1990.gada 21.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Laikam būs jāsāk pēcpusdienas sēdes darbs, kaut arī daudzi no jums kavējas. Jūs varbūt atceraties, ka priekšsēdētājs pirms pārtraukuma nolasīja PSRS Augstākās padomes aicinājumu vai paziņojumu, vai apelāciju pie mūsu sirdsapziņas un ne tikai. Šajā sakarā Baltijas valstu padomē ir pieņemts dokuments, rezolūcija, kuru rīt vajadzētu iesniegt PSRS Augstākajai padomei ar visu trīs Baltijas valstu parlamentu akceptu. Tāpēc es došu vārdu Andrejam Krastiņam, kurš tikko ieradies no Jūrmalas šajā sakarībā. Tas saistīts arī ar notu, kuru mēs šodien vēlāk pieņemsim.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi deputāti! Tātad Baltijas valstu padome, kas šodien no agra rīta strādā Jūrmalā, nonāca pie vienota secinājuma, ka ir jāpieņem aicinājums Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākajai padomei. Aicinājuma teksts ir jums izdalīts. Es domāju, ka teksts man nebūtu jānolasa, jo visi to jau ir izlasījuši vai arī pašlaik lasa. Aicinājumu pirms 30 minūtēm ir parakstījuši: Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, Igaunijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Arnolds Rītels. Aicinājuma tekstā, dabiski, nekādas izmaiņas un labojumi nav izdarāmi. Tas ir gatavs teksts, un mūsu Augstākās padomes tiesības ir šo tekstu akceptēt vai neakceptēt. Turklāt varu paskaidrot, ka vienlaicīgi šis teksts pa faksa sakariem tiek nosūtīts uz Lietuvas Republikas Augstāko padomi un uz Igaunijas Republikas Augstāko padomi. Tādējādi Lietuvas Republikas Augstākā padome un Igaunijas Republikas Augstākā padome šodien arī akceptētu šo lēmumu un rīt to Maskavā varētu izplatīt, lai piektdien tas nonāktu Augstākās padomes sēdē, kur tiks lemts jautājums par prezidenta pilnvarām un citi jautājumi, kuri skar Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku. Jānodrošina, lai Augstākās Padomes deputātiem jau būtu aicinājuma teksts, kurš vienlaicīgi tiks izplatīts informācijas līdzekļos. Aicinājuma oriģinālvaloda ir krievu valoda. Tas ir pārtulkots arī angliski un, protams, arī lietuviski un igauniski. Tas ir viss darbs, kas izdarīts uz šo brīdi.

Tātad es lūdzu godājamos deputātus, pirmkārt, nobalsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā kā neatliekamu. Otrkārt, lūdzu akceptēt šo aicinājuma tekstu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Krastiņš izteica priekšlikumu balsot par šā aicinājuma akceptēšanu Augstākajā padomē un minētā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Jautājumi pēc tam, vispirms– par iekļaušanu darba kārtībā, pēc tam varēsiet jautāt. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 130. Tagad mums jāvienojas par to, ka mēs iekļaujam šo jautājumu darba kārtībā. Tas mums ir jādara tāpēc, ka Igaunijas Augstākā padome un Lietuvas Augstākā padome arī šo jautājumu izskata. Mēs vai nu akceptējam, vai neakceptējam– tas ir mūsu jautājums. Taču mēs šo jautājumu varam izskatīt un varam arī neizskatīt. Dažiem deputātiem liekas, ka varētu arī neizskatīt. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi par aicinājuma tekstu apspriešanas iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: par– 96, pret– 21 un atturas– 4.

Andrejs Krastiņš ierosināja steidzīgi apspriest. Andrej, tev tiks uzdoti jautājumi. Lūdzu, varat uzdot jautājumus. Vai ir jautājumi par aicinājumu, kuru ir parakstījuši mūsu valstu Augstāko padomju priekšsēdētāji? Vai ir jautājumi par pašu lēmumprojektu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Man ir tāds jautājums jums. Te aicinājumā teikts, ka pastāv kaut kādi draudi. Kā to saprast, kas tie par draudiem?/

A.Krastiņš: Draudi, ka varētu ieviest prezidenta pārvaldes sistēmu, tas ir, tiktu likvidēta demokrātiski ievēlēta Augstākā padome un cita līmeņa padomes, bija izteikti PSRS Augstākās padomes sēdē, kas notika 17.novembrī. Tādējādi šie draudi vērsti pret mūsu Latvijas Republikas un arī mūsu Baltijas kaimiņvalstu valstisko neatkarību.

V.Priščepovs: */Tātad es sapratu tā, ka šī arī ir tā draudu un spēka spiediena politika. Tā saprast jūs vai ne?/

A.Krastiņš: Jā, no PSRS puses.

V.Priščepovs: */Un mana jautājuma otra puse. Pēdējās rindkopas beigās norādīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nedomā pievienoties Savienības līgumam, tas pilnīgi tiek noraidīts. Kā tas jāsaprot?/

A.Krastiņš: Tas jau vairākas reizes tika paskaidrots Baltijas valstu padomes 27.jūlija lēmumā un mūsu Augstākās padomes Prezidija lēmumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Man ir priekšlikums priekšsēdētājam, sēdes vadītājam un kolēģiem. Es lieku priekšā aicinājuma tekstu neapspriest, jo mēs nevaram uzstādīt jautājumus ne Landsberģa kungam, ne Rītela kungam. Runa varētu būt tikai par lēmuma tekstu. Tā es saprotu mūsu kompetenci, un tā es iesaku vadīt mūsu sēdi un šo jautājumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Trīs deputāti stāv pie mikrofona, lai viņi uzdod jautājumus, ja deputātiem nav iebildumu. Ir iebildumi. Tātad priekšlikums bija– apspriest tikai lēmuma tekstu, neuzdodot jautājumus.

Seiksta kungs, es jūs nesapratu? Lūdzu balsojam– pārtraukt jautājumu uzdošanu un apspriest tikai pašu lēmumu. Jūs uzskatāt, ka arī lēmumu nevajag apspriest? Lēmumu vajag apspriest. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu– pārtraukt jautājumu uzdošanu. Es domāju, tā kā operatoru nav un mēs nevaram balsot, varbūt pa šo laiku atļausim uzdot dažus jautājumus.

Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Ždanoka: Man iebilde attiecībā uz 3.panta korektumu. Ko nozīmē: Latvija */“nav nodoma pievienoties”?/ Ja tas bija lemts Prezidijā, tad jāraksta, ka Augstākās padomes Prezidijam */“nav nodoma pievienoties”./ Kāpēc šeit parakstās visas Latvijas iedzīvotāju vārdā?

A.Krastiņš: Katru valsti pārstāv tās vēlētais augstākais valsts varas orgāns un tā augstākā amatpersona. Viņas funkcijās ir pārstāvēt valsti.

Priekšsēdētājs: Nē, mūsu uzdevums ir ratificēt vai ne? Protams, ja jautājums ir par to, mēs varam domāt balsošanas laikā.

T.Ždanoka: Man liekas, mums ir tiesības apspriest teksta saturu, lai zinātu.

A.Krastiņš: Saturu apspriest diemžēl nav iespējams, jo mēs varam tikai akceptēt vai neakceptēt.

T.Ždanoka: Par saturu vajag parunāt, lai varētu apzināti akceptēt vai neakceptēt.

Priekšsēdētājs: Deputātam Šapovālovam jautājums.

P.Šapovālovs: */Man jautājums ir par otro sadaļu vai rindkopu: “Baltijas valstu tautas, parlamenti un valdības pretosies jaunai agresijai.” Man jautājums. Kā jūs uzskatāt, cik tautu ir Latvijā? Kādas tautas vārdā tas tiek paziņots?/

A.Krastiņš: Latvijā ir viena tauta– Latvijas tauta. Tā ir minēts Latvijas Republikas 1922.gada Satversmē.

P.Šapovālovs: */Nu, ir jēdziens– tauta un nācija./

Priekšsēdētājs: Tātad tagad balsojam par deputāta Seiksta priekšlikumu, jo es jau saņēmu no deputātu puses pamatotus mājienus ar dūrēm tādēļ, ka es laikā neliku priekšlikumu uz balsošanu. Lūdzu, izšķirsimies, vai mēs turpinām jautājuma uzdošanu vai ne. Deputāta Seiksta priekšlikums ir pārtraukt. Tātad balsojam par šo priekšlikumu. Rezultāts: 85 balsis par jautājumu uzdošanas pārtraukšanu, pret– 13, atturas– 6. Tātad pārtraucam uzdot jautājumus. Acīmredzot tagad mums vajadzētu apspriest attiecībā uz lēmumu.

No zāles: */Par lēmuma tekstu nevar uzdot jautājumus? Par lēmuma tekstu?/

Priekšsēdētājs: */Mēs lemjam jautājumu par aicinājumu. Par aicinājumu lēmām, bet ne par aicinājuma tekstu./ Pagaidiet, acīmredzot pie lēmuma mēs vēl nonāksim, vai ne?

J.Dobelis: Tā kā mums vispār nav nekādu tiesību grozīt šā aicinājuma tekstu, jo tas nav mūsu aicinājums, mums ir tiesības pieņemt lēmumu. Es piedāvāju vispār nekādas diskusijas neiesākt, šis jautājums mums visiem ir pārāk skaidrs. Es lūdzu likt uz balsošanu manu priekšlikumu– vienkārši ar balsošanas palīdzību noskaidrot, vai mēs šo lēmumu akceptējam vai neakceptējam. Viss.

Priekšsēdētājs: Tātad ir deputāta Dobeļa priekšlikums– debates neizvērst. Andrejs Krastiņš tomēr ir gatavs vēl atbildēt uz jautājumiem par lēmumu. Tā kā deputāti šos jautājumus grib uzdot, es domāju, mums nebūtu tiesību deputātiem liegt šādu iespēju.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Drobots: */Man ir šāda satura jautājums. Krastiņa kungs savā runā teica, ka mums ir tiesības akceptēt vai neakceptēt šo aicinājumu. Līdz šim laikam mēs pagaidām neakceptējām nevienu Baltijas valstu padomes lēmumu. Kas izsaucis nepieciešamību pašreiz izmantot šīs tiesības, un vai mums ir tiesības akceptēt vai neakceptēt triju republiku prezidentu lēmumu? Es personīgi šaubos par tādām tiesībām. Ar to, ka mēs ievēlējām mūsu prezidentus, mēs viņiem uzticējām šīs tiesības, un viņiem ir tiesības parakstīt šādus dokumentus./

A.Krastiņš: Pirmkārt, Latvijas Republikas Augstākā padome ir tiesīga pieņemt jebkuru lēmumu. Otrkārt, tieši Baltijas valstu padome griezās pie visu triju Baltijas valstu Augstākajām padomēm ar lūgumu dot šādu akceptu. Tā ka jūsu ziņā– vai noraidīt vai pieņemt šo akceptu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Mantuļņikovs: */Man ir divi jautājumi Krastiņa kungam. Krastiņa kungs, no kurienes, pēc jūsu domām, nāk draudi demokrātijai? No Augstākās padomes, es atvainojos, no PSRS Augstākās padomes, kas pieņem, tā sakot, lūk, tādas vēstules, kuras mums nolasīja? Vai no tādiem lēmumiem, no mūsu šodienas lēmuma, kad mēs piespiežam deputātus pieņemt lēmumu, pat neatbildot uz jautājumiem. Un otrais jautājums./

A.Krastiņš: Es atbildu uz pirmo jautājumu: šajā lēmumā nav tāda teksta, par kuru jūs uzdevāt jautājumu.

O.Mantuļņikovs: */Un otrais jautājums. Savā informācijā, kad jūs ziņojāt un ierosinājāt pieņemt šo lēmumu, jūs teicāt, ka šie draudi tika izteikti sesijā. Kādā kārtā, no kurienes jūs saņēmāt tādu informāciju? Mums Gorbunova kungs nupat, pirms pusdienas pārtraukuma, nolasīja izsvērtu un atturīgu vēstuli, kurā es personīgi nekādus draudus nepamanīju, un vakar bija informācija programmā “Laiks”, kurā es arī nekādus draudus nedzirdēju. Varbūt jums ir kaut kāda papildu informācija? Kur pastāv šie draudi? Kā es varu balsot par to atzīšanu, ja es šos draudus neredzu./

A.Krastiņš: Neviens jums neliek balsot par, jūs varat izteikt savu attieksmi: ja jūs uzskatāt, ka tur draudu nav bijis, jūs varat balsot pret.

O.Mantuļņikovs: */Bet jums informācijas nav?/

A.Krastiņš: Es uzskatu, ka tie bija draudi, varbūt citi arī uzskata, ka bija draudi. Jūsu tiesības– uzskatīt, ka tur nav draudu. Tās ir jūsu tiesības, balsojot izteikt savu attieksmi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Man vienkārši parasts jautājums. Es piekrītu tam, ka laikam mums vajag akceptēt vai neakceptēt, ja? Tas ir viens moments. Un sakiet, lūdzu, kādā nolūkā mēs pēdējā laikā mērķtiecīgi un kaitējot sev palielinām spriedzi?/

A.Krastiņš: Šis jautājums neattiecas uz lēmumu, jo tāda teksta lēmumā nav. Augstākā padome mani ir pilnvarojusi atbildēt uz jautājumiem, kas saistās ar mūsu Augstākās padomes lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man būtu ierosinājums šīs nenopietnās debates izbeigt. Dažiem cilvēkiem nav skaidrs, kas visai pasaulei ir skaidrs. Man būtu ierosinājums– šo komēdiju izbeigt un aicinājumu apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums bija pārtraukt gan jautājumu uzdošanu un, cik es sapratu, gan arī debates par šā lēmuma pieņemšanu.

T.Ždanoka: Man ir priekšlikums par...

Priekšsēdētājs: Pagaidiet acumirklīti. Varbūt izdarīsim tā: nobalsosim, ka tiek pārtraukta gan jautājumu uzdošana, gan debates. Pēc tam varētu būt priekšlikums par tekstu, vai ne?

Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāts Freimanis ierosināja arī debates neizvērst. Labi– tikai par to, ka tiek pārtraukta jautājumu uzdošana. Daži deputāti uzskata, ka vajag... lai viņi argumentē. Rezultāts: par– 84. Tātad jautājumus uzdot pārtraucam. Deputāts Dozorcevs gribēja kaut ko teikt? Kā, lūdzu? Es nedzirdu.

V.Dozorcevs: Nevar pārtraukt debates, ja tās vēl nav bijušas.

Priekšsēdētājs: Jā, ierosinājums bija debates vispār nenoturēt un neatklāt. Man vispār jautājumu vajadzēja formulēt korektāk: vispār neatklāt debates. Tātad balsojam par šo priekšlikumu, vai ne? Piedodiet, Freimaņa kungs, es nekorekti noformulēju. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Par procedūru. Lieta tā, ja reiz sekretariātā iesniegti pieteikumi uzstāties, tātad tas jau ir lūgums atklāt debates. Tātad tas laikam bija pirmais ierosinājums, un tas jāizskata. Kāpēc mēs klausāmies tikai Dobeli un viss? Tātad pieteikums tika iesniegts. Daži cilvēki no mūsu frakcijas pauda vēlēšanos uzstāties./

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, varbūt nolasiet mums, kuri deputāti ir pieteikušies debatēs. Parastā kārtība ir tāda, ka to paziņo un pēc tam izlemj par to...

J.Dobelis: Es tam visam piekrītu, bet man bija konkrēts priekšlikums– tā kā mums ir pārāk skaidrs, kas tas ir, jo par līdzīgām lietām mēs esam simtām reižu runājuši, tad debates vispār neiesākt. Tas ir mans konkrētais priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Jā, Dobeļa kungs, tātad tas ir priekšlikums, par ko mēs balsosim. Otrs, lai deputāti zinātu un nebūtu pārpratumu, lūdzu nolasīt tos uzvārdus, kuri ir pieteikušies debatēs. Balsojot izšķirsimies.

J.Dobelis: Ar lielu cieņu pret frakciju “Līdztiesība” es nolasu šādus uzvārdus: Smirnovs, Ždanoka, Smoļuks un Ščipcovs. Visi minētie deputāti vēlas debatēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tikai bez komentāriem. Vispirms balsojam par radikālāko priekšlikumu, kuru formulēja deputāts Freimanis, proti, debates neuzsākt. Par otru priekšlikumu tad nevajadzēs balsot, ja mēs nobalsosim, ka debates nav jāuzsāk. Ja nepieņemam, tad uzsākam debates.

Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 70– tas ir vairākums. Tātad par šo jautājumu debates mēs neuzsākam, bet deputāti var izteikt priekšlikumus par lēmumu un pēc tam izteikt savu attieksmi balsojot.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Vakar prezidents, pareizāk, Augstākās padomes priekšsēdētājs, teica, ka viņš dos man iespēju no rīta 10 minūšu laikā izteikties visa parlamenta klātbūtnē par jautājumiem, kuri skar mūsu republikas politiskās intereses./

Priekšsēdētājs: Es diemžēl nezinu, jo tas ir cits jautājums, tas neattiecas uz šo tēmu, taču es to noskaidrošu sekretariātā.

Tiks izteikti priekšlikumi. Lūdzu, Krastiņa kungs, ejiet tribīnē, lai jūs varētu komentēt. Mēs, ja šie priekšlikumi būs balsojami, balsosim. Lūdzu, otrais mikrofons priekšlikumam.

T.Ždanoka: Man ir priekšlikums attiecībā uz lēmumprojekta tekstu. Pilnā saskaņā ar tikko notikušās balsošanas rezultātiem, es lieku priekšā izsvītrot vārdus: “...un novērtējusi politisko un ekonomisko situāciju”. Es lieku priekšā šos vārdus izsvītrot un pieprasu to likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Pievienojot klāt: “...nolēmusi situāciju Latvijas Republikā”, jā, tas būs loģiskāk. Tātad– komisijas, tas ir, teksta autora komentāru, un pēc tam nākamos priekšlikumus.

A.Krastiņš: Es domāju, ka tam varētu piekrist, jo mēs katru dienu savā praktiskajā darbībā novērtējam ekonomisko un politisko situāciju, tā ka tas ir pats par sevi saprotams, ka, pieņemot šādu lēmumu, mēs tā esam izdarījuši.

Priekšsēdētājs: Tā ka te nav problēmu.

A.Krastiņš: Nav problēmu.

Priekšsēdētājs: Visi piekrīt, ka šo tekstu var izņemt?

A.Krastiņš: Deputātes Ždanokas ierosinājums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Smirnovs: */Aicinājuma tekstā ir tādi vārdi: “pretoties agresijai”./

A.Krastiņš: Es atvainojos, aicinājuma tekstu mēs neapspriežam, tas ir nobalsots.

V.Smirnovs: */Jā, es arī nerunāju, ko mēs apspriedīsim, es atsaucos uz šo momentu, jo mūsu lēmumā, manuprāt, tas nav skaidrs un arī šis formulējums “pretoties agresijai” te nav atklāts. Tātad pēc šīs loģikas lēmumā būtu pareizi pēc vārdiem “1990.gada 21.novembrī” rakstīt “pieteikt karu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai”./

Priekšsēdētājs: Tātad frakcijas “Līdztiesība” ierosinājums ir uzsākt karu ar Padomju Savienību, vai ne? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Jagupecs: */Saskaņā ar nolikumu par frakciju frakcija “Līdztiesība” lūdz vārdu, lai uzstātos frakcijas vārdā./

Priekšsēdētājs: */Labi./

J.Jagupecs: */Mūsu pārstāvim./

Priekšsēdētājs: Lūdzu priekšlikumu!

O.Mantuļņikovs: */Es arī iesniedzu priekšlikumu par lēmuma tekstu un ierosinu izņemt no lēmuma teksta, sākot ar pirmo rindiņu pēc komata, vārdus: “izskatījusi Baltijas valstu aicinājumu”, jo izskatīšana pastāv atbilžu saņemšanā uz jautājumiem un debatēm. Ne atbilžu uz jautājumiem, ne debašu par šo jautājumu nebija, mēs neesam izskatījuši aicinājumu, tāpēc es ierosinu izņemt šos vārdus. Un lūdzu likt manu priekšlikumu uz balsošanu./ (Zālē troksnis.)

A.Krastiņš: Es atļaušos nekomentēt provokatoriskus aicinājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu abpusēji– nekomentēsim, bet es domāju, ka tiešām šis priekšlikums nav tāds, par ko mēs varētu nopietni balsot.

A.Krastiņš: Godājamam deputātam ir jāatgādina, ka man tika uzdoti vismaz četri jautājumi, tie arī tika izteikti ar komentāriem. Tā ka runāt, ka šis teksts nebūtu apspriests, nevarētu. Turklāt visi jautājumi bija no frakcijas “Līdztiesība” puses. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums izslēgt šo teksta daļu. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Čepānis: Es tomēr ierosinu pieņemt lēmuma tekstu tieši tādā redakcijā, kādā tas ir pašlaik iesniegts. Jo sevišķi kategoriski es iebilstu pret vārdu “novērtējusi politisko un ekonomisko situāciju republikā” izsvītrošanu. Ja mēs pieņemam lēmumu bez situācijas novērtēšanas, tad mums visiem jāiet mājās.

Priekšsēdētājs: Tātad ir skaidrs, ja es nepiekrītu, tad mums vajadzēs balsot. Šajā gadījumā nepietiek tikai ar komisijas akceptu.

Vai vairāk priekšlikumu nav? Tātad mēs varētu balsot šo lēmumu. Balsosim visus papildinājumus, kuri bija. Pēc tam dosim vārdu frakcijai “Līdztiesība” un balsosim kopumā.

Vēl deputāts Bērzs grib izteikt priekšlikumus?... Pagaidiet, mēs tūlīt reģistrēsimies. Es noformulēšu priekšlikumus. Tātad pirmais, par kuru mums vajadzēs balsot, ir deputātes Ždanokas priekšlikums, ka šis teksts jāsvītro. Dažiem deputātiem bija iebildumi, un tagad ir jābalso par visiem kopā, vai mēs svītrojam no pamatteksta vai ne.

Otrais priekšlikums– es pat nezinu, vai mēs to varam likt uz balsošanu,– ir par kara pieteikšanu. Es domāju, ka mēs neesam mazi bērni un spēlēt... (Zālē troksnis.) Ja deputāts ir izteicis, labi, mēs varam par to balsot. Es tikai nezinu, kurš... (Zālē troksnis.) Tātad par to mēs balsot nevaram.

Lūdzu, vispirms nobalsosim par priekšlikumu– svītrot tekstu:
“...novērtējusi politisko un ekonomisko situāciju Latvijas Republikā”. Deputāts Čepānis iebilst, ka tas ir ļoti būtisks teksts un tādēļ jāatstāj. Tieši tāpēc mēs tagad balsojam, vai mēs šo teksta daļu svītrojam vai ne. Lūdzu reģistrāciju. Es tūlīt vēlreiz atkārtošu. Reģistrējamies. Rezultāts: 138. Tātad deputātes Ždanokas priekšlikums ir lēmuma pirmajā rindkopā svītrot šādu teksta daļu: “...novērtējusi politisko un ekonomisko situāciju Latvijas Republikā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 36, pret– 88, un atturas– 13. Tātad šis priekšlikums nav pieņemts, teksts ir palicis tāds pats, kāds tas bija.

Par otro priekšlikumu, kā jau es teicu, mēs nebalsosim, jo tas nav priekšlikums balsošanai. Tādējādi tādu priekšlikumu, par kuriem mēs varētu tā nopietni balsot, vairāk nav. Lūdzu, pirms balsosim kopumā, vārdu lūdz frakcija “Līdztiesība”. Vadoties pēc mūsu parastās vienošanās, mēs frakcijai dodam vārdu.

Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ļoti bieži nākas uzstāties apstākļos, kad zāle reaģē visai vētraini, un es atceros tad Moltkes jaunākā, prūšu ģenerāļa, gadsimta sākumā teiktos vārdus: “Klusēt, ja jūs gribat ar mani sarunāties!” Es to jūtu. Es to jūtu, kad sekretariāts iesniedz priekšlikumu. Pašreiz, šajā atbildīgajā momentā, uzstājoties ne tikai savā, bet arī frakcijas vārdā, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka mēs pēdējā laikā nenovirzoties un mērķtiecīgi ejam vienā vienīgā virzienā– uz strupceļu. Mēs ejam pat uz to, ka paziņojam visu Latvijas nāciju vārdā par to vēlēšanos pretoties varmācībai. Kaut arī neviens, šķiet, netaisās uzbrukt Latvijas nācijām.

Attiecībā uz uzbrukumiem var izdarīt vēsturisku ekskursu un diskutēt šajā sakarā, jo ne visi bijušās Krievijas impērijas pavalstnieki, kā es kādreiz paskaidroju, atzīst Ādolfa Jofes parakstu zem līguma.

Un nākošais. Es gribētu teikt, ka, vadoties pēc vislabākajiem nolūkiem, var izdarīt nelabojamo. Es atgādinātu Ļeva Tolstoja vārdus: “Cilvēki, no cara līdz biedram strādniekam, pārliecina sevi un citus, ka viņi aizņemti ar tautas labklājību, bet viņi ar to aizņemti tik daudz, cik vista ar tempļa celšanu, un skubina viņus tikai rupjš egoisms.” Man šķiet, ka var novilkt zināmu vēsturisku paralēli starp šiem ģeniālā mākslinieka vārdiem un mūsu parlamenta darbiem. Es domāju, ka mēs netuvosimies mērķim, ja vadīsimies no emocijām.

Un šajā jaunajā situācijā, kāda rodas, es gribētu teikt, ka analīzes rezultāts rāda, ka ir jēga frakcijai “Līdztiesība” zināmā mērā konsolidēties ar tiem, kuri ieņem galējās pozīcijas Tautas frontē. Tas ir, ir zināma ideoloģiska jēga domā: jo sliktāk, jo labāk. Ir jēga, lai mūsu Augstākās padomes vadībā būtu radikālāki cilvēki, un bez tam komisiju priekšgalā arī stāvētu radikālāki cilvēki, lai mūsu patiesā seja apgaismotās Eiropas un Amerikas priekšā būtu tāda, kāda tā patiešām ir.

Es vairākkārt personīgās sarunās un pa citiem kanāliem esmu aicinājis uz konsolidāciju. Es vienmēr esmu sastapies ar savstarpēju izpratni. Tas pats arī no manu frakcijas biedru puses. Mēs negribam teikt, ka tikai mēs “baltie”, bet mēs negribam teikt, ka vairākuma frakcijā– tikai “melnie”. Mēs gribam teikt, ka starp jums ir ļoti daudz saprātīgu cilvēku, kuriem ir jāapzinās, ka mēs ejam uz nelabojamu situāciju. Un mums jāpadomā par to, kur mēs traucējam valdībai, kur mēs palīdzam tai un kā to varētu darīt kopā par svētību Latvijas tautām.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt tieši par šo jautājumu, uzstājoties frakcijas vārdā. Es gribētu teikt to, ka frakcija ”Līdztiesība” pašreizējā situācijā atstāj sev tiesības griezties ar savu vēstījumu pie PSRS Augstākās padomes. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Tātad ir izteikti visi “par” un “pret” attiecībā uz šo lēmumu. Jūs labi zināt, ka acīmredzot Baltijas valstu aicinājums nevar būt pilnīgi bez trūkumiem, ka tas nav ideāls, bet šis ir teksts, kuru diemžēl labot mēs nevaram. Mēs varam to tikai pieņemt vai arī noraidīt. Tāpēc, lūdzu, balsosim par šā teksta akceptēšanu vai arī atturēsimies to novērtēt. Balsojam par lēmumu sakarā ar 1990.gada 21.novembra Baltijas valstu padomes aicinājumu. Rezultāts: par– 101, 102, pret– 30 un atturas– 2. Tātad lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, pārejam pie darba kārtības jautājuma par likumprojektu “Par sociālo nodokli” pirmajā lasījumā. Jūs negribējāt neko teikt? Lūdzu, kurš ziņo par šo likumprojektu?

I.Krastiņš: Ļoti atvainojos, bet jau vakar sekretariātā mēs iesniedzām rakstisku norādi, ka par šo jautājumu ziņo sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks Platā kungs. Tas paliek spēkā arī šodien.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tātad ziņo Platā kungs. Deputāti piekrīt, un nav iebildumu, ka ziņojums ilgs divdesmit minūtes? Iebildumus nedzirdu, tātad divdesmit minūtes ziņojumam.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šodien izskatīšanai jums piedāvātais Latvijas Republikas likumprojekts “Par sociālo nodokli” nosaka vislielāko no nodokļiem, kādi jums tiek piedāvāti valdības nodokļu paketē. Kopējā šā nodokļa summa piedāvātajā likumprojekta teksta variantā sastāda apmēram 1,6 miljardu rubļu. No tā, vai likumprojektu pieņems vai ne, ir atkarīgas iespējas realizēt Latvijas Republikas likumu “Par valsts pensijām”, kura izskatīšana trešajā lasījumā ir paredzēta vistuvākajā laikā, kā arī iespējas izmaksāt atbilstoši pastāvošajai likumdošanai un no jauna veidojamiem likumdošanas aktiem sociālo palīdzību tiem cilvēkiem, kuriem mūsu republikā tā ir visvairāk vajadzīga. Piedāvātais sociālais nodoklis nodrošina ar līdzekļiem valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Tas ir domāts, lai izmaksātu valsts pensijas, izmaksātu sociālās apdrošināšanas pabalstus, tai skaitā pabalstus pārejošas darba nespējas lapu apmaksāšanai, grūtniecības un dzemdību pabalstus, pabalstu sakarā ar piedzimšanu, vientuļo māšu un maznodrošināto ģimeņu pabalstus, visas izmaksas, kuras saistītas ar invalīdu pārvietošanās līdzekļu un protezēšanas pasākumu finansēšanu. Tas arī domāts, lai finansētu patlaban veidojamo likumu par nodarbinātību, pēc kura vadoties tiktu izmaksāti bezdarba pabalsti un finansēti pasākumi, saistīti ar bezdarbnieku pārkvalificēšanu.

Nodokļu tarifi ir aprēķināti tādā veidā, lai līdzekļi būtu pietiekami šo sociālo izmaksu veikšanai. Līdzekļi būs pietiekami, ja mūsu republikā neiestāsies ekstremāla ekonomiskā situācija. Ekstremālas ekonomiskās situācijas gadījumā ir iespējams, ka būs nepieciešams pārskatīt sociālās palīdzības apjomus.

Sociālais nodoklis ir veidots kā progresīvs nodoklis, jo tiešā veidā saista sociālās palīdzības finansēšanu ar konkrētiem līdzekļu avotiem. Tiek piedāvāts nodokļu aplikšanas veids, apliekot tās summas, kuras iedzīvotāji darba devēju un darba ņēmēju attiecībās saņem kā nopelnīto darba samaksu. Tāds aplikšanas veids paredz iespēju, ka inflācijas apstākļos, augot darba samaksas fondam, tautas saimniecībā būs iespēja nodrošināt sociālās palīdzības indeksāciju, jo paredzams, ka alga, algas fonda pieaugums sekos līdzi arī inflācijas tempam.

Likumprojektā par nodokļiem ir paredzēts atkarīgs nodokļu aplikšanas veids personām, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Zemnieku saimniecībām, amatnieku uzņēmumiem un citiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību un nestājas tiešās darba ņēmēju attiecībās ar darba devējiem. Šeit tiek piedāvāts variants, ka uzņēmēji apdrošina sevi tādā apjomā, kas atbilst darba samaksai divu iztikas minimumu apmērā. Tātad– patlaban ne no pārāk lielas summas, apmēram 200 rubļu mēnesī. Taču šiem cilvēkiem likums neliedz iespēju apdrošināt sevi augstākā apmērā. Tāpat arī domājam un piedāvājam tādu variantu, ka tiek apdrošināti ne tikai paši uzņēmēji, bet arī viņu ģimenes locekļi. Ja gadījumā šie ģimenes locekļi nestājas darba attiecībās ar citiem darba devējiem vai uz viņiem neattiecas speciāli noteikumi, kuri ir saistīti ar pensiju likumā paredzētām atkāpēm darba stāžu aprēķināšanā. Tātad šīm personām, uzņēmējiem, minimālais sociālā apdrošināšanas nodokļa maksājums ir paredzēts divkārša iztikas minimuma apmērā. Varētu uzskatīt, ka šī summa uzņēmējiem ir pārāk liela. Bet tas nav tādēļ, ka būtu kaut kāda īpaša vēlēšanās ierobežot uzņēmēju darbību vai radīt uzņēmējiem kaut kādas īpašas ekonomiskas grūtības, bet gan tādēļ, ka mūsu pensionēšanas noteikumi patlaban prasa ļoti augstas sociālā nodokļa likmes. Tādas tās arī pastāv kopumā.

Likumprojektā par nodokļiem paredzēta nodokļu tarifa diferenciācija atkarībā no darba apstākļiem. Tarifs ir jāpaaugstina strādājošiem, kuri nodarbināti smagos un kaitīgos darba apstākļos un sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos darba apstākļos un kuriem atbilstoši mūsu pensiju likumam ir paredzēti atvieglojumi. Tā, piemēram, sievietei, kura nodarbināta sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos darba apstākļos un nostrādā tādā darba vietā septiņus ar pusi gadus, ir tiesības aiziet pensijā par 10 gadiem ātrāk, nekā tas ir parastā gadījumā. Attiecīgi strādājot šādā amatā, šādā darba vietā, sociālās apdrošināšanas tarifs saistībā ar tiešo pensijas aprēķināšanu ir palielināts proporcionāli šim vecuma iestāšanās īsākajam termiņam. Tādēļ attiecīgi palielinās pensijas apdrošināšanas tarifs. Paaugstināts tarifs strādājošiem, kuriem ir smagi un kaitīgi darba apstākļi, veicinās darba vietu, kurās ir smagi un kaitīgi darba apstākļi, samazināšanos, dos ekonomisku stimulu uzņēmējiem parūpēties, lai šādi darba apstākļi tiktu novērsti.

No likumprojektā piedāvātajiem variantiem, nosakot šo tarifu, gribētos pasvītrot, ka mēs atbalstām variantu, ka arī strādājošie, ne tikai darba devēji, bet arī strādājošie, kas nodarbināti smagos un kaitīgos darba apstākļos, palielina savus maksājumus sociālās apdrošināšanas budžetā. Tas ir saistīts ar to, ka Latvijas Republikā netiek nosūtīti strādāt smagos un kaitīgos darba apstākļos piespiedu kārtā, bet gluži otrādi– daudzi cilvēki speciāli cenšas iekārtoties tādā darbavietā, jo tā dod ne tikai parastu augstāku atalgojumu, augstāku darba algu, bet arī ievērojamus atvieglojumus, piešķirot pensiju. Šo otro variantu atbalstīja arī Ekonomikas komisijas darba grupa. Strādājošajam jāzina, ka ar ikmēneša sociālās apdrošināšanas maksājumu viņš maksā par to, ka viņam būs tiesības ātrāk aiziet pensijā. Likumā pats tarifa lielums tātad ir pamatots ar izdevumu apjomu sociālai palīdzībai 1991.gadā. Tomēr gribas deputātiem atzīmēt, pasvītrot, ka kopumā pensiju likumam, kura izskatīšana trešajā lasījumā ir paredzēta tuvākajā laikā, šis tarifs izdevumu segšanu tomēr pilnībā nenodrošina. Ja pensiju likumu realizētu pilnā apjomā, bez lēmuma par spēkā stāšanos, tarifu nepieciešams paaugstināt, jo republikā kopumā demogrāfiskā situācija...

Priekšsēdētājs: Atvainojos, cienījamie deputāti un zālē klātesošie, ja ir kārtojami citi jautājumi, lūdzu, izejiet blakustelpās, lai jautājuma apspriešanai var sekot tie, kuriem tas ir svarīgi. Lūdzu– turpiniet.

J.Platais: Tātad republikā demogrāfiskā situācija arvien pasliktinās. Mums aug cilvēku skaits, kuri, vadoties pēc pašreizējās likumdošanas, ir pensijas vecumā. Tas uzliek papildu slodzi strādājošiem. Likuma pieņemšana ir cieši saistīta ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas veidošanos, pārņemot šīs funkcijas no arodbiedrībām, un dod iespēju Latvijas Republikā veidot un realizēt patstāvīgu sociālo politiku.

Ļoti lūdzam deputātus nopietni pieiet šā jautājuma izskatīšanai un dot mums iespēju ātrāk pieņemt likumprojektu, jo jau ar janvāra pirmajiem datumiem mums ir nepieciešams sākt iekasēt sociālo nodokli jaunā apmērā, lai varētu pilnībā nodrošināt mūsu pensiju likuma realizāciju un republikā nepieciešamo sociālo programmu īstenošanu. Diemžēl patlaban mums nav citu alternatīvu variantu, lai ar citiem finansiāliem resursiem varētu nodrošināt pat šo sociālo pasākumu realizāciju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Deputāti jau ir pierakstījušies, lai uzdotu jautājumus. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Man būs jautājums attiecībā uz trim normām jeb jautājums, sastāvošs no trim daļām. Paskatīsimies 2.pantu, kurā sadalītas četras maksātāju grupas. Pirmā no tām ir darba devēji. Tūdaļ paskatīsimies 4.pantu, kurā teikts– personas, kas veic uzņēmējdarbību– tātad arī darba devēji. Tādējādi, ja 2.pantā darba devējiem tiek noteikta likme 37, tad 4.pantā darba devējiem noteikta likme 38, pie tam no divkārša minimuma. Sakiet, lūdzu, tur ir teikts, ka ne mazāk kā divkārtējs minimums. Konkrēts piemērs: ja nākamajā gadā minimums būs 120 rubļu, tad divkāršs minimums būs 240 rubļu. Ja es kā darba ņēmējs pie šīs personas, teiksim, pie zemnieka, strādāju kaut vai par kalpu un saņemu 300 rubļu, tad man šie 38 procenti tiks rēķināti virs 240 jeb no visiem 300 rubļiem?

J.Platais: 4.punkts attiecas uz pašu personu, kas veic uzņēmējdarbību, ar uzņēmēju sociālo apdrošināšanu.

A.Buls: Nebūt nē, piedodiet, bet izlasiet beigas: “par katru apdrošināto personu”. Tātad uzņēmējs, persona, kas veic uzņēmējdarbību, maksā par šo apdrošināmo personu. Tā vismaz, vadoties pēc teksta, izskatās.

J.Platais: Nē, nē...

A.Buls: Lūdzu, dodiet tādu redakciju, lai tekstu var saprast. Pagaidām es saprotu, ka uzņēmējpersona maksā par katru apdrošināmo personu.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir priekšlikums. Par teksta korekcijām priekšlikumus iesniedziet rakstiski.

A.Buls: Tā.

Priekšsēdētājs: Jums vēl ir jautājums?

A.Buls: Nu tā es viņu sapratu. Vēl ir jautājums par 6.1. un 6.2.pantu. Ir runa par kaitīgiem apstākļiem un apdrošināšanas nodokli līdz 70 procentiem gan pēc pirmā saraksta, gan pēc otrā saraksta. Tātad tas ir vai nu septiņdesmit procenti, vai robežās no 37 līdz 70 procentiem. Kas to noteiks? Attiecīgi arī par otro sarakstu– līdz piecdesmit procentiem?

J.Platais: Tas ir, izejot no panta redakcijas. Pantā tiek rakstīts, ka paaugstināt...

A.Buls: Līdz 70 procentiem?

J.Platais: 6.panta redakcijā tiek rakstīts: “Darba devējam uzskaitījums tiek paaugstināts līdz 70 procentiem.”

A.Buls: Sakiet, lūdzu, kas būs tas arbitrs, kas pateiks, cik?

J.Platais: Šis arbitrs būs pats uzņēmējs. Ja viņš pieņem strādājošo amatā, kas saistīts ar pirmo sarakstu, tādā gadījumā– septiņdesmit procentu.

A.Buls: Paldies. Tātad tiesības noteikt šo procentu rūpnīcā ir direktoram.

J.Platais: Nosaka pats darba devējs.

A.Buls: Es saprotu– direktors, viņš ir darba devējs, viņš pats noteiks– vai 38 vai 70 procenti.

J.Platais: Jā.

A.Buls: Paldies. Un pēdējā daļa– par 5.pantu. Tur parādās persona, kura ir ārpus 2.pantā noteiktajām četrām grupām, kas maksā vēl vienu procentu virs tā, ko par viņu samaksā darba devējs. Kas tā ir par personu?

J.Platais: Te ir runa par tām personām, kuras nav minētas ne 3., ne 4.pantā. Tātad tie ir nestrādājošie. Tās ir mājsaimnieces, kas audzina bērnus mājās līdz 8 gadu vecumam. Ja viņa nestrādā, viņa netiek citādā veidā apdrošināta. Taču, lai viņai šo laiku ieskaitītu apdrošināšanas stāžā, darba stāžā pēc pensiju likuma, viņai katru gadu šajā gadījumā rubļi 20 mēnesī būs jānomaksā.

A.Buls: Paldies par atbildēm. Bet vēlētos visu to redzēt likumā, lai nebūtu speciāli jājautā, lai saņemtu skaidras atbildes. Pie tam tas ir tulkots no krievu teksta, un tulkojums ir ļoti slikts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Ēlerts. Nākamais runās deputāts Plotnieks.

I.Ēlerts: Man būs divi jautājumi. Es saprotu, ja ražotnē ir kaitīgi darba apstākļi, tad darba devējam ir jāmaksā paaugstināts procents, lai viņš šos apstākļus censtos novērst. Kāpēc ir paredzēts, ka arī darba ņēmējs maksās vairāk nekā standarta vienu procentu?

J.Platais: Jau tad, kad uzstājos, es mēģināju šo jautājumu paskaidrot. Pirmkārt, bieži vien darba ņēmējs apzināti iet strādāt tādā darbā, kur ir kaitīgi darba apstākļi, lai saņemtu lielāku atalgojumu un saņemtu atvieglojumus pensijas piešķiršanā. Ir daudz tādu konkrētu gadījumu. Tā, piemēram, jauna māsiņa, kura vēl nav dzemdējusi, iet uz rentgenoloģisko nodaļu tikai tādēļ, ka tur parasti ir augstāks atalgojums un būs iespējas ātrāk aiziet pensijā. Tas tiek darīts, vadoties pēc šiem faktoriem.

Otrkārt, šis apstāklis nodrošina arī papildu kontroli. Ja cilvēks katru mēnesi maksā paaugstināto procentu, viņam grāmatvedība norēķina šo summu, un viņš zina, ka atrodas kaitīgos darba apstākļos. Ja administrācija viņu pārcels un cilvēks netīšām palaidīs garām tādu faktu, viņam šis procents samazinās. Cilvēks zina, ka viņš maksā par to, ka ātrāk aizies pensijā.

I.Ēlerts: Paldies. Otrs jautājums ir par 4.pantu. Pateicoties jūsu referātam, man kļuva skaidrāks, kas te ir domāts. Taču tajā nav apskatīts viens gadījums, ja uzņēmējdarbības veicējam ieņēmumi ir mazāki par divkāršu iztikas minimumu. Tas, protams, varbūt ir rets gadījums, bet tomēr.

J.Platais: Principā tādam gadījumam nevajadzētu būt. Cilvēkam tad nevajadzētu uzsākt uzņēmējdarbību, ja viņš nespēj nodrošināt normālu atražošanu.

I.Ēlerts: Taču likumā laikam tomēr būtu jāparedz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Plotnieks. Nākamais– Einars Repše.

A.Plotnieks: Godājamais referent, šis likumprojekts, tāpat kā visi pārējie, mums ir iesniegts izskatīšanai absolūti bez jebkāda pamatojuma. Šajā sakarībā ļoti profāniska rakstura jautājums: ja mēs paredzam, ka jebkurā valsts iestādē un uzņēmumā 37 procentu apmērā no darba algas fonda būs jāmaksā attiecīgā nodokļu summa... Budžeta iestādēm, cik es saprotu, darba algas fonds saglabājas tāds pats, kāds tas bija līdz šā nodokļa ieviešanai. No tā izriet, ka visiem strādājošiem vai nu par vienu trešo daļu būs jāsamazina alga, vai viena trešā daļa jāatlaiž.

J.Platais: Atļaujiet atbildēt uz jautājumu. Visās budžeta iestādēs jaunajās cenās, kuras tiek gatavotas uz nākamo gadu, sociālās apdrošināšanas tarifs mūsu republikā ir paredzēts 37 procentu apmērā. Tarifa noteikšanai ir uzsākti sagatavošanas darbi, izsūtot attiecīgu instruktīvu materiālu jau šā gada jūnija mēnesī. Tas ir paredzēts visos budžeta aprēķinos. Pieņemot šo nodokļa likumu, budžeta iestādēs neviens cilvēks necietīs.

A.Plotnieks: Tātad budžetā paredzēti izdevumi valsts aparāta uzturēšanai, jeb izdevumi ierēdņu uzturēšanai būs palielināti par vienu trešo daļu?

J.Platais: Ne tikai valsts aparāta uzturēšanai, līdzekļi paredzēti arī sociālās sfēras darbiniekiem, kuri tiek uzturēti no budžeta līdzekļiem.

A.Plotnieks: Uzņēmumos?

J.Platais: Tas ir paredzēts, pārejot uz jauno cenu sistēmu.

A.Plotnieks: Tātad– uz cenu paaugstināšanas rēķina. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Einars Repše. Pēc tam– deputāts Broņislavs Salītis.

E.Repše: Godātais referent! Šeit ir teikts, ka darba ņēmējam ir jāmaksā no savas aldziņas viens procents. Tomēr skaidrs, ka darba devējs gan tīri fiziski būs spiests samazināt algu, jo viņš maksās 37 procentus. Šie 37 procenti daļēji izraisīs arī cenu paaugstināšanos. Kā jūs reāli novērtējat darba algas samazināšanos sakarā ar šo nodokli?

J.Platais: Tādu informāciju es deputātiem sniedzu, izskatot pirmajā lasījumā likumprojektu par valsts pensijām. Paaugstinoties sociālās apdrošināšanas tarifam no vidējā tarifa 8,9 procenti 1989.gadā uz 37 procentiem 1991.gadā, reālā darba alga uz šā faktora rēķina, ja neietekmēs citi faktori vai citas kompensācijas, samazināsies par 14 procentiem.

E.Repše: Paldies.

J.Platais: Tā ir liela līdzekļu pārdale no strādājošiem par labu pensionāriem, ņemot vērā pensiju likuma redakciju, kāda tā patlaban ir pieņemta.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Salītis. Nākamais jautā deputāts Rešetņikovs.

B.Salītis: Procents, kas paredzēts nodokļu likumprojektā, ir milzīgs. Manī rada izbrīnu tas, ka tādiem lieliem procentiem nav dots nekāds pamatojums, nav nekādu aprēķinu. Tāpēc man ir jautājums– cik līdzekļu mums bija vajadzīgi, pastāvot vecajai sociālajai programmai, un cik būs vajadzīgi, pastāvot jaunajai programmai? Jautāju, lai varētu salīdzināt, kāpēc ir tik lieli līdzekļi.

J.Platais: Realizējot līdzšinējo pensiju likumu, kas Latvijas Republikā darbojas līdz pat šim brīdim, pensiju izmaksai nepieciešamie līdzekļi ir nepilni 700 miljoni rubļu. Jaunais pensiju likumprojekts, kurš sagatavots trešajā lasījumā un varbūt jau izdalīts deputātiem, pēc aptuveniem aprēķiniem, šā gada cenu mērogā prasīs 1 miljardu un 71 miljonu rubļu.

B.Salītis: Tātad tas nav salīdzināms. Salīdzinot ar veco nodokļu sistēmu, tas, kas bija vajadzīgs sociālajām vajadzībām, ir palielināts apmēram četras reizes. Mēs to jau esam aprēķinājuši. Tā kā šeit nav saprotams, ka vienalga...

J.Platais: Es savas uzstāšanās laikā teicu, ka atšķirībā no tā, kā tas bija iepriekš, visas sociālās izmaksas patiešām ir pārliktas uz sociālo nodokli, un šis nodoklis tieši ir saistīts ar sociālajām izmaksām. Mērķa nodoklis.

B.Salītis: To es saprotu. Mēs jau līdz šim...

J.Platais: Pirmo reizi. Agrāk daļa no izdevumiem tika segti tiešā veidā no valsts budžeta, valsts budžetam finansējot sociālās nodrošināšanas budžetu.

B.Salītis: Bet es runāju par to nozari, kuru valsts nesedza. Tā, piemēram, kaut vai zvejnieku kolhozi. Mums ir palielinājies gandrīz piecas reizes, ko mēs pilnīgi sedzam. Pietika un vēl palika pāri. Tagad būs piecas reizes vairāk jāmaksā.

J.Platais: Tāda pati situācija praktiski ir visās ražojošās nozarēs.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Apsītis. Pēdējais jautājumu uzdod deputāts Drobots.

R.Apsītis: Man tāds jautājums: sakiet, lūdzu, vai šis nodokļu likumprojekts ir autoru radošās darbības rezultāts, vai arī jums bija kādi paraugi? Es, piemēram, daudzmaz esmu iepazinies ar 20. un 30.gadu Latvijas Republikas nodokļu sistēmu. Ir īpašs likumu krājums “Nodokļu likumi”. Ziniet, tur tāda likuma nav. Vai arī varbūt jūs par pamatu ņēmāt kādu citu tā laika likumu?

J.Platais: Likumprojekta pamatā sākotnēji bija sociālās nodrošināšanas likumprojekts. Taču izskatot jautājumu deputātu komisijās, likumprojekts tika reducēts par likumprojektu par sociālo nodokli. Uzziņai paskaidrošu, ka neatkarīgajā Latvijā apdrošināšana slimokasēs netika saukta par nodokli un nodokļu sistēmā neiegāja. Notika atsevišķa regulēšana, kas bija saistīta ar strādājošo apdrošināšanu slimības un invaliditātes gadījumā. Valsts iestāžu darbinieki tika speciāli apdrošināti. Budžeta aprēķinos ir tādi rādītāji, ka par katru strādājošo pensiju fondā tika iemaksāts 10 procentu no viņa algas. Tas bija tikai valsts iestādēs. Taču tas ir, salīdzinot ar to pensiju vecumu, kāds bija neatkarīgajā Latvijā. Precīzi es nevaru nosaukt, bet šis vecums varēja būt apmēram 67 vai 70 gadi. Mūsu apstākļos– 55, 60 gadi. Tātad šeit ir vajadzīgas krietni lielākas izmaksas.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Drobots, pēc tam– deputāts Biķis.

J.Drobots: */Man, ja atļausiet, divi jautājumi. Pirmais– par 5.pantu. Kā jūs uzskatāt, vai šis punkts nav pretrunā ar mūsu “jumta” likumu sakarā ar to, ka “jumta” likums paredz, ka viens un tas pats objekts nevar tikt aplikts ar diviem nodokļiem. Konkrēti, te darba alga, ienākumu nodoklis un viena procenta apmērā vēl viens nodoklis uz darba algu. Un, vispārīgi runājot, arī 5.pants ir neizprotams. Iepriekšējā atbildē par 5.pantu jūs it kā teicāt, ka tas attiecas tikai uz namsaimniekiem. Kāpēc tad šeit ir darba devējs? Vēl vairāk.
Otrajā variantā ir runa par to, ka divi procenti sevišķi kaitīgajās ražotnēs un 1,5 procents kaitīgajās ražotnēs. Nu, es nezinu, mājas apstākļos varbūt arī ir kaitīgi apstākļi, bet par tiem pagaidām nekādi netika maksāts. Man galīgi nesaprotama šī jautājuma nostādne, un man šķiet, ka tas runā pretī mūsu “jumta” likumam.

J.Platais: */Sākumā sociālā nodokļa vietā bija paredzēti atskaitījumi sociālai apdrošināšanai, un tiem nebija nodokļa nosaukuma. Nodokļa vārdu, nodokļa formu šis maksājums ieguva vēlāk, to ierosināja Ekonomikas komisija un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Tāpēc šeit iznāk sava veida nesaskaņa. Varbūt šeit nepieciešams izdarīt zināmu saskaņošanu ar ienākumu nodokli./

J.Drobots: */Es ne tā uzdevu jautājumu. Vai tas ir pretrunā mūsu pamatlikumam par nodokļiem? Kā jūs uzskatāt? Ir pretrunā vai nav?/

J.Platais: */Jā, var rasties tāda situācija. Bet tas vēlreiz jāpārbauda./

J.Drobots: */Saprotams. Tagad otrais jautājums par kaitīgajām un sevišķi kaitīgajām ražotnēm. Es gribētu precizēt, ar ko ir motivēti skaitļi 70 procenti un 50 procenti, līdz šim uzņēmumi tādus procentus nemaksāja. Es saprotu, protams, ka cilvēks agrāk aiziet pensijā, jūs sakāt, ka viņš brīvprātīgi dod savu piekrišanu, ejot uz šo darbu, bet viņš par to zaudē savu veselību. Jūs aizmirstat par to, ka viņš zaudē veselību un tieši tāpēc viņam tiek piešķirta pensija par 10 vai 5 gadiem agrāk. Tas ir, cilvēks maksā ar savu veselību par to, ka viņš aizies agrāk pensijā. Bet ne ar naudu, ko viņš saņems. Tās ir gluži citas lietas. Un jūs vēl uzkraujat tādu smagu nodokli./

J.Platais: */Tas vairāk attiecas uz darba devēju. Viņam ir jāuztraucas par strādājošo darba apstākļiem. Aizrobežu prakse rāda, ka cilvēkam ir jānodrošina normāli darba apstākļi, kuri nekaitētu viņa veselībai. Ja tie ir kaitīgi, tad cilvēku nevajag vis agrāk nosūtīt pensijā, bet, otrādi, jāsaīsina darba dienas ilgums, lai darbs negatīvi neietekmētu veselību.

Kas attiecas uz tarifu paaugstināšanu, tas saistīts ar mehānisku rēķinu. Par katru gadu, ko cilvēks nostrādā kaitīgos apstākļos, viņš nopelna, teiksim, 1,5 vai 2 gadus pensijas stāžam, t.i., vairāk nekā cits. Te veikts tīri mehānisks pārrēķins, cik izmaksās sociālās apdrošināšanas budžetam pensiju izmaksas šiem darbaļaudīm. Tas ir aprēķina princips. Cik ieguldīji, tik saņem atpakaļ. Te ir ielikts sociālās apdrošināšanas princips./

J.Drobots: */Ja drīkst, precizējiet vēl. Jūs teicāt, ka tā ir darba devēja rūpe– maksāt šo nodokli. Tā ir ne tikai darba devēja, bet arī strādājošā rūpe, jo no tā atkarīga arī peļņa. Un tā ir kopējā rūpe. Šajā ziņā es jums nevaru gluži piekrist, tāpēc ka, jo vairāk samaksāja budžetā, jo mazāk…/

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka tas nebija jautājums. Lūdzu, jautā deputāts Biķis.

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, vai jūs nevarētu nosaukt, kāds procents līdzīgam vai šādam nodoklim ir kādā no attīstītajām valstīm, piemēram, Zviedrijā un kādā Āfrikas valstī?

J.Platais: Jaunattīstības valstīs sociālās apdrošināšanas sistēma parasti ir mazattīstīta. Tur pamatā viss darbojas uz ģimenes kultu un ģimenes tradīcijām. Ģimene uzņemas saistības par saviem novecojušajiem, tātad vecāka gadagājuma cilvēkiem, un jaunattīstības valstīs cilvēki pensijas nesaņem.

Ja runājam par attīstītajām valstīm, tad parasti obligātos sociālās nodrošināšanas maksājumus– 10 procentus no algas apjoma– maksā darba devējs, un 10 procentus no algas apjoma maksā darba ņēmējs. Tādā gadījumā gan vīrieši, gan sievietes parasti aiziet pensijā 65, 67 gadu vecumā, un šīs summas ir pietiekamas, lai segtu sociālo apdrošināšanu.

V.Biķis: Ja drīkst, man vēl ir otrs jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Biķis: Tātad no jūsu atbildes izriet, ka mēs sevi pieskaitām vienu pakāpi augstāk par attīstītām valstīm?

J.Platais: Jā, mums visas pensijas tiek izmaksātas ar atvieglotiem noteikumiem, ņemot vērā pensijas iestāšanās vecumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Rogaļs.

M.Rogaļs: */Cienījamo referent! Man joprojām tāds pats jautājums, kādu uzdeva deputāts Drobots attiecībā uz vienu procentu, ko maksā personas, kuras sastāv darba attiecībās ar darba devējiem. Tomēr iznāk, ka uzņēmums, darba devējs maksā 37 procentus un bez tam strādnieks arī maksā vienu procentu. Tas tā ir, ja? Ar ko saistīts tas, ka katrs strādnieks maksā vēl vienu procentu? Varbūt uzreiz vajadzētu noteikt, ka 38 procentus maksā darba devējs?/

J.Platais: */Tas ir vispārējs sociālo maksājumu iekasēšanas princips, kurš pieņemts visā pasaulē. Tā kā pie mums šī sistēma tiek ieviesta kā jauna, tad bija tāds priekšlikums noteikt to procentu līmeni, kāds pieņemts Savienībā, pagaidām viena procenta līmenī, bet nenoteikt pašlaik ļoti augstu maksājumu darba devējam. Pasaulē vidēji šī summa tiek dalīta uz pusēm, 19 procenti un 19 procenti būtu mūsu gadījumā./

M.Rogaļs: */Un otrais jautājums. Vai šis likums obligāts visiem uzņēmumiem vai uzņēmumi var atteikties no piedalīšanās valsts sociālajā apdrošināšanā un paši uzņemties sociālās apdrošināšanas funkcijas?/

J.Platais: */Bija ļoti daudz šādu priekšlikumu, kuri saistīti ar brīvprātīgo apdrošināšanas formu obligātās vietā izmantošanas iespēju. Bet tādā gadījumā mums ir jāmaina mūsu ar pensiju un pabalstu izmaksām saistītā likumdošana. Tāpēc ka šīs lietas savstarpēji ir ļoti cieši saistītas. Kā cilvēks apdrošināsies, tādā veidā viņš saņems kā pensiju, tā pabalstu. Mums jāatsakās no valsts pensiju sistēmas, un cilvēks saņems pensiju apdrošināšanas summas apmērā./

M.Rogaļs: */Nu, labi. Principā var./

Priekšsēdētājs: Pārējo pateiksim debatēs. Pēdējais uzdod jautājumu deputāts Endele. Ir priekšlikums– jautājumu uzdošanu beigt.

J.Endele: Man ir šāds jautājums: gadījumā, ja likums tiks pieņemts un es uzsāku uzņēmējdarbību, tad jau no pirmās algas, ko es kā uzņēmējs izmaksāju saviem darbiniekiem, tūlīt pilnā apmērā es uzreiz norēķinu 37 procentus. Tātad nekādi atvieglojumi, sākot uzņēmējdarbību, nav paredzēti?

J.Platais: Jā.

Priekšsēdētājs: Jūs atbildēsiet? Komentēsiet? Paldies jums.

Tātad debatēs par likumu “Par sociālo nodokli” ir pieteikušies deputāti: Biezais, Krastiņš un Černajs, kā arī Zorgevica kungs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks.

Līdz pārtraukumam debatēs ir iespējams izteikties deputātam Biezajam. Lūdzu.

J.Biezais: Cienīto vadītāj, kolēģi un klātesošie! Neko jaunu jums nepateikšu, sacīdams, ka šie 38 vai 37 procenti uz uzņēmēju vai darba devēju pleciem ir smags slogs. Tas ir skaidrs no sarunām ar mana apgabala darbiniekiem, kad tas tika atzīts gandrīz vai par nāvējošu. Taču es varbūt negribu lietot tādus liriskus epitetus, tomēr uzskatu, ka šis avots nav sociāli taisnīgs, raugoties no tā aspekta, ka sociālā nodokļa avots ir dzīvais darbs. Mums ekonomika ir tā izveidojusies, ka gan pa horizontāli, tas ir, pa dažādu veidu blakusstāvošiem uzņēmumiem, gan arī varbūt pa vertikāli, laika ziņā attīstoties ražotnei vai sākoties tai no nulles, dzīvā darba izlietojums tajā attiecībā pret ražošanu kopumā ir izkliedēts ārkārtīgi nevienmērīgi. Tā kā nodoklis, šā nodokļa procents ir ļoti liels, tad nevienmērība gulstas uz nodokļiem kopumā. Tāpēc es jau izteicu domu, kas daļēji sasaucas ar bažām par nodokļu apmēru kopumā un daļēji sasaucas ar citu deputātu ieteikumu– nodokli daļēji avansēt no budžeta; ka šā nodokļa likme varētu samazināties apmēram par 30 procentiem un tur, kur ir tie 37 procenti, varētu būt 25 vai 26 procenti, kā avotu varētu izmantot budžetu pa īpašuma nodokļa kanālu. Es esmu kurators īpašuma nodoklim. Ja jūs esat lasījuši projektu, tad redzat, ka tas ir diezgan pasmags. Te es domāju šo aspektu. Var jau būt, ka jūs tam nepiekritīsiet un nenobalsosiet, taču negribu baidīt. Es domāju, ka šeit uz līdzīgām korekcijām dzīve var piespiest. Tas bija viss, ko es gribēju teikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais varētu runāt Zorgevica kungs, ja viņš spētu izteikties septiņās minūtēs. Var? Lūdzu, nāciet tribīnē.

A.Zorgevics, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mūsu darba devējs ir patiešām lieliskā situācijā, un lai Dievs viņam dod izdzīvot, jo no tā, vai dzīvs būs darba devējs, ir atkarīgs arī arodbiedrību liktenis. Taču par jautājumu es gribu runāt, raugoties no šāda aspekta. Vispirmām kārtām– Latvijā sociālajā nodrošināšanā šodien ir izveidojusies bezprecedenta situācija. Četrdesmitajos gados, plānojot pa nozarēm uz nākošo gadu, tas aizņēma divus trīs mēnešus. Sākot ar 1991.gadu, mēs pārejam uz teritoriālo principu, taču struktūras vēl nav gatavas ne ministrijas centrālajā aparātā, ne uz vietām, plānošana šodien kā tāda nenotiek.

Nākamais faktors– par tarifu 37 procentu apmērā. Cienījamie deputāti, PSRS šis tarifs ir 28 procenti. Tātad izveidojās šķēres plus 11 procenti. Es gribētu zināt, vai strādājošie Krievijā vai Ukrainā būs ar mieru maksāt baznīcas tiesu Latvijas pensionāriem. Vai neizveidosies tāda situācija, ka šo valstu valdības, ja mēs viņas par tādām uzskatām un cienām, tām izejvielām, kas nāk uz Latviju, liks klāt.

Nākamais faktors– tarifs 37 procentu apmērā liek domāt par to, ka var tikt veidotas alternatīvās apdrošināšanas sistēmas. Šodien darba kolektīvos par to jau runā. Es varu nosaukt Liepājas “Sarkano metalurgu” un tā tālāk.

Par paaugstinātajiem tarifiem līdz 50 un 70 procentiem es domāju, ka kontekstā ir jāņem viena lieta. Tas nebūt nav tik vienkārši. Līdz tam laikam, kamēr cilvēks sasniedz pensijas vecumu, tie pieci gadi no 55 līdz 60 gadiem, puse no šī te, ir jānosedz darba devējam. Tātad tur ir vēl klāt 50 un 70 procenti paaugstinātais tarifs. Ņemsim vērā to, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir Latvijas Republikas uzņēmumi.

Tālāk– par piemaksām 1,5–2 procentu apmērā. Tas vienkārši nav korekti, un cilvēkos ļoti negatīvu atbalsi gūst tieši šīs iemaksas no darba algām. Ja mēs šodien uzreiz veidojam apdrošināšanas medicīnu un tā tālāk, tad jautājums būtu skaidrs. Šodien mēs to neveidojam, un šis viens procents normālos apstākļos un no 1,5–2 procentiem strādājošiem kaitīgos darba apstākļos ir ļoti negatīvi uztverams.

Un vēl– es domāju, ka lieliska dāvana šodien dienas pirmajā pusē pieņemtajai zemes reformai un tieši tas, ko mēs skatāmies 4.punktā, tas ir par zemniekiem. Lūk, šis jautājums ir galīgi nesaprotams. Ja, piemēram, strādnieka sieva nestrādā, tad strādnieks nav nekādā saistībā ar to. Turpretim, ja tā ir zemnieka dzīvesbiedre, kas nestrādā, tad viņam, lūdzu, samaksā. Tas iznāk apmēram 70 rubļu mēnesī. Es domāju, ka šis nodoklis nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 17.00. Pēc pārtraukuma mums acīmredzot ir jāpadomā: ir izdalīts notas teksts, par kuru no rīta runāja deputāts Dinevičs. Iespējams, ka tekstu mums vajadzētu izskatīt, lai šis jautājums vismaz būtu atrisināts.

Patlaban sākas pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, sākam pēdējo šīsdienas sēdi. Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: Godātais priekšsēdētāj, es iesaku tagad uz brīdi pārtraukt sociālā nodokļa apspriešanu un izskatīt steidzamības kārtībā jautājumu par notu, ko mēs sūtām PSRS Augstākajai padomei un prezidentam. Tas ir neatliekami steidzīgi. Jautājums ir sagatavots un varētu tikt virzīts. Lūdzu to likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Es likšu to uz balsošanu. Vēl es atgādinu, ka debatēs ir pieteikušies deputāti: Ivars Krastiņš, Raits Černajs, Jevgeņijs Drobots, Broņislavs Salītis un Antons Buls. Acīmredzot debates patlaban uz mirklīti jāatliek un jāapspriež nota, jo tas ir steidzams jautājums. Pēc tam mēs turpināsim debates par sociālo nodokli. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Buķele: Kolēģi, es pārliecinoši uzskatu, ka mums šī nota jāizskata, jāizdiskutē, bet tomēr aicinu pabeigt sociālā nodokļa apspriešanu. Citādi mēs neiesāksim pensiju likumprojekta izskatīšanu. Mēs taču nedrīkstam aizkavēt pensiju likumprojekta pieņemšanu, ja gribam šo likumu iedarbināt ar 1.janvāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Ir izveidojusies tāda situācija, ka mēs pilnīgi droši nepildām paredzēto šīs nedēļas darba kārtību. Tāpēc ir lūgums likt uz balsošanu un noteikt pirmdien visu dienu plenārsēdi, lai izskatītu nodokļu likumprojektu, kuru, ja mēs gribam to šogad pieņemt, nekādā gadījumā nevar atlikt.

Priekšsēdētājs: Taču tas ir cits jautājums. To mēs dienas beigās varam balsot. Geidāna kungs, es domāju– iesniegt priekšlikumus pārtrauksim, jo tie ir. Balsosim un turpināsim darbu.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Tā kā mums šodien tomēr tika nolasīts PSRS Augstākās padomes vēstījums mūsu Augstākajai padomei, pagaidām es gan vēl neesmu noskaidrojis oficiālos dokumentos, kā mēs tur tikām nosaukti, tomēr tas ir svarīgs un pietiekoši augsta līmeņa dokuments, lai mēs šodien noteikti izskatītu savu sagatavoto notu. Tomēr, tā kā mēs nezinām, cik laika prasīs šā jautājuma debatēšana, tad tomēr vajadzētu sākt ar notu. Pēc tam mēs atkal atgriezīsimies pie sociālajiem likumiem.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir jāizšķiras. Ir ierosinājums– izskatīt notu, lai līdz darba dienas beigām to varētu sagatavot jau galīgā variantā. Pēc tam turpināsim debates par sociālajiem jautājumiem. Otrs priekšlikums– turpināt apspriest sociālo nodokli un tad ķerties pie notas apspriešanas. Tā kā pirmais– radikālākais– priekšlikums ir uzsākt notas apspriešanu, tad es to lietu uz balsošanu. Turpmāk mēs rīkosimies atkarībā no rezultāta. Lūdzu, reģistrēsimies. Pagaidiet, acumirklīti! Deputāti, ļoti ātri ejot uz savām vietām, jūs vēl varat paspēt reģistrēties. Deputāta Plotnieka vietā var reģistrēties, viņš pašlaik ir ceļā uz savu vietu. Rezultāts: 123. Tātad ir deputāta Bela priekšlikums– tūlīt sākt notas apspriešanu. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 67, 28 plus 15. Tātad deputāta Bela priekšlikums ir pieņemts.

Kas ir notas autors? Deputāts Bojārs? Jums būs jāsniedz ziņojums. Notas teksts visiem ir izdalīts? Jūs esat iepazinušies? Ceru, ka debates nebūs pārāk garas.

J.Bojārs: Es nedomāju, ka man vajadzētu vēlreiz gari ziņot par šo jautājumu. Mēs vakar frakcijā to apspriedām. Es domāju, ka pēc tam, kad ir pienācis PSRS dokuments, un pēc tam, kad Baltijas valstis ir pieņēmušas savu dokumentu, mums nota obligāti ir jāpieņem. Piektdiena ir vienīgā diena, kad mēs ar to varam nākt klajā Maskavā. Pēc tam var būt par vēlu. Tāpēc es vairāk negribu spriedelēt. Jautājumu izšķirsim balsojot. Es lūdzu uzstāties un pateikt, kas kuram vēl nepatīk notas saturā. Pie tās mēs ļoti ilgi un centīgi strādājām un ielikām tajā savu sirdi un dvēseli. Mēs nekad kopumā kā Augstākā padome neesam griezušies pie PSRS Augstākās padomes, neesam manifestējušies vēl kā valsts, izņemot 4.maija Neatkarības deklarāciju. Mūsu pilsoņi pagaidām mums pamatoti pārmet, ka neesam neko konkrēti, precīzi un rezolūti izdarījuši, lai tiešām iegūtu savu neatkarību.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi deputātam Bojāram? Es domāju, mēs varētu uzsākt debates. Neredzu, ka būtu jautātāji. Lūdzu, kurš grib izteikties debatēs? Divi ir pieteikušies: Seiksts un Marjaša.

T.Ždanoka: Vai drīkst frakcijas vārdā izteikties?

Priekšsēdētājs: Kā lūdzu, deputāte Ždanoka? Tādā gadījumā– parastajā kārtībā, vai ne? Ar to tad arī aprobežosimies, tas ir, debatēs uzstāsies trīs deputāti. Vairāk pieteikušies nav. Tātad tiek dots vārds deputātam Seikstam, deputātei Marjašai un frakcijas vārdā– deputātei Ždanokai. Par to balsosim pēc tam.

A.Seiksts: Cienījamais vadītāj, cienījamie kolēģi! Pēc manas saprašanas kopš 4.maija tas ir viens no spēcīgākajiem dokumentiem ar ārpolitisku nozīmi. Man ir tikai trīs teikumi, pareizāk– trīs tēzes. Pirmā tēze: ja mūsu parlamentā, mūsu sabiedrībā tas nav vajadzīgs, tad, pēc manas saprašanas, pat Maskavas parlamentam, ne tikai Krievijas vai citu republiku sabiedrībai, 2.lappusē pēc 1., 2., 3., 4. un 5.atkāpes būtu jāieliek šāds teikums:
*/“Latvija nekad nav parakstījusi nekādu Savienības līgumu, tāpēc tā juridiski nekad nebija PSRS republika līdz pat 4.maijam, vēl vairāk– pēc 4.maija.”/ Kāpēc es uzskatu, ka šāds teikums nepieciešams? Tāpēc, ka Krievijas, piedodiet, citu republiku sabiedrībā jeb, kā mēs sakām, veco republiku sabiedrībā, nevar argumentēt ar vēsturiskiem faktiem, ka mēs neesam savienotā republikā. Ja ar retinātu tekstu ieliktu šādu domu, tā vienu otru varbūt vestu pie prāta, ja viņi vispār izskata šo dokumentu.

Otrais, ko es gribēju teikt, manuprāt, ir tikai gramatiski, tas ir, otrajā atkāpē ir teikts: */“šajā laikā spēkā esošā 1933.gada konvencija utt.”/ Manuprāt, precīzāk būtu sacīt: */“tajā laikā”/, jo agresijas definīciju un visu, ko tā saucamā Ļitvinova konvencija pieņem, pēc tam regulē ANO statūti un citi dokumenti. Es domāju, ka stilistiski tā būtu precīzāk.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumus lūdzu iesniegt rakstiski, un tad deputāts Bojārs...

A.Seiksts: Un pats pēdējais, ko es gribēju pateikt: mums obligāti ir jāapsver iespēja attiecībā uz šo dokumentu, kuru es aicinu visnotaļ, piedodiet par neparlamentārisku terminu, bez ierunām atbalstīt, meklēt mehānismu, kādā veidā mēs ar to varam iziet pie starptautiskās sabiedriskās domas. Man nav nekādu šaubu, ka Austrumos šis dokuments tiks interpretēts pēc sava prāta, pasniegts savā izpratnē un tādēļ tas neiegūs tādu svaru, kāds tajā ir ielikts. Paldies autoram par šo darbu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamai vārds deputātei Marjašai. Deputāti, kuriem ir priekšlikumi par labojumiem tekstā, lūdzu, iesniedziet tos rakstiski deputātam Bojāram.

R.Marjaša: Cienījamie deputāti, par to, ka mūsu demokrātijas normālais ceļš Latvijā pašlaik ir apdraudēts, šaubīties var tikai tas, kas nevēlas redzēt tādu draudu pastāvēšanu jeb arī kas šādu draudu realizāciju tieši vēlas. Mums bija ierobežotas debates sakarā ar Baltijas padomes paziņojumu, bet diemžēl mūsu frakcijas “Līdztiesība” vārdā deputāts Ščipcovs bija izteicis šaubas par miera līguma ar Krieviju tiesisko spēku, motivējot to ar pamatojumu, ka miera līgumu bija parakstījis Jofe. Šādos apstākļos es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka dīvainā kārtā– varbūt arī ne dīvainā kārtā –Komunistiskās partijas pārstāvis šodien solidarizējas ar Krievijas monarhistiem, kuri lielvalsts impērijas saglabāšanu un tai skaitā arī Baltijas iekļaušanu motivē ar to, ka, lūk, toreiz visus līgumus slēdza cittautieši un boļševiki. Tas ir paradoksāli: šodien šajā zālē šie motīvi izskanēja no kompartijas pārstāvju mutes.

Es uzskatu, ka nota ir nepieciešama vispirms tādēļ, ka tā parāda, tas ir, tās tekstā ir parādīts, ka ne tik vien tas līgums, kurš bija slēgts ar Krieviju, bet vesela virkne starptautisku juridisku aktu apstiprina Latvijas patstāvības, kas radās toreiz– 1919. un 1920.gadā, likumību. Šī nota izskaidro mūsu parlamenta pozīciju, nepārprotami parāda, ka mēs esam pret vardarbīgām metodēm, lai gan mums tika draudēts ar moratorija uzlikšanu uz visiem mūsu pieņemtajiem likumiem, ka šeit tiks pasludināta prezidenta pārvalde. Mēs neesam bērni, mēs ļoti labi saprotam, ka realizēt to var tikai ar vardarbīgām metodēm. Ko tad mēs? Mums nav savas armijas, mums nav reāla fiziska, materiāla spēka turēties tam pretī. Mēs varam turēties tikai pie tiesiskiem faktoriem, pie tiesībām, pie starptautisko tiesību normām, un tādēļ ir arī pareizi tas, ka mēs šajā notā norādām, ka vērsīsimies pie pasaules sabiedriskās domas, kura mūs neapšaubāmi atbalstīs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds frakcijas vārdā deputātei Ždanokai.

T.Ždanoka: */Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Frakcija “Līdztiesība” neuzskata iesniegtās četras lappuses par apspriešanas parlamentā cienīgām to zemās kvalitātes dēļ, un tāpēc atturas no apspriešanas. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vairāk neviena ierosinājuma nebija, tādēļ debates varam beigt. Mums vajadzētu uzsākt šā dokumenta apspriešanu. Es domāju, ka pamatā uzmanība vairāk jāpievērš konstatējošai daļai, jo vēsturiskie fakti mums daudzkārt jau ir apspriesti un te viss ir it kā skaidrs. Pēc būtības šī ir ļoti miermīlīga nota, jo mēs gribam ar nevardarbīgiem paņēmieniem cīnīties par demokrātiju un neatkarību. Dienas sākumā deputāts Smirnovs izvirzīja priekšlikumu: uzsākt karu ar Padomju Savienību. Taču es domāju, ka šādi priekšlikumi vairāk neatskanēs, un mēs karu noteikti neuzsāksim. Tāpēc, lūdzu, deputāt Bojār, ejiet tribīnē, un sākam šā dokumenta pieņemšanas procedūru. Acīmredzot vispirms izteiksimies par vēsturisko daļu, ja ir kādas problēmas vai priekšlikumi.

J.Bojārs: Cienījamie pretējās frakcijas pārstāvji teica, ka dokumentam ir zema kvalitāte. Es gribu, lai viņi izsaka savas domas par kvalitāti, kas no tajā teiktā neatbilst patiesībai.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājumu nav, ir pilnīgi skaidrs. Cienījamie deputāti, uzmanību! Vai par pirmo daļu, sākot ar priekšlikumu daļu, ir kādi ierosinājumi, kuri būtu jāpapildina balsojot? Nav. Tātad, lūdzu, pārejam pie priekšlikumu daļas. Vai ir kādi papildinājumi šajā daļā, tas ir, sākot ar pantiem: */“Latvijas Augstākā padome ierosina” / utt.

Lūdzu– vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Trešajā lappusē, otrā rindkopa...

Priekšsēdētājs: Jūs atgriežaties vēl pie vēsturiskajiem faktiem. Lūdzu.

I.Silārs: Otrajā rindkopā 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.rindiņā, kur ir vārdi– */“sadarbība ar PSRS”/, tālāk jābūt (jo tas ir izlaists): */“ar visām valstīm un tautām”/. Tur tālāk jābūt: */“Mēs, Latvijas tauta un tās ievēlētā Latvijas Republikas Augstākā padome, no PSRS puses”./ Citādi tur ir par tautām un valstīm, bet mums ir tikai par vienu: */“no PSRS puses”./

J.Bojārs: */“No PSRS puses” /– es piekrītu, bet tur aiz komata nevajag neko, mēs jau tur liela grupa krievu valodas zinātāju bijām salasījušies, pēc komata nevajag: */“no PSRS puses”– es piekrītu./

Priekšsēdētājs: Rodas šāds labojums, redakcijas komisija to ņems vērā. Lūdzu– deputāts Kide.

E.Kide: Man ir priekšlikums– lemjošajā daļā punktus sakārtot atbilstoši svarīguma pakāpei. Es būtu piedāvājis tūdaļ pēc: */“Latvijas Augstākā padome ierosina”/ sākt no 4.punkta, tas ir, */“sākt sarunas ar Latvijas Augstākās padomes pilnvaroto delegāciju”./ Dot visus trīs apakšpunktus un tikai tad sākt 1., 2. un 3.punktu kā otrās pakāpes.

J.Bojārs: Es gribētu paskaidrot, ka tas ir sarunu priekšnoteikums. Kādas tad var būt normālas sarunas, ja uz mums tiks izdarīts militārs spiediens! Tātad mēs pieprasām, ka viens no sarunu priekšnoteikumiem ir izbeigt armijas iejaukšanos. Tas ir sākums, ievads sarunām.

E.Kide: Taču tālāk tur ir runāts par statusu. Tāds ir mans priekšlikums. Otrs priekšlikums– 3.punktā pēdējo */ “PSRS”/ aiz komata es būtu izsvītrojis: */“kā arī aizliegt PSRS karavīriem atrasties ar kaujas ieročiem ārpus karaspēka daļu izvietojuma.”/ Man šķiet, ka tā ir daļa no tā karaspēka statusa, par ko mums būs sarunas un daudz vēl citu jautājumu par to, kā iet, staigāt un atrasties.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka tas ir pieņemams.

J.Bojārs: To vajag nobalsot, jo es esmu par to, ka tieši tādu tēzi vajadzētu. Svešā valstī nav viņiem ar ieročiem ko dauzīties apkārt, lai viņi šaudās poligonos.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka ir priekšlikums izsvītrot tikai
*/ “PSRS”/. Lūdzu, atkārtojiet vēl visu teikumu, jo tas bija tikai palīgteikums.

E.Kide: Tikai palīgteikumu: */“kā arī aizliegt PSRS karavīriem atrasties ar kaujas ieročiem ārpus karaspēka daļu izvietojuma.”/ kā statusa sastāvdaļu.

Priekšsēdētājs: Tas ir principiāls jautājums, un tādēļ ir jābalso.

E.Kide: Par pirmo arī es liktu priekšā tomēr balsot, jo manā skatījumā daudz svarīgāk ir sākt sarunas ar PSRS un atrisināt pēc tam tos jautājumus, kas likti priekšā 1., 2. un 3.punktā.

Priekšsēdētājs: Par pirmā svītrošanu jūs esat?

E.Kide: Vajag samainīt vietām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Te es gribētu atgriezties vēl pie 2.punkta. Manuprāt, diez vai šeit vajadzētu minēt vārdu “noziegums”. Visa doma būtu pavisam skaidra, ja mēs izsvītrotu vārdus: */“nozieguma izdarīšanas vietā”/, jo pietiktu ar: */“izdot tiesai tās personas no to sastāva, pret kurām ir ierosinātas krimināllietas”./

J.Bojārs: Es nezinu, man liekas, ka pašreizējam tekstam nav nekādas vainas. Mēs jau varam labot visu.

I.Silārs: Nē, tas nav labojums, jo skaidrs te ir: */“pret kuriem ierosinātas krimināllietas”. / Ja mēs sakām */“noziegums”/, tas jau ir pēc lietu izskatīšanas.

J.Bojārs: Redziet, ir tāds tiesvedības princips, ka lieta principā tiek izskatīta tajā vietā, kur noticis noziegums. Noziegumi ir notikuši Latvijā, ir bijušas vairākas vardarbības, to mums vakar teica prokurors, un tāpēc mūsu noteikums ir vienkārši pamatot.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, šeit jau arī nav teikts, ka viņi ir noziedznieki. Ir izdarīts noziegums, un pret cilvēkiem ir izvirzīta krimināllieta.

I.Silārs: Es izsaku tikai savu viedokli. Vēl es gan uzskatu, ka 3.punktā ir jāsaglabā doma, taču šo teikumu es piedāvāju izteikt savādākā konstrukcijā: */“pārtraukt PSRS karaspēka papildus kontingentu ievešanu un militāro objektu celtniecību Latvijas Republikas teritorijā”/, tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: Tas neko nedod, tā mēs varam mainīt visu ko.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Vispirms balsosim par ierosinājumiem, svītrojumiem un labojumiem.

J.Bojārs: Cienījamo priekšsēdētāj, te ir iebilde no pretējās frakcijas. */LTF frakcija ierosina, cienījamais Zatuliviter, jā. Republikas AP LTF frakcija ierosina, lai mēs balsotu pa frakcijām. Bet šī ir plenārsēde, tā kā frakcija savu lēmumu izteica vakar, bet šī ir plenārsēde, un katrs balso, kā grib, galu galā neviens nevienam netraucē. Te ir parlaments un plenārsēde, tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums jānoraida./

Priekšsēdētājs: Šobrīd mums pirmais jābalso deputāta Kides priekšlikums: mainīt pantu secību, sākt ar 4.pantu, un visi pārējie panti atrodas aiz 4.panta. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Vēl daži deputāti ienāca. Cienījamo deputāt Krūmiņ, reģistrēsimies. Rezultāts: 120. Lūdzu, balsojam par tikko minēto deputāta Kides priekšlikumu– mainīt pantu kārtību. Divas reizes tas ir skaidrots. Rezultāts: par– 24, pret– 46 un atturas– 18. Tātad šis priekšlikums– mainīt pantu kārtību– nav pieņemts.

Otrs deputāta Kides priekšlikums: 3.pantā, tas ir, pašreizējā numerācijā, svītrot palīgteikumu: */“kā arī aizliegt PSRS karavīriem ar kaujas ieročiem atrasties ārpus karaspēka daļu izvietojuma.”/ Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 12. Tātad acīm redzami arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Deputāts Silārs uzstāj uz balsošanu? Tādā gadījumā mēs varam balsot par notu kopumā. Vēl rakstiski ir iesniegts deputāta Seiksta priekšlikums. Taču gan nezinu, kā par viņu var balsot? Akcentēt domu, ka: “Latvija nekad nav parakstījusi nekādu Savienības līgumu,” tāpēc...

No zāles: Tā kā balsojam...

Priekšsēdētājs: Jūs uzstājat, ka jābalso par formulējumu: “Tā nekad nav bijusi PSR savienotā republika”? Atstāt redakcijas komisijas ziņā, lai tā precizē domu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šīs notas pieņemšanu kopumā. Vai visi ir nobalsojuši? Rezultāts: par– 92, pret– 23 un atturas– 1. Tātad nota ir akceptēta.

Lūdzu, pārejam pie darba kārtības aizsāktā punkta– pie jautājuma par sociālo nodokli pirmajā lasījumā. Debatēs runā deputāts Krastiņš, gatavojas deputāts Černajs.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz uzsvērt domu, ka sociālais nodoklis ir nepieciešams, lai nākošajā gadā varētu iedarbināt jauno pensiju likumu. Šeit ir pretenzijas pret nosaukumu, ir pretenzijas pret to, ka šis maksājums ir par augstu, ir pretenzijas, ka it kā darba alga tiek aplikta ar nodokli vairākas reizes. Protams, šo likumu var nosaukt citādi. Tā, piemēram, to var nosaukt par likumu par sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Lietas būtība no tā nemainīsies.

Runājot par apjomu, jāatbild Biķa kungam, ka Zviedrijā sociālā nodokļa apmērs līdz nesenam laikam bija 39 procenti un nesen ir paaugstināts par 50 procentiem. Diez vai Zviedrija var kalpot mums par paraugu, tomēr zināmu priekšstatu minētā informācija acīmredzot dod. Varētu piekrist, ka šis sadalījums– 37 plus viens– ir nepareizs. Es arī tāpat domāju un ceru, ka nākotnē mēs nonāksim līdz normālam sadalījumam– puse uz pusi, kad pusi maksātu darba devējs un pusi– darba ņēmējs.

Taču diemžēl, lai vispār Latvijā sāktu ieviest kādus sociālās apdrošināšanas sistēmas iedīgļus, nekas cits pagaidām neatliek kā nodokli sadalīt šādā proporcijā. Jautājums ir par to, ka darba alga vairākas reizes tiek aplikta ar kaut kādiem nodokļiem. Redziet, nez kāpēc neviens neiedomājas protestēt, ja viņam pēc tam, kad visi nodokļi ir atvilkti, no darba algas atvelk vienu procentu kā arodbiedrības maksājumu. Galu galā ir tas pats nodoklis un nekas cits. Nez kādēļ pret to neviens neprotestē. Acīmredzot mēs varam to nosaukt par sociālās apdrošināšanas maksājumu, un mans ierosinājums būtu atteikties maksāt vienu procentu par labu arodbiedrībām un šo vienu procentu samaksāt kā sociālās apdrošināšanas maksājumu. Tādā gadījumā mēs vismaz visi zināsim, kur mūsu nauda paliek.

Nobeidzot, es tomēr cienījamiem kolēģiem gribētu atgādināt, lai arī šis nodoklis ir augsts, iespējams, ka likumprojekts ir neveikls, bet principā, balsojot par to, tomēr ir jāatceras viena elementāra lieta: tie, kas balso pret, ir par sabiedrību bez normālas sociālās sistēmas, bez sociālas aizsargātības. Viņi ir par kaut kādu tādu absolūto anarhiju valsti, kur katrs rūpējas pats par sevi, kā māk un kā var, un kur valsts ne par vienu nerūpējas. Es negribētu, ka mēs visi nonāktu, teiksim, mūsu cienījamo arodbiedrības pārstāvju pozīcijās un rūpētos tikai un vienīgi par darba devēju. Man gan šķiet, ka arodbiedrības uzdevums it kā būtu rūpēties par strādājošo, bet iespējams, ka es kaut ko nesaprotu. Es tomēr cienījamos kolēģus aicinātu atbalstīt šo likumprojektu un balsot par. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Černajam, gatavoties deputātam Drobotam.

R.Černajs: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Patlaban mēs esam nonākuši pie likumprojekta, kurš materiāli nodrošinās mūsu jau otrajā lasījumā akceptēto pensiju likumu. Un kā jau runāja par pensiju likumu, kā jau es teicu, daudzi uztrauksies, ka pensijas likmes šur tur ir par zemu. Tagad redzama otra pozīcija, ka šis nodoklis ir par augstu. Tomēr jāņem vērā mūsu valsts struktūra, tas, ka mums katrs ceturtais iedzīvotājs ir pensionārs. Un tomēr šis parāds mums viņiem ir jāsamaksā un laikam tikai tādā veidā ar minētā nodokļa palīdzību mēs varam sociālo nodrošināšanu realizēt. Vaina ir tā, ka mēs dzīvojam tādā hipertrofētā valstī, kur valsts īpašums sastāda lielāko daļu, gandrīz vai visus 100 procentus. Tāpēc arī šādas nodokļu likmes un valsts sociālā nodrošināšana, kas skar visus iedzīvotājus.

Likumprojektā es redzu jau konceptuāli ieliktu tādu iespēju, ka tomēr atkarībā no uzņēmējdarbības veida sociālo nodokli varētu arī diferencēt. Un tas jau arī ir darīts. Acīmredzot, strādājot pie otrā lasījuma redakcijas, šis darbs būtu jāturpina.

Mans priekšlikums tātad būtu– šo obligāto maksājumu tomēr izdalīt kā sociālo nodokli un arī dot uzņēmējiem iespēju veikt brīvprātīgus sociālās nodrošināšanas maksājumus. Tātad pilnā mērā sociālo nodrošināšanu vajadzētu garantēt valstij. Valsts uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām saviem strādājošajiem vajadzētu garantēt to, ko dod valsts, ko dod, ko sola šis pensiju likums. Kas attiecas uz uzņēmējiem un strādājošiem, 4.pantā jau bija minēts, ka apdrošināšana varētu notikt, pamatojoties uz diviem iztikas minimumiem. Tas nozīmē, ka privātajiem uzņēmējiem, kā arī tiem, kas strādā šajos uzņēmumos, tiktu nodrošināts minimālais sociālās nodrošināšanas minimums.
Tātad nevis pilnā apmērā, bet minimālā. Šo domu vajadzētu turpmāk paplašināt un atļaut arī uzņēmējiem un strādājošajiem veikt brīvprātīgus maksājumus sociālās apdrošināšanas fondā, lai varētu izvēlēties: vai samierināties tikai ar minimālo valsts sociālo nodrošināšanu, vai brīvprātīgi palielināt maksājumus, saņemt pilnu apdrošināšanu. Tādā gadījumā sociālā apdrošināšana varētu veidoties no vairākiem slāņiem. Pirmkārt, tas būtu obligātais darba devējmaksājums. Otrkārt– obligātais darba ņēmējmaksājums. Treškārt, tas varētu būt brīvprātīgais darba devējmaksājums sociālajai apdrošināšanai un arī brīvprātīgais darba ņēmējmaksājums. Tādā gadījumā būtu tomēr diference, un varētu rasties arī veselīga konkurence starp valsts sociālo nodrošināšanu un sabiedrībām, kas veic brīvprātīgu sociālo nodrošināšanu.

Kas attiecas uz šo vienu procentu, ko maksā darba ņēmējs, es domāju, ka tas ir tikai iesākums šai darba ņēmēja sociālajai apdrošināšanai, tas varētu būt tāds neliels eksperiments, un šo procentu vēlāk palielināt.

Nepieņemami man šķiet tas, ka darba ņēmējprocents bīstamos apstākļos ir palielināts līdz 1,5 un 2 procentiem. Ja es atbalstu to, ka darba devējam ir jāmaksā paaugstināti maksājumi par to, ka viņa darbinieki strādā bīstamos apstākļos, tad nekādā gadījumā es nevaru piekrist tam, ka arī strādājošam par to būtu jāmaksā paaugstināta likme. Acīmredzot viņš jau par to ir samaksājis ar savu veselību, ar savu darbu.

Domāju, ka likumprojekts pirmajā lasījumā mums ir jāpieņem un pie tā jāstrādā vēl otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Drobots, nākamais runās deputāts Salītis.

J.Drobots: */Cienījamie kolēģi! Šis ir pirmais mūsu likums par nodokļiem, kurā norādīti objekti, kuriem tiek izlietoti minētie līdzekļi. Sākumā dažas vispārēja rakstura piezīmes.

Mēs zinām, ka šis nodoklis pagājušajā gadā sastādīja 14 procentus, tagad– 18 procentus. Mums liek priekšā 37 procentus. Un pamatots tas tiek tikai ar to, ka visa šī nauda tiks izlietota tikai pensiju nodrošināšanai. Nav noslēpums, ka agrāk pensijas nodrošināja no citiem ienākumu avotiem, uz citu nodokļu rēķina. Konkrēti, tam tika izlietots kā ienākumu nodoklis, tā peļņas nodoklis, tā arī citi nodokļi. Taču, ja mēs nonākam pie šādas koncepcijas, ka tikai šis nodoklis tiks izlietots pensijām, tad laikam mums tas jāsaista arī ar citiem nodokļiem. Diemžēl man jāatzīmē, ka visu citu nodokļu izmantošanas mērķus mēs nezinām. Un principā mēs nezinām, kāda ir visu šo nodokļu nepieciešamā summa. Tāpēc es uzskatu, ka, pirms apspriest nodokļa konkrēto likmi, mums vajadzētu izskatīt kompleksi visus nodokļus un šo līdzekļu izmantošanas mērķus. Katram nodoklim mums jānorāda konkrēts mērķis.

Tālāk. Te tika minēts viedoklis, ka šī nodokļa pretinieki, bet es nepiederu pie pretinieku skaita, tie, kuri kritizē šo likumu, aizstāvot darba devēju. Es principā nepiekrītu šai jautājuma nostādnei, jo es uzskatu, ka es, kritizējot likumu, pirmām kārtām aizstāvu nodokļu maksātāju. Nav taču noslēpums, ka tieši darba devējs šajā lietā necietīs. Viņš vienkārši iekļaus šo naudu pašizmaksā, un līdz ar to palielināsies produkta cena. Tas ir kārtējais priekšnoteikums cenu uzskrūvēšanai, pie tam uz pilnīgi likumīga pamata. Tāpēc pirmām kārtām šī likuma darbību jutīs mūsu nodokļu maksātājs. Un es gribētu, lai mēs ļoti uzmanīgi izturētos pret skaitli 37 procenti. Sakarā ar šo es ierosinu iesniegt nākošajam lasījumam konkrētus aprēķinus, bilances, šo skaitļu pamatojumus un citus skaitļus no cita veida likumiem. Esmu gatavs nobalsot par jebkuru skaitli– 70 procenti, 40 procenti, 35, 20, ja tiks pierādīts, ka šis skaitlis nepieciešams.

Tagad konkrēti par likumu. Es ierosinu 3.2.punktu rakstīt šādi: “Darba devēji, kuriem strādājošo skaitā ir ne mazāk kā 50 procenti invalīdu, tiek atbrīvoti no nodokļa.” Mums laikam jāievēro tas pats princips, kuru mēs izmantojām, apspriežot jautājumu par ienākumu nodokli, pareizāk, par uzņēmumu, kuros strādā invalīdi, peļņas nodokli. Es uzstāju par šo normu, jo es lieliski zinu kādas ražotnes ir neredzīgo biedrību, nedzirdīgo biedrību uzņēmumos. Tās ir nerentablas ražotnes ar ļoti primitīvām iekārtām, un, protams, tiem nav lielas peļņas. Vēl vairāk, visu peļņu viņi praktiski izlieto, lai sniegtu palīdzību nestrādājošajiem invalīdiem. Es domāju, pareizāk būtu, šos uzņēmumus vispār atbrīvot no nodokļiem.

Par 5.punktu. Vai nu mums jāpārskata “jumta” likums, vai arī, tā kā mēs to jau izstrādājām pietiekami pamatīgi, es tomēr uzskatu, ka šo punktu vajag izslēgt. Nedrīkst radīt likumu, kas ir pretrunā ar citu likumu, pie tam tie ir jauni likumi, kurus mēs apspriežam praktiski vienlaicīgi. Esmu par to, lai izslēgtu šo normu, un, ja tas ir nepieciešams, palielināt šo procentu vispārējā nodokļu likmē. Bet es jau pasvītroju, ka šī nodokļa likme ir vienkārši jāpamato.

Par 6.punktu. Es ierosinu arī šo punktu izslēgt no likuma sakarā ar to, ka, kad referents ziņoja, viņš teica, ka cilvēki brīvprātīgi iet uz šiem uzņēmumiem atvieglojumu dēļ. Es pats strādāju kaitīgā ražotnē, nostrādāju tur 18 gadus un varu uzreiz teikt, ka cilvēki turp iet ne atvieglojumu dēļ, un es gribu, lai to saprastu mēs visi. Cilvēki iet tur un zaudē veselību. Kāpēc viņi tur iet? Vienkārši tāpēc, ka šīs ražotnes sabiedrībai nepieciešamas, tajās izstrādā sabiedriski derīgus produktus, bet ne tāpēc, ka kādam gribējās ieviest šīs kaitīgās ražotnes. Ja sabiedrībai tāda produkcija vajadzīga, tad mums, protams, tādām ražotnēm ir jābūt, un mums attiecīgā veidā jākompensē cilvēku veselība, kuri tur strādā. Lūk, mani ierosinājumi: izslēgt 5. un 6.punktu, pamatot nodokļa likmi un 3.2.punktā atbrīvot no nodokļa uzņēmumus, kuros strādā invalīdi./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Salītim, nākamais runās deputāts Buls.

B.Salītis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Neviens šodien neapgalvos, ka sociālais nodoklis nav vajadzīgs. Tas ir steidzīgi jāpieņem, lai mūsu republika varētu veidot budžetu sociālajai apdrošināšanai. Protams, iebildumi ir tikai pret to, ka šodien sociālā nodokļa projekts nav pamatots. 37 procenti– tā ir ļoti liela summa. Ja kāds apgalvo, ka tas nāk mūsu tautas un mūsu vēlētāju labā, tas ir pareizi. Taču, no otras puses, mēs ļoti labi zinām, ka, veidojot jaunās cenas, 37 procenti tiek iestrādāti jau jaunajās cenās. Mēs visi, tajā skaitā arī mūsu vēlētāji, būsim spiesti samaksāt. Tāpēc būtu nepieciešams pamatot šo augsto procentu. Ņemot vērā mūsu nozari– jūrniecību, kurā principā izpeļņas ir samērā augstas, un jau arī šodien, maksājot pensijas ar atvieglotiem noteikumiem, mūsu summas sociālajai apdrošināšanai vajadzīgas vismaz četras reizes mazākas, nekā paredzēts jaunajā likumprojektā. Pareizi– palielināsies, un tāpēc es arī uzdevu jautājumu ziņotājam, par cik tad palielināsies, salīdzinot ar veco programmu. Ja tā bija pareiza atbilde, tad palielināsies apmēram par 50 procentiem. Taču šis jaunais procents, tas ir, 37 procenti, paredz ļoti lielu paaugstinājumu. Tāpēc es uzskatu: kamēr nebūs pamatots aprēķins, cik ir vajadzīgs sociālajam nodoklim, lai izveidotu valsts budžeta ieņēmumus sociālajai apdrošināšanai, tikmēr nevar balsot par tādu augstu procentu.

Protams, es uzskatu, ka šis tik nopietnais likums ir izstrādāts pārāk vāji. Nav paskaidrojumu uz divām mazām lapiņām. Vairāk nekā skaidrs, ka daudziem, kuri varbūt mazāk saskaras ar šiem jautājumiem, grūti arī izprast. Principā es runāju tikai tāpēc, ka, ja runā par zvejnieku kolhoziem, tad līdz šim sociālās apdrošināšanas jautājumus zvejnieku kolhozi agrāk risināja pilnīgi patstāvīgi, un mēs zinām, cik tās summas vajadzīgas, mēs vēl piemaksājām papildus. Ja ņem vienu, teiksim, vidēju zvejnieku saimniecību, kurai bija vajadzīgi līdz 700 tūkstoši, lai izmaksātu visas piemaksas kolhozu veterāniem, tad tagad vajadzēs trīs miljonus. Viņi taču atpakaļ to nesaņems. Un te tā lieta slēpjas jau kaut kur citur. Vairāk nekā skaidrs– mūsu republikā ir ļoti daudz vecu cilvēku, kuriem vajadzēs paaugstināt pensiju. Jāņem vērā, ka daudzi pensijas vecuma iedzīvotāji ir ieradušies šeit, lai tikai saņemtu pensiju. Tātad republikas labā viņi nav neko devuši. To mēs arī labi zinām. Tādējādi te jābūt izvērtējumam. Protams, tam jābūt pareizam, lai cilvēki nebūtu diskriminēti. Taču katram, kas maksās šos nodokļus, arī jāpasaka, lai viņš zinātu, kāpēc viņš maksā. Tāpēc mans priekšlikums ir, ka šodien principā to varētu pieņemt, vienīgi 37 procenti ir par augstu, un mūsu aprēķini rāda, ka 25, 26 procenti nodrošinātu budžeta veidojumus, lai varētu izmaksāt visiem, kam vajadzīgas pensijas un sociālais apdrošinājums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bulam. Nākamais runās deputāts Muciņš.

A.Buls: Godātie deputāti! Nesen kā izskatījām likumu par pensijām. Toreiz runājām, vai tas ir dārgs vai lēts likums. Viennozīmīgi secinājām, ka tas ir dārgs likums. Priekšlikumi, kurus es toreiz centos izvirzīt, lai šo likumu padarītu nedaudz lētāku, diemžēl vairākuma atbalstu neguva. Tātad mēs otrajā lasījumā pieņemto pensijas likumu jau esam akceptējusi kā dārgu likumu. Šodien mēs saduramies ar šā likuma, tā teikt, otru pusi. Tātad, no kā mēs radīsim naudu, lai šo likumu īstenotu.
Un nu pēkšņi izsakām domas un bažas, ka sociālais apdrošināšanas nodoklis būs liels. Par vēlu! Par vēlu teikt, jo pensijas likums otrajā lasījumā ir pieņemts. Tātad ir jārada avots. Tādā sakarībā, lai konkretizētu šo 37 procentu likmi, valdībai vajadzētu izdarīt vēl vienu aprēķinu. Šodien jau mēs zinām, ka šis likums nodrošina 1,6 miljardus rubļu ieņēmumu. Mēs zinām, ka pensiju likums prasa apmēram vienu miljardu rubļu pret 600 miljoniem, ko maksājām pagājušajā gadā, vadoties pēc vecā likuma. Tātad viens miljards aiziet, paliek 600 miljoni. Valdībai būtu jāpasaka, vai visi 600 miljoni ir vajadzīgi, lai apmaksātu darba nespējas lapas un izlietotu pārējiem mērķiem, ko maksāsim no šā nodokļa. Varbūt ka kaut kas paliek arī pāri? Tādā sakarībā būtu aprēķins, kurš konkrēti pateiktu, kādai likmei jābūt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, no šā nodokļa un tikai ar šo nodokli ir jānodrošina sociālie maksājumi: pensijas, darba nespējas lapas. Es nevaru piekrist savam kolēģim Drobotam, ka varbūt vajadzētu padomāt par ieņēmuma nodokļa vai peļņas nodokļa, vai kā cita izmantošanu sociālajiem mērķiem. Diezin vai tas būs pareizi. Vajadzētu tomēr ar šo nodokli nosegt visus sociālos maksājumus. Es varbūt neesmu pareizi sapratis, kolēģi Drobot, tad iebilstiet, jūs kratāt galvu. Bet, ja pareizi sapratu, tad es nevaru jums piekrist.

Vēl es gribu runāt par konkrētām divām normām, kas ir likumā. Runāsim par 4.pantu, par kuru es jautājumu uzstādīju un tā arī skaidru atbildi nesaņēmu. Cik var saprast, šis pants nosaka maksājumus darba uzņēmējam, kā viņš pats maksā par sevi un par saviem ģimenes locekļiem. Gribētos, lai minētajā pantā arī būtu iestrādāts tā un varētu uzreiz no pirmā lasījuma saprast, ka tā ir maksa pašam par sevi un saviem ģimenes locekļiem, par naudu, par saviem ieņēmumiem, kas ir virs diviem iztikas minimumiem. Tātad, ja mēs iztikas minimumu pieņemam 120 rubļi, tad 240 rubļi ar nodokli netiek aplikti, bet aplikts ar nodokli ir pārējais. Gribētos, lai tas šajā pantā būtu konkrēti uzrakstīts un mēs to arī tā varētu saprast. Pagaidām redakcija ir samērā izplūdusi un pantu ir grūti saprast.

Attiecībā uz 6.pantu jāpiebilst, ka tajā teikts par kaitīgiem darba apstākļiem. Te ir divi varianti. Pirmais variants, kas nosaka maksājumus līdz 70 procentiem. Otrais variants– maksājumus par otro sarakstu nosaka līdz 50 procentiem. Varbūt tas ir pareizi, tik tiešām kaitīgos apstākļos būtu jāmaksā vairāk. Taču padomāsim: es esmu rūpnīcas direktors, un man pašam jāizvēlas šis maksājums. Tātad– vai nu es maksāšu 38, vai 39, varbūt 40, bet varbūt 70 procentus. Diez vai es pats maksātu 70 procentus. Diez vai likšu tos savā pašizmaksā, ja man tā kā tā pensijas būs no valsts, no pensiju budžeta, kurā tas saplūdīs kopā. Es tur nešķirošu, nevarēšu redzēt, kāda tad ir mana iemaksu daļa. Tāpēc varbūt vajadzētu tomēr konkrēti pateikt, ja reiz ir kaitīgi apstākļi, tad pēc pirmā saraksta, teiksim, jāmaksā 60 procenti vai kā citādi. Ja pēc otrā saraksta– 40-50 procenti vai kā citādi. Tomēr jānosaka konkrēta likme, cik direktoram no šā nodokļa jāieskaita pašizmaksā.

Un pēdējais– par procentu, ko maksās darba ņēmējs, pastāvot nekaitīgiem apstākļiem un pastāvot kaitīgiem apstākļiem, tas ir, par 1,5 līdz diviem procentiem es nevaru piekrist. Vajadzētu tomēr būt vienotai likmei, ja reiz viens procents, tad viens procents. Ja liksim divus procentus, tad divus procentus. Kādreiz varbūt liksim 1,5 procentus, kā te ieminējās daži runātāji, bet nešķirosim šos procentus uz cilvēku veselības rēķina. Kaitīgs darbs ir kaitīgs darbs, tas savu ir paņēmis. Tāpēc lai cilvēks maksā to pašu procentu, kādu maksā kaitīgā darbā strādājošie.

Visbeidzot, es atbalstu deputāta Černaja ieteikumu, ka likumā jāiestrādā brīvprātīgo un obligāto maksājumu normas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mans uzskats ir tāds, ka šodien, ņemot vērā to, ka likumprojekts par nodokli tiek izskatīts pirmajā lasījumā, tas ir jāpieņem, jo visi strīdi, kas šodien šeit izskanēja, faktiski bija par šā likuma konkrētu uzlabošanu vai grozīšanu. Tie ir izskatāmi otrajā lasījumā, kad šie deputāti iesniegs konkrētus ciparus vai konkrētus formulējumus otrajam lasījumam. Es domāju, ka tādā veidā mēs virzīsimies uz priekšu.

Vēl ir svarīgi runāt par to, kāds tad ir šā nodokļa aprēķins, kādi ir sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi. Es domāju, ka ministrijas un valdības pārstāvji nepareizi izdarīja, nedodami mums šos ciparus, bet visādā ziņā savā laikā Ekonomikas komisijā tādi cipari un paskaidrojošais raksts man tika iedoti. Man tas ir priekšā, taču es domāju, ka man nevajadzētu aizņemt jūsu laiku un valdības vietā lasīt šos ciparus. Es domāju, ka uz nākošo reizi valdība šādu rakstu un arī tabulu varbūt jau ar precizētiem cipariem izdalīs, un mums katram šeit tāda būs uz rokas un vajadzēs šīs, tā sakot, gudrās runas par to, ka mēs neredzam. Tātad, summu mēs varēsim noteikt otrajā lasījumā, ņemot vērā visas izmaksas un līdz ar to aprēķinot galējo procentu. Tad mēs varēsim pateikt, vai tas ir liels vai mazs, vai arī savādāks.

Otrs faktors, ko es gribētu pasvītrot. Es gribētu iebilst Krastiņa kungam. Man liekas, ka tas tomēr nav vienalga, vai tas ir maksājums vai tas ir nodoklis. Jo, ja agrāk bija tāds stāvoklis, ka sociālās apdrošināšanas maksājumus vajadzēja izdarīt no jebkuras darba algas summas, arī no vienreizējas darba samaksas summas, līgumdarba summas un no darba samaksas amatu savienošanas kārtībā, tad tika uzdoti jautājumi, kādēļ jāmaksā sociālais maksājums, sociālās apdrošināšanas izdevumi no jebkuras summas, ja amatu savienošana mums nekādu iespaidu uz pensiju neatstāj un vienreizējie darbi uz pensiju un uz tālāko slimības lapu nekādu iespaidu neatstāj? Ja mēs šo maksājumu nosaucam par nodokli un, tā sacīt, aprēķinām to no jebkuras skaidras naudas izmaksas, kas tiek izmaksātas strādājošam, šeit jāprecizē, es domāju, ne tikai strādājošam pēc darba līguma, bet arī strādājošam pēc civiltiesiskā darba līguma un autorhonorāra,– tad tā jēga ir saprotama, jo tad mēs to uztveram kā nodokli, ko valsts paņem savās rokās un veido sociālo fondu, un ar savu likumu palīdzību no tā izdara maksājumus. Līdz ar to, ja mēs nākotnē gribam veikt kaut kādu brīvprātīgo sociālo apdrošināšanu, tad mums šis likumprojekts jābūvē, vadoties pēc pavisam cita principa. Tādējādi pārmetumi sakarā ar nodokļu likumprojektu vai vēlēšanās saskatīt kaut ko nākotnē, kāds tas varētu būt, es domāju, šī vēlēšanās ir galīgi nepamatota. Šobrīd mēs nevaram nodokļu likumprojektā ietilpināt vēlēšanos attiecībā uz brīvprātīgu sociālo apdrošināšanu. Jau parādījās mēģinājums vismaz kritizēt par to, ka uzņēmējs maksā par sevi un par savu darba spējīgo ģimenes locekli. Es domāju, te ir domāts tāds darba spējīgs ģimenes loceklis, kurš piedalās šajā uzņēmumā. Tāpēc mums šis faktors ir jāsaskaņo ar likumu par uzņēmējdarbību. Tad jau turpmāk mums ir nepieciešams runāt par darba grāmatiņām, taču ne tādā nozīmē, kādas tās ir šodien, bet par darba grāmatiņām, kurās katru mēnesi tiek atzīmēta izmaksa un iemaksa šajā fondā. Tad varbūt šie fondi būtu daudz decentralizētāki. Taču es domāju, ka tas ir nākotnes jautājums. Un tādēļ, ka mēs mēģinām dažus teikumus ierakstīt, tā teikt, no nākotnes, nevajag šo likumu kritizēt. Likums jau nevar atrisināt nākamā likumprojekta problēmas.

Šajās debatēs man patika tas, ka beidzot mēs esam sākuši domāt kompleksi. Es domāju, ka varbūt ar pensiju likuma otro lasījumu mēs pasteidzāmies, jo tagad parādās tas fakts, ka mēs to deķīti sākam raustīt vieni uz vienu pusi, otri – uz otru pusi. Attiecībā uz pensiju likumu mēs esam ļoti dāsni, bet, apspriežot nodokļa likumu, savukārt uztraucamies par lieliem maksājumiem. Rodas jautājums, ka mums noteikti šā likuma otrais lasījums jāskata kopā vienā dienā, vienā laikā ar pensiju likuma trešo lasījumu. Šos abus likumus nedrīkst atdalīt, tie jāskata kompleksi.

Cik es saprotu pēc pārrunām ar komisiju, tad pensiju likuma ini­ciatori, kuri izskata jautājumu konkrēti par iekšlietu darbinieku un par prokuratūras darbinieku strādāšanu un to, kā viņi saņems pilnu izdienas pensiju, man atbildēja ka visam mums naudas nepietiek. Tādā gadījumā es atbalstu deputāta Salīša priekšlikumu un radušos jautājumu– kādēļ tad mums tik dāsni maksāt pensijas tiem cilvēkiem, kuriem nav (es runāju par sociālo nodokli) nepieciešamā stāža vai nu vispār, vai arī strādājot mūsu republikā. Ja man ir jāizšķiras par cilvēku, kurš aizvakar ir iebraucis republikā, vai par milici vai izmeklētāju prokuratūrā, tad, es atvainojos, tomēr varbūt dosim iespēju šiem simtiem prokuratūrā vai desmitiem un tūkstotim vai nepilnam tūkstotim Iekšlietu ministrijā saņemt izdienas pensijas un strādāt. Ņemsim tomēr vērā lielo noziedzības vilni. Šajās iestādēs es tiekos ar cilvēkiem un kontaktējos, un varu jums pateikt, ka situācija ir ļoti nepatīkama. Milicijā jau trūkst apmēram tūkstotis štata darbinieku, prokuratūrā tāpat trūkst, varbūt ne tik daudz. Varbūt tomēr iebraucējiem uzliksim vienu vai divus, vai piecus gadus stāžu, lai viņš vismaz šeit būtu nodzīvojis, kaut arī bez pensijas. Un tikai tad viņš var satraukties, ka viņš ir atbraucis uz šejieni pie dēla, bet dēls nemaksā. Tad šo jautājumu, ka neatbalsta savus vecākus, vajadzētu skatīt. Protams, jāmaksā tiem, kuriem nav neviena apgādnieka, taču uz šo jautājumu vajag skatīties kritiski. Jo tā mēs nevaram, no vienas puses– dāsnas sociālās pensijas, no otras puses, tā sacīt, neskatīties valsts reālos nepieciešamos izdevumus, kuri nepieciešami noziedzības apkarošanai. Es domāju, jūs zināt, kādā pakāpē šobrīd ir noziedzība.

Tātad es aicinu visu nodokļu likumu tomēr skaitīt kopumā un nešausmināties par 38 procentiem. Varētu piekrist kolēģim, ka to vienu procentu var pielikt uzņēmējam un likt maksāt, tas ir, nevis 37, bet 38 procentus. Varētu pielikt pie ienākuma nodokļa, bet es domāju, ka šis arī ir tāds mazs, bikls solītis jaunajā likumā, tā sacīt, nākotnē, kad sociālais nodoklis vai sociālais maksājums tiks izdalīts starp uzņēmēju, valsti un arī pašu darbinieku. Tātad es domāju– laiks to sākt vismaz ar vienu procentu un pieradināt cilvēku pie tā, ka būs jāmaksā pašam par savu apdrošināšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai komisijas locekļiem, kā arī likuma autoriem beigās ir sakāmi kādi vārdi?

J.Platais: Esmu ļoti pateicīgs par konstruktīvu kritiku, ko izteica deputāti sakarā ar sociālo nodokli. Gatavojoties plenārsēdei, vairākus pantus varbūt tiešām pēdējā brīdī vēl vajadzēja slīpēt, lai tie kļūtu saprotamāki. Tas attiecas tieši uz 4.panta redakciju un uz 6.panta redakciju, kā šeit tika ierosināts. Nepieciešamie aprēķini visi ir gatavi. Es, protams, varu jau tūlīt nosaukt summas, kas saistītas ar tarifu lielumu. Tas varētu būt sagatavots arī uz otro lasījumu. Ļoti lūdzu jūs šodien balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu turpināt darbu, ņemot vērā jūsu izteiktās piezīmes.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, jums ir 6.panta divi varianti. Vai tas nozīmē, ka šobrīd mums vajadzētu izšķirties, vai mēs atstāsim to komisijai un otrajam lasījumam? Tātad visi, kuriem šodien bija priekšlikumi, kā parasti, iesniedziet tos rakstiski komisijai. Vai komisijai ir kādi priekšlikumi par otro lasījumu, lai mūsu kanceleja zina, kad apmēram plānot? Lūdzu, Krastiņa kungs!

No zāles: Jaunnedēļ... (neskaidri).

Priekšsēdētājs: Tātad būtu lūgums komisijai sagatavot līdz jaunnedēļai. Mēs apmēram uz šo laiku orientēsimies.

Tātad ir priekšlikums likumu par sociālo nodokli pieņemt otrajā lasījumā. Debatēs es dzirdēju tikai vienu priekšlikumu– šo likumu pirmajā lasījumā pieņemt. Tātad mums ir jābalso par pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo otrs lasījums tiks realizēts pats par sevi, ja mēs nenobalsosim. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, jo mūsu skaits ir nevis pieaudzis, bet sarucis. Lai akceptētu pirmajā lasījumā, ir vajadzīgs balsu vairākums. Rezultāts: 100. Lūdzu, balsojam likumu par sociālo nodokli pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 82, pret– 6, atturas– 7 balsis. Likums pieņemts pirmajā lasījumā.

Kā deputāts Endziņš uzskata, vai mēs būtu gatavi izskatīt 7.punktu, kas mums vēl palicis, un 20.novembra likumprojektu otrajā lasījumā par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 89.pantā un par grozījumiem Latvijas PSR likumos par PSR tautas deputātu vēlēšanām un Latvijas PSR vietējo padomju deputātu vēlēšanām?

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Otrajam lasījumam ir sagatavots projekts par grozījumiem Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām un par vietējo padomju deputātu vēlēšanām. Starplaikā starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumus iesniedza deputāts Ēlerts. Tie ir ņemti vērā un iestrādāti projektā. Citi labojumi vai priekšlikumi minētajā laika posmā netika iesniegti. Likumdošanas jautājumu komisija uzskata, ka šādā gadījumā šo likumu mēs varētu izskatīt arī otrajā lasījumā un pieņemt galīgā variantā. Kas attiecas uz grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā, tad nekādu izmaiņu nav. To varētu pieņemt otrajā lasījumā vai arī nākamajā darba nedēļā pieņemt trešajā lasījumā. Vienlaicīgi ar otro lasījumu varētu arī pieņemt Augstākās padomes lēmumu, kurš noteiktu, ka grozījumi vēlēšanu likumos stājas spēkā ar šā gada 1.decembri. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputātam Ščipcovam ir jautājums. Nākamais jautās deputāts Muciņš.

O.Ščipcovs: */Cienījamais Endziņa kungs! Es atgriežos pie tā jautājuma, kuru es jums uzdevu pirmajā lasījumā. Es atgādināšu, jūs man atbildējāt toreiz, ka likumam nav atpakaļejoša spēka. Tā bija, ja?/

A.Endziņš: */Jā. Ja jūs uzmanīgi paskatījāties, šajā likumā tā nav./

O.Ščipcovs: */Ko? Jebkuram likumam atpakaļejoša spēka demo­krātiskā valstī nav. Šim likumam arī, ja?/

A.Endziņš: */Nav atpakaļejoša spēka gadījumā, ja pasliktina, bet ja uzlabo un kaut kas, teiksim, nav noziedzīgs, tad…/

O.Ščipcovs: */Sakarā ar šo man radās jautājums. Kā noslāpēt paš­valdību vietējo padomju iniciatīvas, piemēram, Vidzemes priekšpilsētā atņēma mandātus vairākiem deputātiem, kuri tika ievēlēti slēgtajos apgabalos? Un vai drīz neizplatīsies, neskatoties uz jūsu atbildīgo paziņojumu, šī, tā sakot, slimība uz augstākajiem pilsētas orgāniem un uz Augstāko padomi? Tas ir, es runāju par iespējamām metamorfozēm, kādas gadās pie mums Latvijā. Un varbūt nāktos mūsu Likumdošanas komisijā atvēsināt karstās galvas./

A.Endziņš: */Redziet, Likumdošanas komisija nelemj, lemj Augstākā padome. Acīmredzot es varu tikai izteikt savu viedokli kā jurists. Es uzskatu, ka tas būtu nepareizi. Tātad demokrātiskā pasaulē likumdošanā likumam atpakaļejoša spēka, kā likums, nav./

O.Ščipcovs: */Un otrs jautājums, Endziņa kungs, man rodas sakarā ar to. 1990.gada 4.maija Deklarācijā pieminēta Latvijas Republikas Konstitūcijas tiesa. Kāpēc tā līdz šim laikam nav izveidota, lai tamlīdzīgas kolīzijas izlemtu šādā visai svarīgā orgānā./

A.Endziņš: */Nu, šis jautājums tika pacelts jau Augstākajā padomē. Bet pagaidām Augstākajā padomē principā ir sagatavoti divi projekti par Konstitūcijas tiesu. Ja Augstākā padome nolems par šī jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā, tad mēs pie šiem projektiem strādāsim./

O.Ščipcovs: */Es pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Vai arī Konstitūcijas labojumu nevajadzētu noteikt ar atsevišķu lēmumu, vai tajā pašā labojumā datumu, ar kuru stājas spēkā?

A.Endziņš: Konstitūcijas labojums mums ir vēl jāizskata trešajā lasījumā, jo reglaments paredz, ka Konstitūcijas labojumi var notikt tikai trīs lasījumos. Likumu, ja nav labojumu, mēs varam akceptēt otrajā lasījumā, bet Konstitūcija mums jāizskata vēlreiz. Uz trešo lasījumu mēs varam sagatavot arī lēmumu par spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Arī debatēs neviens nav pieteicies, tāpēc mēs varētu uzsākt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsošanai te praktiski nav priekšlikumu, tā ka mums vienkārši ir jābalso par Latvijas Republikas likuma par grozījumiem Latvijas PSR likumos par Latvijas tautas deputātu vēlēšanām un par Latvijas vietējo padomju deputātu vēlēšanām pieņemšanu otrajā lasījumā. Deputāts Endziņš ierosināja likumu pilnībā pieņemt, jo nekāda cita priekšlikuma nebija, un mēs varam otrajā lasījumā pieņemt pilnībā. Tātad mēs balsosim vispirms par Latvijas Republikas likumu par grozījumiem Latvijas PSR likumos utt. Tad par lēmumu. Lūdzu, rezultāts: par– 73, pret– 11, atturas– 5. Likums ir pieņemts.

Mums ir jāpieņem arī lēmums par šā likuma stāšanos spēkā, lēmums par Latvijas Republikas likumu par grozījumiem Latvijas PSR likumos par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām un par Latvijas PSR vietējo padomju deputātu vēlēšanām stāšanos spēkā. Tas ir projekts, kas atrodams pavairotā teksta 1.lappusē. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 76, pret– 12, atturas– 3.

Mēs varam balsot par Latvijas Republikas Augstākās padomes likumu par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā. Kas attiecas uz Konstitūcijas 89.pantu, mēs varam nobalsot pašās beigās, akceptēt otrajā lasījumā un saskaņā ar mūsu reglamentu komisijai iesniegt trešajā lasījumā. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 77, pret– 10, 4– atturas. Tātad likums ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, saskaņā ar reglamentu iesniegt trešajam lasījumam.

A.Endziņš: Man būtu lūgums– iekļaut to plenārsēdes darba kārtībā nākamajā otrdienā, 26.novembrī.

Priekšsēdētājs: Uz 26.datumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Balsot nevajag. Lūgums kancelejai, kas plāno mūsu darba kārtību,– 26.novembrī iekļaut šo jautājumu darba kartībā.

Sēdes beigās vārds deputātam Dobelim. Viņam saskaņā ar mūsu pieņemto lēmumu ir jāatskaitās par deputātu pieprasījumiem.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Šonedēļ ir pienācis viens pieprasījums, kuru vienpersoniski, ne frakcijas vārdā, ir rakstījis deputāts Dīmanis. Pieprasījums ir domāts Labanovska kungam, un tajā ir vairāki punkti. Daži no tiem ir gandrīz kā jautājumi. Tādā gadījumā tas būtu bijis tikai deputāta jautājums vai ierosinājums, bet, tā kā ir viens punkts, kurā ir runa par televīzijas darba pilnveidošanu, tas ir, nekavējoties organizēt tiešo pārraidi ēterā pēc pārraides “Globuss” parauga. Šo raidījumu pastāvīgi vadītu deputātu frakcija “Līdztiesība”.

Lūk, šādu pieprasījumu ir jāsūta Labanovska kungam. Pēc tam es jūs informēšu par atbildes iespējamo saturu.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, tā kā televīzija ir mūsu pakļautībā, tad es atgādināšu, ka mēs spiedienu uz to nedrīkstam izdarīt. Ja televīzija šo ierosinājumu pieņem, tad tas ir viņas jautājums, bet Augstākā padome nav tā, kas diktē televīzijas programmu. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Tas ir pareizi, pieprasījums bija šajā nedēļā, bet otrdien tika paziņots, ka mums ir divi pieprasījumi. No frakcijas “Līdztiesība” pieprasījums par pulkvedi Gončarenko un par deputātu Kirjušinu. Kāpēc nav šīs atbildes? Jau pagājušas divas nedēļas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet.

J.Dobelis: Piedošanu, šis lēmums bija pieņemts pirmdien, līdz tam attiecībā uz pieprasījumiem bija cita kārtība. Pēc pirmdienas ir ienācis vienīgi minētais pieprasījums, un tāpēc es izpildu pēdējo lēmumu. Sākot no šīs dienas, mēs dzīvosim pēc jauniem noteikumiem.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi deputātam Dobelim? Jums ir jautājums? Lūdzu, trešais mikrofons. Ir paziņojums?

A.Kodoliņš: Es jau otro reizi griežos pie augstā priekšsēdētāja un cienījamiem deputātiem ar lūgumu– tomēr mainīt mūsu darba kārtību un pirmdien– 26.novembrī– strādāt plenārsēdē. Citādi mēs ne tuvu neesam izpildījuši šīsnedēļas programmu. Mums ir katastrofāls stāvoklis ar nodokļu likumprojektu pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Tātad frakcijas sēžu vietā tiek ierosināts pirmdien noturēt plenārsēdi. Šāds priekšlikums ir... Acīmredzot par motīviem kaut ko grib teikt deputāts Škapars.

J.Škapars: Ir tomēr tāds priekšlikums: mēs pirmdien norunājām, ka pirmdien, 26.novembrī, būs komisiju sēdes. Mums ir ieplānoti jautājumi, turklāt ļoti būtiski jautājumi. Tāpēc ir priekšlikums– strādāt visu nedēļu, pat sestdienu ieskaitot, taču pirmdienu tomēr atstāt komisijas sēdēm.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums? Sestdien organizēt plenārsēdi?

J.Škapars: Nē, taču... Mēs runājām, ka plenārsēdes vajag organizēt visu nedēļu, jūs vienkārši nebijāt klāt, kad mēs runājām par plenārsēžu noturēšanu visu nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Šonedēļ vai nākamnedēļ?

J.Škapars: Sākot ar otrdienu.

Priekšsēdētājs: Sākot ar otrdienu. Acīmredzot mums vajadzētu par šādu priekšlikumu, par abiem diviem, nobalsot, ja jūs neatsaucat savu pirmdienu.

A.Kodoliņš: Es neatsaucu, jo citādi, manuprāt...

J.Škapars: Mēs jau nobalsojām par tādu priekšlikumu. Pie tā arī vajadzētu palikt, diez vai vairs vajadzētu grozīt...

Priekšsēdētājs: Es sēdi nevadīju, es nevadīju, es to arī nezināju. Tādā gadījumā mēs strādājam visu nākamo nedēļu, tas ir pilnīgi skaidrs. Vai jūs vēl uzskatāt, ka arī pirmdien ir jāstrādā?

A.Kodoliņš: Es tikai gribu brīdināt, ka mums tas vēl būs jāpieņem trešajā lasījumā, kam būs nepieciešamas vēl 10 dienas. Mēs vienkārši netiksim Ziemassvētku brīvdienās.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā to, ka mēs strādājam bez pārtraukuma visu nedēļu, jūs domājat, ka arī pirmdien vajag strādāt plenārsēdē?

A.Kodoliņš: Mums ir ļoti svarīgi, lai tos pirmdien pieņemtu, lai mēs tos varētu sagatavot trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, cienījamie deputāti, sagatavoties balsošanai. Tiek ierosināts strādāt arī pirmdien plenārsēdē, tātad visu nākamo nedēļu. Lūdzu balsojam. Rezultāts: par– 59, pret– 23, atturas– 8. Tātad procedūras jautājumā šis ierosinājums ir pieņemts: pirmdien notiks plenārsēde, komisijas var saiet kopā svētdien. Paldies un uz redzēšanos.

No zāles: Tad cikos? Desmitos?

Priekšsēdētājs: Pirmdien, kā parasti, – pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)