Vislabāk spēlē madonieši
Dailes teātrī 5. un 6.martā notika tradicionālā Latvijas amatierteātru jauniestudējumu parāde “Gada izrāde 2004”. Šīs valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” rīkotās skates gan parāda tikai milzīga aisberga virsotni, zināmā mērā nosacītu, jo dažādu apstākļu dēļ gadās arī neveiksmes. Prasības nemitīgi aug, un ne visi kolektīvi spēj sekot līdzi laikam. Kopumā izrāžu kvalitāte ir visai atšķirīga. Tālab pēdējos gados skate tiek rīkota divos posmos – A un B grupā. Dailes teātrī savus iestudējumus parādīja desmit A grupas teātri. B grupai skate notiks Jelgavā 13. un 14.maijā.
Laura Livandovska un Andris Jarāns Reimona Keno ilūziju rotaļā “Garāmejot” Tukuma pilsētas teātra “Brīvā versija” iestudējumā Foto: Agris Jansons |
Latvijā darbojas ap 400
amatierteātru kolektīvu. A grupā iedalīti vairāki desmiti
kolektīvu, kas sasnieguši un stabili uztur vērā ņemamu
meistarību. Daudzi no tiem gūst labus panākumus arī
starptautiskos festivālos. Amatieru saimē tos mēdz saukt par
lielajiem teātriem. Lielākā daļa teātru ieskaitīti B grupā. Tās
ir vidēja līmeņa trupas, kas darbojas ar mainīgiem panākumiem.
Tautas mākslas centra speciāliste Dināra Klepere kopā ar
ekspertiem Latvijas reģionos noskatījās un izanalizēja vairāk
nekā 70 iestudējumu, kas bija pieteikti skatei A un B grupā.
Lielākā konkurence bija B grupā. Valsts mēroga skatēs nepiedalās
tie daudzie C grupas amatierteātri, kas spēlē savam priekam, par
prieku savam pagastam vai pilsētai. Dažviet trūkst režisoru,
citur savukārt grūti piesaistīt vīriešu lomu tēlotājus.
Dailes teātrī pēc divām saspringtām, iespaidiem bagātām dienām
par “Gada izrādi 2004” tika atzīts režisores Skaidrītes Strades
veidotais Noras Vētras-Muižnieces likteņstāsta “Dzirnavas”
iestudējums Rūdolfa Blaumaņa Madonas Tautas teātrī.
Teātra kritiķis Dainis Jukons atzīmēja, ka viņš šajā izrādē
piedzīvojis teātra mākslas brīnumu. Tā uzrunājusi gan emocionāli,
gan intelektuāli, atgādinot par mūžīgajām vērtībām, turklāt visām
paaudzēm saprotamā veidā. Ar dziļi izjusto un mākslinieciski
spožo tēlojumu baudu sagādājušas trīs brīnišķīgas aktrises –
Marta Kraslovska, Valentīna Zepa un īpaši Ārija Sīle. Par izcilo
sniegumu Ievas lomā viņa saņēma gada labākās aktrises
titulu.
Ievērību izpelnījās Leldes Stumbres lugas “Kinoamatieris”
iestudējums Ventspils teātrī. Agri Krūmiņu atzina par labāko
režisoru, Olafu Indersonu par Šīdlera lomu godināja kā labāko
aktieri, Rūtu Kuplo – par labāko scenogrāfiju. Režisors Juris
Rijnieks augstu novērtēja smalko režijas un aktieru darbu un
izcēla katras izmantotās skatuviskās detaļas nozīmību. Arī
režisora Jāņa Kaijaka Ogres Tautas teātrī iestudētā Leldes
Stumbres “Aklā siena” ieguva trīs balvas – par labāko muzikālo
noformējumu, par labāko otrā plāna lomu un labāko gaismas režiju.
Teātra kritiķe Evita Mamaja augstu novērtēja to, ka arī
amatierteātrī izcelta gaismas partitūras nozīme, kas bieži klibo
pat profesionālos teātros. Viņa atzinīgi izteicās par Daigas
Pirtnieces darbu grūtajā komēdijas žanrā. Viņas režijā Kuldīgas
jauniešu teātra trupa “Focus” iestudējusi A.Vampilova
komēdiju “Notikums ar metranpāžu”, kas tika atzīta par
atraktīvāko izrādi. Aktieri Salvi Zēbergu savukārt apbalvoja par
atraktīvāko priekšnesumu.
Scenogrāfs Ivars Noviks atzīmēja Ināras Boļševicas kostīmus
režisora Ilgoņa Škāna ar smalku ironiju veidotajā Reimona Keno
ilūziju rotaļā “Garāmejot” Tukuma pilsētas teātrī studijā “Brīvā
versija”.
Gada izrāžu parādes laureātu diplomus saņēma Mazās ģildes teātra
studijas “Vinnijs” jauniešu iestudētā Aspazijas “Vaidelotes”
izrāde (režisores Ingūna Gremze un Karīna Šišlo), Alūksnes Tautas
teātra ”Slieksnis” azartiskais A.Zelča “Kokokvass” (režisore
Daiga Bētere), Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra uz klasiskām
vērtībām būvētā M.Zīverta “Cenzūra” (režisore Lūcija Ņefedova),
Jūrmalas teātra meklējumi un atradumi S.Beketa “Spēlē” (režisore
Gunita Groša), studijteātra “Aka” aizrautīgais ansambļa darbs
“Spēlējam Šekspīra Periklu” (režisores Ligita Smildziņa un Sanita
Duka).
Ekspertu komisijas vadītājs dramaturgs Jānis Jurkāns atzīmēja
labas dramaturģijas nozīmi. Amatierteātru kustība atrodas
nepārtrauktā procesā, kas balstās uz teātra mākslas mīlestību,
entuziasmu un lielu spēlētgribēšanu. Tas dod īpašu enerģētiku,
kas skatītāju nevar atstāt vienaldzīgu. Neraugoties ne uz kādiem
apstākļiem, arī vistālākajos pagastos cilvēki turpina sanākt
kopā, lai, spēlējot teātri, sagādātu prieku sev un citiem.
Sevišķi svētīgi tas ir jaunatnei, jo ne velti daudzās valstīs
teātra māksla oficiāli izmanto skolu programmās, lai attīstītu
bērnu radošās spējas. Amatierteātros ir ļoti daudz talantīgu,
interesantu aktieru, turklāt visās paaudzēs. Un, ja vēl ar viņiem
strādā režisors, kas ir personība, tad rezultāts var būt tiešām
pārsteidzošs!
Haralds Ulmanis,
atlases skates eksperts