Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras:

1) īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumiem;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas un īpašniekam nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumiem.”;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;”.

2. 16.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Daudzdzīvokļu māju, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (turpmāk — neizīrēta daudzdzīvokļu māja), piedāvā privatizēt kā vienu veselu objektu. Lēmumu par neizīrētas daudzdzīvokļu mājas kā viena vesela objekta privatizāciju pieņem pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(2) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

3. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras:

1) īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumiem;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas un īpašniekam nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumiem.”;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;”.

4. 22.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto viendzīvokļa māju, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.

(3) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju piedāvā privatizēt kā vienu veselu objektu. Lēmumu par neizīrētas daudzdzīvokļu mājas kā viena vesela objekta privatizāciju pieņem pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(4) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu piedāvā privatizēt, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt minēto daudzdzīvokļu māju, privatizācijas komisija to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.”;

izslēgt piekto daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Neizīrētu viendzīvokļa māju zemes gabala īpašnieks privatizē par sertifikātiem, bet neizīrētu daudzdzīvokļu māju – par latiem.”

5. Aizstāt 35.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “16.panta otrajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “16.panta otrajā daļā” un skaitli un vārdus “22.panta piektajā daļā” — ar skaitli un vārdiem “22.panta otrajā un ceturtajā daļā”.

6. 38.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā termiņā ir pieteicies zemes īpašnieks, privatizācijas komisija slēdz ar viņu pirkuma līgumu šā likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā izsole netiek rīkota pat tad, ja piedalīties izsolē ir pieteikušies arī citi pretendenti.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja, izmantojot šā likuma 21.panta septītajā daļā noteiktās tiesības, ir pieteikušies vairāki zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, tiek rīkota izsole viņu starpā.”

7. 45.pantā:

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus — privatizācijas sertifikātos.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca nododama privatizācijai atklātā izsolē.”

8. Izteikt 66.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, maksājumus, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizāciju atklātā izsolē, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.”

9. 73.³ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai mākslinieka darbnīcu” un vārdus “vai mākslinieka darbnīcas nomnieks”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt sesto daļu;

izslēgt septītajā daļā vārdus “vai nomniekam” un vārdus “vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt devītajā daļā vārdus “vai mākslinieka darbnīcas” un vārdus “vai nomnieks”.

10. 73.⁴ pantā:

papildināt panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem “neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā);

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “ir izpildīti šā likuma” ar vārdiem “17.panta otrajā daļā vai”.

11. 73.⁵ pantā:

izslēgt panta nosaukumā un pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā);

izslēgt trešajā daļā vārdus “un mākslinieku darbnīcas”.

12. Papildināt 73.⁶ panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem “neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā).

13. 73.⁷ pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā) un vārdus “vai nomniekam”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā).

14. 74.pantā:

izslēgt devīto daļu;

aizstāt desmitajā daļā vārdus “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ar vārdiem “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

15. Izteikt 79.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un nav noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām atbilstoši šā likuma 9.panta noteikumiem;”.

16. Izslēgt 81.panta pirmajā daļā vārdus “viņa ģimenes locekļiem vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju”.

17. 83.pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2005.gada 31.decembrim” ar vārdiem “vai persona, kura šā privatizācijas objekta privatizācijas tiesības likumīgi ieguvusi pēc privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas”;

aizstāt pirmās daļas 1. un 2.punktā vārdus “privatizācijas komisija” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome)”.

18. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4.¹ Līdz lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu vai lēmuma par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un mājas saglabāšanu valsts vai pašvaldības īpašumā pieņemšanai aizliegts pārveidot par mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām dzīvojamā mājā esošos dzīvokļus vai dzīvojamās mājas elementus (bēniņus, pagrabtelpas, kāpņu telpas u.c.), kas nepieder pie mājā esošā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas.”;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvokli vispirms piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ja likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā neviena šajā punktā minētā persona nav pieteikusies īrēt neizīrēto dzīvokli, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ikvienu neizīrētu valsts dzīvokli, kas privatizējams šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome (padome) nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli privatizē likumā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgās pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod pašvaldībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“36. Ja mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās dienai, tā privatizējama, piemērojot likumā noteikto dzīvokļa privatizācijas kārtību.

37. Ministru kabinets pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

38. Pašvaldības dome (padome) var atjaunot dzīvojamās mājas statusu ēkām, kurās esošie (vai bijušie) dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ja minēto objektu privatizācijas brīdī ēka bijusi dzīvojamā māja un līdz tās nodošanai privatizācijai mainīts ēkas lietošanas veids, kā rezultātā ēka vairs nav dzīvojamā māja.

39. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim izstrādā kārtību, kādā izveido, uztur un attīsta situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu un datu bāzi mājokļu jomā (mājokļu monitoringa sistēmu).”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 24.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 9.martā