"Atkusnis sāksies pēc vēlēšanām"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.08.25.

Kad sāksies atkusnis Lietuvas un Krievijas attiecībās? Tas sāksies tikai oktobrī, kad pašreiz Viļņā valdošie konservatīvie zaudēs vēlēšanās.

Nesen Krievijas un Lietuvas kažokādu salonu tīkla īpašniece Nijole Veļičkiene, kas ir pazīstama ar saviem tuvajiem sakariem ar Lietuvas konservatīvajām aprindām un plašajiem kontaktiem Maskavas varas koridoros, uz dažām dienām Lietuvā viesoties uzaicināja Krievijas Domes vicepriekšsēdētāju Arturu Čilingarovu. Viņš atbrauca privāti, ar visu ģimeni, taču visā uzturēšanās laikā viņam bija neoficiālas tikšanās arī ar politiķiem. Pēc sarunas ar Lietuvas parlamenta līderi un konservatīvo vadītāju Vītautu Landsberģi Čilingarovs izteicās, ka attiecību uzlabošanās, ko vēloties Krievijas varas pārstāvji, esot gaidāma tikai pēc parlamenta vēlēšanām, kas ir paredzētas 8.oktobrī.

Jau divus mēnešus Lietuvas un Krievijas attiecības ir saspringtas. Atsalumu izsauca jūnija vidū Lietuvas Seima pieņemtais lēmums par kompensācijas pieprasīšanu no Krievijas par 50 gadu ilgo okupācijas laiku. Uz šo likumu, kas tika pieņemts ar valdošās koalīcijas deputātu atbalstu, Krievija reaģēja nervozi. Tā atsauca savu parlamentāriešu vizīti Viļņā, bet Ārlietu ministrija izdeva paziņojumu, kurā tika noliegts okupācijas fakts un līdz ar to arī tiesiskais pamatojums prasībām par kompensāciju.

Lietuvas konservatīvie sacēla trauksmi, apvainojot Krieviju par atgriešanos pie Staļina laiku retorikas un par Ribentropa-Molotova pakta slepenā protokola eksistences noliegšanu, saskaņā ar kuru Baltijas valstis tika atdotas PSRS. Seims kritizēja prezidentu Putinu par viņa izteikumiem Berlīnē jūnija beigās, kas bija vērsti pret NATO paplašināšanos. Atbildot uz to, Krievijas Federācijas Padomes vadītājs Jegors Strojevs piedraudēja Lietuvai ar politisku izolāciju. Savukārt Dome uz nenoteiktu laiku atlika 1997.gadā parakstītā robežlīguma starp Lietuvu un Krieviju ratifikāciju (tas nonāca Domē aprīļa beigās, un drīz pēc tam bija jāsākas ratifikācijas procedūrai). Parlamentārās grupas sakariem ar Lietuvu vadītājs Aleksandrs Čujevs paziņoja, ka Dome ratificēšot robežlīgumu un līgumu par investīciju aizsargāšanu un atbalstīšanu tikai tādā gadījumā, ja Seims atsaukšot savu prasību par kompensācijām.

Landsberģa vadītie konservatīvie turpināja tādā pašā garā, apvainojot krievus par masveidīgu spiegošanu Lietuvā. Seima vicepriekšsēdētāja un Landsberģa vietniece partijā Rasa Juknevičiene uzsvēra, ka Krievijas vēstniecības personāls Viļņā esot nesamērīgi uzblīdis un ka vairāk nekā puse no tās 100 darbiniekiem esot spiegi. Vēlāk izrādījās, ka vēstniecībā strādā 48 darbinieki. Savukārt krievi šos apvainojumus nelaida gar ausīm. Dažas dienas pēc tam Krievijas Federālais drošības dienests "atmaskoja" Lietuvas spiegu, kurš vienlaikus esot darbojies arī amerikāņu CIP labā.

Bet bija tik labi

No trijām Baltijas valstīm līdz šim Lietuvai bija vislabākās attiecības ar Krieviju. Lietuvas krievi, piemēram, nekad nav bijuši par iemeslu starpvalstu konfliktam. To lielākajai daļai ir Lietuvas pilsonība, viņi runā lietuviešu valodā, un viņiem nav nekādu politisko prasību. Ļoti labi attīstās arī politiskā un ekonomiskā sadarbība ar Kaļiņingradas apgabalu. Lietuvas politiķi, taisnība gan, neoficiāli, apgalvo, ka Krievija piekristu viņu valsts uzņemšanai NATO. Īsi runājot, abām pusēm atsalums nav izdevīgs.

Līdz šim brīdim alianse vienmēr ir slavējusi Lietuvu par, kā to formulēja NATO Militārās komitejas vadītājs Gvido Venturoni, tās "pragmatiskajām un elastīgajām attiecībām ar Krieviju". Bet tagad attiecību saasināšanās ar Maskavu var izraisīt problēmas uzņemšanai NATO.

Krievijai labās attiecības ar Lietuvu bija arguments, ka ar Baltijas valstīm ir iespējams vienoties, ja vien abās pusēs valda laba griba.

Pretkrieviskais dzinējs

No kurienes tad radusies šī negaidītā spriedze attiecībās starp Lietuvu un Krieviju?

Prezidents Valds Adamkus (bijušais emigrants, kas nav saistīts ne ar vienu partiju un kam ir centriski labēji politiski uzskati) un visa opozīcija ir vienisprātis — par to ir atbildīgs parlamenta spīkers Vītauts Landsberģis un viņa vadītie konservatīvie. Viņi cenšas panākt spriedzi attiecībās ar Krieviju, lai to izmantotu savas priekšvēlēšanu kampaņas interesēs. Savā paziņojumā jūnija beigās prezidents apsūdzēja Landsberģi par to, ka viņš savas un savas partijas intereses liekot augstāk par valsts interesēm un izmantojot ārpolitiku vēlēšanu kampaņā.

Tāda pati nostāja ir lielākajai daļai komentētāju. Bijušais prezidents Aļģirds Brazausks apsūdz valdošos konservatīvos un kristīgos demokrātus par to, ka tie ir samaitājuši tās labās attiecības ar Krieviju, kādas bija izveidojušās postkomunistiskās Lietuvas Demokrātiskās darba partijas valdīšanas un Brazauska prezidentūras laikā.

Sabiedrības aptaujas izteiksmīgi liecina, ka konservatīvie vēlēšanās zaudēs. Pēc komentētāju domām, Landsberģis, provocējot Krieviju un izraisot spriedzi, mēģinot mazināt zaudējumu apmērus.

Vītauts Landsberģis cilvēkus baida arī ar to, ka pēc vēlēšanām pie varas nākšot prokomunistiskie spēki, un par to brīdina arī Rietumu līderus. Viņš, piemēram, ir nosaucis kreisi centriskās Jaunās savienības līderi Arturu Paulausku par Krievijas aģentu. Paulausks Landsberģa kritiku izpelnījies ar savu izteikumu, ka izglītība ne mazāk svarīga par Lietuvas iestāšanos NATO. Tajā brīdī pirms dažiem mēnešiem Seims pieņēma likumu, kas pakāpeniski palielinās militāros izdevumus līdz 2 procentiem IKP (pašreiz tie sasniedz 1.5 procentu). Tā kā budžetā trūkst naudas šādiem izdevumiem, tad ir jāierobežo citi izdevumi, arī izglītībai paredzētie.

Drīz pēc Landsberģa brīdinošajiem izteikumiem ASV vēstnieks Lietuvā Kīts Smits intervijā labējam laikrakstam "Lietuvos aidas" teica: "Es piekrītu konservatīvo apgalvojumam, ka jaunā Lietuvas valdība būs prokrieviskāka nekā pašreizējā." Vēstnieks arī piekrita, ka jaunā valdība varētu mēģināt mainīt noteikumus līgumā ar Williams kompāniju par Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas privatizāciju. Šis jautājums ir strīdīgs un ir radījis pretestību opozīcijā. Savulaik rūpnīcas privatizācijā vēlējās piedalīties arī Krievijas naftas koncerns "Lukoil". No vēstnieka teiktā izriet: viņš bažījas par to, ka Maskava cer ar jaunās, tai pakļāvīgākas valdības palīdzību atgūt savā pārziņā naftas rūpnīcu.

Opozīcija jau no paša sākuma kritizēja likumu par kompensāciju pieprasīšanu un par spriedzes palielināšanu attiecībās ar Krieviju. Likumam nav nekādas jēgas, jo nav ne mazākās cerības saņemt kaut kādu kompensāciju no Krievijas. Vienlaikus tas tikai sabojā attiecības ar kaimiņvalsti.

Likumu ir kritizējuši kā prezidents Adamkus, tā arī masu mediji. Komentāros tiek uzsvērts: ir tiesa, ka Krievija, būdama PSRS mantiniece, ir Lietuvai parādā kompensāciju par okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem, taču tādi jautājumi ir jārisina abām pusēm pieņemamā veidā, nevis jāizmanto iekšpolitiskajās cīņās. Tāda likuma pieņemšana, kurš nekad netiks ‘’īstenots, ir bijusi muļķība.

Tomēr Landsberģa iniciatīva ir radījusi arī pozitīvu reakciju. Viļņas universitātes politologs Egidijs Vareiķis uzskata, ka likums ir nepieciešams un ļoti labi iekļaujas starptautiskajā kontekstā: "Mēs dzīvojam laikā, kad tautas un valdības atvainojas par saviem kādreizējiem nodarījumiem. Taču par šiem nodarījumiem ir arī jāmaksā. Ja visi piekrīt tam, ka vācu okupācijas upuriem pienākas kompensācija, tad kādēļ gan tāda nepienāktos arī padomju okupācijas upuriem? Esmu pārliecināts, ka pasaule galu galā atzīs tiesības pieprasīt kompensācijas par padomju okupāciju." Tomēr arī Vareiķis atzīst, ka likums esot pieņemts nepareizā brīdī, kad to var uzskatīt par vēlēšanu kampaņas sastāvdaļu.

Raksta sākumā pieminētā Krievijas Domes vadītāja vietnieka vizīte varētu nozīmēt, ka konservatīvie ir sapratuši, ka aizgājuši par tālu, un tagad meklē iespēju atkāpties ar godu. Vizīte Lietuvā var arī liecināt, ka arī Maskava ir ieinteresēta ātrāk beigt nesaprašanos. Arī Rietumvalstu vēstnieki esot pierunājuši konservatīvos uzlabot attiecības ar Maskavu.

Jaceks Komars