās spējas. Amatierteātros ir ļoti daudz talantīgu, interesantu aktieru, turklāt visās paaudzēs. Un, ja vēl ar viņiem strādā režisors, kas ir personība, tad rezultāts var būt tiešām pārsteidzošs!

Haralds Ulmanis,

atlases skates eksperts