• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Putins iezīmē savas prezidentūras pirmās 100 dienas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.2000., Nr. 307/309 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10315

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Putins runā par valsts katastrofālo stāvokli"

Vēl šajā numurā

01.09.2000., Nr. 307/309

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Putins iezīmē savas prezidentūras pirmās 100 dienas"

"The Washington Post"

— 2000.08.15.

Maskava. 14. augusts. Šodien ir apritējušas 100 dienas kopš Vladimira Putina stāšanās Krievijas prezidenta amatā. Krievijas politisko novērotāju vērtējums bija visai vienprātīgs: bijušais VDK spiegs ir spējis radikāli mainīt spēka balansu smagnējā Krievijas politiskajā sistēmā.

Metodiski un ar necerētu vieglumu V.Putins spējis iebiedēt ietekmīgos Krievijas magnātus un licis tiem samierināties ar ietekmes zaudēšanu Krievijas valdības politikas veidošanā. Viņš spējis mazināt arī 89 ievēlēto gubernatoru ietekmi valstī. Tajā pašā laikā V.Putins radījis vairākus jaunus varas orgānus, kas nepārprotami arvien vairāk stiprinās Kremļa dominanci Krievijas politiskajā dzīvē.

Uzsverot likuma varu un nozīmi un iestājoties par Krievijas varenības stiprināšanu, V.Putins acīm redzami trāpījis tautas vēlmju degpunktā — ar stingru kārtību izvest valsti no haosa. Par saviem centieniem viņš tika apbalvots ar nepieredzēti augstu tautas atbalstu. Sabiedriskās aptaujas liecina, ka ne mazāk kā 70% krievu uzticas Putina valdībai.

Satraukušies par Putina darbību galvenokārt liberāļi. Viņi uzskata, ka Putina tiekšanās pēc tā saucamās "vertikālās varas" var radīt nopietnus draudus Krievijā dzimstošajai demokrātijai. Putina kritizētāji uzskata, ka viņa stingrā politika atsakās arī no daudz kā laba. Daži jaunā prezidenta politiku nodēvējuši pat par scenāriju "atpakaļ nākotnē", jo Putins atjauno vecās padomju laika tradīcijas jaunā ietērpā.

Dažus novērotājus satrauc fakts, ka Kremļa vadošajos amatos V.Putins iecēlis drošības dienesta darbiniekus un slepenos aģentus. Četri no septiņiem "virsgubernatoriem", kuri iecelti, lai uzmanītu ievēlēto pārstāvju darbību valstī, ir Federālā drošības dienesta (VDK šodienas izpratnē) jeb policijas darbinieki. Savukārt Kremļa Drošības padomi, kura nodarbojas ar tādiem svarīgiem jautājumiem kā militārā sagatavotība, vada Putina paziņa kopš VDK laikiem. Tāpat V.Putins plāno izveidot "valsts padomi" ( state council ). Šīs institūcijas funkcijas un darbības mērķi pagaidām ir visai neskaidri. Daži to paspējuši nodēvēt par jauno Politibiroju, institūciju, kas padomju laikā bija augstākais lēmējorgāns Komunistiskajā partijā.

Nesenie mēģinājumi vervēt studentus, lai spiegotu jaunos aktīvistus, kā arī iespējamā vides aktīvista Aleksandra Ņikitina, kas veicis pētījumus par Krievijas atomnegadījumiem uz jūras, lietas atkal atvēršana rada bažas par padomju laika "policijas valsts" atjaunošanu.

Kā teicis publicists un Politisko tehnoloģiju centra analītiķis Igors Buņins: "Vara būs koncentrēta prezidenta un viņa svītas rokās; tas nozīmē nepārprotamu virzību uz autoritārismu. Šajā gadījumā gaidāma vēl viena sakarība — Krievijas cikls, kas nozīmē, ka pēc reformām Krievijā iestājas īslaicīga sasaluma fāze."

"Vai tas nozīmē, ka prezidents Putins uzskata, ka viņa vadītā valsts ir pilnīgi bezcerīga un ka tās iedzīvotāji ir netalantīgi un pēc dabas verdziski?" vaicā laikraksts "Obščaja gazeta". "Tas ir vienīgais izskaidrojums šādas pārdomātas varas hierarhijas izveidei ar mērķi saglabāt stabilitāti."

Šādas bažas vēl joprojām ir tikai mazākuma viedoklis. V.Putins vēl joprojām gūst popularitātes punktus par savas stingrās politikas realizēšanu pret separātistiem Čečenijas dienvidu reģionos. Parlamenta spīkers Genādijs Seļezņovs, runājot par Putina 100 dienās paveikto, cīņu pret terorismu min kā svarīgāko jaunā prezidenta veikumu.

Ārī Putina mēģinājumi ierobežot oligarhu varu gūst lielu atzinību tautā. Bagātāko Krievijas cilvēku turēšana grožos ir tieši tas, pēc kā alkst Krievijas sabiedrība. Šī mēneša aptaujā, ko veica Viskrievijas sabiedriskā viedokļa analīzes centrs, redzams, ka aptuveni 60 procentu aptaujāto uzskata, ka lielais bizness parasti saistīts ar nelikumīgām darbībām. Katri trīs no četriem Krievijas iedzīvotājiem uzskata, ka pret oligarhiem jāierosina krimināllietas. Putina valdība vairākkārt gājusi pret oligarhiem, veicot izmeklēšanas un nodokļu kontroles reidus. Krimināla rakstura pārkāpumi netika atklāti, tomēr veiktā ofensīva, šķiet, spējusi atturēt oligarhus no konkurences ar prezidentu Putinu.

Pagājušā mēnesī, tiekoties ar 21 Krievijas oligarhu, V.Putins uzstāja, lai tie turētos tālāk no politikas un pienācīgi maksātu visus nodokļus. Kā ziņo prese, oligarhi it kā piekrituši prezidenta vēlmēm.

Iebildumi pret šādu klusu atkāpšanos bija tikai Vladimiram Gusinskim, kas ir vienīgās neatkarīgās televīzijas īpašnieks Krievijā, un Borisam Berezovskim, kam bija ievērojama ietekme uz prezidenta Jeļcina administrāciju. Gusinskis izspruka no apsūdzības par piesavinātiem naudas līdzekļiem, lielā mērā pateicoties starptautiskajai kņadai par viņa īslaicīgo arestu šā gada jūnijā. V.Gusinskim piederošā telekanāla NTV ziņas bija vienīgās, kas karu Čečenijā atspoguļoja negatīvi. Līdz ar to NTV kļuva par mediju brīvības galveno bastionu Krievijā. Cīņa pret Gusinski, šķiet, nav beigusies. Kā tiek ziņots, pēc Putina pieprasījuma Krievijas valdības kontrolē esošais dabīgās gāzes monopoluzņēmums "Gazprom" draudējis pārņemt kontroli pār NTV, ja nekavējoties netiks nokārtotas šī uzņēmuma parāda saistības.

Savukārt B.Berezovskis centies ieņemt opozīcijas līdera vietu. Viņš organizēja aktieru, inteliģences un preses pārstāvju grupu, kas parakstīja manifestu par jaunas "kustības" svinīgu atklāšanu, kura iestātos par domas brīvību un mediju neatkarību. Dokumentā tika izteiktas bažas par Krievijas trauslās demokrātijas likteni. Šī demokrātija "ir pārāk jauna un pārāk atkarīga no nesenās totalitārās pagātnes."

B.Berezovskis, kas jau agrāk pauda viedokli, ka politika esot labākā vieta investīcijām, nekautrējas atzīt, ka viņa vadītās aktivitātes ir vērstas viņa plašā biznesa interešu aizstāvībai. Nesen intervijā viņš teica: "Jā, es cīnos par savām interesēm un esmu priecīgs, ka manas intereses saskan ar miljonu cilvēku vēlmēm."

Līdz šim reģionu gubernatori savu ietekmi uz nacionālo politiku veidoja, līdzdarbojoties Federācijas padomē, bet V.Putins atcēla gubernatoru automātisko mandātu šajā forumā, kā arī piešķīra sev tiesības atbrīvot no amata gubernatora vietas izpildītājus.

Līdz ar dažādajām reformām politikā prezidents Putins sācis reformēt arī Krievijas ekonomiku. Viņa mērķis ir mazināt sarežģīto un smago nodokļu nastu biznesam, jo tieši pārāk lielās prasības no valsts izraisījušas izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Daniels Viljams

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!